Kā es pavadīju šo vasaru
Atvainojos tiem, kuru autortiesī bas pā rkā pu ar sava stā sta nosaukumu, bet divā m nedē ļ ā m, ko pavadī ju kopā ar ģ imeni Krimā , iespaidu pietiks visai vasarai!
Iespaidu un detaļ u bija tik daudz, ka aprakstī š anai nepietiktu pat ar 100 lappusē m. Tā pē c savā s anotā cijā s par pā rē jo bū š u ā rkā rtī gi kodolī gs.
Sā kumā mana ģ imene, kas mani sū tī ja ceļ ojumā , esmu es, mana sieva, mans 3 gadus vecais palaidnī gais dē ls, 7 mē neš us vecā meita un neaizmirstamā (18 gadus veca, protams) mā te - likums! Mē s dzī vojam Vladimirā , kas atrodas 170 km uz rietumiem no Maskavas. Un viņ i brauca uz Krimu ar automaš ī nu. Maš ī na, starp citu, ir ķ ī nieš u Chery Fora (ir kondicionieris), sedans uz 5 sē dvietā m: aiz 2 bē rni auto sē deklī š os un vī ramā te (galu galā salons plaš s), es esmu brauc un mana sieva Vika ir navigatore labajā pusē.
pie bē rniem pie kā jā m un 480 litru bagā ž niekā izdevā s ievietot 2 bē rnu ratiņ us (Valco Baby Snap un Maclaren), meitai saliekamo gultiņ u (atlocī tā.120x70x100 cm, salocī tā.100x20x30 cm), 30 litru. ceļ ojumu ledusskapis un ķ ekars junku uz 5 ievā rī juma pildī tā m ikea somā m. Kad to visu iznesu no mā jas uz maš ī nu, biju gatava visā s vietā s plē st matus ā rā , neticot spē jai to visu ielikt maš ī nā . Bet pē c pusstundas kliegš anas un grū stī š anā s izrā dī jā s, ka var pat vī ramā tei ļ aut uz ceļ a ermoņ iku spē lē t)))
Izbraucā m 1 naktī , nolē mā m, ka jā brauc uz Rostovu, 1200 km pa š oseju Maskava-Dona M4, un naktī varē ja nobraukt vismaz treš daļ u no ceļ a, kamē r bē rni guļ . Raugoties uz priekš u, š is plā ns pilnī bā darbojā s. 10.00 bez lielas piepū les un nelielā ā trumā bijā m nobraukuš i jau 380 km ceļ a.
Kopumā man patika M4 Maskavas-Donas š oseja. Bija tikai 2 pagrieziena punkti: maksas ceļ a posmi un pirms Rostovas sasniegš anas vienas joslas posms netā lu no ciemata.
Losevo ar sastrē gumu 16 km garumā.
Maksas ceļ š . Asfalts man patika, Eiropā to var novē rtē t ar 4 plus, jo daž reiz ir nelī dzenumi. segmentā no Tulas apgabala dienvidiem lī dz gandrī z paš ai Voroņ ež ai bija 5 maksas kontrolpunkti. Tajā paš ā laikā es neatradu nekā du loģ iku ceļ a garumā un cenā : pirmais posms bija 150 kilometri par 50 rubļ iem, otrais posms, 30-40 kilometrus garš , maksā ja ...100 rubļ u. Pē dē jā kontrolpunktā negaidī ti naudu nepaņ ē ma, prasī ja tikai biļ eti no iepriekš ē jā kontrolpunkta. Kopumā par 4 kontrolpunktiem dienas laikā jā maksā.260 rubļ i (50 + 100 + 50 + 60), naktī viņ i dod atlaidi lī dz 185 rubļ iem (30 + 85 + 30 + 40). Š ajā posmā bija 2-3 laba ceļ a joslas, atļ auts ā trums lī dz 110 km/h (braucu 120-130), visur kameras, vietas pieturā m ar tualetē m. Ilgu laiku nebija degvielas uzpildes staciju, tā pē c Voroņ ež as apgabalā pirmais Lukoil bija pilns. Lai gan sekoja daudzas degvielas uzpildes stacijas (tā pati Rosņ eftj utt. ) ar lē tā kā m cenā m.
Degvielas uzpilde š ajā marš rutā parasti notiek viena pē c otras, tad ne 200-300 km.
Pusdienas bija Voroņ ež as apgabalā , ļ oti zaļ ā un patī kamā pilsē tā , no paš mā ju produktiem. Bet vakariņ ot man bija iespē ja jau Rostovā . Pa ceļ am acis priecē ja skaistie plaš umi, kas pavē rā s no ceļ a nogā zē m. Bē rni uzvedā s nevainojami, periodiskas pieturas 150-200 km garumā viņ iem bija lieliski piemē rotas.
Uz Rostovu braucā m jau tumsā , ap 22:00. Izrā dī jā s, ka pie ieejas jau bija lieli sastrē gumi, tā pē c 15 km posms mums izmaksā ja stundu. Otra problē ma izrā dī jā s tā , ka mē s sā kotnē ji nezinā jā m, vai varam nokļ ū t Rostovā vienā "sē dvietā " un nerezervē jā m nakš ņ oš anu. Tā pē c, ierodoties Rostovā un ā tri paē dot vakariņ as lē tā , bet garš ī gā kafejnī cā , pusnaktī pē kš ņ i kaut kā pē kš ņ i un negaidī ti izrā dī jā s, ka visas telpas un iespē jas nakš ņ oš anai nedarbojas: viss bija aizņ emts.
Tā nu man nā cā s pā rcelties no Rostovas, apstā joties pie visā m viesnī cā m uz š osejas un uz tukš ā m durvī m ieraugot viesmī lī gu uzrakstu: "VIETU NAV! ". Rezultā tā tika pieņ emts stratē ģ isks lē mums: doties uz Krasnodaru, bet, kamē r es braucu ar 140 pa labu ceļ u, mana sieva telefonā atrada labu pieturas iespē ju, pirms sasniedzu pilsē tu Dinskajas ciemā . Pē c maniem aprē ķ iniem, man tur bija jā ierodas ap 2.10 no rī ta, bet negaidī ti, 45 kilometrus lī dz Krasnodarai, sā kā s visa ceļ a remonts (pa labi visi 45 km lī dz Krasnodarai jeb kā es pareizi saucu š o vietu "aizmugure" no pasaules"), un mē s ieradā mies vietā pusč etros no rī ta. Secinā jums: vienā sē dē.26, 5 stundā s nobraucā m gandrī z 1500 km. Atpakaļ , starp citu, izrā dī jā s absolū ti tā ds pats izrā viens, bet jau 19.5 stundā s.
No rī ta (pusdienlaikā ) piecē lā mies, paē dā m brokastis un braucā m tā lā k uz Krasnodaru. Bija nepiecieš ams savienot MTS tikai internetam.
Š eit man bū s uzdrī kstē š anā s reklamē t MTS: gan salona darbinieki, gan Viskrievijas MTS zvanu centra pā rstā vji apgalvoja, ka Krimā internets (kā arī manā tā lrunī pakalpojums “Visur mā jā s”) ir vienā ds. kā visā Krievijā . Meli, MTS nekad neuztvē ra, ka internets beidzā s pē c nedē ļ as (5 GB mē nesī , 450 rubļ i), ka mans mobilais apē da lielu naudu pat par ienā koš ajiem zvaniem (kaut kā ds WIN viesabonē š anas tī kls). Atkal nai ...maldinā ts, es domā ju, kā rtē jo reizi par MTS.
Pē c tam ar navigatoru devā mies uz Kavkazas ostu. Š eit jau es pieļ ā vu kļ ū du, nepā rbaudot ceļ u. Rezultā tā navigators mums sagā dā ja patī kamu pā rsteigumu - Anapa un 80 kilometru apvedceļ š pa ne pā rā k ā trgaitas š oseju un pat ar sastrē gumiem. Pieskaitot pusdienas, pieturas un vakariņ as, gandrī z pulksten 21 piebraucā m lī dz Kavkazas ostai.
Mē s jau iepriekš zinā jā m, kā das ir trakas rindas uz prā mjiem uz Krimu. Jau uz prā mja runā jā m ar cilvē kiem, kuri gandrī z 40 stundas (!!! ) nostā vē ja, lai tiktu uz prā mja.
Uzreiz jā saka, ka bijā m ieguvē ji un kopē jais š ķ ē rsoš anas laiks bija 2 stundas un 45 minū tes. Ar bē rniem, kas jaunā ki par 1 gadu, drī kstē ja izbraukt bez rindas. Rezultā tā ar ieslē gtu "avā rijas bandu" braucā m ar nelielu ā trumu pa pretē jo joslu. Policisti absolū ti mierī gi mū s izlaida cauri, neaizmirstot pā rbaudī t dzimš anas apliecī bu. Papildus viņ iem 5 reizes bija cilvē ku komandas, kas darī ja to paš u. Pā ris reizes bija pat nelielas problē mas: sā kumā viens puspiedzē ries vī rietis pa vē jstiklu manā sievā ieraudzī ja dā mu ar bē rnu, kura no rī ta brauca, man nā cā s pierā dī t pretē jo. Vē lā k mū s nemaz negribē ja laist iekš ā , kamē r nedraudē jā m izsaukt policiju. Rezultā tā nokļ uvā m lī dz galē jai "sumpei", kur stā vē jā m vispā rē jā rindā uz prā mi.
Biļ eš u cenas: vieglā automaš ī na (4.5 m) - 1680 rubļ i, pieauguš o biļ ete - 160 rubļ i, bē rnu biļ etes bija nulle, bez maksas. Kopā.2160 rubļ i.
Nakš ņ ojā m Kerč ā un no rī ta devā mies ceļ ā . Kerč a atstā ja Krievijas provinces pilsē tas iespaidu ar vispretī gā kajiem ceļ iem. Pilsē ta ir mazliet plika, tā pat kā priekš pilsē tas, piemē ram, stepe. Tad mē s pā rcē lā mies uz Feodosiju. Š eit ir tikai viens ceļ š , bet tad navigators piedā vā ja divus variantus: 150 km pa piekrastes serpentī niem vai 210 km caur Simferopoli. Pirmais ceļ š.5, 5 stundas, otrais 5 stundas. Dabiski, ka noteikti nolē mā m izvē lē ties pirmo ceļ u: gribē jā m apskatī t visu piekrasti un kū rortus. Nenož ē lojā m, lai gan ceļ š bija nogurdinoš s un garš.
TEODOSIJA. Pie paš as pilsē tas neapstā jā mies, ceļ š veda cauri nomalei. Pilsē ta ir “plika”, maz veģ etā cijas, pie jū ras ir sausi ezeri. Gar ceļ u stiepjas atseviš ķ as industriā lā s ē kas, noliktavas un lieli konteineri ar naftas produktiem. Ceļ š veda gar jū ru, un pludmales nedaudz atgā dinā ja mū su dienvidu mež onī gā s pludmales. Lai gan sieva man apliecinā ja, ka pagā juš ajā gadā viņ i atpū tuš ies un paš ā pilsē tā bijuš as labā kas pludmales.
Kopumā Teodosija mani neaizrā va)))
KOKTEBEL. Tū kstoš pilsē ta 20-25 cilvē kiem bija patī kams pā rsteigums. Ceļ š gā ja cauri visai pilsē tai un izdevā s apskatī t š o kū rortu. Viss ir civilizē ts, patī kams centrā lais ceļ š , interesanta, pat nedaudz eiropeiska arhitektū ra kā Melnkalne vai Slovē nija. Kaut kas lī dzī gs ū dens atrakciju parkam vai delfinā rijam (ak, mana atmiņ a pazū d ... ). Pa ceļ am esoš ā s viesnī cas pilnī bā atstā ja vē lmi tajā s apmesties, kafejnī cas - uzkost, bet pludmales - peldē ties. Ciets č etrinieks manā Baž enova reitingā . Ja jums ir laiks, š eit varat viegli pavadī t dienu vai divas.
ZANDERS. Pilsē ta lielā ka, zem 50 tū kstoš iem, iespē jams. Man tas patika. Viena pilsē tas daļ a atrodas pakā jē un atrodas vertikā li, otra, kas atrodas tuvā k jū rai, atrodas horizontā li. Pirmā daļ a atstā j sajū tu, ka atrodies Kaukā zā vai kalnainajā Turcijā . Ir vī na dā rzi, kalnu mež saimniecī ba un dienvidu arhitektū ra.
Piekrastes daļ a nebija ī paš i redzama, tač u vizuā li tā atš ķ ī rā s no pakā jes par labu piejū ras kū rortam: augstā kas viesnī cas, krastmala, vairā k ceļ u.
JŪ RAS. Hole, tā kā savu viedokli izteicu savā m dā mā m uzreiz ieejot. Nē , atvainojiet, vā rds bija cits: kloā ka. Jā , tā da sajū ta, ka nokļ uvu mazā mū su Adlera versijā pirms 10 gadiem: nobruž ā ta, netī ra pilsē tiņ a ar mež onī gu tū ristu pū ļ iem, kas meklē lē tu jū ru un naktsmā jas. Pludmales plosī jā s no "roņ iem", kas aizņ ē ma katru kvadrā tmetru zem saules. Daž i no viņ iem ar kā jā m gandrī z sasniedza brauktuvi. Netī rs, pā rpildī ts, pretī gs. Sliktā kā pieredze ceļ ojuma laikā.
ZVEJA, MALORECHENSKOE, SOLNECHNOGORSKOE. Mazie ciematiņ i, kas neko daudz no mana viedokļ a neatstā ja. Parastā s lē tā s iespē jas klusā m un relaksē još ā m jū ras brī vdienā m pensionā riem.
Bet ceļ š uz tiem un tā lā kais garais posms gandrī z lī dz paš ai Aluš tai mani ļ oti patī kami iespaidoja: ļ oti skaisti kalni, iegremdē ti zaļ umos, atseviš ķ i izceļ oties akmeņ aini apgabali, augstums un jū ra apakš ā pa kreisi. Vairā k nekā vienu reizi mē s apstā jā mies, lai iemū ž inā tu š o skaistumu kā piemiņ u.
ALUSTA. Ceļ š cauri visai pilsē tai ar iedzī votā ju 40 tū kstoš iem. . Pilsē ta radī ja arī civilizē tas pilsē tiņ as iespaidu ar trolejbusiem un autobusiem, labu dzī vojamo fondu. Pludmale diemž ē l nebija redzama, tā pē c neko sī kā k pastā stī t nevaru. Bet tomē r pilsē ta man patika, ceļ i un infrastruktū ra ir lī menī.
Atkal tā lā ki kalni. Tad MAZĀ BĀ KA. Pilsē ta pā rgā ja tangencē . Nez kā pē c atceros, ka daba ir krasi mainī jusies. Cipreses ir vairā k. Ī paš i iespaidī gs bija nā kamais ciems KIPARISNOE. Punkta nosaukums runā pats par sevi: viņ u bija daudz. Ceļ u abā s pusē s pavadī ja slaidi taisnu "antenu" stumbri.
Tā da sajū ta, ka tu ej cauri tuneli. Atkal daudz patī kamu iespaidu un emociju.
Visbeidzot 17:00 sasniedzam mū su ceļ ojuma galamē rķ i: GURZUF. Godī gi sakot, es nezinā ju, ka mē s tur ejam. Jo es nesteidzos pirms tam pajautā t savai sievai! Jo par tā du kū rortu neesmu dzirdē jis! Jo es, pat ar A ģ eogrā fijā un zinā tkā rs cilvē ks, nekad neesmu pat dzirdē jis par tā du pilsē tu! Visbeidzot, man par kaunu, es nezinā ju, ka tur atrodas pasaulslavenā Artek pionieru nometne! )))
Mē s tur nodzī vojā m 5 dienas. Detaļ ā s neiedziļ inā š os, to jau ir bijis daudz, teikš u arī ī si. Pilsē tā kopumā dzī vo 9000 vietē jo iedzī votā ju. Tas ir arī ļ oti civilizē ts (š ķ iet, ka visur Krimā piekrastē! ), piestā jā m arī pie dzī vojamā kompleksa Familia apartamentiem. Uzreiz jā saka, ka tas ir vē rsts uz turī giem cilvē kiem, 80 metru dzī voklis maksā.4800 dienā.
Peldbaseins, pazemes autostā vvieta, kondicionieris, skatu siena uz jū ras. Gurzufs atrodas vertikā lā plaknē , lai sasniegtu pludmales vai krastmalu, ir nopietni jā nolaiž as un tad jā atgriež as stā vā kā pumā . Krastmala laba, gara, cilvē ku vienmē r daudz, cilvē ki kopumā ar vidē jiem ienā kumiem, mež oņ us daudz neredzē ju. Tur bija daudz ukraiņ u. Daudzas kafejnī cas, cenas ir tā das paš as kā vidē ji Krievijā , vidē jā cenu zī me ir 500 rubļ u vienai personai par vakariņ ā m. Uzzinā ju, ka Artek ir 10 daž ā da veida nometņ u komplekss (ciprese, jū ra, klints utt. ). Paš ā nometnē nebija iespē jams iekļ ū t.
Nodzī vojot 5 dienas, sapratā m, ka Gurzufā ir labi, bet jā pā rvietojas kaut kur ar lielā ku budž etu, bet tuvā k Jaltai. Rezultā tā viņ i pā rcē lā s ...uz Jaltu.
JALTA. Lieliska pilsē ta! Viss, kas izsaka visu, jū s nevarat turpinā t! ))) Vī ramā te ieteica, ka tur dzī vo 500 tū kstoš i cilvē ku, sieva - 200 tū kstoš us. Es no buldozera paņ ē mu 70 tū kstoš us, zinot kopē jos demogrā fiskos rā dī tā jus par Krimu.
Pilsē ta ir ļ oti skaista, ī paš i krastmalas zonā . Teiksim tā , ka tieš i š eit griež as visa pilsē tas dzī ve. Š eit atrodas galvenā s ielas, veikali, modes preč u veikali, restorā ni, apskates vietas. Nē , arī citā s pilsē tas vietā s ir daudz interesantu lietu: Č ehova mā ja-muzejs, armē ņ u baznī ca, katoļ u baznī ca (š ī tač u atrodas krastmalā ), parki, muzeji, unikā ls zoodā rzs un piepilsē tas vē sturiskā s vietas. piemē ram, Bezdelī gu ligzda vai Nikolaja Livadijas pils-rezidence II. Tieš i no krastmalas ved troš u vagoniņ š uz nelielu kalnu, no kura paveras krā š ņ s skats uz visu pilsē tu. Kā vē lā k izrā dī jā s, ir vē l viena - netā lu no Yalta-Intourist viesnī cas, bet es to neredzē ju no attā luma, vai tā strā dā ja vai nē . Vē lā k mana sieva stā stī ja par pavisam citu troš u vagoniņ u uz Ai-Petri kalnu, vairā k nekā.2 km garu. Diemž ē l nebija pietiekami daudz laika, lai tur nokļ ū tu.
Bet mums izdevā s vienu dienu “nogalinā t” akvaparkā : Simeizā bija labs akvaparks (Krimā ir 5 vai 6), vienī gais ar jū ras ū deni. Pieauguš o biļ ete 1000 rubļ u, bē rniem (augums virs 90 cm) 650 rubļ i. Uzreiz jā saka, ka parka vertikalitā te ir liela, kā pumu daudz, pats parks bē rniem nav slikts, pieauguš ajam (laikam esmu ekstrē ma) nav par ko ī paš i priecā ties, izņ emot 1-2 slaidi. Katrā slidkalniņ ā ir profesionā li darbinieki, tač u to kontroles dē ļ visur ir garas rindas. Kopumā nav slikti, man patika. Mē s turpat ē dā m.
Ī paš i vē los pastā stī t par Jaltas krastmalu. Tā ir atseviš ķ a pasaule, it ī paš i vakarā . Tas agrā k bija Arbats. Ik pē c 50 metriem š eit uzstā jas dziedā tā ji, mū ziķ i, burvji, Peru indiā ņ i, cilvē ku kustī ba ir neticama! Cilvē ku pū ļ i staigā , dejo, fotografē jas, dzī ve plū st pilnā sparā . Daudz izklaides.
Š eit var braukt gan ar laivā m, gan ar sē doš ajiem velosipē diem, gan daž ā das š autuves, veiklī bas sacensī bas, gandrī z minidiskotē kas, kur puiš i apvieno deju treniņ us ar iztiku. Vienā vietā uzbē rums balstā s uz pilsē tas pludmali un pa kanā lu iegriež as dziļ i pilsē tā . Tas turpinā s vē l vienu kilometru. Š eit jau dominē mā kslinieki. Desmitiem zī muļ u un otu meistaru izstā da simtiem daž ā du stilu un krā su gleznu. Kā ds ir gatavs uzzī mē t karikatū ru par 100 rubļ iem, kā ds portretu par 500 vai 1000. Arbatā cenas, protams, ir daudzkā rt augstā kas. Ir arī daudz kafejnī cu un civilo ē dnī cu, cenas daž ā das, vakariņ as no 300 lī dz 1000 vienai personai. Katru vakaru gā jā m pa promenā di, visi bija ļ oti apmierinā ti, ī paš i bē rni.
Jaltas pludmales var iedalī t 2 daļ ā s: pilsē tas robež ā s (gar krastmalu un pilsē tas pludmali) un arī pilsē tā , bet zonā , ko sauc par Massandras pludmalē m.
Patiesī bā tas pats, netā lu, tikai Massandras pludmalē s ir vairā k maksas pakalpojumu, cenas ir augstā kas, lai gan kafejnī ca š eit ir lē tā ka. Pludmales oļ u, bet oļ i ļ oti lieli, kā jas nesā p. Ū dens tī rs, pat 5-8 metru dziļ umā var redzē t dibenu. Tur bija daudz cilvē ku, bija daudz ukraiņ u. Bija no Odesas, Hersonā . Kā pē c viņ u jū ra viņ iem nederē ja? Noslē pums)))
Kā dā lietainā dienā tika nolemts viņ u nepazaudē t (un sā kotnē ji vē lē jā s) doties uz Sevastopoli. Uzreiz atzī mē š u, ka tieš i ceļ š no Jaltas uz Sevastopoli atstā ja uz mani visneizdzē š amā ko iespaidu. Tik skaistu dabu nekur nebiju redzē jusi! Protams, daudzi sā ks strī dē ties, bet tas ir bezjē dzī gi))) Pa labi varenas pakā jes un pa kreisi jū ra, akmeņ i no akmeņ iem, sā kot no apstā dī jumos slī kstoš iem kalniem un nolaiž oties tieš i uz jū ras virsmu. Skaistā kais punkts ir Laspi lī cis. Es to nevaru aprakstī t vā rdos, tas ir neaprakstā mi. Vajag tikai apbrī not.
SEVASTOPOLE. Galvenā ostas pilsē ta.
Pilsē tu nosacī ti var iedalī t panī kuš ajā centrā lajā daļ ā (pā rsvarā.3 stā vu "Staļ inokas" tipa ē kas) un guļ oš ajā Gagarinska rajonā ar lielu skaitu debesskrā pju. Pilsē ta ir mazliet plika, lai gan centrā ir daudz parku un skvē ru. Viss ir ļ oti civilizē ts. Ļ oti atgā dina Pē teri. Atvainojiet, kungi, Sanktpē terburga. Š is lī dzī bas iespaids ī paš i pastiprinā s krastmalā : sajū ta, ka esi nolaidies ziemeļ u galvaspilsē tas krastmalā : tā lā kais krasts atgā dina Vasiļ jevska salu, nož ogotais lī cis atgā dina Moiku. Pati uzbē rums veidots lī dzī gā arhitektū ras ansamblī . Ir pat tramvaji. Cenas Jaltas lī menī . Vispā r man arī patika, ž ē l, ka ar vienu dienu nepietiek, lai vairā k saprastu š o pilsē tu.
Beidzot mū su dienas tuvojas beigā m. Š is brauciens bū tu pilnī gi nepilnī gs, ja mē s neapstā tos citā pilsē tā - Simferopolē . Krimas galvaspilsē ta, biznesa centrs.
To atbalstī ja arī tas, ka kategoriski negribē ju braukt pa kalnu serpentī niem, saprotot brauciena garlaicī bu un ilgumu. Kā liecina laiks, man bija taisnī ba: ceļ u lī dzenais raksturs ietaupī ja vismaz 1 stundu ceļ ā.
SIMFEROPOLE. Ak, ceļ š gā ja apkā rt pilsē tai. Tomē r pat pilsē tas nomales priecē ja lielas, nopietnas pilsē tas sajū ta. Pirmo reizi politiskie plakā ti radī ja domu, ka arī Krimā ir politika))) Ir daudz automaš ī nu, platas ielas, pā rdomā ta infrastruktū ra. Kopumā otrā lielā kā Krimas pilsē ta-galvaspilsē ta nekā dā ziņ ā nebija zemā ka par Sevastopoli. Ceļ š vairā kas reizes veda ā rā no robež ā m un atkal iebrauca pilsē tā . Satiksme bija liela, ņ emot vē rā , ka bija sestdiena.
Tā lā k ceļ š veda uz Feodosiju gar lī dzenumiem. Š eit es vispā r neatcerē jos apdzī votā s vietas, pliko stepes sajū tu un mazos ciematus kā ciematus Krasnodaras apgabalā.
Daba š eit ir savā dā ka nekā piekrastē : ir daudz klaju lī dzenumu, papeles, maz veģ etā cijas. Ir maz upju un ezeru, kā arī visur Krimā.
Atgrieš anā s krustojumam vajadzē ja aizņ emt 1 stundu, bet pateicoties kā da savienotā ja ž ē lastī bai ....jā š anā s, kurš atstā ja paku uz prā mja, mē s stā vē jā m 2 stundas un galu galā iekā pā m nā kamajā prā mī . Cilvē ki vispā rē jā rindā , viņ i saka, gaida jau 7 stundas. Kā kļ uva zinā ms, tika atcelta autobusu un pasaž ieru vilcienu š ķ ē rsoš ana, un visbeidzot tika izveidota transporta loģ istika no daž ā dā m Kerč as š auruma pusē m. Apsveicami.
Tad lī dz pusnaktij pa ī sā ko ceļ u ieradā mies Krasnodarā , nakš ņ ojā m Latoč kino Gņ ezdo viesnī cā -apartamentos tikai par pusotru tū kstoti (bargais sargs centā s bezkompromisa uzlikt vī ramā tei, bet atteicā mies principā , jo ī paš i tā pē c, ka telpā bija gandrī z 2 papildu komplekti). Pē c tam 8-30 izbraukš ana no Krasnodaras.
NODERĪ GA INFORMĀ CIJA. Pa ceļ am ir daudz kameru, nepā rkā pjiet ā trumu. Degvielas uzpildes stacijas iet vietā m, Voroņ ež as apgabalā tā du ir vairā k, 92. benzī na vidē jā cena ir 32 rubļ i. Jā , Driver's Choice Award - RUSOIL degvielas uzpildes stacija, 29.20, lielisks benzī ns! Kerč ā benzī ns visdā rgā kais, 37-38 rubļ i, Jaltā un Sevastopolē.36, priekš pilsē tā.35. Izvē lieties tī kla degvielas uzpildes stacijas: Lukoil (to stila krā sas), TNK, Sovremennik (š ķ iet) utt. Iesaku iet apkā rt. Losevo Rostovas apgabalā , meklē jiet apbraukš anas shē mu, mē s personī gi izmantojā m Yandex sastrē gumus, viņ i uzreiz parā dī ja apvedceļ u, 15 km apvedceļ š ietaupī ja vairā k nekā stundu š ajā mū ž ī gajā sastrē gumā . Ja atrodat Krasnodaras apkā rtceļ u - brauciet cauri š im "pasaules dupsim"! Saglabā jiet biļ etes M4 š osejas maksas kontrolpunktos – vismaz vienu reizi ietaupī siet maksu. Vkontakte ir grupa "Port Kavkaz Port Crimea 2014", ir daudz noderī gas un svaigas informā cijas par paš reizē jo stā vokli ceļ ā uz Krimu un paš u Krimu.
Nesazinieties ar mā jokļ u starpniekiem, dodieties tieš i uz savu pilsē tu krastmalā m, izejiet cauri dzī vojamo mā ju sektoram krastmalas tuvumā un izvē lieties sev tī kamo apmeš anā s vietu - tas bū s daudz lē tā k. Savienojiet sim kartes nevis Krievijā , bet paš ā Krimā , Krievijas operatoriem tur nav savu aktī vu, un esoš ie mobilo sakaru operatori pā rsvarā ir ukraiņ i. Ja gribi ietaupī t uz pā rtiku – brauc uz tirgiem, tur ir lē tā k. Atseviš ķ i reklamē š u Jaltas vai Kerč as krē jumu! Tas ir vairā k kā sviests! ))) Garš ī gi! Krimas arbū zi ir tik, 20-22 rubļ i / kg, persiki š ogad nespī d ar labī bu, un tā pē c ir dā rgi. Apmeklē jiet akvaparku, ja esat kopā ar bē rniem, Krimā viņ u ir daudz. Cenas no 800 lī dz 1200 pieauguš ajam un puse bē rniem. Neesiet pā rā k slinki, lai dotos uz kafejnī cu un apskatī tu cenas - jū s varat atrast ļ oti labas cenas un virtuvi. Pretē jā gadī jumā jū s varat daudz pā rmaksā t. Atseviš ķ s lū gums dot dzeramnaudu krastmalā ! Cilvē ki cenš as.
Ļ oti sā p, ka mū su tū risti bildē jas ar mī miem, bet neatstā j viņ iem vispā r neko! Tas jau ir zvē rs! Citā di, kungi, patī kamu uzturē š anos un daudz iespaidu! Krima ir ne tikai jū ra, tā ir arī ...nē , nav "viegli sagremojama gaļ a"! Tā ir daba, arhitektū ra, tautas kultū ra, vē sture! Veiksmi!
