Такого хамства я не встречала никогда Tādu rupjību nebiju redzējis

Ieraš anā s dienā sazvanī jā mies ar saimnieci, par visu vienojā mies. Ierodoties vietā , mā ju nevarē ja atrast (ceļ u tur nav, ņ emiet vē rā ), zvanī ja vairā kas reizes - telefons ir ā rpus zonas. Labi, gadā s. Nebija vairs laika un vē lē š anā s braukt, un devā mies mā jokļ a meklē jumos citā virzienā . Pa ceļ am (ja ne dž ips, tad galvu labā k nebā zt) bija problē mas ar maš ī nu, vakarā atradā m mā jokli.
No rī ta viņ i man zvanī ja no daž ā diem numuriem un, tikuš i cauri, kaustiskā balsī jautā ja: kā tu atpū ties? Es ī si izskaidroju situā ciju, viņ i saka, piedod, tā notiek. Uz ko viņ a saņ ē ma kliedzienus telefonā . Izskatā s, ka 1000 UAH nesanā ca, tas bija kauns.
Ar to stā sts nebeidzā s: apvainojumi “cū ka” un “rupjš ” ielidoja manā viberā . Es steidzos.

Izskatā s, ka saimniecei drosmi pievienoja tas, ka viņ a man atņ ē ma iespē ju atstā t atsauksmi rezervā cijā un nolē ma izrā dī t visu savu viesmī lī bu)
Pirmo reizi mū ž ā sastopos ar š ā du attieksmi, tas ir ļ oti nepatī kami.