Izpētiet Ukrainu: Radomyshl - Berdichev
I daļ a. Radomyshl
Brī niš ķ ī ga nedē ļ as nogales tū re no Kijevas no uzņ ē muma "Krajina YuA", ko sauc par "Radomislas pili un Berdič evas baznī cas".
Izbraucam no Kijevas pa Ž itomiras š oseju, kas tika ieklā ta vecā Via Regia — Karaļ u ceļ a vietā . Ceļ š savienoja astoņ as Eiropas valstis: Spā niju, Franciju, Beļ ģ iju, Vā ciju, Poliju, Lietuvu, Baltkrieviju un Ukrainu.
Karaļ u ceļ š
Un viņ a devā s no Kijevas uz Santjago de Kampostella.
Ž itomiras apgabala zemes ir slā vu drevljaņ u zemes. Atgā dinot par viņ u saknē m, pie ieejas Radomiš las pilsē tā tika uzstā dī ta koka skulpturā la kompozī cija, kurā attē loti Drevļ anskas dievi.
Ieeja Radomiš las pilsē tā
Š ķ iet, ka par Radomislas pili ir rakstī ts tik daudz, un mū su iespaidi pā rsniedza cerī bas.
Radomislas pils
Vē stures un kultū ras komplekss "Radomysl pils" tagad ir privā ts muzeja komplekss. Kompleksa nosaukumā izmantots senais Radomiš las pilsē tas nosaukums, kas fiksē ts rakstī tos avotos, sā kot no 16. gadsimta pirmā s puses.
Zemes, kas bagā tas ar kaž okā dā m un kokmateriā liem, varē ja neinteresē t baznī cu.
Mū s sveica drevlieš u zemes
Apgabalu, kurā atrodas pils, sauca par Papirnya (tulkojumā no ukraiņ u valodas kā "papī ra fabrika").
Pamatojoties uz to, pē tnieki secinā ja, ka š ajā vietā iepriekš atradā s no hronikā m zinā mā Radomiš las papī ra fabrika, kas celta pē c Kijevas-Peč erskas lavras arhimandrī ta Alekseja Pleteņ ecka pasū tī juma 17. gadsimta sā kumā . Ciemats, kas uzauga ap rū pnī cu, pastā vē ja lī dz divdesmitā gadsimta 60. gadiem, pē c tam tas tika pievienots Radomislai. Tagad parkā ir Jeļ iseja Pleteņ ecka skulptū ra. Mū ks ir attē lots sē ž am laivā ezera vidū . Noliecis galvu, viņ š lasa grā matu, rokā deg svece.
Mū ks laivā
Upe simbolizē laika plū stamī bu, laiva ir cilvē ka dzī ve, grā mata ir priekš teč u zinā š anas un dzī ves pieredze, dienu un nakti degoš a svece ir apgaismī ba un kalpoš ana cilvē kiem.
Papī ra rū pnī cas loma pieauga Kijevas un Galisijas metropolī ta Pē tera Mohilas (1597–1647) laikā , kurš nodarbojā s ar Sadraudzī bas pareizticī go izglī tī bas sistē mas reformu. Tas prasī ja daudz jaunu mā cī bu grā matu un attiecī gi vairā k papī ra. Papī rs tika izgatavots no liniem, kaņ epē m un nā tres (tagad pilī ik pē c 30 minū tē m notiek manuā las papī ra izgatavoš anas meistarklase), un tas tika nogā dā ts Kijevas-Peč erskas lavrā ar ū deni (no kanā liem ap pili, ū dens ieplū da vietē jā upē , un pē c tam uz Dņ epru, kur netā lu no Kijevas atrodas Kijevas-Peč erskas lavra). Atš ķ irī ga Radomyshl papī ra zī me ir ū denszī mes trī s kupolu formā ar krustiem.
Kopš tā s dibinā š anas dienas lī dz Hmeļ ņ ickas sacelš anā s brī dim papī rfabrika Radomiš lā faktiski bija papī ra monopola raž otā js Centrā lajā Ukrainā . Lielā kā daļ a baznī cas un laicī go grā matu, kas pastā vē ja š ajā reģ ionā , tika iespiestas Lavras tipogrā fijā uz Radomiš las papī ra. Tieš i Radomyshl Papirna Kijevā tika izdota pirmā grā mata "Stundas".
Papī rs tika raž ots ar rezervi: pē c rū pnī cas slē gš anas Kijevas-Pechersk Lavra drukā ja grā matas uz š ī papī ra vē l 100 gadus.
Rekonstrukcijas un restaurā cijas darbu laikā veiktā s izpē tes gaitā tika konstatē ts arī ē kas, kurā atradā s Radomyshl papī rfabrika, aizsardzī bas raksturs. Turklā t tika konstatē ts, ka ē ka celta uz pazemes granī ta klints, kas vairā kus metrus ieiet dziļ i zemē . Tas neļ ā va iedragā t. Liela nozī me bija dzeramā ū dens avotam, kas izplū da tieš i no ē kas iekš puses esoš ā klints, kas ļ ā va aizstā vjiem ilgstoš i izturē t aplenkumu. Š is avots joprojā m atrodas pilī , tas atrodas Koncertzā lē aiz klavierē m.
Koncertzā le
Tagad pils ir labi atjaunota (tā s ekspozī cijā ir fotogrā fijas, kurā s redzams, cik bē dī gā stā voklī to ieguvusi medicī nas doktore, ukraiņ u ā rste Olga Bogomoļ ca). Tā s bija drupas. Un tagad tas ir skaists apskates objekts, kas piesaista tū ristus.
Ir atjaunoti 16. –19. gadsimta interjeri. Ir visa tū ristam nepiecieš amā infrastruktū ra: restorā ns, kafejnī ca, neliels, bet ļ oti jauks parks. . .
Parka teritorija
. . . kurā ir skulptū ras, kas ir aptuveni 300 gadus vecas, un jū s varat braukt ar laivu pa parka kanā liem.
Paš ā pilī ir 10 boutique viesnī cas numuri (no kuriem divi atrodas tornī ). Jū s varat palikt tur daž as dienas.
Radomislas pils
Mū su programmā pilij tika atvē lē tas vairā kas stundas.
Kā pē c tū risti dodas uz š o vietu? Ne tikai apskatī t atjaunoto ē ku, bet arī aplū kot apjomī gu paš mā ju ikonu kolekciju, kas atrodas pils hallē s un kurai ir vairā k nekā.5000 eksemplā ru.
Mā jas ikona ir sava veida ikonu gleznoš anas ž anrs. Š eit ir savā kti eksemplā ri no visas Ukrainas, no daž ā diem tā s reģ ioniem. Daž as gleznotas saskaņ ā ar tolaik pieņ emtajiem ikonu glezniecī bas skolu kanoniem, un daž as ir lī dzī gas Marijas Primač enko gleznā m, kuras daudzi uzskata par ukraiņ u primitī vismu.
Bet enerģ ija muzejā ir kolosā la!
Piemē ram, š ī s ikonas tika gleznotas saskaņ ā ar Kijevas ikonu glezniecī bas skolas (18. gs. ) kanoniem:
Tad bija ierasts oreolus rakstī t tumš i brū nā s krā sā s.
Š eit ir Č erņ igovas ikonu glezniecī bas skolas ikonas:
Š eit oreoliem ir trī sstū ra forma.
Un š eit ir Aizkarpatu skolas ikonas:
Uz stikla izgatavota Aizkarpatu ikona
Un daž i ir rakstī ti uz stikla aizmugurē :
Uz stikla izgatavota Aizkarpatu ikona
Ir arī saliekamas ikonas triptiha formā :
Saliekamā s ikonas
Tā dus cilvē kus hucuļ i paņ ē ma sev lī dzi, aizbraucot uz ilgu laiku ganī t aitas pļ avā s. Ikonas var viegli transportē t un nesabojā t.
Ir sā kuma ikonas:
Primer ikona
Uz tiem, tā pat kā mā cī bu grā matā s, ir uzzī mē ts Rož ukroņ a ceļ š . Š ā di tika mā cī ti bē rni.
Ir Doņ eckas un Luganskas apgabalu ikonas:
Tur cilvē ki centā s tos pē c iespē jas vairā k izrotā t ar to, ko varē ja (krelles, auduma gabaliņ us un sudrabu).
Bet š ī Dievmā tes ikona ir vecmā š u ģ imenē septiņ ā s paaudzē s:
Uz tā ir daudz mazu iegriezumu. Š ī ir uz ikonas pā rgriezta dzimuš a bē rna nabassaite. Un, ja uz ikonas bija naž a pē das, tas solī ja bē rnam labklā jī bu un veselī bu. Tā da bija pā rliecī ba.
Muzejā ir arī Dievmā tes zā le:
Jaunavas zā le
Tur ir apkopotas daž ā das ikonas. Vairā ki eksemplā ri Č enstohovas Dievmā tes (poļ u: Matka Boska Cz? stochowska) — brī numainā s ikonas, saskaņ ā ar leģ endu, evaņ ģ ē lists Lū kas gleznas, kopijas, kuru vienlī dz ciena gan katoļ i, gan pareizticī gie.
326. gadā , kad svē tā ķ eizariene Helē na devā s uz Jeruzalemi, lai godinā tu svē tvietas, viņ a saņ ē ma š o ikonu kā dā vanu no kristieš iem, atveda to uz Konstantinopoli un ievietoja pils kapelā , kur svē tnī ca bija bijusi. piecus gadsimtus.
Brī numaino attē lu uz mū su zemē m atveda Ļ vovas pilsē tas dibinā tā js, Galī cijas-Volī nas kņ azs Ļ evs Daņ ilovič s, un to ievietoja Belcas pilī pareizticī go garī dznieku vadī bā .
Pē c tam, kad poļ i iekaroja Rietumukrainu, brī numainā ikona nonā ca pie Polijas valdnieka, Opolskas kņ aza Vladislava. 1352. gadā nodibinā jis klosteri Jasnaja Gorā Polijas pilsē tā Č enstohovā , kņ azs Vladislavs pā rcē la uz to brī numaino svē tnī cu, uzticot to glabā š anā mū kiem. Daž us gadus vē lā k klosteri aplaupī ja husī ti. Atņ emot klosterim visus dā rgumus, viņ i gribē ja nozagt brī numaino attē lu, tač u neredzams spē ks aizturē ja zirgus, un rati ar svē tnī cu nekustē jā s. Dusmā s viens no laupī tā jiem nometa svē to ikonu zemē , bet otrs ar zobenu iesita sejā . Tū lī t visus piemeklē ja taisnī gs sods: pirmais tika saplē sts gabalos, otram roka nokalta, pā rē jie nokrita beigti vai kļ uva akli. Kopš tā laika uz Jaunavas vaiga ir parā dī juš ā s divas rē tas (no husī tu zobenu sitiena), un visos š ī attē la sarakstos ir vienā das rē tas.
Daudzi brī numi no Č enstohovas brī numainā attē la tika liecinā ti ī paš ā grā matā , kas tika glabā ta Č enstohovas klostera baznī cā .
Pirmo reizi ar š o attē lu iepazinā mies ceļ ojumā uz Brailovas pilsē tu netā lu no Vinnitsas nedē ļ as nogales tū res ietvaros "Noslē pumaini izcilu cilvē ku stā sti". Brailovā kopiena ir sadalī ta vienā di – katoļ i un pareizticī gie. Nav berzes reliģ isku iemeslu dē ļ , jauktas laulī bas. Viens otram pretī atrodas pareizticī go klosteris un Romas katoļ u baznī ca. Un abā s baznī cā s ir saraksti no Č enstohovas Dievmā tes tē la. Brailovo-Č enstohovas ikona bija slavena arī ar savu lielo dziedinā š anu skaitu. Netā lu no tā ir daudz tā saukto "piekariņ u". Tā ir cilvē ku pateicī ba par dziedinā š anu.
Radomislas pils Bogorodichny zā lē atrodas arī vecas lā des, kas paredzē tas precoties meitenes pū ram.
Lā des un pū rs
Kad meiteni apprecē ja, tad tā da lā de viņ ai sekoja konvojā , kur bija gan galdauti, gan palagi, gan svē tku drē bes un daudz kas cits.
Papildus ikonu kolekcijai muzejā ir daudz sadzī ves priekš metu. Ir vairā ki griež amo riteņ u veidi. . .
. . . bē rniem gludekļ i, š ū puļ i, ragavas. . .
Bē rnu ragavas
. . . biš u stropi ar svē to tē liem (lai tek medus). . .
Biš u stropi
. . . un no masī vkoka izgrebtas laivas.
Mani personī gi ļ oti interesē ja pī ti š ķ idruma trauki. Ī paš a auš anas tehnika no vī nogulā jiem un salmiem ļ ā va piepildī t trauku ar š ķ idrumu.
Tajā paš ā laikā salmi uzpū ta un nekas neiztecē ja! Un tas notiek, neizmantojot, piemē ram, keramiku vai stiklu.
Un muzeja kolekcijā ir daudz vecu fotogrā fiju. No š ī m melnbaltajā m fotogrā fijā m uz mums, gudri ģ ē rbtiem, tautastē rpos skatā s pagā tnes cilvē ki. Cik interesanti uz viņ iem skatī ties! Tas ir kā skatī š anā s laikā .
Atmosfē ra pilī ir pā rsteidzoš a! Acī mredzot ikonu ilgstoš ajai lū gš anai ir ietekme.
Š obrī d pilī var rī kot kā zu ceremonijas. Š im nolū kam ir pat izveidota ī paš a rituā la zā le.
Svinī go zā le
Svinī go zā le
Tajā ir unikā la 11. gadsimta svē tā Nikolaja Brī numdarī tā ja akmens ikona.
Akmens ikona
Tā das visā Ukrainā ir tikai astoņ as. Ļ oti reta ikona! Mē s to redzē jā m pirmo reizi.
Svinī bu zā lē ir izstā dī ti divu veidu pā rsteidzoš s un gandrī z aizmirsts mū zikas instruments – harmonijs. Viena pirmā izgudrotā kopija, ar vienu pedā li. . .
. . . un otrais jau ir bagā tā ks un ar modernā ku izskatu.
Harmonijs
Abas ir noregulē tas un atskaņ otas ceremoniju laikā .
Mē s arī apmeklē jam papī ra izgatavoš anas darbnī cu un pastaigā jamies pa parku. Tā s akmens tilti. . .
Akmens tilti
. . . mā jī gas salas, ko ieskauj zaļ umi. . .
. . . un senā s skulptū ras. . .
vienkā rš i aizrauj mū s.
Laiks ceļ ot. (Turpinā jums otrajā daļ ā ).
