Uzbekistānas peldošā tūre

Uzbekistā na ir gluda tū re.
Ja jū s neesat mē ģ inā jis Uzbekistā nas plovu Uzbekistā nā , esat veltī gi nodzī vojis savu dzī vi, un, ja esat izmē ģ inā jis tikai viena veida 10-15 š ī š edevra š ķ irnes, tad jū s nezinā t visu par pā rtiku.
Tie plovi, kurus ē dā t ā rpus Uzbekistā nas – pat ja tos ir pagatavojis uzbeku š efpavā rs, neskaitā s. Plovs ir jā ē d savā dzimtenē , sē ž ot virs murgojoš as straumes aprikož u vai cidoniju paē nā , un š ī š edevra garš a ir jā izceļ ar pasaules labā ko augļ u kontrastaino aromā tu. Viss š is krā š ņ ums jā dzer ar melno vai zaļ o tē ju, kas brū vē ta atbilstoš i visā m vietē jā m tradī cijā m un ielieta bļ odiņ ā s ne vairā k kā uz pusi - lai nepaspē tu atdzist un viesmī lī gie saimnieki rū pī gi uzraudzī s - vai ir pienā cis laiks ielejiet viesim nā kamos divus vai trī s malkus š ī smarž ī gā avota ū denī pagatavotā dzē riena. Tajā paš ā laikā minaretiem un seno pieminekļ u kupoliem vajadzē tu priecē t ē doš ā acis, bet ausi – bū rī ieliktas paipalas č ivinā š ana un gudra saruna. Tikai tad tu sajū ti lē no ritoš ā laika š alkoņ u un cilvē ka nesteidzī go dzī ves ritmu, kas no naivuma pā riet uz gudrī bu.
Un cik plovu veidus izmē ģ inā si - Taš kenta, kā zu plovs ar rozī nē m, Samarkanda, kur burkā ni tiek gatavoti ī paš ā veidā un pasniegti atseviš ķ i, plovs ar paipalā m, Buhā ra - kura recepte palika no Buhā ras emī ra, plovs kurā gatavoš anas beigā s ieliek cidoniju un nī kuļ oš anu pā rim piepilda visu dā rzu ar brī niš ķ ī gu smarž u un, negribu atklā t visus noslē pumus, vē l trī sreiz trī s daž ā di plovi.
Un kā di vī ni pavadī s jū su vakariņ as - no Uzbekistā nas vī nogā m, kas ne reizi vien ieguvuš as godalgotas vietas starptautiskos konkursos, un saldie vī ni, pē c zinā tā ju domā m, liks pretrunā ar daudziem Francijas un Vā cijas vī niem. Tač u ne katra ceļ ojumu aģ entū ra spē j pietiekami smalki pieiet raitam ceļ ojumam.
Dievs, es gribu doties uz Uzbekistānu, pārēsties plovu, šurpu un visādas lietas, dzert tēju, apbraukt Samarkandu un Buhāru ...
боже ,хочу в Узбекистан, объесться плова, шурпы и всякой всячины, упиться чаем, уходиться по Самарканду и Бухаре...
No tā paša, kā rakstīts! Neskatoties uz Jaungada vakarā patērēto ēdienu kalniem, viņa lasīja un drudžaini norija siekalas... Ak, gan Samarkanda, gan Buhāra ir tālu! Bet varbūt kādreiz tas viss izdosies. Paldies Autoram! Pozitīvu atlieku jūra no jūsu gastronomiskās esejas :)
От же ж как написано! Несмотря на горы еды, поглощеной в новогоднюю ночь, читала и лихорадочно сглатывала слюнки... Эх, далеки и Самарканд, и Бухара! Но может когда-нибудь все и сложится. Спасибо, Автор! Море позитива остается от Вашего гастронимического эссе :)