Vatikāns ir svēta vieta, kristīgās kultūras un reliģijas sirds

06 Janvāri 2013 Ceļošanas laiks: no 13 augusts 2008 ieslēgts 13 augusts 2008
Reputācija: +4971.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Bū t Romā un neapmeklē t Vatikā nu – to nevar pieļ aut. Š ī vieta ir pats kristietī bas un tā s kultū ras centrs, dzī va leģ enda un brī vdabas muzejs, mā kslas darbu un arhitektū ras pieminekļ u krā tuve.

Par valsti un tā s vē sturi

Vatikā na Pilsē tvalsts ir punduru anklā va valsts (mazā kā valsts pasaulē ) Romas teritorijā , kas saistī ta ar Itā liju. Valsts ieguva savu nosaukumu no kalna nosaukuma, ko sauc par Monte Vaticano, no latī ņ u valodas vaticinia - "zī lē š anas vieta". Vatikā na statuss starptautiskajā s tiesī bā s ir Svē tā Krē sla suverē na palī gteritorija, Romas katoļ u baznī cas augstā kā s garī gā s vadī bas mī tne. Vatikā na suverenitā te nav neatkarī ga (nacionā la), bet izriet no Svē tā Krē sla suverenitā tes. Citiem vā rdiem sakot, tā s avots nav Vatikā na iedzī votā ji, bet gan pā vestī ba.

Zemes naba katoļ iem visā pasaulē , viena no retajā m pilsē tvalstī m un vienī gā valsts, kurā oficiā lā valoda ir latī ņ u valoda.


Valsts teritorija ir ierobež ota tikai ar daž ā m ielā m un laukumiem un aizņ em 44 hektā rus, no kuriem 26 ir klā ti ar ē kā m, bet 18 ir ceļ i un dā rzi. Iedzī votā jus veido 419 pilsoņ i un 356 pastā vī gie iedzī votā ji. Vatikā na pavalstnieki, papildus pā vestam, ir kardinā li, Svē tā Krē sla diplomā tiskā korpusa pā rstā vji misijas laikā , Š veices gvardes locekļ i uzturē š anā s laikā korpusā , kā arī daž i prelā ti un neliels skaits Svē tā tē va personī go kalpu un palī gu ģ imenes.

Vatikā ns atrodas Vatikā na kalnā Romas ziemeļ rietumu daļ ā , daž us simtus metru no Tibras. No visā m pusē m Vatikā nu ieskauj Itā lijas teritorija, valsts robež as kopē jais garums ir 3.2 kilometri.

Robež a pā rsvarā sakrī t ar aizsargmū ri, kas uzbū vē ta, lai novē rstu nelikumī gu š ķ ē rsoš anu. Pē tera bazilikas priekš ā robež a ir ovā las formas laukuma mala (laukuma bruģ ijā iezī mē ta ar baltiem akmeņ iem).

Vatikā nā nav lidostu, bet ir viens helikopteru lidlauks - Vatikā na helikopteru lidosta. Tas tika atvē rts 1976.  gadā un tiek izmantots, lai savienotu Vatikā nu ar starptautiskajā m Romas, Fjumič ī no un Č ampino lidostā m. Uz dienvidrietumiem no Sv. Pē tera bazilikas ir 700 metrus gara dzelzceļ a lī nija, kas savienota ar Itā lijas dzelzceļ a tī klu, un 1932. gadā celta dzelzceļ a stacija. Vatikā nam ir sava pasta nodaļ a Svē tā Pē tera laukumā.

Senatnē Vatikā na teritorija nebija apdzī vota, jo senajā Romā š ī vieta tika uzskatī ta par svē tu. 324. gadā , pē c kristietī bas parā dī š anā s, virs domā jamā s Svē tā Pē tera kapa tika uzcelta Konstantī na bazilika, un kopš tā laika š ī vieta ir apdzī vota.

Senatnē Roma bija pasaules valdniece kā varenā s Romas impē rijas galvaspilsē ta, viduslaikos tā kļ uva par kristietī bas un pā vestī bas sirdi. VIII gadsimta vidū izveidojusies Pā vesta valsts aptvē ra ievē rojamu Apenī nu pussalas daļ u ar kopē jo teritoriju 1.000 kvadrā tmetru. km un iedzī votā ju skaits ir vairā k nekā.3 miljoni cilvē ku. 1871. gada 13. maijā š ī s valstis kļ uva par Itā lijas karalistes daļ u. Suverē nā valsts Vatikā ns tā s mū sdienu veidolā tika oficiā li reģ istrē ta 1929. gada 11. februā rī , pamatojoties uz B. Musolī ni valdī bas noslē gtajiem Laterā na lī gumiem.

Vatikā ns ir absolū ta teokrā tiska monarhija, kuru pā rvalda Svē tais Krē sls. Svē tā Krē sla suverē ns, kura rokā s ir koncentrē ta absolū tā likumdoš anas, izpildvara un tiesu vara, ir pā vests, kuru kardinā li ievē l uz mū ž u.


Pē c pā vesta nā ves un konklā va laikā lī dz jaunā pā vesta inaugurā cijai viņ a pienā kumus pilda Kamerlengo. Kamerlengo amats parā dī jā s 11. gadsimtā , tam ir laicī gas administratī vā s funkcijas, to vienmē r ieņ em tikai kardinā ls. Kamerlengo vada Apustulisko palā tu, viņ š ir Pā vesta tiesas ģ enerā ladministrators un Pā vesta Krē sla ī paš umu un ieņ ē mumu pā rzinis.

Vatikā ns atrodas Romas centrā , un tā mazajā teritorijā atrodas ievē rojama daļ a Itā lijas galvaspilsē tas apskates vietu. Š eit iespē jams uzkā pt Svē tā Pē tera bazilikas kupolā un apskatī t vē sturisko Romu no putna lidojuma, pastaigā ties pa slavenajiem Vatikā na dā rziem, kā arī savā m acī m aplū kot pā vestu un pat saņ emt viņ a svē tī bu. Pilsē ta ir slavena ar savu stingrā ko ģ ē rbš anā s kodu, un apmeklē tā jus, kuri nav pilnī bā nosegti, var viegli neielaist tā s teritorijā.

Pilsē tvalstij ir sava konstitū cija, himna, ģ erbonis, karogs un citi valsts varas simboli. Vatikā ns kaļ savu monē tu, tam ir savs pasta dienests un sava radiostacija. Vatikā na emblē ma pilnī bā atspoguļ o pilsē tas bū tī bu: pirmā atslē ga ir no Paradī zes, bet otrā no Romas, Tiara ir sena persieš u cepure, kas ir pā rvē rtusies trī skā rš ā kronī (Trī svienī bas jeb varas pā r debesī m simbols). , zemi un pazemi vai Ā ziju, Ā friku un Eiropu).

Vatikā na muzeji – kristī gā s kultū ras sirds

Izejam cauri Tibras upei, ejam gar augsto cietokš ņ a sienu, tuvojamies Vatikā na muzejiem. Par biļ eti parū pē jā mies iepriekš , tā pē c milzī go rindu pie biļ eš u kases apejam. Pie ieejas mū s sagaida jautri ģ ē rbtu Š veices zemessargu gvarde, kas Vatikā na mieru un droš ī bu sargā jau kopš.1506. gada, un viņ iem nav iespē jams nepievē rst uzmanī bu.

Š ī ir mazā kā un vecā kā armija pasaulē.

Š im sastā vam ir vairā kas interpretā cijas. Saskaņ ā ar vienu no tiem skulptū ra simbolizē mū su planē tas (ā rē jā s bumbiņ as) iznī cinā š anu cilvē ka darbī bas rezultā tā (iekš ē jā bumba), pē c citas mazā s bumbiņ as - Zeme, bet liela - visu Visumu un barbarisko attieksmi pret mū su. planē ta ir saistī ta ar Visuma nā vi.

Ā rā augusta karstums, Romā ī paš i ļ oti smacī gs. Ekskursija sā kas un, ak labi! , zā lē s darbojas kondicionieri un pamazā m atjē gā mies no romieš u augusta smacī bas un sā kam iepazī š anos ar kristī gā s kultū ras š edevriem.


Kā pjam pa greznajā m spirā lveida marmora kā pnē m, kas ved uz daž ā diem muzejiem.

Vatikā na muzeji ir vieni no ievē rojamā kajiem un plaš ā kajiem pasaulē . Kreisajā pusē ir Senā s mā kslas muzejs, tieš i mums priekš ā ir Pinakothek, bet labajā pusē ir Gregora muzejs un Kristī gā s mā kslas muzejs. Iepazī stamies ar Mikelandž elo 1780. - 1782. gadā celto Rotondas zā li.

Zā les centrā ir milzī ga monolī ta porfī ra bļ oda (13 m perimetrā ) no Imperatora Nerona Zelta nama. Niš ā s ir 18 romieš u un grieķ u dievu un varoņ u statujas un bistes. Centrā atrodas Herkulesa statuja, kas izgatavota no zeltī tas bronzas (II gs. , atrasta netā lu no Pompeja teā tra) - vienī gā zeltī tā statuja, kas saglabā jusies no senatnes.

Man ļ oti patika Antī kā s mā kslas muzeji – pasaulē lielā kā klasiskā s mā kslas kolekcija, kas savā kta, pateicoties pā vestu Klemensa XIV, Pija VI, Pija VII un Gregora XVI pū lē m. Tā s, savukā rt, sastā v no vairā kā m, piemē ram, Gregora Ē ģ iptes muzeja, Gregora etrusku muzeja, Pio Clementino muzeja, Chiaromonti muzeja, kā arī tā dā m galerijā m kā kapakmeņ i, sveč turi, gobelē ni, ģ eogrā fiskā s kartes, San Pio V galerija un Ratu zā le.

Ir grū ti aprakstī t tajos savā kto eksponā tu krā š ņ umu, piemē ram, Nī lu Kjaromonč i muzejā.

Lai izprastu zā les un nepalaistu garā m neko interesantu, pie ieejas saņ emam plā nu-gidu, var izmantot arī audiogidu. Lai nokļ ū tu Siksta kapelā , kas vislabā k pazī stama ar Mikelandž elo freskā m, jums jā iet cauri visā m zā lē m. Aizliegts fotografē t tā s interjeru. Š o grandiozo š edevru ir grū ti aprakstī t, tas jā redz savā m acī m! Š eit jū s varat pavadī t vairā k nekā vienu dienu, ņ emot vē rā tā atseviš ķ us fragmentus.


Siksta kapela tika uzcelta vietā , kur pirms tā s pastā vē ja “Lielā kapela”, kurā viduslaikos pulcē jā s pā vesta galms, kas sastā vē ja no aptuveni divsimt locekļ iem - kardinā liem, daž ā du reliģ isko ordeņ u un diž ciltī go ģ imeņ u pā rstā vjiem. Pā vests Siksts IV baidī jā s no militā riem draudiem no Florences Sinjorijas Medič i, ar kuru viņ am bija saspringtas attiecī bas, un no Mehmeda II, kura karaspē ks apdraudē ja Itā lijas austrumu krastus.

Tā pē c viņ š nolē ma š o ē ku nostiprinā t. Projektu veidoja arhitekts Baccio Pontelli, un darbi tika veikti Dž ordž a de Dolč i vadī bā . Taisnstū ra plā nojuma telpu rotā.1481. -1483. gadā Sandro Botič elli, Pinturkio un citu meistaru tapuš ie sienu gleznojumi.

Siksta kapela ir slavena galvenokā rt divu iemeslu dē ļ : pirmkā rt, tā ir vieta, kur pā vests rī ko savas slepenā s sanā ksmes; un, otrkā rt, ar savā m lieliskajā m izcilā Mikelandž elo gleznā m, kas laikā no 1508. lī dz 1512. gadam pē c pā vesta Jū lija II pasū tī juma apgleznoja apmē ram tū kstoš kvadrā tmetru kapelas griestus un tā lā kā s sienas. Pirms 500 gadiem, 1512. gada 31. oktobrī , pā vests Jū lijs II pasniedza svinī gu vesperu par godu fresku radī š anai uz Siksta kapelas velves. 2012. gada 31. oktobrī tajā paš ā stundā pā vests Benedikts XVI atkā rtoja svinī go ceremoniju par godu kapelas 500. gadadienai.

Griestu krā soš ana aizņ ē ma č etrus gadus.

Tas ietekmē ja Mikelandž elo veselī bu: š ajā laikā viņ a plauš ā s nokļ uva milzī gs daudzums krā sas. Bet tas noteikti bija pū ļ u vē rts.

1536. -1541. gadā Mikelandž elo pē c pā vesta Pā vila III pasū tī juma apgleznoja altā ra sienu – Pē dē jā sprieduma fresku. Kopš.15. gadsimta beigā m kapelā notiek konklā vi. Pirmais konklā vs, kas notika kapelā , bija 1492.  gada konklā vs, kurā ievē lē ja Aleksandru VI. Kaplič a iesvē tī ta 1483. gada 15. augustā – Dievmā tes Debesbraukš anas svē tkos.

Pē c pā vesta un Lorenco Medič i saplū š anas (divus gadus pē c Paci sazvē restī bas) Florences mā kslinieku grupa tika uzaicinā ta uz Romu, kur kopā ar Umbrijas meistariem 1481. -83. dekorē ja Siksta kapelas sienas. Tie bija Botič elli, Perugino, Ghirlandaio un Kosimo Rosselli, piedaloties viņ u asistentiem: Pinturicchio, Signorelli, Bartolomeo della Gatta, David Ghirlandaio, Piero di Cosimo, Biagio d'Antonio.


Š ajā s freskā s bija daudz portretu figū ru (saglabā juš ā s 12 freskā s ir vismaz simts). Sā kotnē ji bija 16 freskas, saglabā juš ā s 12. Sienas ieskauj divi cikli - Kristus vē sture un Mozus vē sture. Viena no manā m mī ļ ā kajā m gleznā m ir Sandro Botič elli "Kristus kā rdinā jums".

No zā ļ u logiem paveras lielisks skats uz galveno Svē tā Pē tera laukumu jeb Piazza San Pietro.

Pē tera laukums un katedrā le – pasaules kristietī bas centrs

Pilsē tai bija nepiecieš ama teritorija, kas izmitinā tu lielo skaitu ticī go, kas pulcē jas uz katedrā li, lai saņ emtu pā vesta svē tī bu vai piedalī tos reliģ iskos svē tkos. Š o uzdevumu paveica Dž ovanni Lorenco Bernī ni, kurš.1656. -1667. gadā izveidoja laukumu katedrā les priekš ā – vienu no izcilā kajiem pasaules pilsē tplā noš anas prakses darbiem. Laukuma ietilpī ba ir aptuveni 6000 cilvē ku.

Centrā , ko ieskauj divas strū klakas, stā v ē ģ iptieš u obelisks no Heliopoles, ko uz Romu atvedis imperators Kaligula un, kā vē sta leģ enda, rotā jis Nerona cirku, kurā izpildī ts apustulis Pē teris. Ap obelisku aplī ir zī mes, kas norā da uz galvenajiem punktiem. 20. gadsimta 30. gados Musolī ni ielika plaš u Samierinā š anā s ielu no Romas centra lī dz laukumam.

Galvenā laukuma apskates vieta ir Lielā bazilika di San Pietro, biež ā k saukta par Svē tā Pē tera katedrā li, Katoļ u katedrā le, kas ir lielā kā ē ka Vatikā nā un Romas katoļ u baznī cas ceremoniju centrs. Dibinā ts 324. gadā un 1506. gadā , pā vests Jū lijs II lika pamatakmeni jaunam templim, kas tika pabeigts tikai simts gadus vē lā k, piedaloties tā diem izciliem meistariem kā Bramante, Rafaels, Mikelandž elo, Bernī ni.

Iekš pusē katedrā le pā rsteidz gan ar proporciju harmoniju, gan ar milzī go izmē ru, gan dekorā cijas bagā tī bu – ir daudz statuju, altā ru, kapakmeņ u, daudz brī niš ķ ī gu mā kslas darbu. Centrā lajā navā atrodas arī Bernī ni (1666) radī tā Svē tā Pē tera kancele. Tajā ietilpst krē sls Sv. Pē teris, virs kura mirdzoš i lidinā s Svē tā Gara simbols.

Centrā lā s navas galā pie pē dē jā pī lā ra labajā pusē atrodas Svē tā Pē tera (XIII gs. ) statuja. Statujai tiek piedē vē tas brī numainas ī paš ī bas, un daudzi svē tceļ nieki godbijī gi skū psta bronzas kā ju.


Kupolveida telpā virs galvenā altā ra atrodas Bernī ni š edevrs - milzī ga, 29 m augsta nojume (ciborium) uz č etrā m savī tā m kolonnā m, uz kurā m stā v eņ ģ eļ u statujas. Starp lauru zariem kolonnu augš ē jā s daļ ā s redzamas Barberini dzimtas heraldiskā s bites.

Labā s navas pirmajā kapelā atrodas Mikelandž elo meistardarbs - marmora "Pieta". To viņ š radī jis 15. un 16. gadsimta mijā.23 gadu vecumā . Pē c tam, kad uzbrucē js mē ģ inā ja statuju uzlauzt, tā tika aizsargā ta ar stiklu.

Kreisajā navā mū su uzmanī bu piesaistī ja Aleksandra VII kapakmens - pē dē jais 80 gadus vecā Bernī ni š edevrs (1678). Pā vests attē lots nometies ceļ os, ieskauts ar alegorijā m par Ž ē lsirdī bu (ar bē rniem), Patiesī bu (kreisā kā ja balstā s uz zemeslodes), Apdomī bu un Taisnī bu.

Vatikā na pilis un dā rzi – paradī zes stū rī tis

Vatikā na apskates objekti, tempļ i, pilis, cietokš ņ i ir harmonijā ar dā rziem un parkiem, kas pieš ķ ir ī paš u majestā tiskumu š iem senajiem arhitektū ras š edevriem.

Vatikā na zeme ir svē ta, tā pē c š eit aug un zied visi iestā dī tie augi.

Vatikā na dā rzu pamatā ir cipreses, priedes, ciedri, buksuss, palmas, magnolijas, olī vas, efejas un daudzi citi brī niš ķ ī gi augi, kas padara tos zaļ us visa gada garumā . Dā rzus var apmeklē t tikai ī paš i organizē tas ekskursijas ietvaros, sā kot no pulksten 10.

Vatikā na dā rzi savu vē sturi sā ka 14. gadsimtā ar pā vestu Nikolaju III, kad pā vests atgriezā s no Aviņ onas gū sta uz Romu. Papildus Vidusjū rai Vatikā na dā rzos aug milzī gs skaits retu eksotisku augu un gadsimtiem vecu koku, ir daž ā das ē kas, tostarp ķ ī nieš u pagoda, visā di torņ i, pilis un mā jas, visur ir izvietotas strū klakas, brī niš ķ ī gi skati. atvē rts no novē roš anas platformā m. Š eit jū s varat redzē t daudz skulptū ru no senā m marmora statujā m lī dz mū sdienu darbiem.

Dā rzos ir daudz skulptū ru, ī paš i Jaunavas Marijas.

Kā gan bez dvē seles drebē š anas varē ja staigā t pa š o svē to pilsē tu, kurā ir mū su kristī gā s pasaules vē rtī gā kā s relikvijas, staigā t pa tā s dā rzu takā m, pa kurā m gā ja pā vesti un kardinā li!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Дворцы Ватикана
Собор Святого Петра и улица Примирения
Граница на площади Святого Петра
Площадь и Собор Святого Петра
Швейцарские гвардейцы
Спиральная мраморная лестница
Зал Ротонда
Нил в музее Кяромонти
Сикстинская капелла
Потолок с росписью Микеланджело
Фреска «Страшный суд» Микеланджело
Площадь Святого Петра
Статуя Св. Петра в соборе Святого Петра
Мраморная «Пьета»
Дворцы Ватикана
В Ватиканских садах
В Ватиканских садах
Балдахин в соборе Святого Петра
В Ватиканских садах
Līdzīgi stāsti
iemiesojums