Ko redzēt Bahčisarajā
Bahč isaraja ir maza pilsē tiņ a, kas savas teritoriā lā s robež as ir noteikusi gandrī z paš ā ceļ a posmā starp Sevastopoli un Simferopoli. Patieš ā m viena no unikā lā kajā m vietā m Krimā , kas diemž ē l neatrod pienā cī gu uzmanī bu un interesi par mū su iespē ju sabojā to vidi.
Nobruž ā tā vecā veidojuma pilsē tiņ a ar š aurā m ieliņ ā m vecpilsē tā un š ķ eltiem ceļ iem jaunajā nepā rprotami ir tatā ru kopienas kontrolē ta, kas vietā m dzī ves plā nojuma uzskatu domstarpī bu dē ļ nereti atbaida. citu reģ ionu iedzī votā ji.
Kaimiņ u neiejaukš anā s politika desantā un administratī vajā rajonā rada pesimistisku skatī jumu uz š o senatnes un svē tuma oā zi formā “ko es tur aizmirsu”. No vairā k vai mazā k ceļ ojoš ajiem biedrī bas biedriem, kurus intervē ju ā rpus pilsē tas, visi atceras tikai Hanas pili ar Puš kina strū klaku, uz kuru nevar skatī ties bez asarā m, un Debesbraukš anas klosteri, uz kuru "negā jā m, jo mana kā jas bija noguruš as. "
Tā Bahč isaraja stā v vienatnē , lē nā tempā zied un iegū st pikantu formu tiem, kas satiek visu jauno ar entuziasmu un mirdzumu acī s. Tā nu mē s, uztaisī juš i ī su rullī ti un piepildī juš i termosus ar tē ju, un piebā zuš i mugursomas ar sviestmaizē m, pā rliecinoš i ieņ ē mā m vietas savā dzelzs zirgā . Vecajā m bē rnī bas atmiņ ā m nepiecieš ams mū sdienī gs jauninā jums, sabiedrī bai jā kļ ū st zinā mai jaunai informā cijai, un emocionā lajai krā jkasī tei, kas jau pā ris mē neš us sistemā tiski zaudē krā sas zem putekļ u kā rtā m, atkal vajadzē tu mosties no iespaidu zvana.
Ceļ š bija viegls un nebija piespiedu kā rtā . Agrā stundā atstā jot Sevastopoli, mē s burtiski vieni no pirmajiem braucā m uz Bakhchisaray miniatū ru parku. Tas ļ ā va mums izvē lē ties autostā vvietu un dzirdē t garu skaidrojumu no jaunajiem autostā vvietas darbiniekiem, kā pē c viņ i no mums ņ em 5 grivnas par novietoš anu zem zī mes “bezmaksas”.
"Ž iguli", protams, nav tas labā kais pā rvietoš anā s lī dzeklis, bet, kad ir izvē lē ta atbilstoš ā ekipā ž a, tad beidz pievē rst uzmanī bu š ā diem niekiem. Jū s ar sapratni izturaties pret nemitī go apdzī š anu, ko veic krā sainā ki kolē ģ i, un ceļ a seguma troksnis, kas izplū st no korpusa neaizsargā tajā m dzelzs arkā m, ir viegli apslā pē ts trokš ņ ainā s sarunā s iekš pusē .
Uzsā kot piedzī vojumu sezonu ar Miniatū ru parku, mē s spē jā m panā kt pareizo skaņ ojumu pozitī vu emociju kamertonis. Parks bija brī niš ķ ī gs, izglī tojoš s, izklaidē još s un vienkā rš i lielisks. Tas nā ca par labu visai mū su grupai vecuma diapazonā no 7 lī dz 38 gadiem. Kad vien tas bija iespē jams, centā mies ar pasauli dalī ties spilgtā s garī gā s vibrā cijā s, projicē jot prieku uz visiem.
Kā jū s saprotat, pateicoties tam, atmosfē ra parkā bija vienkā rš i brī niš ķ ī ga. Bē rni č ī kstē ja, vecā ki smē jā s, un vecā ku vecā ki aizkustinā ti uzplauka no laimes malā .
Arī laikapstā kļ i bija mū su pusē , kas mū sos vē l vairā k uzjundī ja piedzī vojumu kaisli.
Nā kamā pietura bija Chufut-Kale. Patiesī bā Khan's Palace vajadzē ja bū t loģ iskam turpinā jumam, bet man gribē jā s apjomu, plaš umu un svaigus aromā tus. Gadsimtiem vecā s sienas ar apmetumu, kas aizmirsts par derī guma termiņ u un paklā ju mā kslu, kas uzsū ca putekļ us no 1000 un viena ceļ otā ja apaviem, vienkā rš i neatbilst tī rī bas sajū tai, ko vē lē jos piedzī vot plaš ajā debesu pilsē tā Č ufutā . Kale un kristietī bas cietoksnis Svē tā s Aizmigš anas klostera vietē jos reģ ionos.
Un, patiesī bu sakot, š eit izkā pjot bez nakš ņ oš anas, ir ļ oti grū ti dienas laikā pievē rst uzmanī bu visam, ar ko karaī mu galvaspilsē ta ir gatava lepoties.
Neticē jā m puisim ar kundzes rokassomu, kurš teica, ka "stā vvieta ir tepat pie paaugstinā juma", bet kautrī gi raidī ja maš ī nu augš ā pa š auro bruģ ē to ceļ u. Nesasnieguš i daž us desmitus metru lī dz asfaltā iebetonē tai kolonnai, piespiedā mies pie mež a malas. Mana komanda atstā ja automaš ī nu un daž u minū š u laikā izveidoja pikniku tieš i uz karstā motora pā rsega. Slī pums bija iespaidī gs, tā pē c papildus standarta rokas bremzei un pirmajam ā trumam nā cā s uzstā dī t akmeni zem aizmugurē jā riteņ a, kas, spriež ot pē c kaimiņ u automaš ī nu skaita, bija acī mredzami deficī ts.
Papildinā juš i proteī nu un ogļ hidrā tu krā jumus, atlikuš o kilometru nostaigā jā m kalnā lī dz klosterim. Neliela steiga jau ir no tiem, kas vē las padzerties no svē tavota, iegā dā ties garš augus un smarž ī gu eļ ļ u un apmeklē t vecā ko Krimas klosteri.
Pē c pulksteņ a pā rbaudes un 2 minū š u tikš anā s nolē mā m vispirms apmeklē t alu pilsē tu un tikai tad, noguruš i, apmeklē t mū ku klosteri. Lai sasniegtu pē dē jo kā pienu uz Chufut-Kale, uzkā pjot plato klostera priekš ā , jums nevienam nav jā jautā . Vienkā rš i turpiniet virzī ties tajā paš ā virzienā , ko jums pateiks jū su sirds un vizuā lie signā li.
Uzkā pā m kā dus 3-4 kilometrus. Lai kaut kā uzmundrinā tu savu sieviš ķ o personā lu, ko nodevī gi turē ju tumsā par reā lo attā lumu lī dz pilsē tai, nā cā s veikt nelielus suvenī ru pirkumus. Bē rni dabū ja rokassprā dzes un vietē jos galvaskausa vā ciņ us, kas var bū t jū su tikai par 20-50 grivnā m, bet sievas - eļ ļ as un tē jas honorā rus, kas tiek pā rdoti par lē tā kā m cenā m nekā Lipton tē jas maisiņ i.
Viegls murmulis un nogurums padevā s uztraukumam un priekam, kad š ķ ē rsojā m alu pilsē tas vā rtus. Lai arī es te biju skolas vecumā , bet, visticamā k, mana paš mē rķ ī gā atmiņ a izdzē sa visas vecā s atmiņ as no cietā diska kā nevajadzī gas un vairā k nekā desmit gadus ilguš u intereses trū kumu. Tā pē c man pilsē tas apskati varē tu saukt par pirmo. Spē ka pieplū dums piepildī ja noguruš os muskuļ us, un attē li, kas vē tras sagrā ba samaņ u, izš ļ akstī jā s no galvas apvalka. Pilsē ta bija pasakaina, elpu aizraujoš a un vienkā rš i lieliska. Tas nav sagrauts tornis uz noteikta kalna vai kā da aizvē sturiska lielveikala sienas daļ a. Tā patieš ā m bija pilsē ta ar ielā m, mā jokļ iem, skatu punktiem, laukumiem, torņ iem, akā m un pat mauzoleju. Vispā r š eit var ilgi tusē t. Telpa nav piemē rota acu un apziņ as aizsegš anai, kas prasa pastā vī gu klā tbū tni gan ar dvē seli, gan ķ ermeni un vismaz trī s stundas.
Periodiski pieturē jā mies, dzē rā m tē ju, sarunā jā mies, kopumā jutā mies kā mā jā s. Emocijas, fantā zijas un garī gā novirze, viss š eit pā riet uz neatkarī gu platformu, liedzot jums lī dzekļ us un metodes to pā rvaldī š anai. Iespē jams, savu lomu nospē lē ja arī kompā nija un laikapstā kļ i. Vai varbū t tas ir š ī s vietas unikalitā tes dē ļ . Galu galā ne visur jū s atradī siet tik labi saglabā juš os pilsē tu, kas atrodas tik augstu gaisā . Atrodoties tajā , tu tieš ā m jū ti notiekoš ā nerealitā ti un kaut kā du iekš ē ju atskā rtu lidojuma stā vokli, kad kā jas ir cieš i piespiestas zemei, bet orgā ni, nedaudz iekarinā ti iekš ā , it kā bezsvara stā voklī rada dī vainu mī kstu. baudas sajū ta, kuru nevē laties palaist vaļ ā , aizbildinoties.
Levitē juš i pē c sirds patikas un apejot visu lī dz apmetnes galē jā m robež ā m, pieņ ē mā m grū tu lē mumu doties atpakaļ ceļ ā , lai saulrietā sasniegtu Bahč isarajas pilsē tas robež as. Alu klostera iespaidoti, lī dz ar saulrietu nokļ uvā m klostera pakā jē . Dienas laikā izskatoties pē c skudru pū znis, tagad tas š ķ ita tukš s un ne mazums majestā tisks. Izgrebts tieš i klintī un iesvē tī ts blā vā lampu un sveč u gaismā , tas pā rsniedza cilvē ka spē ju un ikdienas iztē les robež as. Ž ē l, ka tumsa bija diezgan bieza, un man nebija laika iestatī t kameru sastingt. Un turklā t fotografē š anas aizliegums neatbalstī ja manus titā niskos centienus. Atstā dinot no amata priesteri, kurš maļ oja, es uzzinā ju, ka templis tiks slē gts 15 minū tes pirms vakara dievkalpojuma. Aicinot mū su grupu uz piesardzī bu un rekordlielu aktivitā ti, mums izdevā s uz brī di atrasties iekš ā . Baznī cas iekš ē jais stils sasaucā s ar ā rē jā m aprisē m un turpinā ja noslē pumainī bas un netraksta apbū ves tē mu. Arkveida ieejas mijā s ar kā pņ u kā pnē m, kur š ur tur klintī s tika iegravē tas niš as svecē m izgaismotiem svē to portretiem. Iekš pusē zem zemas velves tika uzstā dī tas vairā kas marmora kolonnas, kas savienoja akmeņ ainos griestus ar perfekti pulē to grī du.
Viņ i nolē ma atkā pties lī dz pilsē tas robež ā m tikai katastrofā lā laika ierobež ojuma dē ļ . Zaudē juš i kontaktu ar realitā ti, vē l atrodoties Č ufut-Kā les virsotnē s, nepamanī jā m, ka pulksteņ a stundu rā dī tā js, pulksten 6 pā rvarē jis zemes gravitā ciju, sā ka savu nepielū dzamo augš upeju pa kreiso skalas skalu.
Maš ī na mū s jau ir palaidusi garā m un droš i vien zaudē jusi cerī bu. Bez mū su maš ī nas š eit bija palicis vē l tikai viens, un tā ī paš nieks tika atrasts neilgi vē lā k. Atceļ ā nolē mā m apmeklē t kā du no vietē jiem restorā niem, lai nobaudī tu vietē jos gardumus un iegrimtu tatā ru mielasta atmosfē rā .
Vakaru papildinā ja garš ī gi č ebureki, kas tika pasniegti tē jkannu spaidī š anas pavadī jumā ar zā ļ u tē ju. Bija arī vietē jie saldumi.
Emocionā li un burtiski pilni steidzā mies pa naksnī gajiem plaš umiem uz mā ju pusi. Maš ī na ar savu protektoru pā rliecinoš i turē jā s pie brauktuves, nepievē rš ot uzmanī bu skaļ ajiem pasaž ieriem, kuri vienbalsī gi apsprieda savus iespaidus un pasaules skatī juma pagrieziena ā trumu jaunā orbī tā .
Diena bija izdevusies, un lī dz ar to dzī ves segments, kas netika izniekots, bet, gluž i pretē ji, piepildī ja prā tu ar jaunā m domā m un mē rķ iem.
Bahč isarai un tā s priekš pilsē tas noteikti ir pelnī juš as uzmanī bu, solot tū ristam neparastu pieredzi, kā du grū ti sagaidī t no paredzamā s Krimas. Tač u izrā dā s, ka mū su Krimas valstī bā ne viss ir tik caurspī dī gi.
