Vinnica ir lieliska ideja nedēļas nogalei
Saule atkal sildī jusi, strā dniekiem tuvojas brī vdienas. Tā ir lieliska ideja apmeklē t Vinnicu siltajā sezonā , brī niš ķ ī gu Ukrainas pilsē tiņ u ar savu bagā to vē sturi, seno š armu un moderno Roshen strū klaku.
Mē s devā mies ar Kijevas uzņ ē mumu Anga-Travel uz divu dienu ekskursiju "Lielo cilvē ku noslē pumainie stā sti" 2015. gada jū lijā .
Programma, kā vienmē r, ir ļ oti bagā ta, tač u, lai tū risti varē tu pilnī bā apgū t informā ciju, vispirms pē c ieraš anā s Vinnicā iereģ istrē jieties kafejnī cā pusdienā m. Un pē c tam - kultū ras programma. Pusdienas, jā saka, ļ oti pieklā jī gas.
Pirmais objekts - izcilā ķ irurga NI Pirogova muzejs-ī paš ums.
Godī gi sakot, mē s negaidī jā m, ka viņ a mū s tik ļ oti iespaidos. Tas atrodas gleznainā vietā , kas bija Viš ņ as ī paš ums (tagad tas ir daļ a no Vinnicas pilsē tas),
Apkā rt milzī gai zaļ ai zonai.
Daudzus stā dī jumus iestā dī ja pats Pirogovs.
Tagad tā ir arī moderna vieta kā zu fotosesijā m.
Bet pati muzeja ekspozī cija nav slavē jama. Interesantā kā s gleznas, darbarī ki, vairā kas zā les ir veltī tas Sevastopoles aizsardzī bai Krievijas-Turcijas karā.1877. gadā (tur Pirogovs izgudroja ģ ipš a saiti un pirmo reizi to izmantoja), ā rstu un pacientu vaska figū ras, kas patieš ā m atspoguļ o uzņ emš anu,
darbojas
un Zemstvo ā rsta kabinetā .
Ir aptieka, kas pā rdod š eit audzē tos ā rstniecī bas augus un maksā pē c paš a Pirogova receptē m.
Sī kā k neaprakstī š u, bet tas ir ļ oti interesants muzejs, tur ir lieliski ceļ vež i un mē s uzzinā jā m daudz interesanta.
Pē c muzeja mē s ejam uz NI Pirogova kapiem. Tas atrodas citur.
Pirogova iebalzamē tais ķ ermenis atrodas ģ imenes kapā , virs kura tika uzcelta Svē tā Nikolaja Brī numdarī tā ja baznī ca.
Pa ceļ am uz viesnī cu braucam uz militā ro slimnī cu.
Slimnī cas teritorija
Interesanti, ka tā s teritorijā pacienti ir iekā rtojuš i veselu parku ar pasaku figū riņ ā m,
Sfinksa slimnī cas teritorijā
Piramī da slimnī cas teritorijā
izgatavoti no improvizē tiem materiā liem ar savā m rokā m.
Strū klaka slimnī cas teritorijā
Slimnī cas teritorija, pateicoties š ā dai radoš umam, vairā k lī dzinā s bē rnudā rza teritorijai
Шрек
vai pionieru nometnē . Viss ir ļ oti pozitī vi.
Ivasik-Telesik
Tagad tur ved tū ristus.
Apmetamies viesnī cā "Podillya", tā atrodas pilsē tas centrā . Aprakstā tiek uzskatī ts, ka tā ir pilnī bā rekonstruē ta, bet pē c izskata - ierastā vecā padomju piecstā vu ē ka.
Moderna skulptū ra Vinnicas laukumā , fonā viesnī ca" Podillya "< / mazs>
Izlī guma laikā vadī tā ji krā pā s: divvietī gas istabas ar divguļ amo gultu vietā izsniedza vienvietī gu "superioru" ar pusotru gultu.
Viņ i mums to iedeva kā dubultnieku! Cieš i? Ne tas vā rds!
Mē s mē ģ inā jā m reģ istratū rā noskaidrot, vai viņ i kļ ū dī jā s. Bet neviens nepacē la ne uzaci!
Nav pieejami citi numuri — atbilde bija.
Nebija ne laika, ne vē lē š anā s noskaidrot detaļ as. Nolē mā m nakš ņ ot vienu nakti.
Pē c ceļ a atsvaidzinā jies, devies Vinnicas apskates ekskursijā .
Vinnicu nav iespē jams iepazī t, nestaigā jot pa Soborna ielu – pilsē tas centrā lo artē riju. Š eit jū s varat apbrī not senā kos pieminekļ us: Apskaidroš anā s katedrā li, Jaunavas Marijas balto baznī cu, viesnī cu "Savoy".
Nu un, protams, par Vinnicas tramvaju nevar neteikt.
Slavenais Vinnicas tramvajs
Leģ endā rie zilie tramvaji no Cī rihes, Š veices, ā tri kursē pa Vinnicas ielā m. Bezmaksas Wi-Fi ir pieejams katrā automaš ī nā .
Pirmā Apskaidroš anā s katedrā le mū su ceļ ā .
Vinnicas Apskaidroš anā s katedrā le
To 18. gadsimtā uzcē la tā laika slavenais arhitekts Paolo Fontana.
Katedrā le sā kotnē ji bija katoļ u baznī ca. Katoļ u baznī cas pā rvē rš ana par pareizticī go baznī cu notika 1832. gadā . Š is notikums iezī mē jā s ar kupolu uzstā dī š anu uz sā nu torņ u jumtiem.
Netā lu atrodas jezuī tu baznī ca, kurā tagad atrodas Novadpē tniecī bas muzejs.
Bijusī jezuī tu baznī ca, tagad Vinnicas Novadpē tniecī bas muzejs < / >
Man par kaunu, mē s tur netikā m, mums nebija pietiekami daudz laika.
Netā lu no Vinnicas Svē tā s Apskaidroš anā s katedrā les atrodas vē l viena kulta ē ka - Jaunavas Marijas baznī ca. Tā s bū vniecī bu uzraudzī ja mē rs Ludviks Kaļ inovskis. 1746. gadā , kad bū vniecī ba tika pabeigta, baznī ca kļ uva par vienu no augstā kajā m ē kā m pilsē tā . Tā pat kā lielā kajai daļ ai reliģ isko iestā ž u, Jaunavas Marijas baznī cai bija rū gts liktenis.
Romas katoļ u baznī cas piekritē ju klā tbū tne Krievijas impē rijā nebija apsveicama, un 1888. gadā katedrā le oficiā li pā rstā ja bū t kā kulta celtne.
1991. gadā baznī ca atkal vē ra durvis ticī gajiem. Tagad tai blakus atrodas pā vesta Jā ņ a Pā vila P. skulptū ra
Piemineklis pā vestam Jā nim Pā vilam P pie baznī cas Vinnicā < / p>
Interesants objekts tū ristiem - ū denstornis. Viņ a nesen nosvinē ja savu 100. dzimš anas dienu.
Ū denstornis
Š ajā laikā ē ka piedzī voja sarež ģ ī to pilsē tas vē sturi. G. G. Artinova projektē tais ū denstornis pilsē tas centrā ilgu laiku pildī ja savas sā kotnē jā s funkcijas, tač u pē c Lielā Tē vijas kara mā ja zaudē ja savu mē rķ i un tika pā rveidota par dzī vojamo platī bu.
Un tikai pagā juš ā gadsimta 80. gadu vidū tornis tika nodots Novadpē tniecī bas muzejam. Tagad tajā atrodas Militā rā s godī bas muzejs un Afganistā nas karavī ru memoriā ls.
XX gadsimta sā kumā pilsē tas centrā , Soborna un Kozytskoho ielu krustojumā , parā dī jā s viesnī ca Savoy, kas joprojā m ir Vinnicas pazī me.
Vinnica, Savojas viesnī ca
Viesnī cu uzcē la arhitekts Grigorijs Artinovs
Архитектор Артинов
pē c komersanta Berisha Lehtman pasū tī juma un rē ķ ina. 1913. gadam tā bija ļ oti moderna ē ka ar autonomu elektrostaciju, liftu, karstā ū dens padevi un asfaltē tu ieeju.
Pirms daž iem gadiem Vinnicā tika atvē rts tā sauktais "Dzī ves logs". Logs atrodas Romas katoļ u baznī cas medicī nas centra ē kā .
Dzī ves logs
Neatstā jiet bē rnus, atstā jiet tos pie mums!
– Š ā di plakā ti ir sastopami visā Eiropā un aicina mā miņ as, kuras nolē muš as brī vprā tī gi atteikties no saviem bē rniem, nepamest tos, bet atstā t "Dzī vī bas logā ". Logs dod cerī bu glā bt bē rnu dzī vī bas, jo jaundzimuš o š urp var atvest pilnī gi anonī mi. Logu finansē Kanonu Ž ē lsirdī bas meitu klosteris. Tiklī dz bē rns iziet pa logu, ē kā nekavē joties nostrā dā signalizā cija, bē rnu apskata ā rsts un nogā dā Mā tes un bē rna centrā .
Saule sliecas pret horizontu. Mē s raiti virzā mies uz Southern Bug,
Southern Bug krastmala Vinnicā
Tā s piedurknē jau vairā kus gadus darbojas visievē rojamā kā Roshen gaismas un mū zikas strū klaka.
Рошен Фонтан
Izrā des sā kums pulksten 21, un no pulksten 18 cilvē ki ieņ em ne tikai aprī kotā s vietas, bet arī pakā pienus un ejas.
Nu, visi sapulcē jā s? Vai jū s visi esat gatavi?
Tad sā ksim! Izrā des programma, viņ i saka, regulā ri mainā s, bet esmu pā rliecinā ts, ka Ukrainā nav labā ka strū klaku š ova. Sā kumā strū klakas vienkā rš i tiek izgaismotas.
Рошен Фонтан
un mainī t attē lus,
Vakara strū klaku š ovs
un pē c tam izvē rsiet vienā lielā ekrā nā , kas sā k multfilmu figū ru projekciju.
Vakara strū klaku š ovs
Tad no strū klakas "iznā k" dziedā tā ji ukraiņ u tē rpos,
Dziedā tā ji" iznā k "no strū klakas
un pē c viņ iem dejotā ji ukraiņ u "Hopak"
jpg "/> Dejotā ji dejo" Hopak "
un tas viss ar lielisku skaņ u.
Satriecoš i! Spilgti, ā rkā rtī gi, ļ oti iespaidī gi!
Vienī gā valsts — vienī gā valsts
Ieteicams visiem!
Izrā de ilgst vienu stundu, bet vakars un pilsē ta, pamazā m iegrimstot vasaras naktī , š ķ iet, dzī vo pē c ierastā s rutī nas: pē c strū klaku š ova visi dodas uz kafejnī cā m un restorā niem. Atvē rtajā s terasē s lī dz pat naktij, gluž i kā Itā lijā , ē st, dzert, socializē ties un vienkā rš i baudī t dzī vi. Mā jī gi un kaut kā mā jī gi.
Pē c vakariņ ā m un pastaigā joties pa pilsē tu lī dz naktij, mē s devā mies atpakaļ uz viesnī cu, labi, ka tā atrodas paš ā pilsē tas sirdī .
Tomē r, kā izrā dī jā s, tas ir viņ a vienī gais pluss.
Velti viņ i mē ģ inā ja aizmigt kopā uz š auras pusotras gultas. Siltums +35, griež as kā č ū skas uz pannas. Turklā t laukumā zem viesnī cas logiem sā ka pulcē ties vietē jie baikeri.
Motocikli rū ca, baikeru meitenes kliedza, mū su aizvē rtie logi nekā di nepalī dzē ja. Vannas istabā naktī bija arī ū denskritums no griestiem. Acī mredzot augš stā va kaimiņ i mē ģ inā ja nomazgā ties tikko izremontē tā istabā...
Pē c negulē tā s nakts arī brokastis neiepriecinā ja: mū su grupu apkalpoja miegaina meitene, kurai nekam neatlika laika. Nav ne tē jas, ne grieš anas, ne nekā...Zviedriem laikam bū tu kauns par tā du bufeti.
Brokastojā m uz pusē m ar bē dā m, bet, kā saka, nogulsnes palika.
Tagad tū risma operators ir mainī jis viesnī cu, acī mredzot pē c daudzā m tū ristu sū dzī bā m un rī kojies pareizi! Tas bija vienī gais negatī vais iespaids visā ceļ ojumā .
Bet mē s esam pateicī gi tū risti, uzlā dē ti ar pozitī vu un vienmē r gatavi jaunai pieredzei. Un mums ir laivu brauciens pa Southern Bug. Cik skaisti un zaļ i visapkā rt!
Kajaki dienvidu Buzā
Southern Bug - upe ar "raksturu". Neskatoties uz mā nī go nomierinoš o iespaidu, upe biež i ir krā ces, tā ir interesanta raftinga entuziastiem. Lai novē rstu periodiskus plū dus, Dienvidbuzā ir uzbū vē ti daudzi dambji. Viens no tiem atrodas Vinnicas reģ ionā , Sabariv ciemā .
Dambis pie Vinnicas
Uz to brauc izpriecu laiva, un mē s ejam uz autobusa pieturu caur dambi. Neparasti iespaidi. Nevar visur staigā t pa dambjiem. Draudoš ā virpuļ a apakš ā rū c ū dens, it kā brī dinot mū s neatslā bt. Un laiks ir pā rsteidzoš s: saule, silts ū dens, cilvē ki pludmalē s.
Ak, ž ē l, ka pludmale nav iekļ auta mū su programmā !
Pē c pastaigas dodamies uz Brailivas ciemu (tas atrodas 50 kilometrus no Vinnicas).
Pils un parka komplekss Brailovā , upes krastā . Grā vi uzcē la 1868. gadā bagā tais dzelzceļ a magnā ts Karls fon Meks.
Viņ a sieva Nadia fon Meka iekā rtoja ī paš umu.
Parks fon Meka ī paš umā
Ī paš ums iegā ja vē sturē , pateicoties Nadež das fon Mekas draudzī bai ar izcilo komponisti. PI Č aikovskis.
П. I. Č aikovskis
Viņ u pazī š anā s bija neklā tienē – ilgus gadus, savstarpē ji vienojoties, sazinā jā s tikai sarakstes veidā . Piecas reizes no 1778. lī dz 1780. gadam Č aikovskis apmeklē ja fon Meka muiž u bez saimnieces. Š eit viņ š uzrakstī ja operu Orleā nas jaunava un vairā kas romances.
Apmeklē jam muzeju-muiž u, kur viesojā s izcilais komponists Č aikovskis. Protams, parks tagad darbojas,
un paš ā muiž ā muzejam bija atvē lē ts tikai spā rns, kurā patiesī bā dzī voja Č aikovskis, kad tur viesojā s.
Spā rns, kurā notika PI Č aikovska
Galvenajā ē kā tagad atrodas Braila raksta licejs.
Brailivas ciemā ir arī divas reliģ iskas ē kas - Trī svienī bas Romas katoļ u baznī ca un Svē tā s Trī svienī bas pareizticī go klosteris.
1831. gadā Maskavas varas iestā ž u izvē lē tā trinitā rā klostera vietā Romas katoļ i 1879. gadā uzcē la baznī cu Braila rakstā , kas arī tika iesvē tī ta par godu Sv. Trī svienī bai.
Trī svienī bas Romas katoļ u baznī ca Brailovā
Baznī ca celta Braila pils vietā . Š is lielais templis, pat pē c mū sdienu standartiem, joprojā m ir augstā kā ē ka Brailovā.
Pā ri ceļ am no Trī svienī bas baznī cas atrodas pareizticī go Svē tā s Trī svienī bas klosteris. Tā s fasā des ir gaiš i zaļ as.
Svē tā s Trī svienī bas klosteris Brailovā
Brailovas Svē tā s Trī svienī bas klostera vē sture sā kas Vinnicā . 1635. gadā ar muiž nieka Mikhailo Kropivnicka pū lē m un lī dzekļ iem Vinnicā tika izveidots sievieš u klosteris. Tas bija pareizticī bas atdzimš anas periods Ukrainā , kas saistī ts ar metropolī ta Pē tera Mohylas vā rdu. Lī dz ar Polijas karaļ a Jana Kazimira nā kš anu pie varas klosteris cieta vajā š anas. Tad bija savienī ba, lejupslī de, nabadzī ba.
1795. gadā atkalapvienoš anā s laikā ar pareizticī go baznī cu sā ka klostera atdzimš anu kā pareizticī go. Klosterī atrodas divas brī numainas ikonas - Brailova-Č enstohovas un Brailova-Poč avas Dievmā tes ikonas.
Brailova-Č enstohovas ikona, kas atradā s klosterī pirms revolū cijas, kļ uva slavena ar daudzajā m dziedinā š anā m. Blakus ir tā sauktie piekariņ i – tā ir cilvē ku pateicī ba par ā rstē š anu. Š o ikonu pielū dz arī pareizticī gie un katoļ i.
Teritorija Klostera teritorija ļ oti kopta, visur ziedi. Kā du laiku patstā vī gai apskatei pa klosteri ielū kojamies klostera veikalā , un mū su ceļ ojums beidzas.
Ļ oti bagā ta un interesanta programma. Pavadoš ie labie vasaras laikapstā kļ i pilnī bā deva iespē ju izbaudī t Podiljas skaistumu. Gribu atgriezties vē lreiz, 2 dienas ir ļ oti maz!
Ir ko redzē t: Hitlera dī ķ is Vilkacis, Ņ emī rivas pilsē tiņ a ar slaveno Marijas Š č erbatovas pili un Tulč inas pilsē tiņ a ar vē l vienu klasicisma š edevru – grā fa Potocka pili, kur viņ š satika savu nā kamo sievu Sofiju, par kuru viņ š uzcē la slavenā ko dendrā riju. , un daudz interesantu lietu. Nu uz redzē š anos, Vinnica! Š ķ iet, esam nedaudz garī gi auguš i.
