19. daļa. Atkal Hošiminā.
Piecpadsmitā diena, tukš a, 2015. gada 19. decembris.
Kad es ceļ oju, man patī k kustē ties. Atlecu uz vietas, kā bumba, ja nav kā iet vai kaut kur aiziet. Bet daž reiz parā dā s vecā s brū ces, jums ir jā apstā jas.
(foto Igors Titovs)
Vakarā vienojā mies, ka izbrauksim pirms brokastī m un mums bija sagatavotas gaismas kastes ar ē dienu, bet no rī ta papildus tika aicinā ti iedzert kafiju pirms ē dnī cas atvē rš anas. Š aubī jos, vai ņ emt lī dzi pā rtiku "pa ceļ am", jo ī paš i tā pē c, ka vienojā mies par augļ iem, un mums pasniedza ī stas brokastis termokastē s, bet Ira teica, ka viņ a pati to visu nē sā s mugursomā .
Skatoties uz priekš u - liels paldies Irai, kā rtē jo reizi viņ as praktiskums mani burtiski izglā ba - diemž ē l man nebija iespē jas iziet no istabas un ieturē t normā las pusdienas.
Taksometrs ieradā s laicī gi, lidostā bijā m kā parasti krietni iepriekš . Uz letes tikš ķ ē ja 116 tū kstoš i, bet taksists no augš as prasī ja vē l 20. Un atkal man bija pā rpratums, ar bē dā m uz pusē m un ar citu taksometru vadī tā ju palī dzī bu sapratu, ka pie lidostas ir maksas ceļ a posms. Paldies Dievam, pā rsteigumu nebija un pat par bagā ž u tika samaksā ta pilnā apmē rā , lai gan reiss aizkavē jā s par 40 minū tē m, bet mums tas nebija svarī gi. Lī dz lidojumam mā jup vē l pusotra diena.
Par Hoš iminu man nebija pastiprinā tas intereses un, protams, neplā noju tur nakš ņ ot 4 naktis, jo ī paš i tā pē c, ka Hoš iminā cenas par nakš ņ oš anu Vjetnamai ir nepamatoti augstas. Bet, tā kā mē s ielidojā m nakts vidū un izlidojā m nakts vidū , mums katru reizi bija jā rezervē viesnī ca vē l uz pusi dienas. Tik un tā ir tikai viesnī cas, pusi dienas vai dienas, viņ i grib dabū t savu naudu pilnī bā . Kopumā izbraukš anas laika dē ļ nā cā s pā rmaksā t par viesnī cā m. Iespē jams, naktī no 19. uz 20. decembri mē s vē l varē tu palikt Fukuokā , tač u nervozitā te par lidmaš ī nas kavē š anos lika man dienu agrā k lidot uz Hoš iminu. Tas ir mans nesatricinā ms noteikums – nakš ņ ot pilsē tā , no kuras lidojat. It ī paš i, ja runa nav par lē tu iekš zemes lidojumu, bet gan par nopietnu mā jupceļ u.
Tā dē jā di mums bija divas dienas Hoš iminā , un, godī gi sakot, es pat nezinā ju, ko darī t ar tik daudz laika. Tā pē c es nolē mu saslimt.
Lidmaš ī nā man bija pietū kuš as kā jas. Taisni iztukš ots, kā filmā , ietriecoties sandaļ u plā nā s š ņ orē s. Viņ i visu laiku bija nedaudz pastiepuš i, kamē r odi mani ē da, un š eit, iespē jams, tika pievienoti citi faktori - karstums, biež ie lidojumi, gandrī z nepā rtraukta dzerš ana. Vispā r man iemesls nebija svarī gs, mā jā s aizlidot nebija iespē jams, jebkurā gadī jumā ar pietū kuš ā m kā jā m. Man vajadzē ja ā tri sakā rtot sevi. Labi, ka pastā v internets! Viņ š man pastā stī ja, kā diurē tiķ is bū s vjetnamieš u valodā un kur atrodas tuvā kā aptieka, kurā ir š ī s zā les. Paldies Dievam, ka to var iegā dā ties tabletē s bez receptes.
Hoš imina
(foto Igors Titovs)
Mani problē ma nedaudz apbē dinā ja un nedomā ju labi, tā pē c braucā m ar taksi, lai gan no lidostas lī dz mū su viesnī cai ir autobuss. . Viss prieks ir 200 tū kstoš i, tas ir, nepilni 10 dolā ri. < br />
Mē s reģ istrē jā mies tajā paš ā viesnī cā , kurā apmetā mies mē neš a sā kumā , kad lidojā m uz Vjetnamu. Viņ i atstā ja mantas istabā un aizbē ga - es devos uz aptieku, Ira devā s savā s darī š anā s.
Izejot no aptiekas, es atradu skaistu kafejnī cu un nolē mu pacienā t sevi pē dē jo pirms palikš anas viesnī cā .
Ak, kā ds saldē jums tur bija!
Ilgi sē dē ju, atlikdama nā vessoda izpildi, bet, beigu beigā s, iedzē ru divas tabletes un steidzos uz viesnī cu.
Un te notika kaut kas, ko es varu attiecinā t tikai uz demenci pē c diurē tisko lī dzekļ u lietoš anas. Stā vu uz ielas, pā ri ceļ am redzu iepirkš anā s centru. Atceros, ka man steidzami jā iegā dā jas suvenī ri un augļ i un tū las pā ri š im ceļ am pie luksofora.
Vai varat iedomā ties, cik daudz velosipē du var savā kt pie luksofora, vai ne? Tā tad, man izdodas nobraukt nedaudz vairā k kā pusi no ceļ a un deg sarkanā gaisma! Kas mū su valstī parasti notiek, kad deg sarkanā gaisma un uz ceļ a ir gā jē ji? Nekas parasti nenotiek – gā jē ji sasniedz ietvi un tikai tad transports kustas. Un š eit, tiklī dz gā jē jiem ieslē dzā s sarkanā un attiecī gi zaļ ā transportlī dzekļ iem, tajā paš ā sekundē pacē lā s visa straume. Mani izglā ba tikai tas, ka Vjetnamā nebija pirmā diena, bet piecpadsmitā ! Es zinā ju, ka nedrī kst raustī ties, neatkā pties un neskriet uz priekš u. Es zinā ju, ka man jā izliekas, ka es no viņ iem nebaidos viņ i jū t bailes kā suņ i), un lē nā m, bet noteikti jā dodas uz priekš u. Lai bailes nenokristu un nespiestu jū s trakot, pasakas labā k neskatī ties. Ar acs kaktiņ u sekoju plū dumam, lai nepaslī dē tu zem maš ī nas, un motocikli un skrejriteņ i kā mazu zivju bars plū st ap mani ar neticamu precizitā ti un dabiskumu. Es un š ī straume esam daļ a no Vjetnamas fantastiskā s satiksmes. Daļ a no neticama pulksteņ a, kas nekad nepieviļ . Bet tas ir tik biedē još i, ka tas, iespē jams, bija mans visspē cī gā kais iespaids par valsti - esmu viens nepā rtrauktā velosipē du straumē .
(foto Igors Titovs)
Smieklī gā kais ir tas, ka iepretim iepirkš anā s centrs izrā dī jā s sadzī ves tehnikas veikals un man tur nebija ko pirkt.
Lī dz nā kamajam rī tam es biju praktiski nepanesams. Es pā rvietojos starp vannas istabu un gultu, uz ī su brī di aiz garlaicī bas izejot ā rā uzpī pē t. Diurē tiķ is mani pā rvē rš par novā jinā tu radī jumu uz trī coš ā m kā jā m. Tikai horizontā ls stā voklis un pilnī gs miers! Bet bez viņ a lidot mā jā s bija bī stami.
Seš padsmitā diena atvadī š anā s, 2015. gada 20. decembris
No rī ta piecē los kā gurķ is! Es zaudē ju 4 kilogramus, ne mazā k nemē ģ iniet to atkā rtot normā los apstā kļ os! un atkal bija gatavs iekarot Vjetnamu. Un laika gandrī z vairs nav palicis! Man bija garš dā vanu saraksts un liela vē lme atnest mā jā s daudz augļ u un zivju mē rces.
Kurš sā kumā lasī ja, tas varbū t atceras, ka man bija vidē ja izmē ra pustukš a č emodā na un Air China biļ ete, kas ļ ā va pā rvadā t 2 gabalus pa 23 kilogramiem. Tieš i š ajā dienā man bija jā pē rk visi š ie kilogrami) Un man gandrī z izdevā s!
Pē c brokastī m ar daudziem krā sainiem vjetnamieš u desertiem caur interesantu parku dodamies uz tirgu.
(foto Igors Titovs)
Ben Han tirgus ir dā rgs, tā ir taisnī ba. Bet tas ir krā sains, tur labi pā rdod un atrodas akmens metiena attā lumā no viesnī cas. Tā pē c gandrī z visu dienu mē s tur integrē jā mies vietē jā garš ā )
Vienā brī dī Ira mani vienkā rš i vilka mā jā s, un es ar rokā m un kā jā m turē jos pie krā sainajiem iepirkš anā s centriem Kaaak? Kuuuda? Kā pē c? Nauda mums vē l nav beigusies! Ira stā sta, ka man dega acis un es elpoju dū mus. Vispā r man ir nosliece uz narkotiku atkarī bu jebkurā formā .
Aizvedā m pirkumus uz viesnī cu un devā mies meklē t ē dienu.
Kur mē s braucā m meklē t pā rtiku?
Pareizi! Saldē juma kafejnī cā )
Bija Ziemassvē tku laiks, un Vjetnama š iem viņ u dzimtajiem svē tkiem gatavojā s parastajā mē rogā )
Iepriekš ē jā dienā š ajā kafejnī cā mani sagaidī ja vadī tā js, piedā vā ja man ilgu laiku un ļ ā va izmē ģ inā t daž ā dus saldē juma veidus, lī dz es varē ju izskaidrot sevi savos trī sarpus angļ u valodas vā rdos.
Un te mē s sē ž am vienā kafejnī cā .
Atgriezī simies pie vakardienas fotoattē la. Vai redzat sludinā jumu?
Mē s pasū tī jā m š o Ziemassvē tku vecī ti Irai. Turklā t pasū tī ja tā pat kā es vakar - pie ieejas mū s sagaida menedž eris un ilgi jautā , ko ī sti vē lamies izvē lē ties. Sludinā jumā parā dī jā m, kas mums ir nepiecieš ams, izvē lē jā mies saldē juma veidus, no kuriem tiks veidota š ī saldā instalā cija, un pat saldē juma veidu, no kura gatavos dā vanu. Apsē dā mies pie galdiņ a pie loga un gaidī jā m. Atnesa mums ū deni, salvetes, karotes. . . Sē ž am. Sē ž am, atpū š amies, runā jam. Man jau ir apnicis sē dē t. Esmu jau izgā jusi un atgriezusies. Un atkal sē dē ju.
-Ira, - es saku - vai negribi viņ iem pajautā t, kā pē c kavē š anā s?
-Tas ir neē rti, saka Ira, var paiet ilgs laiks, lai veiktu š o dedamorozi.
-Vakar viņ i mani padarī ja daudz ā trā ku.
-Tā tad tev bija sniegavī rs, tas ir mazā ks.
Sē ž am tā lā k. Jū tu, ka ļ oti gribas ē st. Atkal gā ja ā rā . Un tur kafejnī ca vilina ar smarž ā m. . . Ā rā š ausmī gi, iekš ā laipni.
- Ira - es saku - es gribu ē st! Es gribu nū deles! Gribu kaut kur aiziet, man apnicis te sē dē t! - un saucu oficianti. Viņ a ilgi brī nī jā s, gā ja kaut kur vē l ilgā k, un beigā s atnā ca. . . paņ emt no mums pasū tī jumu.
Rezultā tā mē s saņ ē mā m š o
Tas bija ļ oti garš ī gi. Un skaisti)
Atgriež amies tirgū , nopē rkam to, ko nesanā ca nopirkt pirmajā vizī tē . Man seko nū deļ u smarž a, un mē s sē ž am turpat tirgū , uz maziem krē sliem, praktiski ejā , pie pasaules krā š ņ ā kā s zupas. Tā nebija Pho, bet zivju zupa ar sē nē m Banh Canh Cua. Tas maksā.50 tū kstoš us VND.
Tā pat kā Pho zupa, tā tiek novā kta jū su acu priekš ā . Liek nū deles, uzlej buljonu un liek vienu vai divas lietas no daž ā dā m piedevā m - lielu sē ni, mazu sē ni, tā du zivs gabalu, kā du citu zivi, garneļ u, pā ris cū kgaļ as š ķ ē les, mazas. gabaliņ i, kas izskatā s pē c omletes, nedaudz piparu, zaļ umu...< br />
- Bet, bet! Ziniet miegainu! Pā rtrauciet piparot mū su zupu!
-Labi) Vai varu dot tev vē l maizi?
Mē s atsakā mies no maizes, vienkā rš i nevaram iedomā ties, kā vienlaikus turē t karstu zupas bļ odu, maizi un karoti. Bet izrā dā s, ka viss ir ļ oti vienkā rš i. Plā ksne tiek novietota uz maza š ķ ī vī š a, un tā , savukā rt, uz tā paš a ķ ebļ a, uz kuras mē s sē ž am.
Ļ oti garš ī gi!
Kurš dodas uz Hoš iminu, pierakstiet Ben Han tirgu, 1301. vietu, blakus 11. izejai. Jū s to nenož ē losit. Starp citu, netā lu nopirkā m daudz marakujas.
Tirgū visu nenopirkā m, tā pē c devā mies uz centru, uz Parkson t/c.
Tur, 4. stā vā , lielveikalā nopē rkam kokosriekstu eļ ļ u, lotosa sē klu konfektes, daž us lielus mango un vē l daž us sī kumus. Iepirkties visu dienu, to var darī t tikai sievietes. Nopirkā m visu, ko gribē jā m un pat nebijā m noguruš i)
Parkson 4. stā vā ir arī liels ē dinā š anas laukums.
Sā kumā vienkā rš i sē ž am ar kokteiļ iem mī kstos dī vā nos pie loga, kafejnī cā , tad dodos pastaigā pa ē dinā š anas laukumu un atrodu ilgoto Banh Xeo pankū ku, ko ē dā m pirmajā Hoš iminas apmeklē jumā . Pilsē ta, bet nekur citur neredzē ju.
Š ī pankū ka maksā tikai 60 tū kstoš us dongu, un tur ir miljoniem prieku! Es iemā cī š u ē st) Paņ emiet salā tlapu, uzlieciet pankū kas gabalu un ar irbulī š iem (vai karoti) salieciet pankū kas saturu un zaļ umus. Visbiež ā k tā ir piparmē tra. Aptiniet to ar balodi vai vienkā rš i rullī ti un iemē rciet to mē rcē . Ļ oti garš ī gs!
Atkal ē dam) Atsauksmes par Vjetnamu jā lasa ar pilnu vē deru) Ē diens ir vietē jā s garš as sastā vdaļ a. Viņ a praktiski paņ em tū ristu gū stā . Visas manas atmiņ as ir par ē dienu. Ir pagā juš i seš i mē neš i, bet es nelaiž u garā m iespē ju ē st vjetnamieš u ē dienu, kur vien to redzu.
Dodamies uz viesnī cu tumsā . Netā lu no Ben Han tirgus redzam apbrī nojamu parā dī bu – vienā mirklī kustī ba blakus ielā s apstā jas un no visā m pusē m skrien, iet, velk milzī gas ķ ī pas uz nakts tirgu. Gandrī z vienā mirklī tiek uzceltas teltis un izklā tas mantas. Mū su acu priekš ā risinā s tirgus.
Gribē ju vē rot procesu, un bū tu noderī gi tur paklauvē t. Bet mums ir laiks likt augļ us kastē s, kastes koferos, koferus lidmaš ī nā s. . . Vispā r mums laiks lidot mā jā s.
Protams, maksā t par iespē ju nomazgā ties un pā ris stundas atpū sties ir š ausmī gi izslā pis, bet tā bija ļ oti laba izvē le. Mierī gi atnā cā m, sakravā jā m mantas un atpū tā mies, bezrū pī gi guļ ot savā s gultā s lī dz pulksten 12 naktī .
Padoms: ja vē lies ienest augļ us un mē rces, nopē rc lielu plastmasas bļ odu un saliec visu, kam vajadzē tu bū t saburzī tam un izlijuš am, cieš i noliekot, lai nekustas iekš ā . Š ī kaste aizņ ē ma tieš i pusi no vietas manā koferī . Bet tajā bija viss nepiecieš amais. Nekas nebija saburzī ts vai izlijis.
Š ī s laivas var iegā dā ties tieš i Ben Han tirgū .
Lidostā vienī gajā atvē rtajā dutikā pē dē jiem vjetnamieš iem nopē rku vī ram suvenī ru - velorikš u.
Ar to noslē dzos mans ceļ ojums uz visneparastā ko valsti pasaulē – Vjetnamu.
(foto Igors Titovs)
Bet es neatvados! )
Priekš ā - apraksts par bezmaksas atpū tas telpu Pekinas lidostā un neliela pastaiga pa Maskavu.
