Стоит подумать Vērts padomāt

Š is ieraksts bū s garš un kaitinoš s. No pirmā acu uzmetiena pansionā ts izskatā s š iks, jo ī paš i tā pē c, ka biļ ete pirkta par ļ oti saprā tī gu cenu. Mū su istaba bija trī svietī ga stū ra istaba, metā la kā pnes no otrā stā va piekļ ā vā s mū su ā rsienai. Tā kā lielā kā daļ a atpū tnieku bija ar bē rniem, tad rē ciens bija dzirdams visu dienu. Skaņ as izolā cija? Š is vā rds š eit nav zinā ms. Vienas duš as kabī nes durvis nestrā dā ja, t. i. , duš a neaizvē rā s. Telpas ir tumš as un nav pietiekami daudz gaismas. Televizors. . . ar krā su atveidi viss ir galī gi slikti, maigi izsakoties, skatī ties nav iespē jams. Bet tas nav tas sliktā kais. Mū su ceļ š uz pansionā tu bija ilgs un ļ oti nogurdinoš s: autobuss, gaidī š ana, lidmaš ī na, serpentī ns. Neskatoties uz to, pirmajā naktī visi pamanī ja odu uzbrukumus, pamodā s sakosti, iegā dā jā s fumigatoru, nā kamā nakts pagā ja klusumā , bet no rī ta diviem mū su kompā nijas pā rstā vjiem bija briesmī gi kodumi pa visu ķ ermeni, mani š is liktenis neskā ra. tik daudz. Bija raksturī gi ceļ i no blakš u kodumiem, brā lim kodumi bija cieš i pie rokas, sejas, vispā r visur. Pastā stī ja istabenei, viņ a nomainī ja veļ u, staigā ja ar diklofos pa guļ amvietā m, teica, ka informē s administratoru. Pagā ja laiks, un administrators neieradā s. Viņ i paš i ieradā s uz pieņ emš anu. Viņ i vaidē ja, stenē ja, vicinā ja rokas, zvē rē ja, ka š ī ir pirmā reize. Gā jā m ar tvaika ģ eneratoru, vakarā atveda indi no pilsē tas, uz stundu slē dzā m apstrā dā to telpu, tad lī dz diviem naktī mē ģ inā jā m izturē t smaku, neviens nepiedā vā ja citu istabu, un smarž a nekad lī dz galam. pazuda. Nā kamajā dienā izsauca VVD. Atnā ca saimniece un laipni piedā vā ja vakariņ as. . . atbildot uz to, ka ieradā mies no ekskursijas par vē lu, viņ a teica, ka vakariņ as mums tik un tā pasniegs. . . Es nezinu, kurš vē las ē st treknu plovu pulksten 11 naktī . Tagad sā kas epika. Patiesī bā , ja nebū tu š ā das sarunas visu atlikuš o svē tku laiku, š ī apskata nebū tu notikusi. Viņ i visu laiku mē ģ inā ja mū s pā rliecinā t, ka tā s nav blaktis. Sū dzī bu nebija, mē s neesam konfliktu cilvē ki. Saindē juš ies, guļ am mierī gi, paldies! Bet nē ! Ierodoties tika nopirkta pudele vī na, ko dzē rā m nedē ļ u. . attiecī gi var iedomā ties devu. Turklā t ar mums bija nepilngadī gais, viņ š nedzē ra neko stiprā ku par limonā di. Brā lis aizgā ja pē c korķ viļ ķ a (cilvē ks! Vajag reizē m pieskatī t meitenes). No tā secinā ja, ka mū s sakoduš as ū densblusas (vienu no tā m atrada VVD speciā listi, un paš as blusas parā dī jā s pē c dubļ u tecē š anas), paņ ē mā m uz krū tī m vī nu (atgā dinu: standarta pudele uz nedē ļ u), un pamodos ar baigo alerģ iju (vī ns tas pats alergē ns, un lai paā trinā tu dzī š anas procesu, dzē ra loratadī nu un smē rē ja kodumus ar kliņ ģ erī š u tinktū ru). Izdarā ms tikai viens secinā jums: Reizē m labā k klusē t un mē ģ inā t uzlabot viesu dzī ves apstā kļ us! Izsaki ciemiņ am komplimentu tad, kad viņ am to vajag, nevis tad, kad vē lies! Un nemē ģ ini attaisnoties! Neviens nekā das pretenzijas neizteica. Neviens neprasī ja "taisnī bu". . lai gan tas bija nepiecieš ams!