Mana pilsēta ir Zaporožje (1. daļa)
Mana pilsē ta ir Zaporož je
Mans draugs Sigurs mani izprovocē ja ar savu stā stu par savu dzimto Viborgu, un es domā ju, ka mē s rakstā m daž ā das recenzijas par tā lā m zemē m un pilsē tā m, bet mē s nevaram rakstī t par savu dzimto Palestī nu. Bet savā dzimtajā pilsē tā Zaporož jē es nodzī voju visu savu dzī vi kopš dzimš anas, trū ku tikai tad, kad dienē ju padomju armijā netā lu no krā š ņ ā s pilsē tas pie Ņ evas, un tas bija tikai gads.
Kā sā kt? Izrā dā s, ja esmu dzimis pirms 65 gadiem Zaporož je, tad tā s vē sture ir sadalī ta divā s daļ ā s pirms Ziemassvē tkiem (manas dzimš anas) un pē c Ziemassvē tkiem. Nu, gandrī z kā Kristus.
1. daļ a. Manas zemes vē sture pirms Ziemassvē tkiem (protams, mana).
Ikvienam jā apzinā s, ka cauri tagadē jā m Zaporož jes zemē m ir izgā juš as daudzas tautas un civilizā cijas. Pat no Hē rodota bija zinā ma Skitijas valsts, kas atradā s mū su stepē s, atstā ja daudz pilskalnu, akmens sievietes un citus senatnes pieminekļ us. Izrokot pilskalnus, arheologi atrada zelta rotaslietas, zirglietas, ieroč us, kas pē c skaistuma ir salī dzinā mi ar grieķ u izstrā dā jumiem. Tas viss tagad ir Sanktpē terburgā , Maskavā un kaut kas Kijevā . Caur š ī m stepē m plosī jā s huņ ņ u vilnis, kuri cī nī jā s uz vienlī dzī giem noteikumiem ar Romas impē riju. Tā lā k - sarmati un citas nomadu tautas.
Iedomā jieties bezgalī gas spalvu zā les stepes, lī dz viduklim dziļ u zā li, vē rmeles smarž u virs stepes. Š ā das stepes gabalus joprojā m var atrast Horticas salā . Š ā Savvaļ as lauka vidū varenā s Dņ epras straumes, kas pie Zaporož jes iespiedā s starp granī ta akmeņ iem, atsitā s pret Dņ epras krā cē m un pā rplū da pie Horticas salas, nomierinā ja tā s krā ces, tā s krasti atradā s gadsimtiem vecos ozolu mež os, niedrē s, ezeri, kanā li, ko tagad sauc par Dņ epras palienē m . Neticami daudz putnu palienē s, dzī vnieku mež os, zivju ē rkos un ezeros. Š o vietu sauca arī par Lielo pļ avu. - leģ enda! Š ī s palienes var saukt par ezeru novadu.
Bet atpakaļ uz vē sturi. Varangieš i kopā ar slā viem izveido Kijevas Krievzemes valsti, tā kļ ū st tik spē cī ga, ka sā k apdraudē t Bizantijas impē riju, krievi vairā kkā rt aplenca Konstantinopoli un pat uzliek tai nodevas. Viena no epizodē m atceras seno Khortitsa. Pē c veiksmī gas kampaņ as pret Bizantiju kņ azs Svjatoslavs atgriezā s Kijevā ar bagā tī gu veltī jumu. Par š o notikumu ir daž ā das versijas, tač u saskaņ ā ar vienu no tā m Peč enegi, Bizantijas musinā ti, ielenca krievu armiju Vecā s Dņ epras gultnē pie Horticas, sakā va to, gandrī z pilnī bā iznī cinot. Bojā gā ja arī iepriekš neuzvaramais kņ azs Svjatoslavs. Uz Khortitsa par to ir piemiņ as zī me, parkā mē s nesen viņ am uzcē lā m pieminekli.
Nesen makš ķ ernieks š ajā s vietā s par ē smu izvilka to laiku krievu zobenu, liek domā t, ka tas ir Svjatoslava zobens vai no viņ a tuvā s komandas, tagad kā rto Kijevā . Tā da sensā cija!
Kijevas Krievzemes valsts gā ja bojā no tatā ru-mongoļ u iebrukuma. Lielā pļ ava, savvaļ as lauks bija tukš s, tikai Krimas tatā ru vienī bas daž kā rt pā rtrauca š o vietu klusumu.
Dņ epru palienē s, Horticā , sā k pulcē ties braš i puiš i no Ukrainas, Krievijas, no citā m vietā m, tagad viņ us sauktu par piedzī vojumu meklē tā jiem, viņ i apvienojas, izvē las virsaiš us. Tā veidojas Zaporož je Sič a - brī va kazaku republika. Par to visu, par kazaku tradī cijā m, viņ u uzvarā m un sakā vē m var uzzinā t Zaporož ž as kazaku muzejā , kur bez muzeja ir rekonstruē ti kureni, kazaku baznī ca, aizsargā još ie kazaki. Š is muzejs atrodas Khortitsa. Tur var apskatī t arī kazaku jā tnieku teā tri (dž igitovka utt. ). Kazaki iebruka Krimas Khanā ta ciematos, ar savā m kaiju laivā m devā s uz Melno jū ru, kur sabiedē ja Krimas piekrastes pilsē tas. Viņ i piedalī jā s Bogdana Hmeļ ņ icka karos, pē c Ukrainas atkalapvienoš anā s ar Krieviju, viņ i karoja Krievijas karos. Zaporož jes sič u izklī dinā ja ķ eizariene Katrī na II, daļ a Zaporož ž as kazaku devā s uz Donavu, lielā kā daļ a pē c imperatores steidzama uzaicinā juma devā s uz Kubanu uz kordonu ar Kaukā za tautā m, kur viņ i dzī vo lī dz š ai dienai. .
1736. gadā Baidas salā pie Horticas tika uzcelta Zaporož jes kuģ u bū vē tava un cietoksnis, kurā tika uzceltas 2 virsnieku, 8 karavī ru zemnī cas un 31 kazaku bū da. Liels skaits kuģ u, kas tika uzbū vē ti Brjanskā.1736. gadā , š ķ ē rsojot Dņ epras krā ces, guva ievē rojamus bojā jumus vai nogrima. Tā pē c Krievijas armijas pavē lniecī ba nolē ma bū vē t kuģ u bā zi aiz krā cē m. Saskaņ ā ar arhī va ziņ ojumiem kuģ u bū vē tavā laika posmā no 1738. -1739. bā zē ta aptuveni 400 daž ā da veida kuģ u. Toreiz Horticu apmeklē ja slavenais jū ras spē ku komandieris viceadmirā lis N. A. Senjavins. Zemū dens arheologi Vecā s Dņ epras gultnē atrada divus kuģ us, tie tika restaurē ti un apskatā mi muzejā .
Pē c kara beigā m, kā arī mē ra izplatī š anā s dē ļ armijā , Krievijas karaspē ks pameta Hortitskas salu un Zaporož jes kuģ u bū vē tavu.
Pē c Sič a sakā ves cara karaspē kam 1775. gada 5. jū nijā Hortica kā Katrī nas II dā vana nonā ca pie kņ aza Potjomkina. Pē c G. A. Potjomkina rī kojuma salā tika ierī kots dā rzs. Viņ u apsargā t tika norī kots vecs kaprā lis, kurš dzī voja turpat netā lu zemnī cā . Kopš tā laika apgabals (trakts) ir nosaukts Kapralovo, un pilskalni, kas atradā s Khortitsa augstā kajā punktā , ir Potjomkinskis.
Viņ i pat teica, ka Potjomkins nolē ma savienot savu pili ar tiltiem pā ri Dņ epru. Par to liecina arhī va materiā li un slavenā vietē jā vē sturnieka V. G. Fomenko plā na fotokopija. Pilns nosaukums ir “Viņ a augstī bas prinč a Grigorija Aleksandrovič a Potjomkina dā rza plā ns Hortitskas salā no vienas ē kas liecī bas”, kurā attē lota mā ja, kuģ u nams un staļ ļ i, turku mā ja, ķ ī nieš u templis, uzvaras templis un pat ē ģ iptieš u piramī da uz zemes, ko izcirta sijas. 1789. gadā Potjomkins nodeva Horticu valsts kasei.
Sič u vietā aizsardzī bai pret tatā riem tika uzcelta nelielu cietokš ņ u ķ ē de, viens no tiem bija Aleksandra cietoksnis 1775. gadā , kas vē lā k pā rauga Aleksandrovskas pilsē tā . Stimuls tā s attī stī bai bija Dienvidu dzelzceļ a ceļ š uz Krimu, tā pē c pilsē ta pakā peniski attī stī jā s, parā dī jā s sava veida rū pniecī ba, tirdzniecī ba, galvenokā rt ar maizi. Menonī tu vā cieš i dzī voja Khortitsa, jū s varat redzē t viņ u arhitektū ru.
Tad - revolū cija, pā ri Ukrainas plaš umiem, kuri vienkā rš i neiegā ja pilsoņ u karā . Vā cieš i, daž ā di gaidamaki, petliū risti, bet visvairā k atceros tē va Makhno vienī bas, kas gribē ja izveidot zemnieku-anarhistu republiku.
Bet visas kaujas beidzā s, iestā jā s miera laiks. Kopš.1921. gada pilsē tas nosaukums ir mainī ts un kopš tā laika tā saucas Zaporož je, un kā dreizē jā Aleksandrovska pē kš ņ i saņ ē ma “laimī go biļ eti”, jo
Saskaņ ā ar Ļ eņ ina GOELRO plā nu uz Dņ epras krā cē m bū tu jā bū vē Dņ epras hidroelektrostacija, kas atrisinā tu kuģ oš anas problē mas pa Dņ epru. Dambis appludinā tu krā ces, un kuģ i varē tu braukt no Dņ epras augš teces lī dz paš ai grī vai. Un elektrī ba no hidroelektrostacijas nonā ks metalurģ ijas rū pnī cā s, kuras arī tiks bū vē tas Zaporož je.
Un sā kā s Lielā Celtniecī ba. Projektu veidoja amerikā ņ u inž enieri, viņ i uzcē la kotedž as labajā krastā . Labajā un kreisajā krastā strā dniekiem tiek celtas kazarmas. Tā s ir vienstā vu ē kas, kur ģ imenē m ir nelieli nodalī jumi-konurki bez ē rtī bā m un virtuvē m, vientuļ niekiem - divstā vu guļ amstā vu. Tiek veidotas kazarmu apmetnes, atceros, ka saskaitī ju vairā k nekā piecpadsmit. Un tas cilvē ku skudru pū znis ceļ Lielo aizsprostu, ar ratiem nes zemi, ar kā jā m mī ca betonu, bet uzcē la Dņ eproges, rū pnī cas arī . (1927. gada novembrī celtniecī bā strā dā ja 13 tū kstoš i cilvē ku, tad 1931. gada oktobrī jau 43 tū kstoš i, bet 1932. gadā.63 tū kstoš i celtnieku. Un tas ir neņ emot vē rā viņ u ģ imenes locekļ us).
Es uzskatu, ka tas ir liels varoņ darbs un to nevajadzē tu aizmirst. Dņ eproges joprojā m ir viena no skaistā kajā m celtnē m Ukrainā , ir vē rts to apskatī t! Protams, ne piramī das, bet tomē r! 10 gadus pē c Savienī bas izveidoš anas izsalkuš i, bez kurpē m un izģ ē rbti cilvē ki cē la milzī gu celtni, un tas ir pē c pilsoņ u kara postī jumiem. Dņ eprgu sā ka bū vē t 1927. gadā un nodot ekspluatā cijā.1932. gadā .
Un tas mums ir lī dz č etrdesmitajiem gadiem. Zaporož jes pilsē ta sastā v no Labā krasta, kas veidojā s no amerikā ņ u mā jiņ ā m un 5 ciemu kazarmā m, kreisajā krastā uzcē la t. s. Sotsgorod sestā s kazarmas apmetnes vietā . Interesanti, ka sociā lā s pilsē tas projekts Parī zes izstā dē saņ ē ma Grand Prix. Ir arī citas baraku apmetnes, tajā s dzī vo cilvē ki.
Š eit, blakus sociā lisma pilsē tai, atrodas rū pnī cas, kur atrodas rū pnī cas - Alumī nija, Zaporož staļ as, Speciā lā tē rauda, Elektrodu, Dzelzskausē juma, Stikla utt. , utt.
Pilsē tas dienvidos, netā lu no dzelzceļ a stacijas, atrodas vecā Aleksandrovska, maksimā lā ē ka ir 3-4 stā vi, un pā rsvarā vienstā va. Un starp tiem ir milzī gais Voznesenkas ciems. To visu savieno tramvajs, elektrī bas labuma ir daudz. Tramvajs kursē arī pa Dņ eproges dambi, savienojot labo un kreiso krastu.
Tē vijas karš ! Š eit atkal kazaki paveica varoņ darbu. Kamē r Sarkanā armija stā vē ja lī dz nā vei, neielaiž ot pilsē tā vā cieš us, fabriku strā dnieki un pilsē tas iedzī votā ji bombardē š anas un apš audes laikā pilnī bā demontē ja rū pnī cu aprī kojumu un izveda tos no Zaporož jes aiz Urā liem. . Tiesa, lai vā cieš us aizturē tu, bija nepiecieš ams uzspridzinā t dambi, uzbrū koš os vā cieš us milzu vilnis aizskaloja lejtecē , tač u gā ja bojā daudzi sarkanarmieš i un civiliedzī votā ji. Mū ž ī ga atmiņ a, bet bija karš ! Par Zaporož jes okupā ciju nerakstī š u, tā bija kā visā s Ukrainas pilsē tā s. Bet ne visā s Ukrainas pilsē tā s bija Hitlers. Viņ š mū s apciemoja.
Zaporož jes atbrī voš anu gaidī ja visi pilsē tas iedzī votā ji, beidzot pilsē tā ielauzā s padomju tanki, viens no tiem mū ž ī gi stā v uz pjedestā la Svobodas laukumā . Vā cieš i gribē ja uzspridzinā t paš u hidroelektrostaciju, dambja korpusu, bet tas neizdevā s, mū su izlū kiem izdevā s pā rgriezt vadus un sprā dziens nenotika, gandrī z visi gā ja bojā . Dņ eproges apš audes pē das uz dambja palika uz visiem laikiem.
Dņ epras lejtecē pie Zaporož jes Sarkanā s armijas masveida varonī ba ļ ā va sagū stī t labā krasta placdarmus, no kuriem vā cieš us izmeta no manas pilsē tas. Š o varoņ darbu iemū ž ina krustojuma piemineklis.
Karš ir beidzies. Ir pienā cis laiks atjaunot to, kas ir iznī cinā ts.
Bet tas jau attiecas uz manu laikmetu. Notika mana dzimš anas diena, un es jau tajā biju klā t, lai gan es neatceros visu tajā dzimš anas dienā (Joks).
Nā kamā nodaļ a bū s ar manā m atmiņ ā m.
