Однажды в Америке Reiz Amerikā

Ceļ ot, lai iepazī tos ar š o interesanto ASV valsti, nav viegls uzdevums. Galvenā s grū tī bas ir savā kt visus nepiecieš amos dokumentus ASV konsulā tam un iziet personī go interviju Kijevā . Diemž ē l attieksme pret Ukrainas pilsoņ iem ir neviennozī mī ga, tiek paaugstinā ta prasī ba pē c dokumentiem. Tā tad nepiecieš ams nodroš inā t pē c iespē jas vairā k finanš u dokumentu par savu finansiā lo maksā tspē ju, ka ceļ ojuma mē rķ is ir valsts iepazī š ana, nevis nelegā la emigrā cija uz ASV. Dokumenti, kas apliecina Jū su finansiā lo maksā tspē ju, ir nekustamā ī paš uma dokumentu (dzī vokļ i, mā jas, zemes gabali, automaš ī nas, garā ž as u. c. ), bankas kontu un algu izrakstu kopijas. Ir noteiktas prasī bas. Tā tad, alga jā norā da par pē dē jiem 6 mē neš iem un ne mazā ka par 5000 grivnu mē nesī , bankas konts nedrī kst bū t mazā ks par 5000 ASV dolā ru ekvivalentu. Vē l viena svarī ga prasī ba ir vī zu klā tbū tne pasē par jū su iepriekš ē jiem ceļ ojumiem uz ā rzemē m, "Š engenas vī zas" klā tbū tne. Pati intervija nav grū ta. Ja dokumenti ir kā rtī bā , jums tiek noņ emti pirkstu nospiedumi, un piecu gadu vī za ļ auj tū ristiem doties uz Amerikas Savienotajā m Valstī m vairā kus aizraujoš us ceļ ojumus.

Nokā rtojuš i visas š ī s formalitā tes, mē s, tū ristu grupa no Jaltas, lidojam uz ASV. Mū su marš ruts ir gar valsts austrumu krastu – Ņ ujorka – Orlando – Maiami – Niagā ras ū denskritums – Vaš ingtona. Lidojumu veic vadoš ā amerikā ņ u aviokompā nija Delta. 10 stundas ceļ ā paskrē ja nemanot, mū s sagaida Ņ ujorka. Saimnieks ir lielā kā tū risma kompā nija, kas specializē jas darbā ar krievu un ukraiņ u tū ristiem, krievvalodī gajiem emigrantiem. Izmitinā š anai tiek nodroš inā tas tū ristu klases viesnī cas, starp citu, ļ oti ē rtas. Atstā jot lietas Comfort Inn viesnī cā , nolemjam negaidī t pirmo ekskursiju rī t, bet paš iem sā kt Ņ ujorkas izpē ti (lai gan aiz muguras ir 10 stundu lidojums, laika starpī ba ir 6 stundas, un ir jau vakars pilsē tā ). Kur doties? . Protams, uz Manhetenu, pareizā k sakot, uz Brodveju – Ņ ujorkas sirdi. Brauciens ir mē rķ tiecī gs. Ļ oti gribu apmeklē t kā du no slavenajiem Brodvejas mū zikliem. Mums paveicā s. Ir jau vakars, sestdiena, lī dz izrā dei palikusi nedaudz vairā k kā stunda, bet paspē jam paņ emt pē dē jā s biļ etes uz vienu no populā rā kajiem mū zikliem "Mama Mia". Tiklī dz jū s ienirt iestudē juma atmosfē rā , redzat, kā mā kslinieki strā dā , dzirdat viņ u fantastiskā s balsis, jū s saprotat, ka jū s maksā jat naudu š eit ne velti. Iespaids ir pā rsteidzoš s, bez uzlauztā m darbī bā m. Mā kslinieki strā dā visaugstā kajā emocionā lajā punktā , it kā š ī bū tu viņ u svarī gā kā uzstā š anā s dzī vē . Un galu galā tā ir katru dienu, un katru dienu izrā dē s ir pilna mā ja. Viens no mū su tū ristiem teica - "Ja man bū tu iespē ja, es brauktu uz izrā dē m katru dienu. " Un viņ ai ir pilnī ga taisnī ba.

Otrā s uzturē š anā s diena valstī sā kā s ar Ņ ujorkas apskates ekskursiju. Pie mums par š oferi un gidu strā dā bijuš ie tautieš i. Protams, ekskursija vē l nav sā kusies, mū su pirmie jautā jumi bijuš ajiem tautieš iem ir “Kā dzī ve sveš ā zemē ? ”. Viņ u atbildes bija zinā mā mē rā atturoš as. “Esmu noguris no visa, ļ oti gribu mā jā s, dzī ve š eit, ASV, ir kļ uvusi sliktā ka. Daudzi jau ir aizbraukuš i vai gatavojas doties prom. Pē c tam š o jautā jumu par dzī vi emigrā cijā uzdevā m visiem, kas kopā ar mums strā dā ja vai ceļ oja 12 dienas pa valsti. 80% aptaujā to ir gatavi atgriezties.

Man patika Ņ ujorka. Pilsē ta, protams, ļ oti atš ķ iras no vecajā m Eiropas galvaspilsē tā m. Nav tik skaistas arhitektū ras, ir daudz mazā k vē stures pieminekļ u, bet amerikā ņ i var un spē j parā dī t visu to labā ko, kas ir viņ u galvaspilsē tā . Apskatī jā m pilsē tas vē sturisko un biznesa centru, apskatī jā m veco cietoksni, Brī vī bas statuju, Brodvejas un Manhetenas tiltus, Volstrī tu, 5. avē niju, Brodveju, memoriā lo kompleksu, kas tiek bū vē ts, kur torņ i tika nopostī ti. 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukums slavenajam Rokfellera centram. Visspē cī gā ko iespaidu atstā ja Metropolitē na muzejs. Muzejs ir unikā ls, tajā atrodas labā kie mā kslas darbi no visas Vecā s un Jaunā s pasaules. Muzeja budž ets ir satriecoš s – ik gadu tiek tē rē ti daudzi desmiti miljonu dolā ru jaunu mā kslas darbu uzturē š anai un iegā dei. Un pats galvenais, budž ets tiek veidots nevis no paš a muzeja nopelnī tā s naudas, bet gan no mecenā tu privā tajiem ziedojumiem. Ieeja muzejā maksā.20 USD. Oficiā li. Bet katrs apmeklē tā js tā vai citā di tiek uzskatī ts par filantropu. Visas muzeja ekspozī cijas var apskatī t nevis par 20$, bet maksā jot tikai 1$. Ikviens, kas ieiet muzejā , maksā izmaksas, kuras viņ š uzskata par vajadzī gā m vai var samaksā t. Nav atš ķ irī bas. Un kā das brī niš ķ ī gas impresionistu, senā s un viduslaiku kultū ras, renesanses meistaru kolekcijas. Kas te nav? ! Ikviens var apmeklē t muzeju, iztē rē jot vienu dolā ru (5 grivnas). Un mē s ar skumjā m atceramies ieejas cenas mū su Krimas muzejos. Viņ u ekspozī cijas nav salī dzinā mas ar Metropolitan kolekciju, kā arī cenas 20-30 grivnas.

Un, protams, Braitonas pludmale. Visas Ņ ujorkas ekskursijas sā kas un beidzas ar š o slaveno krievu emigrā cijas apgabalu. Visur var dzirdē t dzimto runu. Mī ksts dienvidukraiņ u dialekts ar Odesas akcentu, Maskavas akanye, Volga okane. Š eit cilvē ki dzī vo savu parasto dzī vi, nekad nav pielā gojuš ies vai nevē loties pielā goties amerikā ņ u dzī vei. Izkā rtnes krievu valodā , produkti no tā s nu jau tā lā s dzī ves, sava mentalitā te, savs saziņ as apburtais loks. Š ķ iet, ka jū s neesat Amerikā , bet kaut kur Odesā vai Harkovā . Visur un visā ir jū tama nostalģ ija, kas it kā lidinā s pā r š o emigrantu salu.

Pabeiguš i divu dienu iepazī š anos ar Ņ ujorku, lidojam uz dienvidiem uz Floridu. Mū su nā kamā pietura Orlando sā kas ar garderobes maiņ u. Š eit ir stabila temperatū ra + 25-28 grā di. Orlando kā dreiz bija maza pilsē tiņ a. Iedzī votā ji nodarbojā s ar lauksaimniecī bu. Vē lā k radā s kosmosa centrs, bet pilsē tas niknais ziedu laiks sā kā s ar veselas Disnejlendas atrakciju pilsē tas celtniecī bu. Pilsē tā tā du ir 17. Principā paš ā pilsē tā tū ristu nav. Tur nav ko redzē t - parasta Amerikas pilsē ta. Vissvarī gā kais ir ap pilsē tu, kur tuvumā ir koncentrē ti daudzi tū risma centri un izklaides industrija. Cik liela nozī me ir š iem centriem pilsē tas ekonomikā , jū s saprotat jau Orlando lidostā . Milzī ga moderna lidosta, kurā lidmaš ī nas paceļ as vai nolaiž as ik pē c 20-30 sekundē m. Tū risti š eit ierodas ne tikai no visas Amerikas, bet no visas pasaules. Š eit nav tū risma sezonas. Š eit visu gadu ir daudz cilvē ku, it ī paš i Ziemassvē tku brī vdienā s. Tū risti š eit lido vai ierodas vismaz septiņ as dienas. Amerikā ņ i no nulles izveidoja pā rsteidzoš u izklaides centru, kas, ienesot miljardu dolā ru ienā kumus, jau desmitiem reiž u ir atmaksā jies un konsekventi nes milzī gu peļ ņ u, kas atkal tiek ieguldī ta jaunu izklaides centru celtniecī bā . Tomē r droš i vien tā du uzņ ē mī gu cilvē ku kā amerikā ņ i, kuri spē j un spē j no nekā uztaisī t brī niš ķ ī gus š ovus, droš i vien nekur pasaulē nav. Teikt, ka parki uz mums atstā juš i milzī gu iespaidu, bū tu par zemu. Parki ir satriecoš i. Tie ir sadalī ti pa noteiktā m tē mā m, neatkā rtojas ne viena izrā de, ne viena atrakcija. Kā das ir izrā des Ū dens pasaules parkā . Tie ir daž ā di priekš nesumi ar zobenvaļ iem, super sarež ģ ī ti triki ar delfī niem, kaž okā das roņ iem, pingvī niem. Tā s nav tikai izrā des – š ī ir ī sta cirka izrā de, kurā izmantoti daž ā du ž anru cirka akti. Tas ir jautri un interesanti ikvienam no maziem lī dz veciem. Vienā dienā labā kajā gadī jumā var apmeklē t 30-40% no kā da no parkiem izrā ž u programmā m. Un to ir 17, un tie visi ir pilnī gi atš ķ irī gi. Viņ u uzdevums ir ne tikai izklaide, bet arī ī paš i izstrā dā tas izglī tojoš as programmas bē rniem. Laikam ar septiņ ā m dienā m Orlando ir par maz. Mē s tur bijā m tikai divas dienas. Patiesī bā jū s varat redzē t tikai divus parkus. Visu dienu ceļ ojam pa parkiem, bet vakarā apmainā mies iespaidiem viesnī cas baseinā . Es negribē ju pamest Orlando. Bet priekš ā mū s gaidī ja Maiami.

Braucam ar autobusu no Orlando uz Maiami. Ekskursiju vada bijuš ais padomju ž urnā lists Emī ls Gā rbers. Viņ š ļ oti labi un profesionā li vada turneju. Pa ceļ am uzzinā m daudz interesanta par valsti, par tā s paraž ā m, ekonomiku, par parasto amerikā ņ u dzī vi. "Emī ls! Un kā tev iet, kā tu dzī vo Amerikā ? “Darba ir daudz. Nav brī vdienu un brī vdienu. Ir interesanti un izdevī gi piedā vā jumi veikt individuā las ekskursijas pa valsti. Jū s varat nopelnī t daudz uzreiz. Bet tie ir reti. Ja viņ u dē ļ kaut reizi atteikš os no plā notā s ekskursijas, viņ us var atlaist, paliksi bez darba. Tā pē c katras minū tes peļ ņ as labad viņ am ir jā atsakā s no ienesī giem nepilna laika darbiem. Un vispā r viss ir apnicis. Ja man bū tu iespē ja, es atgrieztos mā jā s.

Maiami. Cik izaicinoš i izklausā s š is vā rds. Pilsē ta, kurā atpū š as miljonā ri un miljardieri. Pilsē ta, kas apkalpo simtiem tū kstoš u cilvē ku. Tuvojoties Maiami, mē s redzam plaš as sausu mež u platī bas. Pilsē ta tiek bū vē ta, nepietiek zemes, un tā pē c viņ i izcē rt mež us, gaida, kad tie izž ū s, un tad drosmī gi nozā ģ ē sausu koksni. Š eit ir pabeigtas jaunā s ē ku platī bas. Kā mē s zinā m š ī s tendences? Nabaga planē ta Zeme, mū su nabaga pē cteč i, lemti savu senč u ī slaicī gam finansiā lam ieguvumam dzī vot akmens dž ungļ os. Maiami nomalē atrodas kanā li un purvi - krokodilu un iguā nu brī vas dzī votnes vietas. Apmeklē jā m vienu no krokodilu rezervā tiem. Redzē jā m nelielu izrā di ar krokodiliem, kuģ ojā m ar laivu pa ū denskrā tuvē m, kur 2-3 metrus no mums krokodili iespaidī gi gozē jā s saulē .

Maiami ir skaista. Mū su iepazī š anā s ar kū rortu sā kā s ar ostas kruī zu. No kuģ a paveras panorā ma uz moderno pilsē tu, tā s tiltiem un moliem, augstceltnē m un ap daudzā m privā tā m jahtā m katrai gaumei un budž etam, skaistā kajiem mū sdienu okeā na laineriem. Ir speciā li kruī za kuģ i – kazino. Pilsē tā ir aizliegti kazino, tač u aizliegumu ir viegli apiet. Uz kuģ a jū s izejat atklā tā okeā nā , un jums priekš ā ir visa satraukuma nakts. Visspē cī gā ko iespaidu atstā jusi miljardieru sala. Mū su kuģ is pienā k tuvu salai un gids metodiski izrā da slavenī bu villas. Š eit nav dakš u. Skan to ī paš nieku vā rdi - Holivudas zvaigznes, slaveni magnā ti, politiķ i. Bet pat š eit ir likumi. Ne katram, pat ļ oti bagā tam cilvē kam, š eit var bū t savrupmā ja. Š eit dzī vot nozī mē apliecinā t un uzsvē rt savu augstā ko sociā lo statusu. Bet, kad š o villu ī paš nieki ir savā s vietā s, viņ us diez vai var apskaust. Simtiem tū ristu gaida, kad saimnieki izies no mā jas, iegremdē sies baseinā vai vienkā rš i pastaigā sies pa zā lienu. Manuprā t, viņ i š ajā brī dī jū tas kā dzī vnieki zoodā rzā . Bet par visu ir jā maksā . Aiz miljardieru salas skatā mies apkā rt miljonā ru "Zelta salā m". Morā le š eit ir nedaudz vienkā rš ā ka, bet ne tik daudz. Tam ir arī savs meistaru sociā lais loks. Salas no zemes atdala autoceļ u tilti, caur kuriem var iziet tikai ī paš nieki un viņ u pavadoņ i. Mū s tur nelaiž .

Iereģ istrē jamies viesnī cā President. Š ī ir otrā rinda. Lī dz pludmalē m un okeā nam 100 metri. Pirmā lī nija ir Ocean Beach, visdā rgā kā iela Maiami, mū su krastmalas analogs. Daudzi restorā ni un kafejnī cas, dā rgi boutiques, visdā rgā kā s viesnī cas. Parks tos atdala no okeā na. Parkam ir viens nosaukums, patiesī bā tā ir vairā ku palmu josla, kas iestā dī ta gar okeā nu. Dzī ve Maiami kū sā visas 24 stundas diennaktī , ī paš i pā rpildī ta vakaros un naktī s. Pati pilsē ta mostas vē lu. Bet ne mums. Kopš agra rī ta jau gozē jamies pludmalē zem Floridas saules stariem. Pludmale ir milzī ga smilš aina josla gar Atlantijas okeā nu. Visas pludmales ir bezmaksas, bez ž ogiem, departamentu un lieguma zonā m. Maksa tikai par sauļ oš anā s krē sliem un saulessargiem. No rī tiem speciā ls moderns aprī kojums tī ra pludmales, izlī dzina smiltis. Kafejnī cas ir atvē rtas. Ū dens temperatū ra okeā nā ir 20-22 grā di. Atpū sties ir ē rti, bet tikai lī dz pulksten 12, vē lā k sā k palikt karsti. Pē c pusdienā m mums atkal ir ekskursija pa Maiami un tā s apkā rtni. Mē s noteikti mī lam Maiami. Lidmaš ī nas pastā vī gi ir redzamas debesī s. Miljoniem cilvē ku lido iekš ā un no kū rorta. Grafiks lidostā ir vē l noslogotā ks nekā Orlando. Katrai lidmaš ī nai lidostas dispeč eri atvē l ne vairā k kā.10 sekundes pacelš anā s un nolaiš anā s laikam.

Divas dienas Maiami paskrē ja jautri, interesanti un nepamanī ti. Atkal mainā m savu garderobi. No karstajiem dienvidiem mū su ceļ š ved uz ziemeļ iem lī dz Niagā ras ū denskritumam. Ceļ š ved cauri Ņ ujorkai. No galvaspilsē tas braucam ar autobusu. Brauciens ir garš (10 stundas), bet interesants. Tieš i š ī s kustī bas laikā mē s ieraudzī jā m ī sto Ameriku. Tas, par kuru Ilfs un Petrovs rakstī ja "Amerika ir vienstā va". Visa ceļ a garumā redzē jā m gleznainas upes un kalnus un visur vienstā va koka mā jas. Š ķ iet, ka š ajā s vietā s dzī ve vienkā rš i ir apstā jusies. Bet tieš i š eit ir jū tama amerikā ņ u dzī ves garš a. Gida stā sts pa ceļ am ir stā sts par holandieš u, franč u un britu Amerikas izpē tes vē sturi. Stā sts par viņ u cī ņ u par jaunā m zemē m savā starpā un ar kareivī gajiem indiā ņ iem, par jaunas tautas veidoš anā s vē sturi.

Niagā ras ū denskritums mū s sagaidī ja ar vieglu sarmu, sniegu un ledus bluķ iem. Protams, laiks ū denskritumu izpē tei nav tas labā kais, tač u visam ir savs š arms. Ja jū s ceļ ojat uz ū denskritumiem vasarā , varat ceļ ot zem ū denskrituma strū klā m ar apskates laivu pa ū dens robež u starp Ameriku un Kanā du. Bet mē s redzē jā m neparasti skaistus ū denskritumus sniegā un ledū . Jū s varat apskatī t ū denskritumus no divā m pusē m - no Kanā das un Amerikas. Š ķ ē rsot tiltu uz Kanā das pusi nav problē ma. Uz robež as neviens neapstā sies. Bet ar kā jā m, lai atgrieztos no Kanā das uz Ameriku Amerikas nepilsoņ iem, tā jau ir problē ma. Kanā dā var iestrē gt uz ilgu laiku. Mē s neriskē jā m. Pirmais eiropietis, kurš ieraudzī ja Niagā ras ū denskritumu, bija Etjē ns Brī ls 1615.  gadā . Nosaukums tulkojumā nozī mē "ū dens pē rkons". Paš us ū denskritumus Amerikas un Kanā das pusē s atdala Kazu sala. Iespaidī gā kie ū denskritumi ir "American", "Bridal Veil" un "Horseshoe". Ū denskrituma augstums nav ī paš i augsts, 51 metrs Amerikas pusē un 49 metri Kanā das pusē . Ū denskrituma garums ir no 330 lī dz 790 metriem. Ū dens daudzums, kas nobirst, ir 4300 kubikmetri. Diena izvē rtā s saulaina un varavī ksnes uz ū denskritumiem mū s vienkā rš i apbū ra. Upes straume ir ļ oti skarba. Visā zinā majā ū denskritumu vē sturē ir zinā ms tikai viens gadī jums, kad cilvē kam, kurš nejauš i iekritis vē trainā straumē , izdevies aizbē gt. 1960. gadā brī numainā kā rtā tika izglā bts mazs zē ns. Par to stā sta muzeja ekspozī cija, ir pat glā bš anas fotogrā fija. Tomē r mū sdienā s daž i ekstrē mi cilvē ki ceļ o pa ū denskritumiem koka mucā s. Kritiena ā trums no ū denskrituma ir 5 sekundes. Vakarā ū denskritumi tiek izgaismoti ar daudzkrā sainā m gaismā m un izskatā s fantastiski. No rī ta viņ i mums atkal parā dī jā s jaunā burvī gā tē lā . Mē s sapratā m, ka daž ā dos diennakts laikos ū denskritumi, š ķ iet, dzī vo savu jauno dzī vi. Neviens nepieminē ja garo ceļ u. Ikviens gribē ja uzkavē ties pie ū denskritumiem ilgā k, apskatī t tos no jauna skatu punkta. Pati dzī ve pilsē tā pie ū denskritumiem, it ī paš i ziemā , kad tū ristu ir mazā k, bū tiski atš ķ iras no Maiami drudž ainā s dzī ves. Bet pat š eit ir š arms, ī paš i kazino mī ļ otā jiem. Zemes, uz kurā m atrodas ū denskritumi Amerikas pusē , pieder indiā ņ iem. Un it kā justos vainī ga Amerikas pamatiedzī votā ju priekš ā , ASV valdī ba atbrī voja indiā ņ us no vairā kiem federā lajiem nodokļ iem un atļ ā va kazino paturē t viņ u senč u zemē s. Kazino atš ķ iras no Eiropas kazino. Š eit nav ģ ē rbš anā s kontroles, publika un morā le ir daudz vienkā rš ā ka, bet bū tī ba ir viena, izpumpē t pē c iespē jas vairā k naudas no azartspē ļ u cilvē kiem.

Izbraucot no Niagā ras ū denskrituma, dodamies uz ASV galvaspilsē tu – Vaš ingtonu jeb kā vaš ingtonieš i savu pilsē tu dē vē ī sumā "DC". Pilsē ta, kas radusies 1791. gadā . uzreiz par ASV galvaspilsē tu, pateicoties diviem speciā listiem - mē rniekam un bū vinž enierim. Mē rnieks bija pirmais ASV prezidents Dž ordž s Vaš ingtons un bū vinž enieris Pjē rs Č ā rlzs Lefands. Lī dz tam ASV galvaspilsē ta daudzkā rt mainī ja savu atraš anā s vietu, lī dz beidzot tika pieņ emts lē mums par ziemeļ u un dienvidu robež u, uz č etru š tatu zemē m, izveidot jaunu, pastā vī gu galvaspilsē tu, kas bija kļ ū t par jaunā s tautas simbolu. D. Vaš ingtona rakstī ja “Es to redzu kā simbolu. . . Mums tas jā veido, balstoties uz izpratni, ka nā kotnē š ajā kontinentā parā dī sies liela nā cija. . Tagad mums ir tā da iespē ja, kā da nebija nevienai tautai iepriekš . . Lielā Amerika jā bū t lielam kapitā lam!

Vaš ingtonas sapnis piepildī jā s. Pat viņ a dzī ves laikā jaunā galvaspilsē ta saņ ē ma viņ a vā rdu. Tiesa, pats Vaš ingtons pilsē tu nekad nav saucis par savu ī paš umu. Viņ š jauno pilsē tu sauca par "federā lo galvaspilsē tu". Mū sdienā s Vaš ingtona atš ķ iras no citā m Amerikas pilsē tā m, pateicoties pā rdomā tajā m ē kā m un arhitektū rai. Pilsē ta, visticamā k, atgā dina Eiropas galvaspilsē tu. Atrodoties Potomakas upes krastos, pilsē ta kļ uva ne tikai par valsts administratī vo galvaspilsē tu, bet arī par vienu no vadoš ajiem kultū ras un zinā tnes centriem. Atš ķ irī bā no citā m Amerikas pilsē tā m, Vaš ingtonā jū s neredzē sit debesskrā pjus. Augstā kā ē ka ir Kapitolija ē ka. Visas pā rē jā s mā jas nedrī kst pā rsniegt Vaš ingtonas memoriā la augstumu, un tā augstums ir 157 metri. Pilsē tā neapš aubā mi skaistā kā s mā jas ir tā s mā jas, kurā s atrodas daudzu š tatu vē stniecī bas. Pilsē tā ir daudz skaistu parku un skvē ru, daudz muzeju. Tā tad Potomakas upes krastā atrodas Ā rlingtonas memoriā lā kapsē ta ar pieminekļ iem Abrahamam Linkolnam un ģ enerā lim Robertam Lī . Š eit apglabā ti arī Dž ona Kenedija un viņ a sievas pelni. Pilsē tas centrā ASV prezidentiem Linkolnam un Rū zveltam veltī tie memoriā lie kompleksi vienmē r ir pā rpildī ti, no visā m pusē m redzama piemiņ as stē la, kas celta par godu D. Vaš ingtonam. Gar Mall National Park, kas ir plaš a avē nija, atrodas daudzi muzeji - ī sta tū ristu meka. Aleja stiepā s divas jū dzes no Kapitolija lī dz Linkolna memoriā lam. Abā s pusē s atrodas Nacionā lā mā kslas galerija, skulptū ru parks, Amerikas indiā ņ u muzejs, kosmosa un gaisa kuģ u muzejs, Smitsona centrs un daudzi citi muzeji. Š ī ir iecienī ta pilsoņ u un tū ristu atpū tas vieta. Ja paveiksies, vakarā var nokļ ū t to centrā . Kenedijs. Š eit tiek aicinā ti labā kie dziedā tā ji, mū ziķ i un mā kslinieki no visas pasaules. Š eit uzstā jā s Rostrapovič s un Bariš ņ ikovs.

Mums atkal paveicā s ar gidu. Mihails Amerikā dzī vo jau 28 gadus. Neskatoties uz ievē rojamo vecumu (68 gadi), viņ š strā dā par gidu. Pats mā kslas kritiķ is mums sniedza ne tikai ekskursiju, bet gan ī sts š ovs, it ī paš i, apmeklē jot nacionā lo mā kslas galeriju. Mihails uzskata sevi par ī stu amerikā ni, un, acī mredzot, sevi apliecinot š ajā lomā , viņ a izteikumi par savu bijuš o dzimteni ne vienmē r ir lojā li. Viņ š nemitī gi centā s it kā uzsvē rt, cik labi ir Amerikā un cik slikti pie mums. Jau tū res beigā s viņ š pienā ca pie manis un teica: “Es jautā ju tavam draugam Valentī nam, kā klā jas Amerikā ? Un vai varat iedomā ties, viņ š man atbildē ja, ka dzī ve cilvē kam ir dota vienreiz un tā jā dzī vo Jaltā . Paskatī jos uz veco, noguruš o emigrantu un atbildē ju: "Valentī nam ir pilnī ga taisnī ba. " Gids izskatī jā s vī lies.

Tā nu mū su divu nedē ļ u ceļ ojums uz Ameriku beidzā s. Man noteikti patika valsts. Ir daudz interesantu lietu, ko redzē t, uzzinā t, un š eit jū s varat lieliski atpū sties. Mē s sē ž am Ņ ujorkas restorā nā netā lu no mū su viesnī cas. Izgā ztuve vai vienkā rš i atvadu vakariņ as. Ieejot restorā nā , dzirdam krievu runu. Uzņ ē mums atrodas pie blakus galda. Tie jau ir veci emigranti un viņ u draugi, kas tikko emigrē juš i uz Ameriku. Jaunie imigranti pateicas saviem draugiem, kas palī dzē ja viņ iem pā rcelties uz Ameriku. Pie mū su galdiņ a pienā k viesmī le. Dzirdot mū s runā jam, viņ a pieņ em mū su pasū tī jumu krievu valodā . Ir pagā jis gads, kopš viņ a pā rcē lā s no Kazahstā nas un strā dā turku restorā nā . Pasū tā m "kaut ko firmas". Viņ i piedā vā sarkano kefali, kas tikko atvesta no Melnā s jū ras. Mē s neticam savā m ausī m. "Sarkanā kefale? ! . Atnesiet to dā rgā un neaizmirstiet Kalifornijas vī na pudeli. " Dalā mies iespaidos, atceramies jautros ceļ ojuma brī ž us un rezumē jam. Jā , Amerika ir jā redz, un, ja iespē jams, vairā k nekā vienu reizi. Bet jā dzī vo Jaltā ! Ardievu Amerika, uz redzē š anos.

Materiā lu nodroš ina tū risma aģ entū ra "VISA". Raksta autors ir V. Zahodjakins. Mū su adrese: Jalta, st. Sadovaya, 19. tel 272961.230581