"Granīta krastu leģendas"
Š is ir uzņ ē muma Krayina Yua romantiskais vienas dienas ekskursijas nosaukums no Kijevas uz Ž itomiras reģ ionu.
Korostiš evas karjers
Š ī ir otrā reize, kad ceļ ojam ar š o uzņ ē mumu. Viņ iem viss ir labi organizē ts. Un cik skaistu informā cijas lapu viņ i sū ta!
Programma ir ļ oti bagā ta: izbraukš ana no Kijevas plkst. 8.00, transfē rs uz Korostiš ivu.
Vispirms aplū kojam Korostiš evskas karjeru.
Tā vē sture ir ļ oti prozaiska: karjers sā ka darbu 1850. gadā , tajā tika iegū ts labradorī ts un pelē kais granī ts. Revolū cijas laikā karjers pā rtrauca darbu, jo. atradā s karadarbī bas zonā , bet pē c tam atkal atsā ka ieguvi.
1930. gadā arhitekta A. V. Š č useva vadī bā Korostiš evskas karjerā tika izgatavots 60 tonnas smags melnā labradorī ta monolī ts Ļ eņ ina mauzoleja celtniecī bai Maskavā .
Otrā pasaules kara laikā vā cieš i gribē ja no jauna atvē rt karjeru, tač u pagrī des darbinieki to neļ ā va. Un kara beigā s, pateicoties lielajam restaurā cijas darbu apjomam, granī ta ieguve tika atsā kta. Karjers strā dā ja lī dz 90. gadiem, pē c tam applū da, jo karjera apakš ā jau bija sā kuš i pukstē t avoti.
Tagad karjers ir gleznains mā kslī gais ezers.
Visvairā k š ajā vietā mū s pā rsteidza cilvē ku skaits, kas tur atpū š as.
Bet tas nav galvenais.
Diemž ē l daudzi atpū tnieki atstā j savus atkritumus. Tā pē c karjers ir diezgan netī rs, kas bojā iespaidu par š o dabas nostū ri.
Korostiš evas karjers
Akmeņ u augstums virs ū dens ir aptuveni desmit metri.
Korostiš evas karjers
Koka kā pnes ir aprī kotas, lai nokā ptu.
Mums ir laiks apbraukt karjeru, nolaisties ū denī un pat nopeldē ties.
Nā kamais programmas punkts ir Korostiš evskas pilsē tas parks, kas ir vietē jas nozī mes ainavu mā kslas piemineklis.
Parks, kura teritorija ir deviņ i hektā ri, atrodas Teterevas upes kreisajā krastā .
To 1820. gadā dibinā ja zemes ī paš nieks Gustavs Olizars.
Piemineklis Olizaram atrodas blakus baznī cai.
Gustavs Olizars ir poļ u dzejnieks un sabiedrisks darbinieks ar grū tu likteni.
Pirmais ī paš nieks Krimas ī paš umam Artek, kuru viņ š pā rdē vē ja par Kardiatrikon ("Sirds medicī na").
Viņ š bija iemī lē jies Marijā Raevskā , kura vē lā k kļ uva par decembrista sievu, kuru mē s jau pazī stam kā Mariju Volkonsku. (Marijas tē vs Gustavam Olizaram atteicā s, jo viņ iem bija atš ķ irī ga ticī ba, Olizars bija katolis).
Tieš i Krimas ī paš umā vientuļ nieka dzī vei vajadzē ja noslī cinā t sirds brū ces.
Bet tas ir cits stā sts. . .
Olizara ī paš ums Korostiš ivā nav saglabā jies. Padomju laikos no baznī cas taisī ja kinoteā tri. Bet nu jau 30 gadus baznī ca ir atdota ticī gajiem.
Pē c baznī cas apskates pā rceļ amies uz pilsē tas parku.
Tagad Korostiš evskas pilsē tas parks ir piepildī ts ar daudzā m modernā m skulptū rā m. Vietē jais avangarda tē lnieks Vitā lijs Rož iks izmanto granī ta laukakmeņ us, lai radī tu neparastas skulptū ras. Tajos var atpazī t daudzus slavenus cilvē kus, piemē ram. . .
Einš teins. . .
Vladimirs Visockis. . .
. . . brā ļ i Klič ko (ļ oti strī dī gs skaņ darbs) un citi.
Mums ļ oti patika "kazaks" Poseidons, kurš peld uz platformas neliela ezera vidū .
Un arī "Korostiš evskis" Stounhendž a.
Parkā atrodas arī neparastā tē lnieka mā ja.
Pē c Korostiš eva dodamies uz Ž itomiru.
Ž itomira
Š eit mums ir pilsē tas apskates ekskursija, kas nav saistī ta ar muzeju apmeklē š anu. (Jums noteikti bū s paš am jā dodas uz Ž itomiru, lai apmeklē tu interesantā ko Kosmonautikas muzeju, kā arī Novadpē tniecī bas muzeju).
Ž itomiras reģ ionā lais muzejs
Pirmā pietura S. P. Koroļ eva laukumā . Un tas, kas uzreiz piesaista jū su uzmanī bu, ir neparasts piemineklis Debesu simta varoņ iem. Piemineklis tika atklā ts 2017. gada 23. augustā Ukrainas Neatkarī bas dienas priekš vakarā Ž itomiras apgabala administrā cijas ē kas priekš ā . Autori ir precē ts tē lnieku pā ris Jū lija Gereza-Gladka un Petrs Gerezs. Š is piemineklis ir veltī ts 2013. -2014. gada Ukrainas revolū cijas varoņ iem, kuri atdeva dzī vī bu cī ņ ā pret prokrievisko rež ī mu un tiek saukti par Debesu simtu.
Kompozī cijas centrā uz pjedestā la novietots caurspī dī gs vī rietis, apakš ā redzams Eiromaidana moto "Varoņ i nemirst", aiz muguras trī s augstas metā la plā ksnes, uz kurā m attē loti balož i, tradicionā lo izš uvumu elementi un silueti cilvē ki ar miruš o varoņ u vā rdiem. Vakarā piemineklis ir izgaismots un izskatā s pavisam neparasti.
Vecā s Ž itomiras arhitektū ra ir grū ti pamanā ma. Fakts ir tā ds, ka padomju laikos viss pilsē tas centrs tika apbū vē ts ar tipiskā m augstceltnē m, tiktā l, ka nepalika nevienas gā jē ju zonas. Piemē ram, Katedrā les laukumā , kur 19. gadsimtā bija č etras daž ā du konfesiju katedrā les, tagad paš as katedrā les praktiski nav redzamas, aiz mā jā m kaut kur tā lumā redzami to kupoli.
Š itā ds izskatī jā s Ž itomiras Sobornaja laukums 19. gadsimtā
Tač u pamazā m pilsē ta mē ģ ina sakā rtot gā jē ju zonu, to apgriež ot, tā pat kā lielā kajā daļ ā pilsē tu. Apmeklē jā m gā jē ju Lietussargu ielu. . .
. . . vecā...
Strū klaku kaskā de Ž itomirā
. . . un jaunie bulvā ri, Ū denstornis. . .
. . . (kas ir attē lots uz 125 Ž itomiras kanalizā cijas lū kā m, uz tā m ir uzraksts seš ā s valodā s "Live Zhytomyr"). . .
. . . mē s apmeklē jā m vairā kus tempļ us, tostarp Ž itomiras lielā ko templi – Spaso-Preobraž enskas katedrā li.
Katedrā le tika celta senkrievu stilā , tač u ne tikai tā s izmē rs ir pā rsteidzoš s: acis uzreiz piesaista trī s troņ i - Kunga Apskaidroš anā s un par godu kņ azam Vladimiram un Aleksandram Ņ evskim.
Interjeri izskatā s diezgan neparasti: tie ir dekorē ti ar nepulē tu granī tu un labradorī tu, kas iegū ts Ž itomiras reģ ionā .
Tač u Ž itomiras galvenais akcents ir Jurija Gagarina parks. Gagarins nekad nav apmeklē jis Ž itomiru, bet, tā kā Sergejs Koroļ ovs ir dzimis Ž itomirā , un Koroļ ovs ir kosmoss, bet kosmoss ir Gagarins, parks tika nosaukts viņ a vā rdā .
Ieejas arka Gagarina parkā
Lai gan pilsē tas parkam ir pirmā kosmonauta vā rds, Ž itomiras iedzī votā ju vidū notiek diskusijas par parka pā rdē vē š anu par Š oduarovski. Izrā dā s, ka parka dibinā tā js barons Ivans Maksimilianovič s de Š odū ā rs ir pazī stams filantrops un pē tnieks, Krievijas Dzī vnieku aizsardzī bas biedrī bas priekš sē dē tā js. 19. gadsimtā viņ š Ž itomirā uzcē la pili, ierī kojot greznu baroka parku ar marmora statujā m, paviljoniem un eksotiskiem augiem visapkā rt.
Diemž ē l grū tajos revolū cijas un karu laikos grā fa kaps un grā fa pils tika nopostī ti, un parks zaudē ja savu autentisko izskatu. Barons de Š odū ā rs vē lē jā s, lai pē c viņ a nā ves ī paš ums un parks nodotu bē rniem. Daļ ē ji tas ir noticis: parkā ir daudz bē rnu, un viņ iem š eit ļ oti patī k!
Un tagad parkā ir ko redzē t. Saglabā jusies kolonā de un strū klaku kaskā de, interesanti. . .
Fotoattē ls no interneta
. . . dievietes Artemī das statuja, kas tika smagi bojā ta Otrā pasaules kara laikā , tač u tika atjaunota un atgriezta parkā .
Tur ir gandrī z "Potjomkina kā pnes", kas ir tikai daž us soļ us aiz Odesas "radinieces".
Bet lielā kais parka rotā jums ir Gā jē ju tilts.
Š ī unikā lā konstrukcija uz metā la kabeļ iem tika uzcelta 1982. gadā kā daļ a no liela militā rā slavas kompleksa. Tilts stiepā s 350 metru garumā pā ri Teterevas stā vajā m nogā zē m. Tas ir nostiprinā ts ar lencē m, jo granī tā iedzī t pā ļ us tehniski nebija iespē jams.
No tilta paveras skaists skats uz pilsē tu, dambi un akmeņ iem pie parka.
Kopumā Ž itomiras apgabalā gar Teterevas upi bija plā nots atvē rt 13 tiltus, kas savienotu Gagarina parku un Slavas pieminekli vienā ansamblī . Tač u š im projektam naudas nepietika (acī mredzot, tie tika apgū ti savā dā k), un Ž itomiras pilskalnā neskaitā mo tiltu vietā pilsē tniekiem tika uzcelts tik milzī gs granī ta bluķ is, kas sver 87 tonnas!
Nav skaidrs, pē c kā vadī jā s pilsē tas varas iestā des, tač u nebija viegli izvilkt š o lielgabalu no karjera: nebija iespē jams to iekraut kravas automaš ī nā (kravas automaš ī na ņ em ne vairā k kā.60 tonnas un tajā paš ā laikā laiks lauž ceļ u), viņ i to iekrā va militā rajā traktorā , vienu nodedzinā ja, bet otrajā viss vē l vilkā s. Š is brī nums tagad paceļ as vecā Tirgus laukuma vidū un to "rotā ": )
Ž itomirā mē s ieturam kompleksā s pusdienas krogā Korolev.
Krogs atrodas Ž itomiras nomalē . Ar pusdienā m gan nebijā m ī paš i apmierinā ti: borš č s bija garš ī gs, bet kotlete acī mredzot ietaupī ja naudu, tā svē ra ne vairā k kā.30 gramus. Par tiem paš iem 4 eiro pē c kursa nesenajā Melnkalnes ceļ ojumā nevarē jā m pā rspē t komplektē t pusdienas. Ž ē l, ka Ukrainā sā ka tik slikti pabarot tū ristus.
Lai viesi pā rā k nesatraukties, viesmī le ved mū s uz kroga pagrabu, kas iekā rtots steampunk stila foto zonā...
. . . un ļ oti atgā dina filmas "Mad Max. Fury Road.
Tas paspilgtina iespaidu par vā jā m pusdienā m, un grupa ar prieku uzņ em attē lus neparastā s ainavā s.
Pē dē jais mū su ekskursijas punkts ir izvē les brauciens uz Denishi. Tajā vispirms apskatā m vienas no cukurfabrikas Tereš č enko pilī m drupas.
Ž itomiras apgabalā Tereš č enko uzcē la ī paš umus Deņ iš os, Č ervonā , Turč inovkā , tač u tikai vienu no tiem, Deniš os esoš o, sauca par "Tereš č enko pili". Pils celta 19. gadsimta beigā s pē c arhitekta P. Holandes projekta. Pat no pils paliekā m var redzē t tā s neparasto izpildī jumu. Uz saglabā juš ajā m pils sienā m joprojā m ir redzamas apmetuma dekoru paliekas, un trī s lī meņ u tornis, kas paceļ as virs pils drupā m, uzsver tā s kā dreizē jo varenī bu.
Pie galvenā s ieejas ir niš as figū riņ ā m. Grū ti uzminē t, kur atradā s strū klaka. Un parks jau sen ir aizaudzis un vairā k atgā dina mež u. Ir skumji skatī ties uz to, kas kā dreiz bija skaists.
Mē s dosimies uz Denishi akmens ciematu. Pa ceļ am piestā jam Spaso-Preobrazhensky Trigorsky klosterī .
Tā atrodas rezervuā ra krastā . Ir dievkalpojums, tā pē c mē s neieejam templī , bet tikai apskatā m teritoriju.
Pē c neapstiprinā tiem datiem (piemiņ as sarakstiem) klosteri 1583. gadā dibinā ja kņ azs Vladimirs Ž itomirskis. Klostera dibinā š anas vē stures problē ma ir tā , ka 16. gadsimta beigā s. š ī s zemes nebija kņ azu, bet bija Sadraudzī bas Volī nijas vojevodistes daļ a. Varbū t Ž itomiras princis Vladimirs domā konkrē to Kijevas princi Vladimiru Oļ gerdovič u, kurš dzī voja daudz agrā k?
Klostera teritorija ir ļ oti kopta.
Ir daudz ziedu, un piramī dveida ciprese š ajā karstajā jū lija dienā man atgā dina Itā liju.
Netā lu no klostera pā ri Teterevas upei ir dambis. Un viņ as priekš ā aug ozoli, kuriem jau ir 600 gadu!
Vā vere ir uzzī mē ta : )
Mē s š ķ ē rsojam dambi, uz tā gozē jas neparastas armē ņ u ķ irzakas.
Tie ir mazi, melni, gandrī z neredzami. Š ī s ķ irzakas dzī vo kalnos Armē nijas ziemeļ rietumos un ziemeļ os 1000–1500 metru augstumā .
Foto no Vikipē dijas
1967. gadā š ī suga zinā tniskiem nolū kiem tika ievesta Ukrainā , kur tā veidoja stabilu populā ciju Teterevas upes klinš ainajā kanjonā Ž itomiras apgabalā (tas ir, nekur neizbē g). Un vairā k nekā.50 gadus sugu skaits ir augsts un stabils. Atliek tikai cerē t, ka Alpu ķ irzakas ir iesakņ ojuš ā s Deniš ī , pateicoties š ī s vietas labai ekoloģ iskajai situā cijai.
Pē c dambja š ķ ē rsoš anas mē s nonā kam mū su ekskursijas beigu punktā - klinš u masā .
Granī ta iež i, kas gleznaini stiepjas gar Teterevas upes krastiem, ir nosaukti pē c Denishi ciema, kas atrodas nedaudz tā lā k pa straumi.
Akmeņ u augstums š ajā s vietā s sasniedz 20-25 metrus, un garums ir vairā k nekā.150 metri. Masī vs ir neliels, bet ļ oti gleznains, un to jau sen ir izvē lē juš ies klinš u kā pē ji.
Deniš i iež u masa
Tas ir aprī kots ar aptuveni trī sdesmit pieskrū vē tiem daž ā du grū tī bas lī meņ u marš rutiem ar saviem "forš ajiem" nosaukumiem, piemē ram, "Skunk", "Welcome" utt. Tā pē c š eit ir interesanti trenē ties ne tikai pieredzē juš iem kā pē jiem, bet arī iesā cē jiem. Granī ta iež i Deniš i ir populā ri gan Ukrainā , gan ā rzemē s.
Daudzi alpī nisti nā k no Polijas un Baltkrievijas. Gan virs, gan zem akmeņ iem ir daudz telš u, cilvē ki nē sā lī dzi ne tikai kā pš anas inventā ru, bet arī dzeramā ū dens pudeles. Ceru, ka viņ i vē lā k paņ ems lī dzi visu š o plastmasu.
Un mē s atgriež amies Ž itomirā un pē dē jo pieturu pie Slavas pieminekļ a. Patiesī bā pats piemineklis mū s maz interesē , jo mums ir “Granī ta krastu leģ endas”, bet no skatu laukuma pie pieminekļ a labi redzams Ž itomiras dambis un “Č atska galva”.
Chatsky's Head granī ta masī vs atrodas Teterevas kreisajā krastā virs dambja. Savu nosaukumu tas ieguvis no dabas apskates objekta - galvas formas klints, kas karā jas virs ū dens un ir labi redzama no skatu laukuma pie dambja. Akmens augstums ir 30 metri. Š is ir valsts nozī mes ģ eoloģ iskais piemineklis. Ir leģ enda, saskaņ ā ar kuru poļ u dž entlmenis Č atskis, kazaku vajā š anas laikā , no akmens “Č atska galva” metā s upē .
Fotoattē ls no interneta, mē s nevarē jā m tikt tik tuvu
Saskaņ ā ar citu versiju, klints tika nosaukta Kremenecas liceja dibinā tā ja Tadeuš a Č atska vā rdā . Č atska galva ir Ž itomiras pazī me, un pastkartē s tā ir attē lota vismaz kopš.19. gadsimta.
Mū su tū res programma ir beigusies. Noguruš i un apmierinā ti dodamies uz Kijevu. Š ī s vietas iesakā m apmeklē t ikvienam, kam interesē Ž itomiras reģ iona dabas skaistums.
No sē rijas "Pazī sti Ukrainu".
