Amerikāņu kosmodroms Kanaveralas ragā

23 Maija 2012 Ceļošanas laiks: no 17 Maija 2010 ieslēgts 20 Maija 2010
Reputācija: +222.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Orlando galvenā s apskates vietas ir Disneja pasaule un NASA kosmodroms Kanaveralas ragā . Jā piebilst, ka spē cī gu impulsu attī stī bai Orlando saņ ē ma, pateicoties Disneja kompā nijai, kas š eit uzbū vē ja vairā kus izklaides centrus daž ā dā s pilsē tas vietā s un ā rpus tā s. Protams, š eit bija arī viesnī cas un veikali un transporta infrastruktū ra, kas nepiecieš ama apmeklē tā ju uzņ emš anai. Pilsē tā ir daudz jauktu mež u un ū denskrā tuvju. Pilsē ta ir izcili labi kopta un atgā dina vienotu parku kompleksu, kurā viens otru papildina ezeri un kanā li, mež i un klajumi, strū klakas un viesnī cas, ceļ i un laukumi, izklaides centri un veikali.

Sakarā ar garo pā rcelš anos no Maiami uz Orlando mums palika tikai 1 brī va diena, un nolē mā m to veltī t Amerikas kosmodromam Kanaveralas ragā . Visā pasaulē ir daudz Disnejlendu. Un amerikā ņ u kosmodroms jeb, kā š eit sauc, Kenedija kosmosa centrs – viens.


Tā kā Orlando koncentrē jas uz viesu apciemoš anu, tad viesnī cas vestibilā ir pieejams tū risma informā cijas birojs, kurā mē s rezervē jā m sev interesē još u ekskursiju. Izrā dī jā s, ja uz kosmodromu brauc ar savu transportu, tad tā izmaksas ir 38$, un ja brauc ar autobusu, tad plus vē l 57$ no cilvē ka. Tajā paš ā laikā tū risma aģ ents saņ ē ma Orlando un Disneja pasaules kartes.

Nā kamajā rī tā pulksten 8-15 sasniedzā m laukumu, kur pulksten 8-30 ieradā s ekskursijas autobuss, kas mū s kopā ar citiem aizveda uz NASA kosmosa centru Kanaveralas ragā . Pē c pusotras stundas ieradā mies vietā un pirmais apskates objekts bija Kosmonautikas muzejs.

Starp daudzajiem muzeja eksponā tiem – fotogrā fijā m, skafandriem, simulatoriem, kosmosa kuģ iem, raķ eš u modeļ iem un palaiš anas kompleksiem – ir arī mū su pirmā mā kslī gā Zemes pavadoņ a kopija.

Muzejs bija pā rsteigts, ar kā du humoru amerikā ņ i atzī st savu sakā vi kosmosa izpē tē . Š eit uz stenda ir liela fotogrā fija, kurā redzama 60. gadu sā kuma amerikā ņ u astronautu grupa, un zem tā s galvenais jautā jums: "Kurš no viņ iem bū s pirmais? " Un nā kamajā stendā Gagarina portrets un uzraksts “Pirmais cilvē ks, kas 1961. gada 12. aprī lī apriņ ķ oja Zemi 107 minū tē s, krievs Jurijs Gagarins ir padomju armijas majors.

Muzejā ir arī centrifū ga, kurā ikviens var sajust pā rslodzi, ko piedzī vo pilots, lidojot ar militā ro lidmaš ī nu. Kabī nes ne tikai rotē , bet arī pā rvietojas vertikā lā plaknē , imitē jot lidmaš ī nas manevrus. Parasti cilvē ki izkā pj no kabī nē m š ū pojoties. Rotā cijas laikā man arī bija brī dis, kad acu priekš ā “uzpeldē ja” monitora ekrā ns.

Netā lu no muzeja atklā tā vietā stā v dabiska izmē ra amerikā ņ u raķ etes. Starp tiem ir arī mū su nesē ja modelis, kas orbī tā izvirzī ja pirmo Zemes pavadoni. Ī paš u iespaidu atstā j guļ us milzu raķ ete Saturn-5 no Amerikas Mē ness odisejas.


Atseviš ķ a vietne ir veltī ta atkā rtoti lietojamiem kosmosa kuģ iem. Š eit atrodas atspole, kurā var iekļ ū t pa estakā di, un tai blakus uz pjedestā la atrodas nesē jraķ ete Kolumbija - atspoles augš ē jā pakā pe. Nā kamajā ē kā ir skatī tā ju zā le, kurā apmeklē tā ji var noskatī ties filmu par kuģ u tapš anu un arī zā le ar aktī vajā m sē dvietā m, kurā var redzē t visas atspoles palaiš anas un izieš anas orbī tā fā zes un sajust vibrā ciju un pā rslodzi. ko astronauti piedzī vo pacelš anā s laikā .

Pē c tam tū risti var iekā pt ī paš os NASA autobusos un apmeklē t citas kosmodroma iekā rtas. No autobusa loga 100 m attā lumā var redzē t montā ž as cehu, palaiš anas platformu un kā purķ ē ž u traktoru kosmosa kuģ im Columbia.

Autobusi vairā kas reizes apstā jas pie publikai sagatavotajiem paviljoniem. Viens no tiem ir veltī ts amerikā ņ u Mē ness programmai. Milzī gajā zā lē uzstā dī ta nesē jraķ ete Saturns, kas sadalī ta pa posmiem, kā arī pilotē jamais kosmosa kuģ is Apollo un Mē ness modulis, kas nodroš ina astronautu nolaiš anos uz Mē ness virsmas un atgrieš anos pie pilotē jamā kosmosa kuģ a. Zā lē tiek demonstrē ta filma par kosmosa kuģ a Saturn-Apollo sagatavoš anu un palaiš anu. Ļ oti iedarbī gi kadri, kuros redzams, kā no raķ etes sprauslas izplū st gā zveida ū deņ raž a un skā bekļ a maisī jums, uz tā s lido dzirksteļ u kū lis, tad parā dā s liesma - tiek iedarbinā ts dzinē js, tad uguns jū ra. - tiek ieslē gts vilces spē ks, raķ ete atstā j Zemi un uguns un dū mu mā koņ os paceļ as uz augš u.

Tad parā dā s diktors, kurš smaidot stā sta, ka mē s skatī jā mies stā stu par ekspedī cijas gatavoš anos un kosmosa kuģ a Apollo palaiš anu uz Mē nesi, un stā sts par to, kā astronauti devā s uz Mē nesi, ir cits stā sts. Un ar to filma beidzas. Tā dē jā di NASA neapstiprina un nenoliedz leģ endu un notiekoš ā s debates par to, vai amerikā ņ i atradā s uz Mē ness pirms 30 gadiem vai arī sabiedrī bai tika pasniegta Holivudā filmē ta filmas montā ž a.

Blakus š im paviljonam ir stendi godā jamiem viesiem, kuri vē ro kosmosa kuģ u palaiš anu, ko parasti rā da televī zijā . Starta kompleksus no š ejienes diez vai var uzminē t tā lumā – daž us kilometrus aiz ezera.

Autobuss piestā j arī nelielā pilsē tiņ ā uz dienvidiem no palaiš anas vietā m, kur atrodas moderns centrs, misijas vadī ba, raž oš anas cehi kosmosa kuģ u detaļ u montā ž ai. Š eit tū ristiem tiek rā dī tas sporta zā les, kas imitē kosmosa stacijas Mir fragmentus, kas š obrī d darbojas orbī tā .


Diemž ē l visus programmā paredzē tos kosmosa objektus nebija iespē jams apskatī t spē cī ga lietus dē ļ , kas pē cpusdienā ir š im reģ ionam visai raksturī gs fenomens. 17-30 tū re beidzā s un mū su autobuss mū s aizveda uz Orlando.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Орландо,  улицы
Орландо, отель
Спускаемый аппарат
Управление полетами
Центрифуга
Космические корабли
Колумбия - шатл
Разгонный блок
Космический челнок
Ракета Сатурн, 1-я ступень
Ракета Сатурн, 2-я ступень
Ракета Сатурн, фрагмент
Спускаемый лунный модуль
Ракета Сатурн, 3-я ступень
Пилотируемый корабль Аполлон
Ракета Сатурн, 3 ступень, лицевая сторона
За озером стартовые комплексы
Земля
Орландо, площади
Līdzīgi stāsti
iemiesojums