Щойно виїхала з цього “чудового” місця відпочинку і емоції аж зашкалюють. За 5 днів змирилися з усім, з сморідом біля їдальні, з номером з пошарпаною мебелью, з брудом, який скрізь. Найстрашніше, коли заходиш у їдальню, а там до стола страшно торкнутися, столові прибори теж попадалися не завжди чисті. Але й до цього якось пристосувалися. Та найголовніше було в кінці. Ми були з трьома дітьми. Так як у готелі немає сімейних номерів, брали два. Ми на 5 поверсі, діти на третьому. І сьогодні майже в 5 ранку дзвінок від дітей, у нас потоп. Прорвало трубу, води по щиколотки. Все плаває, валізи, які спакували, взуття, все. Чоловік побіг на ресепшен, але вночі він не працює. Дякувати, що знайшов охоронника, який знайшов сантехніка, який зупинив цей жах. Дітей забрали до себе, і на одному ліжку і диванчику перебули цю ніч. Втомлені, змучені, менший наляканий, дочекалися поки прийде дівчина на ресепшен, щоб описати всю цю ситуацію. Ви думаєте, хтось нам щось відшкодував? Де там. Навіть не вибачилися. На прохання визвати адміністратора, була відповідь: “Я написала адміністрації, відповіді години не має”. Серйозно? Адміністрації написала? Не телефонувала напряму? Це що за сервіс? А якщо щось серйозне? До кого бігти? Одним словом злість, відчай і розчарування. Була в багатьох країнах, було різне, але все вирішувалося. Проте те, що я отримала в своїй країні: отакий ігнор, безвідповідальність і халатність я зовсім не очікувала.
PS. Не ведіться на красиві фото на сайті, там все далеко вже не так. Все запущено, брудне і допомоги у вирішенні якоїсь проблеми ви не дочекаєтеся.
Es tikko atstā ju š o "brī niš ķ ī go" atpū tas vietu, un manas emocijas sit augstu vilni. 5 dienu laikā viņ i samierinā jā s ar visu, ar smaku pie ē damistabas, ar istabu ar nobruž ā tā m mē belē m, ar netī rumiem, kas ir visur. Sliktā kais ir, kad ieej ē damistabā , un tur ir bail pieskarties galdam, arī galda piederumi ne vienmē r ir tī ri. Bet viņ i kaut kā tam pielā gojā s. Bet pats galvenais bija beigā s. Bijā m ar trim bē rniem. Tā kā viesnī cā nav ģ imenes numuriņ u, paņ ē mā m divus. Mē s atrodamies 5 stā vā , bē rni ir treš ajā . Un š odien gandrī z 5 no rī ta, zvans no bē rniem, mums ir plū di. Caurule pā rsprā ga, ū dens lī dz potī tē m. Viss peld, koferi, kas ir sakrā vā ti, apavi, viss. Vī rietis aizskrē ja uz reģ istratū ru, bet tas nestrā dā naktī . Paldies, ka atradā t apsargu, kurš atrada santehniķ i, kurš apturē ja š ī s š ausmas. Bē rni tika nogā dā ti savā s mā jā s, un viņ i nakti pavadī ja vienā gultā un dī vā nā . Noguruš i, noguruš i, mazā k nobijuš ies, viņ i gaidī ja, kamē r meitene ieradā s reģ istratū rā , lai aprakstī tu visu situā ciju.
Vai jū s domā jat, ka kā ds mums atlī dzinā ja? Kur tur ir Viņ i pat neatvainojā s. Uz lū gumu zvanī t administratorei atbilde skanē ja: "Rakstī ju administrā cijai, stundu nav atbildes. " Nopietni? Vai rakstī jā t administrā cijai? Tieš i nezvanī jā t? Kā da veida pakalpojums tas ir? Un ja kaut kas nopietns? Pie kā skriet? Vā rdu sakot, dusmas, izmisums un vilš anā s. Biju daudzā s valstī s, bija savā dā k, bet viss atrisinā jā s. Tač u es negaidī ju to, ko saņ ē mu savā valstī : tā du nezinā š anu, bezatbildī bu un nolaidī bu.
PS. Neļ aujiet sevi apmā nī t ar skaistajā m bildē m mā jaslapā , viss ir tā lu no tā , kā tas ir. Viss ir nolaists, netī rs, un jū s nevarat gaidī t palī dzī bu jebkuras problē mas risinā š anā .