Ворохта – Буковель. Лыжи, свадьба, и попугай Vorohta - Bukovela. Slēpošana, kāzas un papagailis

Tā tad ir pienā cis 2021.  gads. Un koronavī russ negrasā s atdot savas pozī cijas. Turklā t š is mutants atraž o arvien jaunas paaudzes. Solī tā vakcī na biedē ar savu neskaidrī bu. Un š o notikumu gaismā , klā tienē piedzī vojot visus jaunizveidotā s slimī bas priekus, man pirmo reizi radā s fobija no cilvē ku komunikā cijas un pā rpildī tā m vietā m. Un es ļ oti gribē ju uz Bukovelu! Bet ne man vienam. Arī mū su prezidents gribē ja tur doties. Un, acī mredzot, pē c viņ a fotogrā fiju un video apskatī š anas Instagram un citos daž ā dos sociā lajos tī klos lielā kā daļ a Ukrainas pilsoņ u steidzā s uz slaveno Karpatu kū rortu. Redzot televī zijā cilvē kus, kas drū zmē jas rindā s pē c karstvī na, noskrā pē ju rā ceņ us, un, saprotot, ka ne uz kā du Bukovelu neieš u, atcerē jos. . .

Ne tik sen, vienā no sniegotajā m un salnajā m ziemā m, mē s devā mies slē pot uz Karpatiem. Par slē poš anas vietu tika izvē lē ts populā rais un prestiž ais Ukrainas kū rorts Bukovela. Bet mums nebija pietiekami daudz zelta rezervju pilnam prestiž am (t. i. , dzī voš anai š ajā rajonā ), tā pē c par pastā vī gu dislokā cijas vietu tika izvē lē ts Vorohtas ciems, kur mā jokļ u cenas ir patiesā kas. Drī zā k nopirkā m nedē ļ u garu tū ri ar izmitinā š anu Vorohtas tū risma kompleksā , kas ietvē ra divas ē dienreizes dienā , slē poš anas inventā ru, transfē ru uz/no Bukovelas, izvē les ekskursiju programmu un bonusu – vakara animā ciju.

Vorohta ir sens hucuļ u ciems, kas atrodas augstu kalnos un ir slavens ar tī rā ko kalnu gaisu, bagā tī go priež u skuju aromā tu un fantastiski skaisto dabu. p>

Tū risma komplekss "Vorohta" sastā v no divā m vietā m - vecā s un jaunā s. Nekavē š os pie viņ u apraksta, tas viss ir viesnī cas mā jaslapā .

Vecs komplekss (vakara apgaismojumā ):

Jauns gadī jums (tajā ):

Esam izvē lē juš ies sev jaunu kompleksu ar numuru "standarta".

Istaba ir lieliska, garš ī gi smarž o pē c mež a.

Bet mums bija kaimiņ š , es jums teikš u, ne par vā ju sirdi. . . Lai ko viņ š darī ja, viņ š kliedza un č ī kstē ja, un pats galvenais, viņ š runā ja dienā m ilgi un par jebkuru tē mu. Tā bija gracioza Austrā lijas kakatiela, vā rdā Keš a, kas dzī voja zā lē aiz mū su sienas.

Visas septiņ as dienas viņ š nemitī gi pļ ā pā ja, sā kumā tas mani uzjautrinā ja, bet atlikuš ajā laikā es biju gatavs viņ u nogalinā t, it ī paš i agrā rī tā , kad miegs ir tik salds un putna bioritmi prasa nenogurdinā mu saucienu. no viņ a. Kam viņ š piezvanī ja? Turpat netā lu karā jā s vē l viens brī nums spalvā s, un acī mredzot Keš a viņ am piezvanī ja, nesaprotot, kā pē c š is izbā znis viņ u ignorē .

Liels pluss bija liela balkona klā tbū tne, uz kuras es aizbē gu no sabiedriski aktī va kaimiņ a.

Turklā t no tā paveras gleznains skats uz mež a plaš umiem.

Tuvumā bija kalnu avots ar kristā ldzidru ū deni.

Katru dienu pē c izieš anas no viesnī cas man bija savs rituā ls — gulē t uz dzirkstoš a sniegbalta gultas pā rklā ja.

Pē c ieraš anā s mē s izvē lē jā mies slē poš anas inventā ru (viesnī cā ir speciā la telpa ar instruktoru, kurš atbilstoš i jū su parametriem un vē lmē m izvē lē sies slē potā jam nepiecieš amo inventā ru).

Vakarā par godu jaunatnes atpū tnieku atnā kš anai viesnī cas restorā nā tika sarī kotas svinī gas vakariņ as ar autentisku Karpatu kazeņ u vī nu. Visā s pā rē jā s ē dienreizē s, piemē ram, brokastī s un pusdienā s un vakariņ ā s, alkohols nebija atļ auts, izņ emot atvadu tū res izbraukš anas dienu.

Nā kamajā dienā mē s nolē mā m braukt pa Vorohtas kalniem un iepazī ties ar apkā rtni. Kopā Vorohtā ir č etras slē poš anas trases, esam apguvuš i vienu, 500 metru garumā ar pacē lā ju.

Slē potā ju ir maz, vietas pietiek visiem, tač u nedaudz pietrū kst slē poš anas kū rortiem vienmē r raksturī gā s dzinulis un atmosfē ras.

Bet tomē r, cik patī kami pē c kalnu izbraucieniem desmit grā du salnā baudī t gardu ziemas karstvī nu, peldoties salnas saules staros.

Vakarā restorā nā vakariņ u laikā kā da ļ oti aktī va jaunkundze no kultū ras sektora paziņ oja, ka pie mums viesnī cā atpū š as topoš ie jaunlaulā tie un puisis speciā li atbraucis no Amerikas, lai apprecē tu mū su skaisto ukrainieti. Un tā kā viņ u ļ oti interesē ukraiņ u tradī cijas, viņ š vē las noturē t kā zu mē ģ inā jumu zem stilizē tā m hucuļ u kā zā m - ar sadancoš anos, izjā dē m, mū ziku un citiem rekvizī tiem. Un, protams, ir nepiecieš ami visas š ī s ceremonijas dalī bnieki (iedomā tie radinieki un viesi). Principā palaidu š o informā ciju garā m ausī m, nolemjot, ka apmeklē š u svē tkus tikai kā skatī tā ji. Bet! Š eit atklā jā s interesants fakts. Izrā dā s, Lī gavainis nerunā ne vā rda ne krieviski, ne ukraiņ u valodā . Un Lī gava, izņ emot moningu, arī neko skaidri neizrunā . Un mums vajag "radiniekus", kas visu š o darbī bu iztulkos. Mans vī rs, kurš angliski runā vairā k nekā krieviski, nolē ma izpalī dzē t kā dam ā rzemju viesim un iespiedā s “radiniekos”. Es devos ar piekabi, lai gan es zinu angļ u valodu daudz sliktā k nekā mans vī rs, bet man vajadzē ja paskaidrot sevi lī gavai, un tas ir nedaudz vieglā k. Kopumā kā zā s mē s bijā m vadī tā js un priekš niece.

Sā kumā notika saspē les:

Lai palū gtu lī gavu, lī gavainim jā nometas ceļ os uz viena ceļ gala un svinī gi jā lū dz viņ as roka. Tā tad amerikā nis bija zaudē jis. Tomē r viņ š bija neizpratnē par visiem obligā tajiem rituā liem, un rezultā tā viņ š bija tik noguris no bildinā š anas, ka gandrī z mainī ja domas par precē š anos.

Bet kā zas notika, kā vajadzē tu, noteiktajā laikā .

Gribu atzī mē t, ka visi rituā li tika veikti saskaņ ā ar nacionā lajā m tradī cijā m. Tā s bija ī stas hucuļ u kā zas ar degvī nu, uzkodā m un Karpatu mū ziku.

Nā kamajā dienā mē s devā mies braukt uz Bukovelu. Bija tā braukš anas atmosfē ra, kuras Vorohtā tik ļ oti pietrū kst.

Š is slē poš anas kū rorts vilina slē poš anas cienī tā jus ar maigā m nogā zē m un unikā liem lē cieniem. Š eit ir nesamē rī gi vairā k slē poš anas traš u nekā Vorohtā , savukā rt to daž ā dā s grū tī bas pakā pes sniedz lielisku iespē ju slē pot gan pieredzē juš iem slē potā jiem, gan iesā cē jiem.

Š eit pacē lā ji pā rsvarā ir krē slu pacē lā ji, bet sniegs pā rsvarā ir mā kslī gs, kas daž iem ir mī nuss. Man tas bija pluss, jo braucu, lai arī ne dziļ ā arklā , bet tomē r ne pa ledu, tā pē c pa š ā du segumu man ir vieglā k slī dē t. Mē s ar draudzeni, pē c vī ra vā rdiem, apguvā m tikai "bē rnu takas", savukā rt vī rieš i brauca pa sarkanzilajiem marš rutiem. Neviens neuzdroš inā jā s "melno".

Atsvaidzinā jumam ir daudz piedā vā jumu, tač u cenas š eit attiecas tikai uz "Pinokio". Piemē ram, Lipton tē ja plastmasas glā zī tē tev izmaksā s 60 grivnas, visnelabvē lī gā kā kafija ir aptuveni tikpat. Un, ja vē laties arī cepumu, tad esiet gatavi izgriezt dakš iņ u. Saprotu, ka pieprasī jums rada piedā vā jumu, bet visam ir robež a! Izrā dā s, ka tā nav. Cilvē ka alkatī bai nav robež u. Tā pē c, pirmajā izbraucienu dienā pusdienojuš i krodziņ ā Bukovel un samaksā juš i 600 grī vas par 2 borš č iem un divā m porcijā m kartupeļ u biezeni ar š aubī gu kotleti, nolē mā m, ka sausā s devas labā k ņ emt mū su kafejnī cā . viesnī ca Vorohtā . Vispā r, ja ir debates ar š ņ abi, atbildiet - nē , puiš i - demokrā ti, tikai tē ja! Tā pē c Bukovelā tē ju pirkā m tikai vakariņ ā m : ) Starp citu, sausā deva bija diezgan pieklā jī ga par ļ oti pieņ emamu cenu.

Vienā no dienā m, pa vidu atpū tai, nolē mā m ieturē t pauzi, jo saskaņ ā ar tradī ciju es guvu minitraumu. Kalnu trasē bija daudz izglī tojoš u bē rnu. Un paš ā s nobrauciena beigā s man tieš i zem kā jā m ripoja neliels kamols. To negaidot, man pat nebija laika sagrupē ties, es vienkā rš i nokritu uz sā niem, š ķ ietami instinktī vi, un tā dē jā di vienkā rš i izglā bu š o mazo bē rniņ u, kuram mani vecā ki nesekoja. Tač u mans kritiens nebija lī dz galam veiksmī gs, dabū ju rokas sastiepumu. Tā pē c slē poš anas priekus nomainī ja ekskursiju prieki. Nolē mā m doties uz paš u Karpatu reģ iona centru, uz Jaremč es ciemu. Ciemats atrodas gleznainā Karpatu apvidū starp kalniem Prutas upes krastos.

Gandrī z pusi ciema teritorijas aizņ em Karpatskas nacionā lais dabas parks. Mē s pastaigā jā mies pa centrā lajā m ielā m, ielū kojā mies Kolibā , apmeklē jā m suvenī ru tirgu, un, iespē jams, manas slē poš anas jautrī bas beidzā s ar to.

Secinā jumi: es gribu uz Bukovelu!! !