Uz Vjetnamu viena pati
Vjetnamā mē s pē kš ņ i pulcē jā mies. Tikko atradu lē tas biļ etes uz Hoš iminu. Jo biļ etes tika pirktas janvā rī , un brauciens bija plā nots aprī lī - bija laiks visu pā rdomā t.
Tika nolemts ceļ ot patstā vī gi. Tas notiek neskatoties uz to, ka Vjetnama ir mū su pirmā neatkarī gā pieredze. Un tikai mū su meita (13 gadi) labi zina angļ u valodu, es esmu skolas lī menī , un mans vī rs nerunā vispā r. Mū su atklā jumi -
Nebaidies! Vjetnamā dzī vo labestī gi, laipni, jauki cilvē ki. Mē s visu laiku staigā jā m smaidī gi, visi mums palī dzē ja, joprojā m komunicē jam ar viesnī cas vadī tā ju.
Bet viss ir kā rtī bā . Plā ns bija Hoš imina-Hanoja-Sapa-Hanoja-Halongas lī cis-Danang-Hoš imina.
Kā redzat, mē s ignorē jā m Vjetnamas dienvidus.
Ierodoties Hoš iminā , uzreiz nopirkā m aviobiļ etes uz Hanoju Kā ?
Viņ i vienkā rš i uzrakstī ja pilsē tu un numuru uz papī ra lapas.
Pē c tam devā mies uz viesnī cu Hoš iminā . Visas viesnī cas tika rezervē tas vietnē Booking. com. Hoš imina ir tranzī ta pilsē ta, kur ir ļ oti karsts un maz vē stures. Bet tā ds bija mū su pirmais iespaids un tad sapratī sim, ka Vjetnama ir ļ oti atš ķ irī ga, katra pilsē ta nav tā da kā cita.
Sā kumā mē s bijā m ļ oti piesardzī gi, mums š ķ ita, ka viņ i vē las mū s apmā nī t. Bet tad tu kaut kā atslā bsti.
No Hoš iminas mē s nā kamajā dienā lidojā m uz Hanoju. No lidostas ar autobusu braucā m uz dzelzceļ a staciju. stacija. Š eit mums bija jā brauc ar nakts vilcienu uz Lao Cai. BET!!!!! ! ! Biļ eš u nebija! tas bija briesmī gi! Viss mū su marš ruts apmaldī jā s! Apmierinā ti eiropieš i sē dē ja uz krē sliem uzgaidā majā telpā , un mē s, bezpalī dzī gi, stā vē jā m netī rajā stacijā un nezinā jā m, ko darī t. Frā zes kasierei-Mē s no Ukrainas nepalī dzē ja. Vjetnamas un Ukrainas draugs. Mums atbildē ja-biļ etes finiš ā ! Un viss tā pē c, ka mē s devā mies uz maiju, un š ajā laikā visi vjetnamieš i dodas pie radiem.
Vjetnamieš i piegā ja pie mums un jautā ja, kā viņ i varē tu mums palī dzē t, bet biļ etes dabū t nebija iespē jams.
Tad pie mums pienā ca vī rietis un jautā ja, vai mē s gribam uz Laokai tou nakti?
Mē s teicā m JĀ !
Tad viņ š zvanī ja un zvanī ja vē lreiz, tad teica, lai seko viņ am. Un mē s devā mies. Naktī , ar koferiem, garā m netī riem vilcieniem uz neapgaismota ceļ a. Vī rs teica, ka varbū t viss izdosies.
Un pē c vē l daudziem zvaniem aizelsusies meitene atnesa trī s lolotas biļ etes. Prieks!
Bet es piegā ju pie maš ī nas un jautā ju: Vai š ī s ir labas biļ etes? Diriģ ents teica jā ! Mē s pā rmaksā jā m 30 USD. un laimī gie iekā pa vilcienā . . Izrā dī jā s, ka viena biļ ete bija citā kupejā , bet tas neapē noja mū su prieku.
Vilcienā , protams, satikā m savus kaimiņ us vjetnamieš us, uzdā vinā jā m viņ iem pastkartes ar Kijevas skatiem. Starp citu, dā vanā atvedu Alenkai š okolā di, š okolā des konfektes un pastkartes. Lao Cai mē s devā mies uz dzelzceļ a staciju, lai atpirktu biļ etes, bet, protams, tā du nebija.
Iekā pā m mikroautobusā un skumji devā mies uz Sapu. Bija 5:30. Sapa ir skaista pilsē ta Vjetnamas ziemeļ os ar tā s kultū ru un rī su laukiem.
Tur ir Ļ OTI skaisti. Tur ierodas maz tū ristu. Par Ukrainu viņ i nemaz nedzirdē ja.
Kļ ū das dē ļ tikā m izsē dinā ti netā lu no nepareizā s viesnī cas, un daļ u ceļ a mē s gā jā m un ar interesi skatī jā mies uz vietē jiem iedzī votā jiem. Š ī s sievietes bija ģ ē rbuš ā s melnos izš ū tos svā rkos, melnos legingos, un katrai matos bija ķ emme!
Nu lū k, mū su 2 zvaigž ņ u viesnī ca. Esam noguruš i, izsalkuš i, stā vam reģ istratū rā . Un tad mums saka, ka mū su istaba ir gatava, ka varam paē st brokastis. Kad ieraudzī jā m savu numuru, mū su pā rsteigumam nebija robež u. Mā jī gi, ziedi, augļ i, vī ns, skaists skats pa logu. Es iemī lē jos Sapā un gribē ju š eit palikt. Bet mums bija nepabeigti darbi. Mē s nokā pā m uz reģ istratū ru un teicā m, ka vajag biļ etes atpakaļ . Menedž eris Deivids teica, ka palī dzē s. Tad teicā m, ka vajag biļ etes arī uz lidmaš ī nu. Iedomā jieties mū su pā rsteigumu, kad Dā vids atrisinā ja visas mū su problē mas.
Apskatī juš i skaisto Sapu, piegā jā m pie Dā vida un teicā m, ka gribē tu aizbraukt uz ciemu pie vietē jiem.
-Labi! Deivids teica: nā c š eit rī t pulksten 9.
Š eit sā kas jauns stā sts.
Vestibilā bija maza meitene, ģ ē rbusies tautas tē rpā , viņ u sauca Tī .
Ar Ti gā jā m 6 stundas pa š aurā m slidenā m takā m. Mē s ne uz minū ti nepā rtraucā m saziņ u (tas ir ar manu angļ u valodu). Jautā jā m par bē rniem, skolā m, slimnī cā m, brī vdienā m, rī siem un daudz ko citu. Ti izrā dī jā s skaista un smalka meitene. Viņ a mums jautā ja vai mē s negribam ē st. Mē s teicā m Ļ OTI! Tad viņ a viltī gi pasmaidī ja un teica, ka viņ ai mugursomā mums ir ē diens. Visu š o laiku viņ a nesa ē dienu, ko viesnī ca viņ ai iedeva mums!
Jū s uzaicinā jā t mū s ciemos pie jums. Cik cilvē ki ir nož ē lojami. Ty palū dza bē rnus un vī rieš us iznā kt, lai mums nebū tu neē rti. Bet mē s bijā m ļ oti neē rti. Visus saldumus atdevu viņ as bē rniem, un ē dienam gandrī z nepieskā rā mies - lai bē rni varē tu nogarš ot vistu, olas, augļ us. Pē c tam viņ a mū s aizveda lī dz ū denskritumam, un tad uz autobusu, kurā mē s nogurumā iegā zā mies. .
Mē s joprojā m atceramies Taju un Deividu un gatavojam viņ iem paciņ u Jaunajam gadam.
Š ī bija pirmā daļ a. Turpinā jums sekos.
