Brauciens uz Andoru. 2. daļa.
Aiz borta bija plus 11. Saulains. Autobuss bija pustukš s, wi-fi bija pienā cī gs, un ainava aiz loga nebija tik lieliska. Tā pē c man izdevā s tē rzē t ar draugiem forumā .
Labajā pusē kļ uva redzama sava veida kalnu grē da. Acī mredzot tā bija slavenā Monserata. Diezgan interesanti. Kaut kas starp Demerdž i un Kapadokiju.
Kad mē s iebraucā m š aurā aizā , es beidzot sā ku interesē ties. Man patī k savvaļ as ainavas. Bet sniega nav un tuvu! Kur mē s ejam?
Spā nijas un Andoras robež a tika š ķ ē rsota bez kavē š anā s. Un š eit ir galvaspilsē ta! Atcerieties filmu Crew? Maza pilsē tiņ a kalnos, kuru aizskaloja dubļ u plū sma? Kad es pirmo reizi ieraudzī ju Andoru la Vellu, ko ieskauj klinš aini kalni, mani pā rņ ē ma satraukuma sajū ta. Visas š ī s mā jas atrodas tik bī stami. . . Uz akmeņ iem izstieptie tī kli glā bs tikai no pavisam maziem oļ iem. Par sevi nesatraucos, ar mani viss bū s hokejs. Esmu ieradies un aizbraukš u. Un š eit dzī vo iedzī votā ji. Vispā r es sā ku par VIŅ IEM uztraukties. It kā viņ a sē dē tu filmā .
Autoostā autobusa vadī tā js man iedeva sī knaudu un mū su biļ etes. Viņ i norā dī ja mū su viesnī cas nosaukumu un laiku, kad mū s vajadzē ja sagaidī t - 6.45. Pē c tam mū s ar visā m mantā m pā rsē dinā ja mazā kā busiņ ā un aizveda uz viesnī cu. Viņ š izskatī jā s svinī gs un gudrs gan ā rpusē , gan iekš ā .
Man reģ istratū rā vadī tā ja iedeva maksā juma uzdevumu, kurā bija norā dī ta maksā jamā summa 704 eiro, bet nez kā pē c mī nus 92. Lī dz ar to samaksā ju 612. Nevarē ju saprast, kas tie tie 92 bezmaksas eiro. Rezervē t dā vanu? Vai arī esam atcē luš i brokastis? Kad es rezervē ju viesnī cu, tie maksā ja 6 eiro, un, kad pirms izbraukš anas apmeklē ju viņ u vietni, cena jau bija 8. Labi, mē s to izdomā sim vē lā k!
Mē s iekā pā m liftā . Oļ egs, kurš dziļ ā jaunī bā bija ā rzemē s tikai vienu reizi, saka: "Droš i vien jū s š eit neredzē sit nevienu pazī stamu seju! " Lifta durvis atvē rā s, un mū su acu priekš ā parā dī jā s Maš a un viņ as vī rs. Š eit jū s esat, es saku, tik daudz kā divas sejas! Ak, tā ds pā rsteigums neizdevā s! Vajadzē ja, lai viņ i parā dā s tik nepiemē roti! Oļ egs bija nedaudz pā rsteigts, bet vē l nesaprata, ka viss ir sakā rtots. Viņ š domā ja, ka tā ir nejauš ī ba.
Viņ i ievilka istabā visus atkritumus. Nu, nekas tamlī dzī gs š im skaitlim. Mums trim bija 4 gultas - divas atseviš ķ as plus divstā vu. Un milzī ga vannas istaba ar logu.
Slē pes bija sabā ztas zem gultas. Viesnī cā bija slē pju glabā tuve, tač u nolē mā m to pagaidā m neizmantot. Kā dā apskatā izlasī ju info, ka autobusā , kas ved slē potā jus uz slē poš anas zonu, nevar iekā pt slē pju zā bakos!! ! ! Tā pē c es redzē ju tikai vienu izeju - pirmajā dienā uzvilkt kedas un nē sā t visu aprī kojumu kastī tē s, un noī rē t glabā š anas skapī ti kalnā . Bet tas bū s rī t. Tikmē r skrien ā rā ! Nu ne gluž i uz ielas. Netā lu, daž us metrus tā lā k, kā es zinā ju, bija neliels pā rtikas veikals. Tur mē s devā mies. Pē c viskarika lidmaš ī nā ar Verkas mums rū pī gi sagatavoto gaļ u, ļ oti gribē jā s alu.
Pa ceļ am mē s ielū kojā mies Nastjas istabā . Tā kā pā rsteigums vairs neizdevā s, tad viņ u klā tbū tni š eit no Oļ ega neslē pā m.
Nasta istaba bija mazā ka, un attiecī gi vannas istaba bija maza un bez loga. Bet viņ iem bija balkons!
Pē c 5 minū š u ilgas tē rzē š anas ar viņ iem mē s devā mies prom. Lī dz pā rtraukumam bija palicis maz laika. Rī t mums agri jā ceļ as. Ja Oļ egs mums der dzī ves ritma ziņ ā , tad mums ir absolū ta nesaderī ba ar Nastjas ģ imeni. Gulē t iet pē c pusnakts, nu, attiecī gi ceļ as.
Veikalā paķ ē ruš i Estrella paku un ceptas kukurū zas paku, ar grū tī bā m velkot Vadku, kas lidinā jā s virs plaukta ar š veicariem, devā mies atpakaļ uz istabu. Ā tri remdē juš i slā pes, devā mies ā rā izpē tī t vietē jos apskates objektus.
Ejam. No istabas. Vai atslē ga palika aizdedzē vai kā to sauc? Nu tu saproti. Man bija jā iet uz reģ istratū ru. Es pati ar š o uzdevumu bū tu kaut kā tikusi galā , tač u nolē mu iesaistī t Nastju, kura savā laikā absolvē jusi angļ u speciā lo skolu. Mums bez š aubā m tika iedota atslē ga, un pē c pateicī bas draugam mē s ar puiš iem devā mies pastaigā .
Sā k satumst. Pilsē ta bija skaisti izgaismota.
Tas joprojā m bija 7. janvā ris, mū su Ziemassvē tki. Nezinu, vai kā ds te kā dam iepriekš rū pē jā s, bet tas bija diezgan svinī gi.
Pē kš ņ i no kaut kurienes ļ oti skaļ i sā ka atskaņ ot "Show Mast Go On". Pā rsteigta apsē dos. Nu ļ oti svinī gi! Un iela ir pamatī gs dutik! Cenas priecē ja aci. Nu, vismaz
Piemē ram, š o produktu mē s paņ ē mā m maijā Borispoles Dutik par 35 eiro. Antā lijā gan jau maksā ja 30. Kaut kas tā ds.
Bet š odien mē s neplā nojā m daudz iepirkties - mums jā paskatā s apkā rt. Tā pē c lielveikalā nopirkā m tikai pudeli portugā ļ u portvī na un brī ar bergaderu. Kā pē c mē s š odien neiedzeram?
No rī ta mē s devā mies brokastī s. Bija 8:00, bet ā rā bija tumš s. Mā jā s tā tad jau 9. Bet š ajā laikā mums jau diezgan gaiš s. Es nebiju pilnī gi pā rliecinā ts, ka brokastis mums ir par brī vu. Bet, parā dot restorā na darbiniekam (vai varbū t ī paš niekam) savu istabas numuru, es nekur neparakstī jos. Tā tad, iespē jams, iekļ auts cenā .
Bija daudz daž ā du jamona desu un kraukš ķ ī gu bulciņ u.
Augļ u jogurts. Graudaugi ar pienu. Sulu kafijas automā ts. Nu, iespē jams, tas arī viss. Sā kotnē ji bija neveselī ga, vai, gluž i otrā di, mū su mentalitā tei veselī ga vē lme nogā zē lī mē t desiņ as butikiem. Bet sā kumā bija grū ti to izdarī t. Zā lē bijā m gandrī z vieni, un tur š urpu turpu klaiņ oja divi ē dnī cas darbinieki. Un, otrkā rt, mē s vē l neesam ē duš i no mā jā m paņ emtos griezumus. Kopumā viņ i nolē ma sevi nevis apkaunot, bet uzvesties civilizē ti kā sasodī ti burž uji.
Paē duš i desas atgriezā s istabā , katrs paņ ē ma savu zirglietu un devā s iepazī t vietē jo sniegu, kas gan nekur nebija manī ts. Bet mē s precī zi zinā jā m, kas tas ir! Draugi brauc divas dienas. Starp citu, pa š o laiku viņ i jau bija nomodā . Bet Nastja un viņ as vī rs š odien neplā noja braukt, un jaunieš i grasī jā s doties vē lā k ar ī rē tu automaš ī nu, kurā , pē c viņ u teiktā , mums nebija vietas. Nu, padomā jiet, mē s paš i tiksim.
Kā jū s zinā t, Andorā ir divas slē poš anas zonas — Grandvalira un Vallnord. Pirmais, viņ i saka, pē kš ņ i. Nu mē s esam forš i! Š ķ ē rsojā m ceļ u un gā jā m 100 metrus pa kreisi. Tur bija slē potā ju autobusa pietura. Uz Vallnord ieradā s autobuss - mē s to izlaiž am. Nā kamais ir mū su. Slē pes un mugursomas ar zā bakiem liekam bagā ž ā . Pie ieejas maksā jam 1.85. Vadī tā ja sē deklis ir aprī kots ar kases aparā tu un statī vu ar daž ā du nominā lu monē tā m. Konduktori palika bez darba.
Ienā c, apsē dies. Paskaties, cilvē ki mierī gi steidzas slē pju zā bakos! Ak, tā s atsauksmes internetā ! Bū tu bijis! Š ajā dzī vē nevienam nevar uzticē ties. Starp citu, vienā no Booking atsauksmē m lasī ju, ka viesnī ca (varbū t pat mū sē jā ) atrodas blakus metro stacijai, un no š ejienes ir ļ oti ē rti nokļ ū t Barselonā . Kā tas ir?
Labi, mē s sabojā jā m apavus! Daž i pie ieejas kaut ko tur kaut ko nolika. Lī dzī gi kā slē poš anas biļ etes uz pacē lā jiem. Kā izrā dī jā s, tā s ir ceļ ojumu kartes. Kur viņ i tos dabū , es nezinu. Tiem, kas ieradā s no ceļ ojumu aģ entū rā m, tos iedeva bez maksas. Tikai tagad tie ir sarkani un zaļ i. Acī mredzot no daž ā dā m autobusu kompā nijā m. Viens pā ris pielika savē jos, pieteicā s, bet nerullē ! Man bija jā maksā .
Mē s ieradā mies Encamp, kur atrodas Funicamp stacija — pacē lā js uz slē poš anas zonu.
Bija vairā ki norē ķ inu logi, virs kuriem karā jā s elektronisks tablo ar tarifiem.
Tikai informā cija tajā mainī jā s tik ā tri, ka mums nebija laika to izdomā t. Jā , labi. Nolē mā m paņ emt aboniki uz 2 dienā m. Un redzē sim. Sanā ca 47 eiro dienā . Tagad vajadzē ja noī rē t kameru tehnikas glabā š anai. Es jautā ju krievvalodī gajiem, kā to var izdarī t? Viņ i man paskaidroja, ka man jā iet uz netā lu esoš u sporta veikalu. Tikai tagad nav mazā s š ū nas par 9 eiro, bet ir tikai lielas par 18! Dap-dap? Un vai tā ir diena? Capeeee!
Bet nav ko darī t. Nenē sā jiet lī dzi skrieš anas apavus. Lai gan. . . Bet puikas negribē ja. Oligarhi ir nepabeigti! Aizgā ja uz veikalu. Ļ oti laipna meitene jautā ja, cik cilvē ku un uz cik dienā m? Es teicu viens pret vienu. Un, ak, brī nums! Es dabū ju š ū nu par 9 eiro. Lai to atvē rtu, bija jā veic vairā kas manipulā cijas - jā ievada kods un jā piestiprina slē poš anas karte speciā lam skenerim bagā ž nieka galā ar š ū nā m. Meitene mē ģ inā ja man paskaidrot, kā to vē lā k atvē rt, bet es, protams, neko nesapratu un teicu, ka rī t vē rsī š os pie viņ as pē c palī dzī bas. Starp citu, kamera mū su rī cī bā bū s nevis dienu, bet gan nedaudz vairā k - no š ī rī ta lī dz rī tdienas vakaram. Iebā zā m tajā mugursomas un kedas.
Funikampas kabī ne bū tiski atš ķ ī rā s no Kaukā zā redzē tā . Tur slē pes bija jā iebā ž ī paš ā s bedrē s ā rpus salona, bet te tā s tika ienestas iekš ā un piekā rtas pie griestiem. Un tajā atradā s divreiz vairā k cilvē ku.
Celsimies. Un parasto sniegu nevar redzē t! Ainava ir diezgan blā va.
Š eit ir stacija. Gandrī z aizbraucā m, bet tas nebija pē dē jais. Sniega arī nebija. Un mē s braucā m tā lā k.
Tas bija jautrā k paš ā augš ā . Bija sniegs. Uz sliedē m. Tikpat blā vi izskatī jā s apkā rtē jie kalni. Pē c Dombai dabas skaistumiem kaut kā nebija iespaidī gi. Roka pat nesniedzā s pē c kabatas pē c kaut kā da veida aparā ta, ar kuru nofotografē t š o negodu.
Starp citu, pē dē jā stā stā par SHL es rakstī ju, ka manas kameras baterijas ir izlā dē juš ā s. Pē rku jaunu, nepirku. Bet man vē l bija Lanoč kā pirktas baterijas. Es tos paņ ē mu. Bet mans Dievs! Viņ iem bija kā da dī vaina iezī me – viņ i kategoriski atteicā s strā dā t aukstumā . Pat mazs. Nospiež ot baroš anas pogu, fotika spā rni aizvē rā s, tiklī dz tie atvē rā s. Acī mredzot tie bija paredzē ti tikai siltam klimatam. Un man vispā r nepatī k fotografē t pa telefonu un vē l jo vairā k kalnā . Kamē r novilksi cimdu, lī dz š im un tam, un roka nosals. Atvainojiet par fotoattē lu kvalitā ti un kvantitā ti.
Lai nenovē rsī sim uzmanī bu no ainavā m, bet pievē rsī simies slē poš anai. Š ķ iet, ka ir daudz taku. Tā pat kā oļ i uz tiem. Bet pē c trī s vai č etrā m rindā m mē s jau bijā m Pas de la Casa, kur es sā kotnē ji plā noju dzī vot.
Jā ! Laikam labi, ka nomainī ju viesnī cu. Trī s mā jas, divi pagalmi. Pē c slē poš anas š ķ iet, ka š eit nav pilnī gi nekā , ko darī t.
Godī gi sakot, mē s vienkā rš i tē rē jā m laiku š ajos krustojumos, tā pē c, izvē loties pā ris trases ar minimā lu akmeņ u daudzumu, mē s braucā m muļ ķ ī gi.
Mē s sakā rtojā m uzkodas, kas sastā vē ja no mū su paš u veikaliņ iem, viskija un tē jas ar š okolā di, pie ielas galdiņ a vienā no kafejnī cā m. Uz tā (galda) bija diezgan nobruž ā ta uzlī me “bet pikniks”. Sā kumā es tam nepievē rsu uzmanī bu, bet tad sapratu, ka tas ir, piemē ram, aizliegums ē st savu ē dienu. Tomē r neviens mū s neaizdzina. Cenas kafejnī cā s mani ī paš i neinteresē ja, no pieredzes zinot, ka kalnā tā s ir lī dz debesī m. Pieredzē jusī acs izvilka vien 0.33 Estrellas burciņ as cenu - 3.3 eiro, kas pilsē tā maksā ja 50 centus. Dzer pats!
Pē c pusdienā m, pirms tam skaidrs, debesis sā ka savilkties. 3:30 domā jā m, ka ar to pietiek. Mantkā rī gā jaunī ba kaut kā nemanā mi pagā ja garā m, un es vairs negribē ju palikt lī dz troš u vagoniņ a slē gš anai. Ejam lejā . Ar grū tī bā m sabā zā m trī s slē pju un zā baku pā rus kastē un viegli devā mies mā jā s.
Vakarā atkal dzē rā m gardu portvī nu, naš ķ oties ar sapelē juš u sieru un olī vā m. Mā jā s to pieļ aujam tikai piektdienā s, bet te - staigā Vasja! Starp citu, istabā s nav ledusskapja. Bet tur ir plata palodze, kur visu glabā jā m. Tač u pirmajā dienā , vē l neizpē tot vietē jo specifiku, izejot no viesnī cas, visa produkcija tika noslē pta skapī . Vakarā atverot skapi nevarē ju saprast, un kas smird? Kurš bija tik nosvī dis iepriekš ē jā dienā ? Pē c tam tika identificē ta tikai smaka. Ambre tika publicē ts vienā no papī ra iepakojumiem brie (mē s paņ ē mā m vairā kus daž ā dus veidus). Un garš a – ļ oti pat nekā !
Ejam pastaigā ties. Š oreiz devā mies tā lā k nekā vakar un ieraudzī jā m lielveikala durvis. Ienā cis. Paskatoties apkā rt, nodomā ju, ka esmu miris un nonā cis dzē rā ju paradī zē ! Kā di labumi tur bija! Un jebkurā iepakojumā ! Un cenas ir tikai muļ ķ ī bas! Vakar vietē jā beznodokļ u veikalā - tas bija ļ oti dā rgi!
Pievē rsiet uzmanī bu iepakojumam — 4.5 litri.
Nā kamā bija š okolā des sadaļ a. Lielā Tobleronka tur maksā ja 3.7 eiro. Un mē s to nopirkā m uz dutik, vai nu Š ardž ā , vai Kolombo par pat 12 dolā riem! Satriecoš s! Tas ir tas, ko mē s izdarī jā m labi! Hipermā rkets saucā s "E. Leclerc".
Nopirkuš i kaut ko uzkodā m (pā rdzeram), atgriezā mies viesnī cā , kur izstā stī jā m draugiem par savu atradumu. Un viņ i, kā izrā dī jā s, tur visu laiku iepē rkas. Nu, vai jū s necilvē ki? Un mums bija vā ji par viņ u stā stī t?
Starp citu, Maš a un viņ as vī rs š odien brauca ar Grandvaliru, tač u mē s viņ us nekad nesatikā m.
Pirms gulē tieš anas Vadiks paskatī jā s uz prognozi. Viņ š bija kaut kā dī vains. Nu, temperatū ras pazeminā š ana, protams. Un kā ds ir vē jš.5-35 m/s? Laikam jau kā ierasts brauc sinoptiķ i.
