PALDIES MIGRANTIEM
MIRACLE (KRIEVIJA) — JAUNĀ S TŪ RES (ASV): JELLOUSTONAS RESERVEDĀ DABA, 2016. gada 14. –24. septembris
PALDIES MIGRANTIEM
Kā jau uzsvē ru, marš rutu neaprakstu, par to var izlasī t internetā . Mans uzdevums ir dalī ties savos iespaidos, kas var noderē t tiem, kas iet manā s pē dā s.
Tā tad, es sastapos ar pirmo interesanto parā dī bu tieš i Parī zē pirms iekā pš anas lidmaš ī nā uz Soltleiksitiju. Iesniedzu biļ eti (lidojums AF 8990, izlidoš anas laiks 10.55, 14. sept. ). Dū š ī gs vī rietis (viņ am vajadzē tu griezt mucas, nevis pā rbaudī t biļ etes) kaut ko jautā . Un es neesmu bums — uzplaukums ino. Tiesa, viņ š iegaumē ja frā zi: "Ay from rush, English know. " Vī rietis paskatī jā s uz mani no savā m uzacī m un norā dī ja uz galdu, kur viņ š burtiski apgrieza manu rokas bagā ž u. Viņ š to ne tikai izkratī ja, bet atraisī ja katru mezglu, rū pī gi aptaustī ja ne tikai mugursomas, bet arī kreklu š uves. Un tikai nosē š anā s beigā s, acī mredzot sapratis, ka saš utumu neizdosies izraisī t, viņ š ž ē lī gi pamā ja ar roku. Kā pē c tik liela uzmanī ba tikai man. Galu galā neviens cits netika kratī ts tieš i lidmaš ī nas priekš ā . Tā pē c, ka es nezinu angļ u valodu? Diez vai. Atliek - "steigties"! Varbū t vī rietis ir mū su kaimiņ š , draugs, biedrs un brā lis – migrants no Ukrainas. Tā pē c, pilsoņ i, katram gadī jumam nesteidzieties atzī ties, ka esat no Krievijas. It ī paš i, ja nerunā angliski.
Bet tas ir mā jiens. Un š eit ir pasaka. Precī zā k, stā sts, kuru jū s arī nelasī sit internetā . Un tas sagā dā ja lielu prieku visai mū su grupai. Lieta tā da, ka Soltleiksitijā mū s sagaidī ja gids, kurš arī ir autobusa š oferis, š oreiz tieš ā m krievu emigrants no Baltkrievijas – Dmitrijs Grozovskis. Raugoties uz priekš u, es teikš u, ka beigā s viņ i atvadī jā s no viņ a, visi grupā , gandrī z ar asarā m acī s. Un tas bija no kā .
Š ķ iet, ka tas ir vienkā rš s, ā rē ji neatš ķ irams, ar nedaudz lieko svaru, vidē ja auguma un vairs nav jauns. Bet jau no pirmā s minū tes viņ š burtiski visus apbū ra. Vismaz ar to, ka viņ š uzreiz ar maksimā lu pieklā jī bu lū dza ceļ ojuma laikā neapspriest politiku, tautī bu un...sievietes (retā kais gadī jums, grupā bija puse vī rieš u). Citā di, saka, tu sastrī dē sies un nokļ ū si tā dā purvā , no kura neviens neatradī s izeju. "Jū s varat tikai par marš rutu. " Un tad viņ š sā ka par to runā t tik dziļ i, pat mā kslinieciski, ka mē s neviļ us aizmirsā m par visu pā rē jo. Un tā no pirmā s lī dz pē dē jai dienai. Stā stus sajaucot vai nu ar filmu (bagā tī gā ko kolekciju viņ i izvē lē jā s korī ), vai ar perfekti saskaņ otu mū ziku (kolekcionē ta gadu desmitiem) tā s apgabala tonī , caur kuru viņ i brauca. Un viņ i brū cē ja daudz, gandrī z trī sarpus tū kstoš us km.
Es atkā rtoju: ā rē ji pilnī gi nenozī mī gs cilvē ks. Tad - "no kurienes un kas tas ir..." - kā dzejnieks iesaucā s. Galu galā , kā vē lā k noskaidroju, viņ am nav nekā das ī paš as humanitā rā s izglī tī bas, kas veicinā tu gida talantu. Pat Krievijā viņ š jaunī bā beidzis tehnikumu. Bet drī z viņ š bija spiests emigrē t. Tā notika liktenis. Varat iedomā ties: bez iztikas un jumta virs galvas, un galvenais – bez "valodas" zinā š anā m. Jā , pat ar sievu, diviem maziem bē rniem un vecā kiem, gan savu, gan sievu.
Kā ir? Bet tā pat. Sē dos pie tū ristu autobusa stū res, kur ar vietē jo gidu “valoda” nebija vajadzī ga. Pamazā m paš i! (par kursiem nebija ko maksā t) iemā cī jā s runā t un pat rakstī t angliski. Tajā paš ā laikā viņ š ne tikai vadā ja tū ristus, bet spī tī gi pē tī ja marš rutus, izmantojot internetu, speciā lo literatū ru. Pacietī ba un neliela piepū le. Un apzinī gs darbs ir darbs Ā frikā , tas ir laipni gaidī ts visur. Tū risma kompā nijā pamanī ts arī Grozovskis. Mē s to izmē ģ inā jā m vienu reizi - divas reizes kā gids ar krievvalodī go grupu - un dodamies ceļ ā . Turklā t izrā dī jā s, kā saka, viens dievs trijā s personā s: gids, š oferis un - talants saskarsmē ar cilvē kiem. Tā es saucu Dmitriju. Viņ š pilnī gi nopietni iebilda. Piemē ram, kur ir talants. “Jums vienkā rš i jā ciena cilvē ki, jā dara viss iespē jamais, lai viņ i kopā ar jums justos labi. Nav sliktu tū ristu un sliktu grupu, ir slikts gids, ” savu kredo nobeigumā sniedza Grozovskis. Tā tad Krievija zaudē ja brī niš ķ ī gu strā dī gu. Un Amerika to ieguva. Turklā t ne tikai viņ š , bet arī ne mazā k strā dī ga sieva un viņ u č etri bē rni, kuri nu jau izauguš i, ieguvuš i labu izglī tī bu un lī dzī gi kā vecā ki veiksmī gi strā dā .
Protams, ne visi mū su migranti ir uzslavas vē rti. Nedod Dievs, un apž ē lojies, lai sastaptu, piemē ram, tā du kā uzņ ē mē ja ceļ ojumu kompā nija "Banzai" Japā nā . Un tomē r, kā rā da prakse, lielā kā daļ a aizbraucē ju vismaz tū risma nozarē ir tā di paš i kā Dmitrijs. Pē c likteņ a gribas viņ i bija spiesti pamest Krieviju. Bet viņ š turpina darī t lielisku darbu, strā dā t pie mums, krieviem. Galu galā , pateicoties viņ a spē jā m un talantam, mē s esam daudz vieglā k un ā trā ki, un pats galvenais, produktī vā ki, labā k uzzinā m visu to labā ko par valsti, kuru apmeklē jā m. Tā tad, lai arī cik zaimojoš i tas neizklausī tos, bet es personī gi nenož ē loju, ka Dmitrijs emigrē ja. Personī gi man (neš aubos, un visai grupai) tas bija vajadzī gs ASV. Konkrē ti, Soltleiksitijā , Jeloustonā . Laikā un ī stajā vietā . Vā rdu sakot, mū su cilvē ks ā rzemē s, ar kuru kaut kā dā mē rā jutā mies kā mā jā s. Un paldies viņ am par to.
Nā kamajā dienā pē c ieraš anā s no Jeloustonas es devos uz Dienvidkoreju. Kas mani personī gi nepā rsteidza. Bet gidi – tas Maksims cietzemē , tā Valentī na uz salas – un te viņ i izrā dī jā s virsū un savā vietā . Vā rdu sakot, mū sē jie. (Nejaukt ar japā ņ u "Banzai", lai gan š ie ir krieviski, tie nekad nav bijuš i mū sē jie). Tač u bija arī pā rsteigums. Komanda bija tikpat saliedē ta kā vienmē r. Un visi indivī di, kā saka, raksta romā nu arī tagad. Piemē ram, Anatolijs, lī dzī gs Gorbač ovam. Jā atzī st, ka esmu dzī vespriecī gs puisis, tač u viņ š kaut kā nemanā mi bija ar kameru vienmē r priekš ā . Vai arī Sergejs ar sirmu bā rdu. Kluss, pieticī gs, kluss. Un jau puse pasaules apbrauca - kā jā m!
Mans istabas biedrs Aleksandrs izrā dī jā s ne mazā k krā sains. Pā rliecinā ts, ka viņ š ir ā rkā rtī gi labi lasī ts, runā valodā un var nesodī ti ķ ircinā t jebkuru (protams, likuma ietvaros). Viņ š sā ka pilnveidot savas prasmes uz mani. Tajā paš ā laikā , manuprā t, bū tiski pā rkā pjot pieklā jī bas robež as. Sā kumā viņ š rū pī gi apš aubī ja manu biogrā fiju, kā pē c viņ š izš ķ ī rā s no sievas, un pē c tam izš ķ ī rā s ar savu draudzeni. Kā drī z vien kļ uva skaidrs, viņ u nav vadī jusi vienkā rš a ziņ kā rī ba. Jo saņ emto informā ciju viņ š uzreiz pielietoja praksē . Piemē ram: "Tā dē ļ sieva tevi pameta. " Vai arī : "Tā pē c tava saimniece aizbē ga no tevis. " Lai gan galu galā viņ š pā rliecinoš i paskaidroja, ka pat pē c 25 kopdzī ves gadiem viņ š iesniedza š ķ irš anā s pieteikumu tū kstoš reiž u lielā kas nekā banā las nodevī bas un greizsirdī bas dē ļ (lai gan tā bija). Un ar draugu 15 gadu saziņ as laikā mē s viens otram vienkā rš i apnikā m un mierī gi izklī duš i kā kuģ i jū rā . Tas no viņ a puses uzreiz arī jautā jumus neradī ja.
Ī si sakot, es cietu divas dienas, klusē ju. Un tad viņ š sā ka atbildē t. Kā ds 57 gadus vecs jauneklis (salī dzinot ar mani) ar patī kamu izskatu neticē ja, ka manas profesijas dē ļ mans vā rdu krā jums to pā rsniedz divas reizes. Jā , un ar loģ iku, pamatojoties uz to paš u profesiju, tas bū s labā k. Ī sā k sakot, sā kumā viņ š bija piesprā dzē jies, izliekoties, ka viegli uzņ em sitienus. Bet no greizā smaida bija manā ms, ka kaimiņ š nemaz nebija pieradis saņ emt sī knaudu. Un drī z viņ š neizturē ja, salū za. Viņ š lū dza atgriezties pie sā kotnē jā m status quo pozī cijā m. Kam es uzreiz piekritu. Profesionā lim nav labi sadurt galvu ar amatieri, pat ja viņ š to prasa. Tomē r galu galā viņ š tomē r iekoda viltī bā . Pē dē jā dienā es aizmirsu uz galda viņ a istabas pusē (viņ š izvē lē jā s vietu pirmais pē c mana ieteikuma) kameras lā dē tā ju. Es nedomā ju, ka viņ š to iebā za kabatā . Drī zā k viņ š paslē pā s. Lai es aizmirstu. Kas notika. Viņ š izgā ja no istabas pē dē jais, uz galda nekā nebija. Nu vairs nebija jā lā dē . Bet Dievs viņ u svē tī . Daudz interesantā k ir tas, ka 10 gadu laikā pirmo reizi ceļ ojot 8 cilvē ku grupā nav nevienas kavē š anā s, iekā pjot autobusā ! (Ja vien jū su paklausī gais kalps tehnisku iemeslu dē ļ nekavē jā s paš ā sā kumā ). Un tas tieš ā m ir brī nums, uz ko droš i vien nav spē jī gi pat superorganizē tie ķ ī nieš i. Vladimirs Antonovs
