Ceļojiet slinkajiem vai nedēļas nogali Trostjanetā!

Ak, š ie betona dž ungļ i, kas jū s aprij dienu no dienas, un nož ē lojamie pilsē tas dā rzi tikai uzsver, ka jums ir nepiecieš ams vismaz uz nedē ļ as nogali aizbē gt un novē rtē t ekotū risma jaukumu un dabas bagā tī bas, kas atrodas ļ oti tuvu. Gatavojieties ā trā k - ceļ ojums nav tā ls, un nav dā rgs, un galvenais ļ oti patī kams. Iesaku apmeklē t Trostjanecas dendrā riju!
Mums tā bija neaizmirstama ekskursija, kuru mē s nekad nenož ē lojā m. Tū ristus piesaista deviņ padsmitā gadsimta vidus dā rzu un parku arhitektū ras pē rle - dendrā rijs, kuram ir gandrī z 175 gadi! Tā pē c centieties bū t smalks un nekaitē t parka aizsargā jamajā m teritorijā m.
Š o Trostjanecu var atrast gandrī z katrā kartē . Bet zaļ ie marš ruti š eit jau ir ielikti, arī starptautiskie.
Un tas ir dā rgums tikai 190 kilometrus no Kijevas (marš ruts Kijeva-Sumi) Trostjanecas ciemā , Ichnia rajonā , kas atrodas nelielas tā da paš a nosaukuma upes labajā krastā , kas ietek citā upē Lysohor.
Trostyanets dendrā rijs skaistuma un floras unikalitā tes ziņ ā nav zemā ks par slaveno Umanas parku. Un jā piebilst, ka š is parks nav pā rslogots ar cilvē kiem un trokš ņ ainā m "skolu" ekskursijā m, kas nojauc visu, kas ir tā ceļ ā , kā Sofijivkā . Man personī gi Trostjaņ ecs patika vairā k nekā Sofijivka. Tieš i Trostjanecā jū s varē siet pilnī bā izbaudī t dabu un skaistumu un vientulī bu. Turklā t ir arī citas nepelnī ti aizmirstas atrakcijas, piemē ram: Sokyrinas pils un parka komplekss, Kachanivka. Lielisks nedē ļ as nogales marš ruts ir apmeklē jums Trostjanecas parkā , Kač aņ ivkā , Gustinas klosterī , Galaganas muiž ā Sokrynci.
Bet Trostjanecas dendrā rija apmeklē jums vien netiks aizmirsts - visa metropoles spriedze tiks noņ emta "brī vā dabā ".
Ceļ ojums š eit ir labs gan ģ imenes ceļ ojumam, gan romantiskam ceļ ojumam kopā.
Var izklaidē ties kompā nijā - Tirnetā ir daudz ekskursiju, jautā jiet. No tū risma aģ entū ras braucā m ar autobusu, kam bija gan plusi, gan mī nusi. Lai gan daudz patī kamā k tur nokļ ū t ar savu auto. Tā tad - no Kijevas lī dz Pryluky. Ceļ š Kijeva-Sumi (š oseja H-07) brī vdienā s nav pā rblī vē ta ar satiksmi, tā pē c brauciens nebū s nogurdinoš s. Priluki ir jā apbrauc, un pē c 30 km bū s pagrieziens uz Sokyrynka un dendrā rija zī me. Tā lā k marš rutā T-25-29 caur Sokyryntsi un Vaskivtsi. BRĪ DINĀ JUMS! Lai nepalaistu garā m pagriezienu uz Trostjanecu, kas notika ar daudziem ceļ otā jiem, jums jā atgriež as pie pieminekļ a tankkuģ iem.
Kopā tad vē l 20 km vietē jo ceļ u. Un, lai gan ceļ i nav tie labā kie, bet ir diezgan "pieklā jī gi" rajoni. Ir arī ceļ š cauri Č erņ igovai, Ņ iž inai, un no turienes caur Ič niju uz Trostjanecu, bet tas ir daudz garā ks.
Ja vē laties sā kt no Kač aņ ivkas - Parafiyivkā nebrauciet taisni, bet pagriezieties pa labi un pē c apmē ram 7 km jū s atradī sit Tarnowski senč u muiž ā , proti, Kachanivkā . Nav nemaz tik grū ti tikt 25 kilometriem starp Trostjanecu un Kač aņ ivku un no viena punkta uz otru – vietē jie autobraucē ji sametī s par 3-5 grivnā m. Ir arī autobuss no A/S Darnytsia, bet dienas vidū (labā k precizē t grafiku), tā pē c labā k nakš ņ ot. No Č erņ igovas ilgā k brauc ar autobusu "Č erņ igova - Sokirinci" (plkst. 16.15 - brauc 4 stundas), "Č erņ igova - Trostjaneca" (plkst. 8.25. Ierodas plkst. 13.30). Autobusi atiet no Trostjanecas plkst. 5.45 un 16.00. Izmaksas ir aptuveni 22 grivnas.
Ko ņ emt lī dzi? Tā kā pa parku braukt aizliegts, tad staigā t ir aizliegts.
Vajag ē rtu apģ ē rbu un apavus (vislabā kā s ir kedas) un odu atbaidī š anas lī dzekli, kuru ir daudz. Noteikti paņ emiet lī dzi daudz maizes gulbjiem. Ū dens un "uzkoda" sev - pē c saviem ieskatiem, jo kopumā cilvē ki nodarbojas ar "biznesu" un ciematā ir kafejnī cas.
Ir iespē ja arī nakš ņ ot pie privā tpersonas ciematā (var sazinā ties pat caur Tyrnet) vai bē rnu sanatorijā , kas atrodas tieš i parkā . Tas ir aptuveni 30 grivnas. Vē l viens punkts: esiet gatavi tam, ka pavasarī papildus odiem pie ezeriem ir daudz č ū sku. Nedaudz baidī jā mies no pē kš ņ ā s č aukstē š anā s zā lī tē , un tad pieradā m pie...Ja kā dam ir bail, tad atliec braucienu uz vasaru vai pat rudeni. Parka darbinieki stā stī ja, ka arī rudenī ir ā rkā rtī gi skaisti.
Tā tad, parks ir atvē rts no 09:00 lī dz 18:00 un par ieeju parkā - 4 UAH. ! ! (bē rnu biļ ete maksā s 2 UAH). Ekskursija - 30 grivnas un tas viņ iem maksā ! Noteikti piesakiet ekskursiju - daudz interesantā k ir staigā t un uzzinā t ko jaunu.
Un pats galvenais, jums tiks parā dī ts visinteresantā kais un nepazū diet! Tad rakstī s recenziju grā matā . Marš ruts parasti ilgst divas stundas, bet laiks parkā paskrien nemanot, un nepilnā s trī s stundā s ā rā netiksi.
Un pē c oficiā lā s ekskursijas palieciet parkā vē l daž as stundas. Ekskursijas marš ruts neaptver vienu piekto daļ u no visas teritorijas. Izstaigā jiet visus nostū rus un spraugas - nenož ē losiet...Starp citu, pirms Trostjanecas dendrā rija apmeklē juma vē lams izplā not apmeklē juma marš rutu, jo tā teritorija ir vienkā rš i milzī ga. Noteikti jā pastaigā jas vestibila, Tarasa Š evč enko, Tisova un Kedrova laucē s, jā pastaigā jas pa Centrā lo tiltu, skatoties uz Lielā dī ķ a panorā mu, un jā atpū š as Gulbju ezera krastā . Š eit ir ī ss rī cī bas plā ns, kas jā ī steno:
1. pabaro gulbjus uz galvenā Lielā dī ķ a. Viņ i ļ oti, ļ oti gaida, tā pē c krā j maizi!
Tas ir ā rkā rtī gi svarī gs punkts!
2. izsaki vē lē š anos, apsē ž oties uz burvju soliņ a un ieč uksti to ausī kā dai senai polovcieš u akmens sievietei.
Un, lai gan it kā nav sieviete, bet tieš i otrā di, bet polovcieš i savas statujas sauca tieš i tā . Acī mredzot viņ i kaut ko tā du zinā ja.
3. iekarot mā kslī gos kalnus parka daļ ā ar nosaukumu "Š veice" (jo tā tika celta tik daudzus gadus ... ).
4. Mirkli apraud pie "Salauztā s cerī bas" - bē du kolonnas. Atstā jiet š eit savas skumjas un atgriezieties tikai lieliskā noskaņ ojumā.
Maz informā cijas par apskates objektu.
Atrodas: ar. Trostjaneca, Ič ņ as rajons, Č erņ igovas apgabals Platī ba 204.7 hektā ri.
Izveidoja Ivans Skoropadskis 1834. gadā . Skoropadska lolotais sapnis bija izveidot angļ u stila ainavu parku, un pē c apmeš anā s Trostjanecas ciematā viņ š sapni drī z vien piepildī ja. Parks tika iekā rtots Trostjanecas upes ielejā , kā arī Ivkiv Yar un Bohivshchyna-Kutsykha sijā s.
Pirmie 30 gadi pagā ja, izbū vē jot č etrus dī ķ us un veidojot pirmos stā dī jumus, papildinot koksnes sugu klā stu un paplaš inot platī bu, pē rkot no kaimiņ iem. Nā kamais parka attī stī bas posms sā kā s XIX gadsimta 50. gadu beigā s. Atgriezies no ceļ ojuma pa Eiropu, kur I. Skoropadskis apmeklē ja Rotš ildu ainavu parku Francijā , viņ š nolē ma savā ī paš umā izveidot ko lī dzī gu. Ar viņ a dzimtcilvē ku rokā m tika izrakti mā kslī gie kalni un pauguri, tika izraktas aizas. Un lī dz 1858. gadam viņ i bija uzcē luš i reljefu ainavu no č etriem mā kslī giem kalniem. Lai gan, titā niskie zemes darbi parkā turpinā jā s nepā rtraukti lī dz ī paš nieka nā vei 1887. gadā . Kopumā š ī paradī ze tika uzcelta gandrī z 30 gadus. Viņ š to uzcē lis, it kā iepriecinot savu sievu, Kač aņ ivkas saimnieka radinieci Elizavetu Tarnovsku. Tomē r viņ a sieva nevē lē jā s dzī vot ciematā un ieradā s ī paš umos tikai vasarā . Varbū t tā pē c laulī ba izjuka 10 gadu laikā ...es nenovē rtē ju ...
Un milzī gais parastais parks izrā dī jā s ne sliktā ks par Pē terhofu zem Pē tera. Stā du kolekcija tika papildinā ta ar eksotiskā m sugā m, kas tika piegā dā tas no Rī gas, Sanktpē terburgas, Parī zes, Kijevas un Karazinas aklimatizā cijas dā rza. Parka projektu izstrā dā ja slaveni krievu brā ļ u Jevstignejevu meistari, un kopš.1857. gada pie parka izveides strā dā ja Elzasas dzimtais Karls Daņ ilovič s Š linglovs, dā rznieks, kurš kļ uva par Trostjanecas dā rznieku. Talantī gi dā rznieki no vietē jiem Yanik, Krupoder, Bezzub, Tkachun, Vizhun un citiem ciematiem veltī ja daudz darba un zinā š anu parka ainavas veidoš anai.
Trostjanecas parka kompozī cijas apbū ves oriģ inā lā iezī me piesaista: no ā rpuses tas ir tikai mež s uz vienmuļ as ielejas fona, un centrā tā ir kalnaina valsts ar lieliem pakalniem un ezeriem.
Pateicoties lielapjoma pilskalniem - "kalniem" (daž u no tiem Storož ovas, Didovas, Rotondas, Mokhnatas augstums pā rsniedz 30 metrus), tika izveidots kalnains reljefs ar smailā m virsotnē m, kas atgā dina Alpu profilu. Starp kalniem, lī kumotā s, bija aizas, pā r kurā m tika bū vē ti tilti. Izrakto grā vju vietā tika izveidoti dī ķ i ar interesantiem krastiem. Vairā k nekā.10 hektā ru platī bā tika izveidoti 4 dī ķ i: Lielais, Kucihas, Gulbis, Bezvā rda. “Kalnu” nogā zes nostiprinā ja un rotā ja kazaku kadiķ is – mū ž zaļ š augs, tautā saukts par “zaļ o liesmu”. Kā jau minē ts, parkā ir 4 polovcieš u sievietes un Bē du kolonna "Salauztā cerī ba". Lī dzī gas kolonnas tika uzceltas daudzos parkos. Interesanti, ka Trostjanecas parka arhitektū ru raksturo liels zā lienu skaits un atklā ta telpa.
Daž iem zā lieniem ir savi nosaukumi: Vestibila pļ ava, Milzu tū ju zā liens, Astoņ i brā ļ i, Riekstu pļ ava, Trī s mā su pļ ava, Monumentā lā pļ ava, Saulainā klade, Lapegļ u aleja, Kolonnu aleja. Te bija birzis – birzis! Un kā viņ us sauc: Ivanovo, Babuš kina, Moš eja, Nataš ino, Jaļ cevs Jars, Klins, Proholoda, Topolinas lapene, Apskā viens un apskā viens un citi.
Š obrī d parkā aug 520 koku un krū mu sugas un formas; koku un krū mu kolekcijā s (baretumi) - 1700 sugas, š ķ irnes un formas; dekoratī vie ziedaugi - 250 š ķ irnes. Ir aptuveni 918 skujkoku un lapu koku sugas, tostarp Ginkgo Biloba, vecā kā koku suga uz Zemes, eksotisks tulpju koks. Dekoratī vie koki ir izauguš i un radī juš i unikā lu, š ī m vietā m neraksturī gu mikroklimatu, pieš ķ irot gaisam brī numaini dziedinoš u smarž u.
Paš laik tas ir Ukrainas Nacionā lā s Zinā tņ u akadē mijas valsts dendroloģ iskais parks "Trostjaņ ecs" un 19. gadsimta vidus dā rzu un parku arhitektū ras piemineklis, kas atrodas 207 hektā ru platī bā . Š is ir viens no lielā kajiem mā kslī gajiem parkiem Ukrainā.
Skoropadskis savā darbā necerē ja uz savu dvē seli, tā pē c tika apglabā ts tepat, starp smarž ī go dabu. Marmora piemineklis, ko Ivans Mihailovič s pasū tī ja daž us gadus pirms viņ a nā ves, tika uzcelts kalnā , kas piepildī ts ar Skoropadski, netā lu no lapu koku un skujkoku pļ avas. Piemineklis attē lo eņ ģ eli, kas ar labo roku norā da uz debesī m. Uz pjedestā la ir izgrebti vā rdi: "Jebkurš garā mgā jē js! Dā rzs, kurā staigā jat, manis iestā dī ts; tas kalpoja kā pā rliecī ba manā dzī vē . Ja pamanā t nekā rtī bu, kas noved pie tā iznī cinā š anas, tad pastā stiet dā rza ī paš niekam : tu to izdarī ji. "
No sho tas noziimee raksta talants! Nu jau ir garšīgi rakstīts, ka vismaz sēdies un ej tieši nākamajā nedēļas nogalē un brauc. Apskatam nejauši uzdūros: galvenās lapas labajā pusē ir redzamas fotogrāfijas no iepriekš ievietotajiem stāstiem. Un tava sulīgi zaļā bilde mani vienkārši piesaistīja kā magnēts. Un izrādījās, ka teksts ir tikpat labs! Man patīk tevi lasīt. Šodien izlasīju arī Vaša ēģiptiešu stāstu, arī ne jaunāko, bet tik un tā foršu. Paldies par jautrību!
От шо то значит писательский талант! Ну так уже вкусно написано, что хоть садись да прям в ближайший выходной и поезжай. На отзыв наткнулась случайно: справа на главной странице выставляются фото из ранее размещенных рассказов. И Ваша сочная зеленая картинка прямо таки притянула, как магнит. И оказалось, что текст так же хорош! Люблю Вас читать. Сегодня еще египесткий Вашщ рассказ прочла, тоже не самый новый, но все равно тоже классный. Спасибо за удовольствие!
Un tālāk. Apskatot fotoattēlu, uzreiz ienāca prātā:
Septiņi brīnumi
Redakcijās tā nav.
Un neviens par to lekcijas nelasa, -
Kā liepas trīc uz saulainām adāmadatām,
Kā domīgs strazds, kas soļo pa izcirtumu...
Un varbūt tas ir vissvarīgākais:
Un liepas, un strazdi, un vabole plaukstā,
Un suns lido kā kaza pa aleju,
Un es - bikšturos uz laima fona.
Ar cieņpilnu skumjām aizveru acis
Un atkal es vēršos pie Tā Kunga Dieva:
Kāpēc jūs esat tik vienkāršā paradīzē?
Slēgts mums ceļu uz visiem laikiem?
Kāpēc es nevaru šūpoties uz zara,
Ēd lapas, gaismu, rasu,
Un misa, svīstot dzīvokļa kamerā,
Ikdienas maize košļāt ar desu?
Ko man interesē Ādama sencis
Un ko man interesē Ieva ar viņas pavēli?
Viņu bērnišķīgais grēks, viņu smieklīgā drāma
Kāda ir viņu saistība ar mani?
Un tomēr tikai reizi nedēļā
Es varu aizbēgt Meudonas biezoknī ...
Sešas dienas es kā Kains klīdu gar paneli,
Es nīku un skatos uz sienām.
Bet šodien Tā Kunga labā roka
Piepildīja manu dienu ar gaismu un mieru, -
Septiņi spilgti brīnumi, kurus es šodien redzēju,
Un pirmais brīnums ir tikšanās ar baņķieri:
Klusā malā, saliecot augšstilbus,
Viņš uzpūta, noliecoties pie savas automašīnas,
Un lēnprātīgi noplūktas kumelīšu rokas,
Augošs gredzens pie priekšējās riepas.
Otrais brīnums bija saldāks...
Plūškoka krūmi šņāca pa kreisi
Un pēkšņi no blīva noslēpumaina biezokņa
Man pienāca trīs gadus veca meitene:
Mežģīnes viņai kājā bija atraisītas, -
Un māte aizmiga izcirtumā tālu.
Mani tik ļoti aizkustināja mazuļa uzticība
Ka viņš ar kāju tika galā ne sliktāk kā aukle ...
Trešo brīnumu sākumā nesapratu...
Ak, smarža ir pazīstama - šerbets un malaga!
Izplatot cirtainu lietus vēdekli,
Pie gravas mežonīgi ziedēja akācija.
Un tad manā dvēselē atvērās plīvurs:
Pilsēta pacēlās virs jūras kā plāns mākonis,
Un pēkšņi es atcerējos, Odesa, Odesa,
Kā es bērnībā ēdu šo akāciju.
Ceturtais brīnums mani aizkustināja:
Zem liepas emigrants lasīja "Renesansi",
Un viņam blakus ir kaimiņš, liels bārdains vīrietis,
Ievietojiet "Jaunākās ziņas" redzējumu.
Tad viņi mierīgi locīja papīrus
Un viņi pārbaudīja sevi kopā ar tumšsarkanu ķiršu,
Un viņi kā labie brāļi ēda kotletes,
Un liepa pamāja ar galvu virs tām.
Un piektais brīnums, kā lāpa no tumsas,
Noliecies mežā pie manas galvas:
Pie manis pieskrēja svešs suns
Un ilgu laiku viņa mani pētīja ar mīlestību, -
Es - ne manas sviestmaizes, protams...
Un pēkšņi viņa neieinteresēti nolaizīja manu degunu
Un pazuda, bezrūpīgi kratīdams ausis,
Kā debesu viesis, kā lode no purna...
Bet sestais brīnums ir citā kārtībā, -
Es neticēju savām acīm... Tiešām?!
Zem vecās skārda bija cimdi, -
Es tos šeit iestādīju pagājušajā nedēļā...
Cimdi! Pieķēries pie zāliena gultas,
No tiem kukaiņus un gružus notīrīju ar kociņu
Un ilgu laiku izlīdzināja saburzīto ādu,
Kura smaržoja pēc sapuvušas nāriņas.
Cauri zariem pazibēja pēdējais brīnums
Un, šņācot, tā kļuva kā lapa manā priekšā:
Pazīstams salikums uz motocikla
Viņš mani nolika aiz muguras...
Un es laimīgs un miegains steidzos uz Parīzi,
Rietošā saule liesmoja ar zobeniem,
Un trakais vējš, nekaunīgais muļķis,
Mana šalle plīvoja ap pleciem kā spārni.
(Saša Černija)
И еще. Глядя на фото, сразу на ум пришло:
Семь чудес
Об этом не пишут в передовицах
И лекций об этом никто не читает, -
Как липы трепещут на солнечных спицах,
Как вдумчивый дрозд по поляне шагает...
А может быть, это всего важнее:
И липы, и дрозд, и жук на ладони,
И пес, летящий козлом вдоль аллеи,
И я - в подтяжках на липовом фоне.
С почтительной скорбью глаза закрываю
И вновь обращаюсь к Господу Богу:
Зачем ты к такому простому раю
Закрыл для нас навсегда дорогу?
Зачем не могу я качаться на ветке,
Питаться листьями, светом, росою,
И должен, потея в квартирной клетке,
Насущный хлеб жевать с колбасою?
Какое мне дело до предка Адама
И что мне до Евы с ее повеленьем?
Их детский грех, их нелепая драма
Какое имеют ко мне отношенье?
И вот, однако, лишь раз в неделю
Могу удрать я в медонскую чащу...
Шесть дней, как Каин, брожу вдоль панели,
Томлюсь и на стены глаза таращу.
Зато сегодня десница Господня
Наполнила день мой светом и миром, -
Семь светлых чудес я видел сегодня,
И первое чудо -- встреча с банкиром:
На тихой опушке, согнувши ляжки,
Пыхтел он, склонясь у своей машины,
И кротко срывал охапки ромашки,
Растущей кольцом у передней шины.
Второе чудо было послаще...
Кусты бузины зашипели налево
И вдруг из дремучей таинственной чащи
Ко мне подошла трехлетняя дева:
Шнурок у нее развязался на ножке, -
А мать уснула вдали на поляне.
Я так был тронут доверием крошки,
Что справился с ножкой не хуже няни...
Я третьего чуда не понял сначала...
О, запах знакомый - щербет и малага!
Раскинув кудрявым дождем опахала,
Акация буйно цвела у оврага.
И вот в душе распахнулась завеса:
Над морем город встал облаком тонким,
И вдруг я вспомнил, Одесса, Одесса,
Как эту акацию ел я ребенком.
Четвертое чудо меня умилило:
Под липой читал эмигрант "Возрожденье",
А рядом сосед, бородатый верзила,
Уставил в "Последние новости" зренье.
Потом они мирно сложили газеты
И чекнулись дружно пунцовой вишневкой,
И ели, как добрые братья, котлеты,
И липа качала над ними головкой.
А пятое чудо, как факел из мрака,
Склонилось в лесу к моему изголовью:
Ко мне подбежала чужая собака
И долго меня изучала с любовью, -
Меня, - не мои бутерброды, конечно...
И вдруг меня в нос бескорыстно лизнула
И скрылась, тряхнувши ушами беспечно,
Как райская гостья, как пуля из дула...
Но чудо шестое - иного порядка, -
Не верил глазам я своим... Неужели?!
Под старой жестянкой лежали перчатки, -
Я здесь их посеял на прошлой неделе...
Перчатки! Прильнув к травянистому ложу,
Букашек и мусор с них счистил я палкой
И долго разглаживал смятую кожу,
Которая пахла гнилою русалкой.
Последнее чудо мелькнуло сквозь ветки
И, фыркая, стало, как лист, предо мною:
Знакомый наборщик на мотоциклетке
Пристроил меня за своею спиною...
И мчался в Париж я, счастливый и сонный,
Закатное солнце сверкало мечами,
И бешенный ветер, дурак беспардонный,
Мой шарф, словно крылья, трепал за плечами.
(Саша Черный)
Žēl, ka liekot visu sajaucies putrā-malašā. Izcēlu stanzas :(. Bet nederēja smuki.
Жалко, что при размещение все смешалось в кашу-малашу. Я выделяла строфы :(. Но красиво не вставилось.
Lieliski dziesmu teksti, liels paldies!
Прекрасные стихи, спасибо огромное!
Lieliski dziesmu teksti, liels paldies!
Прекрасные стихи, спасибо огромное!