Pavasara nedēļas nogale noskaņojumam, jeb 8.marts Odesā
– Ā bram Moisejevič , vai jū s zinā t, kas ir š ī s Roza Luksemburga un Klā ra Cetkina?
- Manuprā t, viņ i pā rdeva ziedus.
Ilgu diskusiju laikā par atcelš anu — neatceļ ot svē tkus "Starptautiskā sievieš u diena" visu iedzī votā ju slā ņ u uzbrukumā , Ukrainas Augstā kā Rada joprojā m neizdzī voja, un š is datums palika sarkanā kalendā ra diena. Un tā pē c, ja vē laties - jū s nevē laties, bet tas ir jā ņ em vē rā , un tad arī svē tdiena izkrita. Tā nu mē s ar savu sievieš u bataljonu nolē mā m uztaisī t sev svē tku brī vdienu noskaņ ojumam. "Padomju š ampanieti" atvē rt pie galda pē c tradī cijas ir banā li, kaut kā nav comme il faut, mež ā vē l auksti, pie jū ras kaut kā nav karsti, bet ja nu tomē r ir. pie galda, bet degustā cija? Š ī ir ideja! Cik mums maksā mā jas celtniecī ba : ) Ejam degustē t! Veicot vienkā rš us pā rkā rtojumus, izvē le krita uz Koblevo vī na darī tavu, kas atrodas Tiligulas grī vā , tas ir, praktiski pie jū ras. Nu lū k, tā ir ieeja "svē tajā vietā ", ar pieminekli 46. paralē lei. Kā pē c č etrdesmit seš i? Un š ī ir paralē le, uz kuras aug labā kā s vī nogu š ķ irnes, lai pagatavotu dieviš ķ u dzē rienu.
Mū s sagaida tante-ceļ vedis (jā , viņ ai nepaveicā s, atbrauca citas tantes un piespieda strā dā t brī vdienā s) un uzreiz iekliedzas: "Neš aujiet, neš aujiet, akhtung, akhtung! " . Rodas iespaids, ka esam nokļ uvuš i droš ā objektā . Nobijuš ies vairā k nekā pati tante, viņ i slē pa telefonus un rokas kabatā s. Tiesa, vienu bildi paspē ju nofotografē t, domā ju, ka viņ i nepieķ ersies, ja padalī š os.
Š ī ir fermentā cijas un dzemdī bu nodaļ a, proti, vieta, kur dzimst vī ns. Vī ns, jū su zinā š anai, netiek raž ots un pat netiek raž ots, tas dzimst...
Uzmanī gi noklausī jies (jo fototehnika vairs nenovē rsa uzmanī bu) visu š ī s vī na darī š anas iestā des raš anā s vē sturi, varu pateikt daž us vā rdus. Pirmkā rt, es uzzinā ju, no kurienes cē lies vā rds Koblevo, kas man kaut kā nekad nav paticis. Tā tad izrā dā s, ka tas ir parā dā savu vā rdu Odesas gubernatoram un Hersonas muiž niecī bas lī derim, pē c izcelsmes anglim Tomasam (mū su Tomasam) Koblem. Par nopelniem uzvarā karā pā r turkiem viņ š saņ ē ma 12 akrus toreiz neskartā s zemes un pē c tam to visu apaudzē ja ar vī na dā rziem, un vī na darī tava š eit parā dī jā s jau PSRS laikos. Neko vairā k nestā stī š u, iesim nogarš ot.
Degustā cijas telpa nav ī paš i liela, tač u tajā vienlaikus var izmitinā t 45 cilvē kus. Degustā cijai tika piedā vā ti 12 produktu paraugi, tostarp sausie, pussaldie, dzirkstoš ie un deserta vī ni, kā arī konjaki.
Sā kumā visi uzmanī gi klausī jā s tanti, bet pē c tam vienkā rš i par viņ u aizmirsa, lai arī cik viņ a dauzī ja lineā lu pa galdu, cenš oties piesaistī t mū su uzmanī bu, uzmanī ba izklī da. Ko es gribu teikt no galvenā . Visi š eit raž otie vī ni ir parasti vienkā rš i vī ni, tas ir, bez izturē š anas ozolkoka mucā s. Tā pē c dievu dzē riena cienī tā jiem š ī degustā cija nav ī paš i piemē rota, bet noskaņ ojumam - tieš i tā ! Lieš anas glā zes palika savā s vietā s pilnī gi tukš as, paspē jā m izdzert visu glā ž u saturu, savā dā k nevar pateikt.
Vai varat iedomā ties, 12 dzē rienu veidi — mē s noteikti paņ ē mā m uz krū tī m 700 gramus, sā kā s nevaldā ma jautrī ba.
Un es arī aizmirsu pateikt, ka vī nu uzkoda degustā cijas procesā var bū t tikai pikanti sieri, krekeri un cepti rieksti. Bet pē c treš ā s š ā viena mū su jaunkundzes sā ka izņ emt no torbijiem visu, kas bija - speķ i, desu, karbonā des, kotletes, vispā r tante-gida gandrī z noģ ī ba. Vā rdu sakot, nomazgā juš i visu ar konjaku, nolē mā m aizbraukt lī dz jū rai (kā saproti, mums vairs nebija auksti), pirms tam ielū kojuš ies viņ u firmas veikalā pē c iepakoš anas.
Uz jū ru, uz jū ru!! !
Bija vē trains, bet š ampanietis ir jā atdzesē (atcerieties, ka ā rā ir +5).
Atdzesē ts. Mē s dzē rā m. Viņ i atvē ra otru. Atdzisis. Mē s dzē rā m. Priecī gus svē tkus!
Kas vē l mums vajadzī gs? Kas mums vajadzī gs? Š okolā de! ! ! Nekā du problē mu! Braucam uz Odesu uz š okolā des muzeju, visas dā mu kaprī zes š odien jā izpilda pilnī bā .
Odesa bija glī ta, bet mē s bijā m “gudrā ki”, tā pē c nedaudz pastaigā jā mies pa ielā m, lī dz atradā m meklē to objektu, neskatoties uz to, ka tas bija gandrī z uz Deribasovskajas.
Š okolā des muzejs izskatī jā s diezgan reprezentabls un izraisī ja interesi.
Tiesa, gide vienmuļ i un sē rī gi aizrā dī ja, kā priesteris korektū ru lasot, iegaumē ja psalmus, no kuriem man gribē jā s pacelt rokas pret debesī m un lū gt, lai viņ a pē c iespē jas ā trā k aiziet. Bē guš i no garlaicī gā s un neglī tā s jaunkundzes, devā mies apskatī t muzeja vē rtī bas.
Visi muzeja eksponā ti ir izgatavoti ar Odesas meistaru un mā kslinieku rokā m, un ir vienkā rš i unikā li eksemplā ri. Piemē ram, š aha figū riņ as, kas attē lo Ukrainas un Mongolijas karaspē ku:
Vecais ieraksts:
Operā te:
Dzī vnieku ferma:
3-D instalā cija (kad ir ieslē gtas gaismas, no krū zē m izplū st kafija, nirst delfī ni un automaš ī nas iziet no garā ž as):
Un š is ir “santehnikas stū ris”:
Mē s visi zinā m, ka Kolumbs no Amerikas atveda kakao pupiņ as uz Eiropu, un š im vē sturiskajam notikumam ir veltī tas vairā kas kompozī cijas:
Lielā kais eksponā ts ir oriģ inā lais pū ķ is, ar kuru mē s visi pā rfotografē jā mies no daž ā diem leņ ķ iem:
Š eit ir arī multfilmu varoņ i:
Man kariete, kariete!
Mums papildus ekskursijai tika solī ts arī degustā cija. Atkal parā dī jā s garlaicī gā jaunkundze un iedeva mums porcijas karstā s š okolā des papī ra glā zī tē :
Nu, ko lai saka, Š aub, ja Odesā , tad "Tyuyuyu". Vispā r š okolā des vietā kaut kā da kakao nepietiekami izš ķ ī dinā ta cukura putra. Vispā r pats muzejs ir interesants, karstā š okolā de nav strū klaka!
Pē c neveiksmī gas degustā cijas mē s nolē mā m atrast labā ku ē dnī cu. Ejot pa ielu, mē s ieraudzī jā m š o balkonu:
Patriotisma pieauguma dē ļ mē s nolē mā m atbalstī t vietē jo raž otā ju. Š ī iemesla dē ļ mē s atradā m skaistu nacionā lo ukraiņ u restorā nu "Kumanets":
Viss bija ļ oti spilgti, krā saini un garš ī gi! Es dodu reklā mu:
Pē c svē tku vakariņ ā m mē s devā mies pastaigā pa Odesas bulvā riem.
Tautai bija jautri, brī vie mā kslinieki gleznoja visus pē c kā rtas, brī vie mū ziķ i izklaidē ja skatī tā jus lī dz "septiņ iem č etrdesmit", kas skanē ja no visiem skaļ ruņ iem, viņ i dejoja.
- Roza Moisejevna, aizved manu Semjo uz mū zikas skolu, es gribu, lai viņ š spē lē vijoli.
- Saroč ka, bet viņ am nav dzirdes!
– Nu ko, viņ š spē lē s, nevis klausī sies.
Kopumā , pievienojuš ies tautas dziesmu un deju ansambļ iem, ieelpojuš i jū ru un izpildī juš i visas strā dnieku vē lmes, atgriež amies reģ istrā cijas vietā .
Odesas noskaņ ojuma brī vdiena, kā arī.8. marta svē tki bija izdevuš ies!
