Часть 7. Душевный город Хой Ан. 7. daļa. Hoianas garīgā pilsēta.

Tā kā mana Vjetnamas ceļ ojuma aprakstā ir arvien vairā k daļ u, saites uz iepriekš ē jā m daļ ā m ievietoš u stā sta beigā s, nevis sā kumā . Man š ķ iet, ka teksts bū s vieglā k uztverams.

Man ļ oti patika Hoi An!

Gā ju pa vecu, mazstā vu pilsē tu, sā ka lī t lietus, bija ļ oti silts, bet ne karsts, kā jā s zumē ja patī kams nogurums un nebija neviena laimī gā ka par mani. Es pagriezu galvu, paskatī jos uz sienā m, jumtiem, logiem, durvī m. . . Tas ir tas, ko es mī lu visvairā k – tā s ir tā das garī gas pilsē tas, sastinguš as laikā . Vai pasaulē tā du ir daudz?

Gandrī z visa pilsē ta sastā v no tempļ iem, viesnī cā m, kafejnī cā m, veikaliem un š ū š anas veikaliem. Un tas viss vecā s, vecā s, no mitruma nomelnuš ā s vietā s, mā jā s.

Hoi An nav ļ oti lī dzī gs pilsē tai, drī zā k kā ciems, bet sirsnī gā kais, burvī gā kais ciems. Un ļ oti vecs. Katra nā kamā mā ja ir prieks!

Viss ir ļ oti atmosfē risks, nokļ ū stot š eit, jū tat savu lī dzdalī bu vē sturē . Kā jū s nevarat to iemī lē t?

Pa ceļ am es nopirku dī vainu ē dienu. Tā bija vienreizē jā s lietoš anas glā ze, diezgan liela, un kaut kas tajā izskatī jā s pē c piena zupas. Vai esat kā dreiz ē dis piena zupu? ) Kad piens un makaroni? Tā tad, š ajā zupā bija visspilgtā kā makaronu daž ā dī ba) Lieli un mazi, daž ā das formas, daž i vienkā rš i milzī gi taisnstū ri, balti un daudzkrā saini - un tas viss bija pā rsteidzoš i garš ī gi! Turpat uz ceļ a tika izdalī ts dī vains piena ē diens, daudzi tū risti paņ ē ma glā zes un sē dē ja turpat, uz neprezentē jamas terases, man likā s, ka viņ i š o ē d ne pirmo reizi.

Es nevarē ju nosē dē t mierā . Lija lietus, gā ju, gudri tū risti slē pā s kafejnī cā s, dzē ra kokosriekstus, kurus uzņ ē mī gie vjetnamieš i turpat, ielā s nogā za no palmā m. Un brauca tikai motociklu transports neatkarī gi no laikapstā kļ iem.

Es gā ju kur manas acis skatī jā s, vadoties pē c pā rdevē ja paš taisī tā s kartes, daž reiz pā rbaudot karti savā planš etdatorā . Nekad nav apmaldī jies, dī vainā kā rtā )

Satiku š o savrupmā ju. Man š ķ iet, ka "Vergu Izaurā " bija lī dzī gs. Nē ? )

Mū su Harmony Hoian Homestay atradā s centrā lā vietā un par ļ oti saprā tī gu cenu. No loga paveras vienkā rš i brī niš ķ ī gs skats uz jumtiem un upi.

Skats no durvī m ir vē l vē sā ks

Tieš i tur mē s pirmo reizi sastapā mies ar duš u bez aizkariem. Tas ir izplatī ts Vjetnamā . Un tas ir ļ oti neē rti) Viesu nams nav viesnī ca, viesiem ir tikai daž as istabas, labi, mā jī gi, tī ri, bet nav galveno pakalpojumu. Nebija tē jkannas, krū zes, fē na. Piemē ram, tē jkannas vietā mums atnesa termosu ar verdoš u ū deni. Par tī rī bu tomē r atstā ja dubultu iespaidu. Labi tī ra, nav par ko sū dzē ties, bet mums atnesa termosu. . . un tas ir tik netī rs, ka aizrā vā mies. Rodas iespaids, ka kopš pirkuma neviens to nav mazgā jis. Vjetnamieš i biež i vien nepievē rš uzmanī bu š ā diem niekiem. Tam jā bū t gatavam, lai nesabojā tu garastā vokli. Bet tur ir ļ oti sirsnī gs kolektī vs, visticamā k, viņ i visi ir ģ imenes locekļ i.

Vakarā , paņ emot lī dzi viesnī cas lietussargu un karti, ilgi staigā ju pa centru, mī ņ ā joties starp tū ristu masā m, ielū kojoties kafejnī cā s un apbrī nojot milzī go skaitu spož o laternu.

Krē slas stundā Hoiana kļ ū st vē l pasakainā ka. Š ķ iet, ka jū s atrodaties ainavā vai kā dā brī vdienā . Š o sajū tu vē l vairā k pastiprina Vjetnamai neparastā tī rī ba. Hoi An visur ir ļ oti tī rs. Pat tirgus teritorijā var redzē t, cik ā tri viss tiek iztī rī ts.

Un, protams, tempļ i š ai pilsē tai pieš ķ ir nerealitā ti. Tempļ i š eit ir burtiski katrā s divā s mā jā s, un katrs templis ir ī sts mā kslas darbs. Droš i vien uz nedē ļ u dotos tur ar vaļ ē ju muti. Bet man nebija nedē ļ as. Ceļ ojuma laiks ir neatjaunojams resurss, tas vienmē r ir trū cī gs, un, lai kur arī bijā m, sajū ta mū s nepameta - nu, gribē tos š eit pavadī t vē l vienu dienu, lai nesteigtos, izbaudī tu un pabarotu. Bet nē , katru dienu mē s gaidī jā m jaunas vietas un jaunu pieredzi. Lai gan grē ks sū dzē ties, mē s š eit pavadī sim vē l pusotru dienu.

Hojana ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā . Gandrī z visa pilsē ta ir brī vdabas muzejs. Protams, tū risti š eit ir neredzami. Un viņ iem visiem patī k izklaidē ties) Krastmala ir pilna ar restorā niem un kafejnī cā m, visur skan mū zika, gaismas, jautrī ba!

Man negribē jā s ē st, piena zupa izrā dī jā s ļ oti apmierinoš a), un man vispā r nepatī k dzert. Es vienkā rš i gribē ju pastaigā ties un apskatī t š o neparasto pilsē tu. Vai arī apsē dieties uz soliņ a, paslē pjoties no lietus un vienkā rš i izbaudiet krā saino krastmalu. Ž ē l bija atgriezties viesnī cā , bet nogurums darī ja savu. Diena bija ļ oti darbī ga. Tā bija mana ceļ ojuma labā kā diena. Marmora kalni un Hojana mani iespaidoja vairā k nekā pā rē jā ceļ ojuma daļ a. Lai gan es jums parā dī š u daudz interesantā ku)

Un rī t mē s apskatī sim Mihonas drupas.

Viss cikls:

1. Priekš vā rds stā stam par to, kā Es devos uz Vjetnamu

2. Rī ts nakts vidū jeb Sveiki, biedri, Pekina!

3. Hoš imina ir garš ī ga.

4. 4.  daļ a. Hoš imina — Dalata.

5. 5.  daļ a. Kā da bū tu diena, ja tā sā ktos trako namā ?

6. 6.  daļ a. Danangs. Marmora kalni.

7. 7.  daļ a. Dvē seliskā Hojanas pilsē ta.

8. 8.  daļ a. Kā pē c viņ i iznī cinā ja Miš onu?

9. 9.  daļ a. Pa gaisu, pa jū ru, pa sauszemi.

10. 10.  daļ a. Jā redz. Halongas lī cis.

11. 11.  daļ a. Atkal ceļ ā . Kaķ is Ba-Hanoi.

12. 12.  daļ a. Hanoja. Tikai vecpilsē ta.