Počava - Kremenecs
Izš ū ts ceļ ojums: saulriets (13. diena)
1. dienu lasiet š eit: www.turpravda.ua/ua/blog-225437.html >
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-225562.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225612.html a>
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-225972.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226037.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226102.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226227.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226267.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226487.html a>
10. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228217.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-227517.html a>
12. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-227537.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228352.html a>
15. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228842.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-229102.html a>
17. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230457.html
18. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230502.html a>
19. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230547.html a>
20. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230602.html a>
21. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232552.html a>
22. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232557.html a>
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-231907.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232627.html a>
Par astronautiem Poč aivā un nezinā majā Kremenecā.
Un no mū su loga redzama Lavra Poč aivska! Es nekad agrā k nebiju redzē jis Svē tā s Aizmigš anas Lavru, un tagad es to redzu pat no guļ amistabas loga. Protams, ne katra mā ja un viesnī ca var apbrī not Lavras vannas no loga. Bet mums paveicā s, iekā rtojā mies kompleksā "Ģ imenes ligzda" un tieš i no manas istabas loga paveras lielisks skats uz Lavru.
Tē va Anatolija un mū su forš ā koordinatora Jurija Miš č uka pavadī bā devā mies ekskursijā uz Svē tā Gara Ermitā ž u.
Skitija ir klosteris tā lu no pilsē tas, parasti sū ta mū kus, kuri ir pie kaut kā vainī gi un biež i vien draudzes locekļ us neielaiž , bet š eit Ermitā ž ā ir garī gi slimo slimnī ca, tā pē c š eit var ierasties ikviens.
>
Š ī Ermitā ž a bija vairā kus gadus agrā k nekā Lavra. Kā vē sta leģ enda, mū ki kalnā ieraudzī juš i briedi, sā kuš i uz viņ u š aut un noš ā vuš i 7 reizes, tač u briedī neviena lode trā pī jusi, briedis uzlē cis un lidojis debesī s, atstā jot tikai auklu. Mū ki saprata, ka š ī vieta ir simboliska debesu un zemes kombinā cija. Viņ i ieradā s pie abata Metodija, un viņ š ieteica viņ iem š eit uzcelt klosteri. Tā radā s skitu klosteris.
Š ī klostera teritorija ir daudz mazā ka nekā Lavras teritorija, bet š eit tas ir kaut kā mā jī gā ks, klusā ks un mierī gā ks. Turklā t gandrī z neviens nezina, bet ir voljē rs ar mū ku turē tiem dzī vniekiem. Ir briež i, ē zeļ i, papagaiļ i un pat strausi. Š eit ir dā rzs, dī ķ is, kur mū ki makš ķ erē . Parastajiem draudzes locekļ iem ieeja nav atļ auta, bet mums parā dī ja teritoriju.
Tā pat kā Lavrā , š eit ir daudz svē tu priekš metu, interesantu ikonu un leģ endu.
Bet to visu ir vē rts redzē t savā m acī m. Varu tikai teikt, ka mani pā rsteidza milzī ga aka, vairā k nekā simts metru dziļ a. Tē vs Anatolijs ielē ja krū zi ar ū deni un lū dza paskatī ties, pē c cik sekundē m ū dens trā pī s dibenā . Bija vajadzī gas veselas 12 sekundes, lai dzirdē tu, kā ū dens sasniedz dibenu. Tas nozī mē , ka dziļ ums tieš ā m ir virs 100 metriem.
Poč ava nav tikai Lavra un baznī ca, tā pē c mē s devā mies uz muzeju. Muzejs š eit darbojas kopš.1959. gada. Sā kotnē ji tas darbojā s kā ateisma muzejs, bet tagad tas ir vē stures un mā kslas muzejs un muzejā ir vairā k nekā.40 tū kstoš i eksponā tu.
Muzejs ir mazs, bet daudzi eksponā ti man š ķ ita interesanti. Eksponā tos var izsekot Poč ajeva vē sturei no seniem laikiem lī dz mū sdienā m. Un pats interesantā kais ir tas, ka tur ir telpa, kas veltī ta astronautikai. Kas to bū tu domā jis, ka zem viena muzeja jumta var apvienot telpu un reliģ iju.
Ir gan satelī tu modeļ i, gan Mē ness rovera modelis, gan astronautiem ē diens, drē bes.
Es esmu ļ oti tā lu no astronomijas, tač u mani vienmē r ir piesaistī juš i zvaigznes, kosmosa kuģ i, orbī tas un planē tas. Tā pē c es sē dē ju apkā rt un skatī jos detaļ as par mē nessgā jē jiem, satelī tu modeļ iem. Domā ju, ka bē rniem š eit bū s ļ oti interesanti!
Papildus eksponā tiem muzejā tikā mies ar ļ oti interesantu cilvē ku - vietē jo rakstnieci Ritu Kvač u. Viņ a uzrakstī ja grā matu "Svitochi Pochaeva".
Š o divu dienu laikā Poč aivā varē jā m satikt gan mā kslinieku, gan rakstnieku! Uzreiz saproti, ka š eit dzī vo radoš i un interesanti cilvē ki. Un tā ir taisnī ba, Rita raksta par visiem š iem interesantajiem cilvē kiem un mā ksliniekiem: pilsē tas un novada mā ksliniekiem, aktieriem, amatniekiem un dizaineriem. Lī dz š im Rita krā jusi materiā lu jaunai grā matai. Jau ir uzrakstī ti vairā k nekā.250 izcili un interesanti cilvē ki.
Piemē ram, mani pā rsteidza fakts, ka š eit, Poč aivā , dzī voja ukraiņ u multfilmu dibinā tā ja un kinoaktrise. Es ļ oti vē lē tos, lai katrā reģ ionā bū tu š ā das grā matas.
Es nedaudz zinu par izciliem Nikolajevas cilvē kiem. Un velti. Nedrī kst aizmirst vē sturi un cilvē kus.
Diemž ē l laikapstā kļ i š odien mū s nelutina, tā pē c nevarē jā m paveikt visu plā noto. Bet mani iespaido tas, ka pilsē tas iedzī votā ji saprot: Poč ajevs nav tikai Lavra, un Lavra nav pilsē ta. Protams, tas ir galvenais simbols, galvenais punkts, kur tū risti dodas, tač u ir svarī gi un nepiecieš ams attī stī t citas jomas.
Starp citu, Tarass Š evč enko kā du laiku dzī voja un strā dā ja Poč aivā . Viņ š mī lē ja gleznot Lavru, mī lē ja atpū sties kalnos un radī t š eit.
Pē c mū su darbī bas uzsā kš anas es, iespē jams, negribē ju tik ā tri palaist vaļ ā un nolē mu aizkavē ties ar savu klē pjdatoru. Apstā jā mies pie maiznī cas Dynasty un nolē mā m nobaudī t kafiju un sviestmaizi.
Bet kafija, iespē jams, smarž oja tik labi un bija tik pievilcī ga, ka arī mans klē pjdators nolē ma to izmē ģ inā t. Vispā r tagad zinu, ka mans dators joprojā m ir hipsteris, mī l kafiju un smarž o pē c tā s.
Nā kamais mū su marš ruta punkts ir Kremenecas pilsē ta. Bet pirms ceļ ojuma uz turieni vē l paspē jā m aizbraukt uz zemeņ u fermu. Vai zinā jā t, ka lielā kā daļ a zemeņ u un aveņ u tiek audzē tas Ukrainā ? ! ! Es nezinā ju, man likā s, ka tas ir kaut kur dienvidos. Mē s runā jā m ar Ecofruits direktoru. Š is uzņ ē mums ir viens no lielā kajiem ogu piegā dā tā jiem valstī un piegā dā š o gardumu daž ā diem uzņ ē mumiem, piemē ram, Danone jogurtiem. Lai audzē tu š ā das ogas, jums pastā vī gi jā uztur nepiecieš amais augsnes sastā vs, jā zina tā s ī paš ī bas. Un, lai š ogad mums visiem bū tu pietiekami daudz zemeņ u un aveņ u, mē s uzņ ē mumam Ecofruits ziedojā m SoilCares bezmaksas augsnes analī zes sertifikā tu.
Un tā mē s steidzā mies uz Kremenecu, atstā jot aiz sevis Lavras kupolus. Toreiz nezinā ju, ka š ī joprojā m ir nezinā ma pilsē ta, tā pē c man patī k!
Olena Ilinich un viņ as vī rs Oļ egs kļ uva par mū su kompanjonu, kuratoru, koordinatoru un draugu š ajā s dienā s.
Lietus kļ uva stiprā ks, manas acis aizvē rā s, bet mē s visi nepadevā mies.
Pirmais, kas mums tika parā dī ts, bija nepabeigtā un pat vietē jo iedzī votā ju vidū ne tik labi zinā mā grā fa Voroņ ina pils. Pils stils man atgā dina Bezdelī gas ligzdu.
Kā dreiz š ī pils piederē ja Voroņ inam, pē c tam Radviliem, bet tagad mā ja pieder Lauksaimniecī bas koledž ai.
Ļ oti jauka pils maigos tirkī za toņ os. Domā ju, ka saulainā laikā un kā zu kleitā bū s skaisti! =)
Т. k. te tagad ir izglī tī bas iestā de, tad iekš ā nekas ī paš s un tur ar atplestā m rokā m nedrī kst. Jū s varat izstaigā t teritoriju. Ieeja, starp citu, ir apmaksā ta - 10 UAH.
Un tad bija bibliotē ka un bijuš ais jezuī tu klosteris!
Un š eit mē s sā kā m atklā t noslē pumus, kas vienmē r ir bijuš i virspusē , bet gandrī z neviens par tiem nerunā . Vai zinā jā t, ka Svē tā Vladimira universitā tes (tagad Š evč enko universitā te) pirmsā kumi ir Kremenecā ? Vai zinā jā t, ka arī Kijevas Fominas botā niskā dā rza pirmsā kumi meklē jami Kremenecā ? ! !
Fakts ir tā ds, ka Kremenec ir sena pilsē ta. Oficiā li š ī s pilsē tas pieminē š ana parā dā s 1227. gadā . Lai gan atradumi Kremenecas teritorijā liecina par tā s agrī no pastā vē š anu. Pilsē ta izturē ja tatā ru-mongoļ u jū ga aplenkumu.
Kremnecas apgabala teritorija vienmē r ir bijusi liela, un tajā bija daudz figū ru. Un 1753. gadā jezuī tu klosterī tika atvē rts licejs, un tā bā zē atradā s bibliotē ka, kurā glabā jā s vairā k nekā.35 tū kstoš i grā matu. Š ajā milzī gajā grā matu kolekcijā.1, 5 tū kstoš i eksemplā ru datē ti ar 1520. gadu.
Vai varat iedomā ties? ! ! Pusotrs tū kstotis neticami vecu grā matu. Un tie tika glabā ti š ajā bibliotē kā , ieskaitot Ostrohas Bī beli oriģ inā lā.
Bet tagad diemž ē l bibliotē kā tā du retumu nav. Vecā kā s grā matas ir 1892. gada izdevumi. Visas vē rtī gā s grā matas tika eksportē tas uz Kijevu, Ternopiļ u, Ostrohu. Tieš i uz š ī s bagā tā kā s bibliotē kas bā zes tika izveidota Svē tā Vladimira universitā te! Lū k, kā !
Mē s apskatī jā m bibliotē ku. Viņ a ir brī niš ķ ī ga. Man vispā r patī k grā matas, tajā s ir vairā k nekā tikai teksts. Viņ i saglabā pasaules vē sturi, enerģ iju, noslē pumu.
Viņ i mums pat atnesa vecā kā s grā matas no arhī va, kas tagad atrodas kolekcijā . Š ī s grā matas tiek uzglabā tas ī paš ā temperatū rā , lai burti nebojā tos. Bibliotē ka tagad ir pieejama ikvienam un vecuma vē stures lī menī š eit dominē Wi-Fi =)
Bibliotē kai blakus esoš ā katedrā le nevar nepiesaistī t uzmanī bu.
Tagad š ī ir Apskaidroš anā s katedrā le.
Tagad tā apvienojas ar Pedagoģ ijas akadē miju un bibliotē ku vienā kompleksā.
Un katedrā les iekš pusē pat ved akadē mijas gaiteņ us.
Pati katedrā le sastā v no divā m baznī cā m: apakš ē jā s un augš ē jā s. Augš daļ ā ir pakalpojumi siltajā sezonā , bet apakš ē jā - ziemā , jo vienmē r ir vienā da temperatū ra.
Katedrā le mani iespaidoja. Man patī k š ī arhitektū ra, un to var redzē t no jebkuras vietas pilsē tā , jo tā ir augstā kā ē ka - 42 metri.
Jau minē ju, ka bez grā matā m no Kijevas uz Kremenecu tika atvests arī botā niskais dā rzs. Tie paš i jezuī ti atvē ra pirmā s aptiekas pilsē tā un, lai papildinā tu aptieku ar zā lē m, sā ka audzē t garš augus un kokus.
Un uz š ī s kolekcijas pamata izauga Kremenecas botā niskais dā rzs. Bija daudz retu augu un auga pat palmas.
Tač u 1834. gadā uz Kijevu sā ka vest retus augus, un Kijevā tika atvē rts Fominas botā niskais dā rzs.
Paš laik Kremenecas botā niskajā dā rzā ir 200 hektā ri un tajā ir 3000 augu sugu. Š eit pat redzē jā m ziemeļ u kivi.
Blakus Apskaidroš anā s katedrā lei un akadē mijai ir tikai traka kafejnī ca "Bravo". Tur mē s skrē jā m sasildī ties un ē st.
Kafejnī ca tika atvē rta bijuš ā s fotostudijas ē kā . Kafejnī ca ir ļ oti maza, veidota mā jī ga dzī vokļ a aristokrā tu stilā .
Dizains š eit ir vienkā rš i fantastisks. Ir kamī ns, stā vlampas, gleznas, vairā ki galdi un augstie griesti. Š ajā kafejnī cā gribas iedzert karstu kafiju, ē st desertus, klausī ties mū ziku un skatī ties pa logu uz lietu.
Bet mē s vienkā rš i nedzē rā m kafiju un nogarš ojā m grieķ u salā tus maizē . Š ī ir pirmā reize, kad es redzē ju salā tus, kas tiek pasniegti maizes klaipā . Un tas ir ļ oti garš ī gs.
Viņ i ē da karstu sē ņ u zupu un pankū kas, kas izskatī jā s pē c khinkali. Tas bija ļ oti garš ī gi! Š eit es no sirds iesaku!
Daudziem Kremenecs ir stā sts par Bonu Sforcu. Pati Bona nekad nav bijusi Kremenecē . Bet š eit daudz ko sauc viņ as vā rdā . Un pats galvenais – pili kalnā mē dz dē vē t arī par Bonijas pili.
Milā nas princese š o pili un pilsē tu saņ ē ma no karaļ a Sigismunda 1. Daudzas leģ endas ir saistī tas ar Bonnu toreiz un tagad. Viņ a esot bijusi vampī re, peldē jusies zī daiņ u asinī s un naktī s klaiņ ojusi pa pilsē tu. Visas š ī s leģ endas radā s no radniecī bas ar grā fu Vladu Impaler, kas pazī stams kā Drakula.
Tagad no pils ir palikuš as tikai drupas un daž i nocietinā juma mū ri. Bet tā ir pilsoņ u iecienī ta vieta un galvenais simbols.
Mē s nemitī gi gā jā m pilī lietus laikā , skatoties uz Kremenecu no augš as.
Š is ir lielisks skatu laukums.
Ž ē l, ka tagad tas nav tik skaidrs. Bet pat ar tā diem laikapstā kļ iem š eit ir lieliski. Galvenais ģ ē rbties siltā k un paslē pties no vē ja.
Š eit notiek festivā li. Un es joprojā m uzkā pu naktī meklē t Bonijas spoku =)
Mū su diena bija ļ oti rosī ga: Poč ajevs, muzejs, rakstnieki, Kremenecs ar pilī m un bibliotē kā m! Tač u mū su spē ki nav neierobež oti. Papildinā t spē kus Kremenecā devā mies uz lauku kompleksu "Bibina stodola".
Š is ir ļ oti plaš s komplekss ar lapenē m, restorā nu un pat ezeru ar katamarā niem! Ceru, ka rī t bū s saule un mē s apbrī nosim skaistumu!
Irina Ž uravela
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums uz marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji 2017. gada 5. –28. jū nijā . .
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /
