Долгожданные Карпаты и теплый Львов! Ilgi gaidītie Karpati un siltā Ļvova!

Kamē r notiek ilgs un interesants darbs pie stā sta par ceļ ojumu gar Egejas jū ras krastiem, mums bija neliels brauciens uz Ļ vovu un Karpatiem, ar ko nevaru nedalī ties. Neskatoties uz to, ka parasti mū su ceļ ojumi ir diezgan pozitī vi un saules gaismā , š is diemž ē l iekrita kategorijā "gandrī z veiksmī gs"...Tomē r mē s atkal satikā mies ar saviem draugiem un š ī tikš anā s atstā ja vissiltā ko nospiedumu š ī ceļ ojuma lappusē s.

Ļ vova

Darba dienas beigā s iekā pā m starppilsē tu vilcienā , kas mū s nogā dā s Ļ vovā pē c piecarpus stundā m. Un tur mē s dzī vosim kopā ar manu draudzeni Ļ enu un viņ as meitu Daš u. Mana Daš a teica, ka viņ a sā k justies slikti tieš i pirms iekā pš anas vilcienā . Jo tā lā k braucā m, jo ​ ​ situā cija kļ uva sliktā ka – Daš ai paaugstinā jā s temperatū ra un sā pē ja ķ ermenis. Š ajā situā cijā mierinā ja viena lieta, ka jau gandrī z mē nesi bijā m vakcinē ti ar pirmo Moderna devu. Kad ieradā mies ar vilcienu, doma par ceļ oš anu jau š ķ ita nestabila. Internetā meklē jā m tuvā kā s diennakts aptiekas, lai iegā dā tos koronavī rusa eksprestestu. Par laimi, Ļ ena viņ us pā rliecinā ja, ka viņ i nesen slimojuš i un mū s gaida atseviš ķ a istaba. Nā kamajā dienā situā cija ar Daš u neuzlabojā s, un tomē r mē s skrē jā m veikt eksprestestu. Tas izrā dī jā s negatī vs, bet bailes joprojā m neizkliedē ja, ja nu tā s pā rgā ja pā rā k agri? Par laimi, mū su laikos ir internets, un Daš a jau nā kamajā rī tā varē ja sev noteikt diagnozi, ko ā rsts vē lā k apstiprinā ja - bakteriā ls tonsilī ts. Pē c kā da laika organisms un medikamenti sā ka pā rvarē t slimī bu, un priecā jā mies, ka brauciens neizdevā s, vakarā pat varē jā m tikt ā rā uz Fifth Dungeon tematisko restorā nu.

Koncerts uz balkona

Ļ vova, kā vienmē r, izrā dī jā s skaista. Ī paš i, kad pa to staigā t nevis brī vdienā (nedē ļ as nogalē tū ristu skaits griež as virsū un sajust pilsē tas nesteidzī go atmosfē ru ir daudz grū tā k). Nā kamajā dienā Daš a kļ uva stiprā ka antibiotiku ietekmē , un mē s devā mies brī niš ķ ī gā pastaigā uz Arhitektū ras un dzī ves muzeju.

Tā atrodas milzī gā mež a parkā , tā pē c baudī jā m skatus uz kalnu ciematiem, neizbraucot no Ļ vovas. Kopumā mā jas izrā dī jā s ļ oti jaukas, un strā dnieki bija draudzī gi, vienmē r gatavi pastā stī t interesantu informā ciju par mū su senč u dzī vi.

Vakarā mē s visi č etri apmeklē jā m Kamermū zikas namu. Viņ i klausī jā s ē rģ eles, mū ziku pavadī ja vizuā las projekcijas uz vienas no ē kas sienā m. Kopumā viņ i bija kulturā li apgaismoti, cik vien varē ja.

Ļ ena un viņ as meita Daš a, neskatoties uz to, ka viņ as dzī vo netā lu no Karpatiem, nekad nav bijuš as kalnos. Uzskatī jā m par savu pienā kumu pierunā t viņ us doties marš rutā mums lī dzi, vismaz uz dienu. Zvaigznes saplū da, un tā s padevā s naktī pirms brauciena, un mū su vagonā vilcienā bija tikai divas brī vas vietas. Tā nu sagatavojam kaudzi sviestmaiž u un no rī ta dodamies ceļ ā !

Skola

Mana Daš a jau jū tas paē dusi, tikai kakls vē l nedaudz uztraucas. Mē s visi esam jautri. Brauciens no Ļ vovas ir tikai pusotra stunda. Iekā pā m viesnī cā , nometā m mantas un sā kā m ceļ u. Gā jā m kalnup lī dz Kamjankas ū denskritumam.

Ļ enai un Daš ai veicā s labi, pat nevarē tu teikt, ka š is ir viņ u pirmais kā piens. Ceļ š ilga divarpus stundas, un beigā s mū s gaidī ja gleznains ū denskritums un restorā ni ar Karpatu ē dieniem un Karpatu porcijā m.

Cik labi, ka ir Karpati! Š eit, pusotru stundu no Ļ vovas, ir burtiski viss - gan asas egles, gan bū das, gan kalnu upes, kas vē l vajadzī gs Karpatu laimei? Pabeidzot š aš liku zem upes trokš ņ a, nevarē jā m saņ emties ar to, ka pē c daž iem gadiem beidzot esam atgriezuš ies Karpatos.

Ļ enas Daš a palika restorā na namā , un mē s trī s uzkā pā m nedaudz lī dz kalnu ezeram, kurā bija daudz kurkuļ u.

Vē l viena raksturī gā atraš anā s Karpatos ir mež a aromā ti, š oreiz ar sē ņ u notī m. Sē ņ u bija daudz, pā rsvarā neē damas, bet uz mež a skaistumu fona izskatī jā s ļ oti gleznainas, tā pē c izbaudī jā m to skatu.

Pat labi, ka sē nes bija neē damas, citā di viss š is skaistums bū tu izjaukts. Kad atgriezā mies Skolē , jau bija laiks sē dinā t Ļ enu un Daš u atgrieš anā s vilcienā . Mū su ceļ ojums turpinā jā s. Dī vainā kā rtā normā la restorā na meklē jumi mū s aizveda uz degvielas uzpildes staciju, tur ir A la minute restorā ns ar perfekti smalku banoš u.

Mū su pirmā diena bija treniņ š . Tagad bū s ī sts brauciens uz augsto kalnu Parashka. Kamē r es gulē ju gultā un domā ju par akciju, no aiz gultas palū kojā s sarkans kaķ is un piedā vā ja satikties. Istabas durvī m jā bū t kā rtī gi aizvē rtā m, pretē jā gadī jumā Daš ai nakts vidū pretī nā ca melns kaķ is, labi, ka Daš a nekliedza ļ oti skaļ i.

Paraš kas kalns

Mē s esam garī gi gatavi jebkuras sarež ģ ī tī bas marš rutiem, bet š is ir uz sarež ģ ī tī bas robež as. Kā liecina memuā ri, uzkā pš ana uz Hoverlu bija vieglā ka, lai gan ir pagā juš i daudzi gadi, tā pē c salī dzinā jums nav gluž i godī gs. Marš ruta pirmā puse iet pa mež u diezgan kritiskā leņ ķ ī . Es joprojā m esmu pā rsteigts, kā koki aug tik vienmē rī gi š ajā leņ ķ ī .

Tos, kuri apguvuš i mež u, gaida balva - melleņ u un brū kleņ u lauki. Vienkā rš i labā kā vieta, kur atvilkt elpu un palielinā t melleņ u lī meni asinī s. Marš ruta otrā puse ir bezgala skaista, tur jau ir atklā ts laukums un turpmā kā s divas stundas staigā siet pa kalnu grē dā m, nenovē rš ot acis no panorā mā m, kas sniedzas aiz horizonta. Pa ceļ am uz Parashkas virsotni jā iet cauri citiem kalniem, tā pē c ceļ š ies augš up un lejup.

Un tuvā k marš ruta beigā m ir avots, kur var papildinā t ū dens krā jumus. Tas ir tikai tā pē c, ka jums ir jā kā pj lejā un jā kā pj atpakaļ pa ļ oti stā vu nobraucienu. Tā pē c jums ir labi jā aprē ķ ina savs spē ks. Daš a bija mū su varone š ajā ceļ ojumā , jo viņ a devā s pē c ū dens. Spē ki nez kā pē c strauji pameta, lai gan š ā dos marš rutos esmu ļ oti izturī gs.

Savā cā m divas pudeles, vienu paslē pā m atpakaļ ceļ am, vienu, lai ņ emtu lī dzi tā lā k. Kalna virsotne paš ā galā š ķ iet pilnī gi neieņ emama. Bet tu saproti, ka atliek savā kt visus spē kus un tu esi virsotnē . Mē s to darī jā m ar vairā kā m fotoattē lu pieturā m.

Tiklī dz uzkā pā m paš ā augš ā , gaviles vietā es jutu dī vainu spiediena kritumu sevī . Sen nebiju bijis tik noguris kā pienā . Atgrieš anā s ceļ š man š ķ ita kaut kā bezgala grū ts. Bija vē l grū tā k, nekā ejot augš ā , arī nobraucienam izvē lē jā mies nedaudz citu ceļ u un nā cā s veikt triku trikus, lai tiktu lejā pilsē tā . Bet viņ i nokā pa tieš i blakus savam iecienī tā kajam restorā nam. Pa ceļ am bijā m 8 stundas un 10 minū tes. Š is ir viens no mū su garā kajiem kalnu pā rgā jieniem. Lai kā es mē ģ inā ju sē dē t uz krē sla restorā nā , vieglā k nekļ uva. Vai tas ir vecums? Bet, par laimi, tas bija tikai bakteriā ls iekaisis kakls. Vajadzē ja tikai sasniegt viesnī cu un izdzert zā ļ u tē ju ar ingvera kaķ i uz ceļ iem, jo ​ ​ man kļ uva tik karsti, ka ar š ausmā m iedomā jos, kā mē s tagad atgriezī simies Ļ vovā . Rī t pē c plā na mū s gaida izlikš ana, tad vē l kalns un vakara vilciens atpakaļ uz Ļ enu. No rī ta sapratā m, ka jā meklē cits vilciens un jā ved mani uz Ļ vovu, kamē r vē l varu staigā t.

Vakarā viesnī cas ī paš nieks pastā stī ja par alternatī vā s medicī nas spē ku un teica, ka tagad iedos konservē tu muš mirei un viss bū s kā rtī bā ! Es nebiju gatava tā dam pagriezienam, pieklā jī gi atteicos no sē nes. Pirmajā dienā virtuvē pamanī jā m divas burciņ as, uz vienas uzraksts “Amanita”, uz otrā s “Veselka”. Par laimi, bija rī ta vilciens ar tukš ā m maš ī nā m. Es uzrakstī ju Ļ enai, ka mē s turpinā m ar viņ iem vienoties par lazareti) Tā pē c es turpinā ju gultas rež ī mu. Tiesa, mums nebija laika vilcienam, tā pē c nā cā s skriet š ā dā stā voklī . Lī dz vakaram es jutos nedaudz labā k, un mē s pat varē jā m kopā iziet uz restorā nu, kur mana Daš a bija nopietni saindē ta ar kū ku. . . Sā kā s jauna veselī bas problē mu kā rta. Mums bija vē l viena brī va diena. Varē jā m to pilnī bā pavadī t, pastaigā joties pa Ļ vovu. Mē s pat atklā jā m jaunu forš u restorā nu Underground Kindrat.

Vakaros ir laba dzī vā mū zika. Iestā de tika atrasta nejauš i, mums, tā pat kā pē dē jā braucienā uz Ļ vovu, pē dē jā dienā neveicā s ar restorā na meklē jumiem, jo ​ ​ visur, kur gribē jā m sē dē t, bija aizņ emts. Bet š eit, acī mredzot, liktenis pats noveda pie Kindrat. Neskatoties uz ceļ ojuma smagumu, par braucienu palikuš as tikai pozitī vā kā s un siltā kā s atmiņ as.

Ž ē l, ka Ļ ena dzī vo tikai Ļ vovā , nevis katrā Ukrainas pilsē tā , kur mums patī k ciemoties. Nu laiks atgriezties mā jā s, tur gaidā m "patī kamu" otro devu mū sdienī guma. Bet mē s paš i sapratā m vienu lietu, lai arī cik smaga bija vakcinā cija (un otrā deva man beigā s bija grū ta), š ī ir daudzkā rt mazā ka problē ma, nekā ar to var saskarties reā las slimī bas laikā , pat ar viegla forma. Ceļ o un neslimo!