Brauciens uz Andoru. 6. daļa
Man rī t ir lidojums, un UIA vietnē joprojā m tiek rakstī ts “Sori! ”. Nav ko darī t. Man nā cā s traucē t Andreju cgistalkeru. Viņ š solī ja piezvanī t UIA. Nepagā ja pat stunda, lai viss izdotos! Andrejs ir tikai burvis! Man tikai jautā jums, kā citi cilvē ki risina lī dzī gas problē mas? Galu galā viņ iem nav tā da Endrjū ! Un kā pē c vispā r š ā das problē mas rodas tur, kur tā m nevajadzē tu bū t?
Mē s slikti gulē jā m. Arī modinā tā js tika uzstā dī ts nepareizā laikā . Manam tā lrunim ir sava dzī ve. Mā jā s viņ š man rā da laiku pirms stundas, un braucienos - es vispā r nezinu, kurā . Tā tad Andorā viņ š parā dī ja, ka laiks nav vietē jais, bet ne mā jā s. Un manuā lajā rež ī mā neko pā rtaisī t nebija iespē jams. Ī sā k sakot, modinā tā js zvanī ja 4 no rī ta. Bliiiin! Neviens cits neaizmiga.
Cē lā mies 6.6. 35 jau sē dē jā m zā lē ar visā m mantā m. Tur dež urē ja kā ds gados vecs vī rietis, kurš nerunā ja angliski. Atslē ga tika iedota. Viņ š klusī bā paņ ē ma to un negrasī jā s neko pā rbaudī t istabā . Viņ š norā dī ja uz uzkodu maisiņ iem – tas ir brokastu vietā , kuras mē s izlaiž am. Viņ i iznesa lietas ā rā . Mē s stā vam. Kad pienā ca biļ etē s norā dī tais laiks X (6.45), atgriezos reģ istratū rā . Viņ a norā dī ja uz vī rieti uz vietu uz biļ etē m, kur bija rakstī ts viesnī cas nosaukums un laiks. Pē c tam uz zemā k norā dī to tā lruņ a numuru. Viņ š sā ka zvanī t. Pē c sarunas ar neredzamo tanti viņ š man teica, ka viss ir kā rtī bā . 3 minū tes.
Es atkal devos ā rā . Mē s stā vam. Mē s neuztraucamies. Pulkstenis tornī jau nosita 7. Š ajā laikā autobusam jau vajadzē tu izbraukt no autoostas. Bet mē s joprojā m neuztraucamies. Mē s esam Eiropā ! Š eit viss ir skaidrs!
Iznā ca vī rietis, stā vē ja kopā ar mums un devā s vē lreiz zvanī t. Es viņ am sekoju. Š oreiz dialogs ilga daudz ilgā k. Vī rietis vairā kas reizes uzstā jī gi sauca viesnī cas nosaukumu. Vietē jo valodu nemaz nebija nepiecieš ams zinā t, lai visu saprastu. Bet man joprojā m bija vienalga. Mē s esam Eiropā ! Tagad viss tiks iznī cinā ts!
Izmaiņ as ir klā t. angliski runā još s puisis. Vī rietis viņ am izskaidroja situā ciju un nolika klausuli. Puisis pē c sarunas savukā rt paņ ē ma manas biļ etes. Un parā da, kas rakstī ts apakš ā mazā drukā . Izrā dā s, ka mū s vispā r vajadzē ja uzņ emt un nevis no viesnī cas, bet no netā lu esoš ā s autobusa pieturas. Un tas vispā r nebija rakstī ts angliski! Kas tas ir? Vē l parunā jies, menedž eris man teica, ka kompā nija varē tu mums samainī t biļ etes uz pulksten 9. Es uztaisī ju apaļ as acis un teicu, ka mē s varē tu kavē ties uz lidojumu. Viņ š vē l runā ja un teica, ka tā dā gadī jumā mums bū s jā brauc ar taksi. Par saviem lī dzekļ iem! Nenorā dī ju, kur tieš i jā iet, paspē t uz autobusu vai jau pa taisno uz Barselonu? Es joprojā m braukš u par saviem lī dzekļ iem! Viņ a teica, lai viņ i pā rģ ē rbjas pulksten 9.00. Puisis atslā ba un teica, ka tā kā tas tā ir, varam doties brokastī s. Un es atņ ē mu viņ am istabas atslē gu. Lietas tika atstā tas vestibilā .
Mē s atnā cā m uz istabu. Apgulties. Bet miegs bija vienkā rš i nereā ls! Es sā ku izmisī gi saprast, cik daudz laika mums patiesī bā ir? Atceros tikai to, ka paņ emot biļ etes uz 7, atstā ju kā du rezervi. Bet kas? Cik ilgi pirms izbraukš anas tiek slē gta reģ istrā cija? Pē c stundas? Vai 40 minū tes? Uz biļ etē m tā du informā ciju neatradu. Ja pē c stundas, tad mums bū s tikai 15 minū tes, lai skrietu no autobusa lī dz reģ istratū rai. Vai veselas 15 minū tes. Varē tu, protams, aizbraukt uz 8 stundā m ar citu Directbus autobusu kompā niju, bet tā ir papildu nauda. Krupis nospiedā s. Un jebkurā gadī jumā ir par vē lu. Man bija uzreiz jā domā . Tā lā k tikt vienkā rš i nebija iespē jams. Es gribē ju piezvanī t Endrjū . Viņ š teica, ka mē s, visticamā k, paspē sim laikā . Dievs svē tī !
Neviens negā ja brokastī s. Es nezinu, kā cilvē ki var kļ ū t resni, jo viņ i pā rē das, kad viņ i ir nervozi! Mū su gabals vienkā rš i neiekā pa kaklā . Piegā ju pie menedž era un palū dzu aizvest mū s uz autobusa pieturu. Viņ š solī ja, ka pajautā s kā dam kolē ģ im – bā rmenim. Bet vē l ir agrs! Nu jā , agri! Pirms divā m stundā m bija par agru. Pastaigā juš ies pa zā li, viņ i nolē ma izlī st. Viņ i vilka lietas lī dz pieturai. Un es atgriezos viesnī cā un, redzot, ka bā rmenis apkalpo klientu, neatlaidī gi pamā ju vadī tā jam pie durvī m. Nopū ties viņ š paņ ē ma jaku un gā ja man lī dzi. Autobusa pieturā es viņ am jautā ju: "Š eit? " Viņ š pamā ja ar galvu. Paskatī jā s pulkstenī . Bija jau piecpadsmit minū tes lī dz deviņ iem. Autobusa nav. Viņ š teica, ka tas, iespē jams, ir satiksmes dē ļ .
Piebrauca liels autobuss. Smaidī gs š oferis izlē ca ā rā un sā ka bā zt mū su smagā s slē pju somas bagā ž as nodalī jumā . Atvadoties es noskū pstī ju menedž eri un teicu, ka viņ u viesnī ca ir “vislabā kā ”!
Autobuss ieradā s autoostā . Š oferis izkā pa. Es nemirkš ķ inot skatos uz digitā lo pulksteni virs viņ a sē dekļ a. Jau 9.01! Izlecu no autobusa un uzkrī tu puisim, kurš smē ķ ē netā lu. Viņ š bailī gi teica, ka š oferis nemaz nav viņ š . Viņ š iegā ja kabinetā . Ieskrienu birojā un saku angļ u valodā iepriekš ē jā dienā apgū to frā zi, kuras transkripciju Andrejs man nometa, lai es lidostā varē tu to vadī t, pā rē jos pasaž ierus stumjot: “We are delayed he aue flight ! ” Nevar droš i pateikt, vai š oferis mani saprata. Visticamā k, es vienkā rš i izskatī jos tik draudī gi nobijusies un izjukusi, ka viņ š izskrē ja man pakaļ , un mē s nekavē joties devā mies prom.
Andoras un Spā nijas robež a. Ja tajā virzienā braucā m bez kavē š anā s, tad tagad autobusā iekā pa robež sargs un sā ka pā rbaudī t pases. Labi, ka autobusā bija pusotrs invalī ds, tā pē c tas neaizņ ē ma daudz laika. Tač u tad arī autobusam tika veikta muitas pā rbaude. Briesmī gais onkulis lika vadī tā jam atvē rt bagā ž as nodalī jumu. Noliecies, viņ š minū ti apdomā ja tā s saturu. Tas, ko viņ š tur gribē ja redzē t, palika noslē pums. Bet mē s esam zaudē juš i laiku! Pa ceļ am pā ris reizes piestā jā m, daž ā s apdzī votā s vietā s uzņ emot pasaž ierus. Tas arī neveicinā ja relaksā ciju.
Jā ! Kā das tur slē pes! Sen nebiju saņ ē musi tā du adrenalī na devu, un neesmu pā rliecinā ta, vai vispā r saņ ē mu! Ja tā turpinā sies, viņ š mani vienkā rš i nogalinā s. Ir pienā cis laiks iedzert! Mums lī dzi bija divas alus skā rdenes, kā ds nepabeigts sausais vī ns, ko ielē ju ū dens pudelē . Kā arī litru viskija, iebē rts divos plastmasas baklaž ā nos. Bet, padomā jot, es atteicos no idejas. Ko darī t, ja jums ir jā sazinā s ar daž ā du struktū ru pā rstā vjiem, bet vai tas smarž os no manis?
Lai kaut kā novē rstu uzmanī bu, es sā ku fotografē t ainavu aiz loga. Tač u autobuss brauca ā tri, un laiks bija diezgan drū ms - kalnus tvē ra zemi mā koņ i. Tā pē c nekas nedarbojā s.
Viņ a ar grū tī bā m iebā za sevi sviestmaizē , kas atradā s viesnī cas "pusdienu kastē ", un piespieda zē nus darī t to paš u. Lidostā mums vairs nebū s laika atsvaidzinā ties, un rokas bagā ž ā viss nesatilps. Mums ir jā atbrī vojas no balasta. Visu nevajadzī go viņ i iemeta pie autobusa vidē jā m durvī m piestiprinā tā miskastē . Ieskaitot lielu ū dens pudeli. Mazos, 250 gramus, iebā za Vadkas jaunā s jakas ietilpī gajā s kabatā s. Liku Oļ egam no viena baklaž ā na termosā ieliet viskiju, ko paņ ē mā m nogā zē . Nebija laika iepakot to slē pē s. Un rokas bagā ž ā skaties un brauc. Viņ i neatrada otro baklaž ā nu — viņ i, š ķ iet, to kaut kur iesaiņ oja.
Autobuss, kas traucā s pa š oseju ar ā truma ierobež ojumu 100, pē kš ņ i samazinā ja ā trumu un sā ka rā pot. Pirms tam nedaudz nomierinā jos, es atkal kļ uvu nervozs. Priekš ā bija avā rija. Un tad - vē l viens! Interesanti, vai tad, kad sastā da autobusu sarakstu, tiek pieļ auts kā ds laiks force majeure? Es mē ģ inā ju tē rzē t ar Andreju, bet Wi-Fi nez kā pē c negribē ja smagi strā dā t. Parā dī jā s un uzreiz pazuda. Š odien nav mū su diena!
Es sē dē ju un domā ju, kā pē c tas notiek? Vai autobuss, kuru nokavē jā m, ir avarē jis? Vai arī lidmaš ī nai vajadzē tu nokrist, un mums to nevajag? Kaut kā dai jē gai visam, kas notiek, kaut arī mums nesaprotamam ir jā bū t? Tas nedaudz mierinā ja. Un tad es redzē ju treš o avā riju – automaš ī na nodega lī dz pamatiem. Š ausmas kas! Droš i vien arī cilvē ki steidzā s.
Es nezinu, kas notika manu pavadoņ u prā tos. Vadiks pat nedaudz pasnauda. Š eit ir nervi!
Kad pie sevis nodomā ju, ka visi jau ir atbraukuš i (precī zā k, izbraukuš i), es izvilku no miskastes atpakaļ lielu ū dens pudeli. Dzī voš ana lidostā ir dā rga. Noderē s.
Tikmē r beidzot izkā pjot no sastrē guma, autobuss steidzā s ar pilnā m burā m. Tur jau un lidosta! Tikai autobuss vispirms piestā s otrajā terminā lī . Vai arī nebū s? Es apstā jos. Nabaga š oferis centā s visu iespē jamo! Ar milzī gu ā trumu izvilka no č umodaniš č u bagā ž nieka. Ejam tā lā k. Autobusa ejā , nevarē dams nosē dē t, tā pat kā es, puisis mocī jā s. Es viņ am pastā stī ju par mū su problē mā m. Viņ š teica, ka arī viņ š ar sievu ļ oti kavē jas. Un viņ iem ir arī lidojums 13.30. Tikai Aeroflot.
Autobuss kavē jā s pusstundu. Lī dz izlidoš anai bija atlikuš as 45 minū tes. Paķ ē ruš i necieš amo krā mu, ielidojam lidostas ē kā . Bet kur skriet? Uz tablo manas acis atteicā s neko redzē t. Es skrē ju gar plauktu rindā m, meklē jot UIA logotipu. Un tur viņ u (rindas) ir - esiet veseli! To neatradusi, izniekojis daž as vē rtī gas minū tes stulbiem metieniem, es atkal atgriezos uz tablo. Beidzot atradusi meklē to, viņ a skrē ja otrā virzienā . Nu kā vienmē r! Mana antiintuī cija arī š eit nepievī la! UIA lete atradā s paš ā stū rī , pa labi no ieejas, un es, protams, skrē ju pa kreisi!
Tieš i blakus atradā s arī Aeroflot lete, kurai tikko tuvojā s mū su ceļ abiedri no autobusa. Aiz viņ as bija meitene, kura bez problē mā m pieņ ē ma bagā ž u no krieviem. Un aiz UIA letes neviena nebija! Es palū dzu Aeroflot pā rstā vi (ne krievu) piezvanī t mums kā du, bet viņ a tikai paraustī ja plecus un lika doties uz "informā ciju". Par kā du "informā ciju", tā arī nesapratu. Esmu redzē jis rezultā tu tablo bez tā . Viņ a atkal sā ka muļ ķ ī gi steigties, meklē jot vismaz kā du, kas runā krieviski. Visi tikai smaidī ja un paraustī ja plecus. Un nosū tī ja uz "informā ciju". Es arī gribē ju visus nosū tī t. Beidzot es ieraudzī ju kabī ni, kas izrā dī jā s tieš i š ī "informā cija". Tur sē doš ā meitene, sazinoties ar kā du pa telefonu, iedeva man uztvē rē ju. No caurules, ne pā rā k draudzī gas, tomē r krieviski runā još as, tante mums lika iet ar visā m mantā m, iziet cauri kontrolei un tad virzī ties uz izeju E.
Un mē s pā rcē lā mies. Noniecinot rindu pā rbaudei, viņ i piespiedā s pie lentes un uzlika uz tā s pā rvalkus un mugursomas. Es jums to stā stu ilgi, bet viss notika, iespē jams, ļ oti ā tri. Lī dz izlidoš anai bija atlikuš as 25 minū tes.
Vai atceraties filmas Zelta teļ š pē dē jo ainu? Gandrī z tas pats notika. Muitas meitene man kaut ko teica, piemē ram: "Bet botes. " Es uzreiz nesapratu. Viņ a nolē ma, ka ar to gribē ja teikt, ka slē pju zā baki nav atļ auti! Nav skaidrs, kas un kā pē c, bet nekā dā gadī jumā ! Man nebija laika domā t. Es krieviski teicu, ka tas nav jautā jums! Tagad mē s viņ us ģ ē rbjam. Bet viņ a spī tī gi teica: "Bet tas ir iespē jams! " Tad es sapratu, ka viņ a domā ja nevis botus, bet gan to saturu. Pudeles vai kaut kas tamlī dzī gs. Nabaga Vadikam nā cā s steigš us plē st vaļ ā lī mlenti, ar kuru viņ š iepriekš ē jā dienā bija rū pī gi aptinis sarež ģ ī to slē pju somas konstrukciju un somu ar zā bakiem. Tieš i tur atradā s divas pudeles lieliskā Old Friends portvī na. Tā ds pats liktenis piemeklē ja divas pudeles no Oļ ega bagā ž as. Un divas alus bundž as. Un pā ris vī na uzlī mes. Korķ viļ ķ is un vadkin desic aerosols. Bet, ja alu un krekeri vienkā rš i izmeta, tad maisu nolika malā . Es laipni ļ ā vu meitenei dzert uz manu veselī bu. Bet viņ a lika sejai izskatī ties pē c cirtē ja un teica: “Neiespē jami! ”. Iespē jams, viņ i to iemetī s bezdibenī !
Atviegloti skrē jā m tā lā k uz pasu kontroli. Puisis kabī nē man tikai pajautā ja: "Slē pot vai dē li? ". Skrien uz izeju E. Skrien, tā skaļ i saka. Nabaga Vadiks ar sā poš o kā ju gandrī z nevarē ja rā pot.
Outlet E bija kaut kā pamesta. Es jautā ju meitenei ar nozī mī ti: "Kijeva? " Viņ a kaut kur skatoties teica: "F10". Mammu mī ļ ā ! Tas ir otrā galā ! Vairs ne uz ko necerot, pat nepaskatī jos pulkstenī . Skrienot (precī zā k rā pojot) garā m tablo, ieraudzī ju vā rdu mū su lidojuma priekš ā . Tas, iespē jams, tiek tulkots kā “aizlidoja” — man ieš ā vā s galvā .
Doshkandybav, beidzot pirms vē lamā s izejas, ieraudzī ja garu rindu. "Kur tas ir? " - ES jautā ju. Un viņ i man atbild – uz Kijevu!
Pat ja es iepriekš neticē tu Dievam, es uzreiz ticē tu!
