Алкотур в Одессу Alkotūre uz Odesu

Tuvojas 4 brī vdienas. Un ko ar to darī t? Varbū t mū su valdī ba nav tik nepareizi, lē nā m atņ emot mums likumī gā s brī vdienas? Piekrī tiet, ka č etras dienas pē c kā rtas dzert ir grū ti. Un sē dē š ana laukos ir vienī gais veids, kā nogalinā t laiku. Jā bū t kā dam veidam, kā kulturā lā k pavadī t laiku. Iepriekš mē s par to pat neuztraucā mies. Bū tu, bū tu. Tagad ar 4 brī vā m dienā m Krimai nepietiks. Kur var doties zemnieks?

Turpravda jau vairā kus gadus ir manas otrā s mā jas. Nē , es meloju. Jo esmu š eit tikai darba laikā . Tā tad tas ir otrs darbs. Aizmirsti. Fakts ir tā ds, ka, š eit jauki sarunā joties, es iepazinos ar baru cilvē ku. Un no kaut kā das fragmentā ras informā cijas, pa pusei mā jieniem, pusvē lmē m izkristalizē jos nodoms doties uz Odesu. Ar č etrā m un pat trim dienā m, kā es domā ju, vajadzē tu pietikt. Tā nav Jalta! Pē dē jais treknais piliens, kas pā rpildī ja manu nodomu kausu, bija kvī ts no kā da no man jau sen apsolī tā s summas, ar kuru gandrī z pietika, lai uz pā ris naktī m Odesā ī rē tu dzī vokli. Atlika tikai pā rliecinā t Vadiku, kurš neko nezinā ja par manā m Turpravdina lietā m, ka Odesā mums bū s labi, nu, gandrī z kā Jaltā . Vadiks, tā bija, grimasē (Odesā , bū dams treniņ nometnē , kā du laiku gulē ja slimnī cā un, protams, ar puikā m skrē ja cauri ž ogam uz pilsē tu). Nā cā s izmantot smago artilē riju solī juma veidā , ka tā bū s alkohola tū re. Krimā drī z vairs nebū s ko dzert, izņ emot vilkā beles tinktū ru. Un Odesā , saskaņ ā ar baumā m, jū s varat lē ti dzert izlejamo vī nu no tuvē jā m rū pnī cā m. Jā , un dzī voklis, varē tu teikt, ir atmaksā jies! Viņ š padevā s. ES uzvarē ju. Bet vajadzē ja arī kaut kā informē t, ka mē s tur nebū sim vieni. Pā rsteidzoš i, Vadiks uz to reaģ ē ja mierī gi. Alkohola gaidī š ana notrulinā ja viņ a modrī bu.

Piektdienas vakarā mē s iekā pā m savā autobusā Mariupole-Odesa, kas bija pā rpildī ts, un sā kā s atpū ta! Lai pē c negulē tā s nakts neizskatī tos pā rā k krunkaina un nebaidī tu savus draugus internetā , viņ a aizvakar Vadikam teica, ka uz ceļ a mē s nedzersim! Tā pē c viņ a to paņ ē ma un teica!

Ar mums autobusā brauca grupa salī dzinoš i jaunu (apmē ram 30 gadus vecu) meiteņ u, kuras uzreiz pē c autobusa atieš anas atvē ra vī na pudeli un sā ka skaļ i apspriest vienas no viņ ā m vakardienas DR. Pē c viņ u domā m, ko dzirdē ja viss autobuss, viņ iem bija ļ oti jautri! Brauciet limuzī nā , kas piekrauts ar š ampanieti, martī ni, rumu un dž inu. Mē s ē dā m š avarmu. Un tik apetī ti viņ i man teica, ka es pā rmetoš i skatī jos uz Vadiku. Un mē s? Bet kā ir ar mums? Pamanot viltī go mirdzumu viņ a acī s, sapratu, ka viņ š visu izdarī ja pareizi, t. i. pretē ji. Un mums, izrā dā s, ir viss. Tiesa, š ie bija tikai 250 grami. . Nu nekas, iesā kumam pietiek. Meitenes turpinā ja izklaidē ties, kas ne visā m patika, ko viņ as nepamanī ja. Uz ko meitenes teica, ka vē l nav 23:00, un viņ ā m ir visas tiesī bas trokš ņ ot. Tomē r mē s nedaudz palielinā jā m skaļ umu.

Berdjanskas autoostā tā vietā , lai ietu uz tualeti, mē s steidzā mies uz veikalu, lai turpinā tu banketu. Meitenes, protams, arī . Kad rakstī ju, ka autobuss ir piebā zts lī dz galam, ne mazā kajā mē rā nepā rspī lē ju, jo š oferis pacē la kreisos pasaž ierus, kuri stā vē ja ejā . Berdjanskā viņ i aizbrauca, bet vietā parā dī jā s citi. Daž i tika nolikti uz ķ ebļ iem, citi sē dē ja uz kā pnē m un, labi, arī stā vē ja ejā . Izrā dī jā s, ka jauni puiš i stā v kā jā s, un viņ i nostā jā s tieš i blakus meitenē m. Protams, sā kā s vē l dzī vā ka komunikā cija. Tas mū s ne mazā kajā mē rā netraucē ja, bet tieš i otrā di – iepriecinā ja. Mē s bijā m ar viņ iem uz viena viļ ņ a, lai gan nevienam netraucē jā m. Esam klusi alkoholiķ i, klusumu pā rtraucam tikai ar raksturī go no konjaka pudeles izvilkta korķ a č ī kstē š anu. Nu, pā rē jie cilvē ki periodiski sā ka skaļ i apvainoties. Bet meitenē m joprojā m bija sirdsapziņ a. Desmit minū tē s lī dz vienpadsmit viena no viņ ā m, skatoties pulkstenī , teica pā rē jiem kaut ko lī dzī gu: “Mē s runā jam ā trā k, pretē jā gadī jumā ir atlikuš as desmit minū tes! ”.

Autobuss bija pietiekami ē rts, attā lumi starp sē dvietā m reiz bija pietiekami, lai ietilptu Vadkas garā s kā jas. Turklā t mū su vietas atradā s pie otrajā m durvī m, t. i. aiz mums neviens nesē dē ja, un krē slu varē ja mierī gi nolaist bez guļ as, tajā paš ā laikā nevienam uz ceļ iem. Bet es joprojā m jutos neē rti. Nu nevaru ilgi sē dē t ar nolaistā m kā jā m. Man tā s noteikti kaut kur jā izmet. Atskatoties ieraudzī ju, ka aiz durvī m izvietotajiem sē dekļ iem priekš ā ir starpsiena, kur bū tu ļ oti ē rti likt kā jas. Ak, par š ī m vietā m vajadzē ja pajautā t kasē ! Bet Vadiks teica, ka tā s ir sliktas vietas - tur nevar likt kā jas uz priekš u zem sē dekļ iem.

Uz mū su biļ etē m bija rakstī ta ieraš anā s vieta - Odesas dzelzceļ a stacija. Nodomā ju, ka autoosta ir kaut kur dzelzceļ a rajonā . Paskatī jos kartē - Privoz ir kaut kur netā lu, un arī mū su nā kotnes nakš ņ oš anas vieta. Autobuss nedaudz kavē jā s. Mū s solī ja nokā rtot tieš i pusvienpadsmitos un lū dza nekavē ties. Pē c atgrieš anā s biļ eš u iegā des autoostas biļ eš u kasē mums bija atlikuš as č etrdesmit minū tes, un mē s lē nā m virzī jā mies pareizajā virzienā , kā es domā ju. Iela, pa kuru pā rvietojā mies, bija pamatī gs krā mu tirdziņ š , kurā tirgoja visā das interesantas lietas. No kā es nolē mu, ka kaut kur aiz stū ra jā bū t Privozam. Bet viņ š vē l nebija mū su mē rķ is, un, redzot, ka laiks jau sā k mazliet aptrū kties, viņ i sā ka prasī t ceļ u. Mū s nosū tī ja nez kā pē c nepareizā virzienā , kurp pē c savas sapraš anas es bū tu devies. Beigā s mums bija gandrī z jā skrien, lai tiktu.

Mē s iegā jā m vajadzī gajā vā rtiņ ā pē c kā das meitenes, kura tikko atslē dza vā rtus.

Drī z pienā ca saimniece. Viņ a mums piedā vā ja izvē lē ties divus lī dzvē rtī gus dzī vokļ us, kas atrodas vienā pagalmā . Mē s viņ ai iedevā m 800 grivnas, kas jā maksā par 2 naktī m, un 200 depozī tu par iespē jamo atslē gas nozaudē š anu. Nav jautā jumu, kaut kā . kas mē s esam un no kurienes, netika jautā ts. Arī pasi neviens negrasī jā s nobildē t.

Ā tri atsvaidzinoties, aizskrienot uz veikalu, iegā dā joties nepiecieš amos minimā los produktus un paē dot brokastis, steidzā mies satikt jaunus draugus - Matveyku un LaFifa. Dzerš anas tū res ietvaros kā ds vietē jais LaFifa iedzī votā js solī ja mū s aizvest uz tirdziņ u pē c izlejamā vī na, kam sekos dzerš ana kaut kur dabā . Kamē r mē s pū lī klejojā m uz Jauno tirgu, Lada sniedza daudz informā cijas par arhitektū ru un vē sturi. Diemž ē l informā ciju slikti uztveru no auss, audiogrā matas varu klausī ties piecas reizes vienu nodaļ u. Š eit drukā tais vā rds tiek pamatī gi iespiests smadzenē s. Tā pē c nejautā jiet man, kas tas ir un kur tas atrodas. Labā k ir doties uz sā kotnē jo avotu.

Bez ceļ vež a mē s neko nebū tu atraduš i tirgū . Vī na punkts, pē c kura ilgojā mies, atradā s visperfektā kajā tirgus aizmugurē jā ielā . Izmē ģ inā juš i kaudzi visu un iegā dā juš ies kaut ko, kas mums š ķ ita ē dams, pā rcē lā mies uz "dabu". Pa ceļ am devā mies uz veikalu nopirkt ū deni. Uzgā ju Moldovas š ampanieti Cricova – vienu no č etriem dabī gajiem pē cpadomju telpā . Mariupolē tas nav novē rots ilgu laiku. Bruts maksā ja 160 UAH. Tomē r! Artemovska vispā r nebija.

Mē s Š evč enko parkā neapmetā mies, baidoties no tiesī bsargā još o iestā ž u pā rstā vju uzmanī bas. Iesim uz pludmali. Neskatoties uz stipro vē ju un sauli dū makā , tur jau bija klā t sauļ otā ji. Un dzē rā ji arī . Knapi atraduš i vietu, kur iekā rtoties, viņ i kaut kā iekā rtojā s. Patī kamā sarunā vī ns aizgā ja kā sausā s smiltī s. Pludmales iestā des apsargs, uz kura kā pnē m apsē dā mies, mē ģ inā ja mū s nož ņ augt, tač u mē s nepadevā mies. Netā lu smiltī s knā boš iem zvirbuļ iem noorganizē ju fotosesiju. Un ik pa brī dim manā kadrā nejauš i iekrita kā rtē jā fotosesija. Acī mredzot meitene, gaidī jusi savu princi, atņ ē ma viņ am balto zirgu un izjā ja, cik vien spē ja.

Mums jau bija diezgan labi, un mē s devā mies pastaigā ties. Labi, ka mē ģ inā ju kaut ko nofotografē t, citā di neko neatcerē tos. Kā dā Gruzijas iestā dē pasū tī jā m jē ra kebabu un Mikulin izlejamo alu. Gaļ a bija uz ribā m. Pilnī gi bez smarž as. Mē s viņ u nekad neatpazinā m. Bet tas nav jē rs. Ne cū kgaļ a, ne liellopa gaļ a. Attē la uzņ emš ana nevienam nederē ja. Bet mē s neaizmirsā m kaķ i.

Š eit netiek apkalpoti kaķ i. Varbū t tas bija suns?

Un Mikuļ icka drafta vietā viņ i mums atveda Obolon pudelē s. Nolē mā m, acī mredzot, ka esam tik piedzē ruš ies, ka nozveju nepamanī sim!

Tad mē s klejojā m citur, pazaudē jot Č erņ igovas iedzī votā jus, kuri beidzot aizbrauca, lai apmestos savā viesnī cā . Gribē ju Cricova š ampanieti, bet veikalam, kur to redzē ju, esam jau sen garā m, un tajos, ar kuriem pa ceļ am sastapā mies, tā nebija. Primoriv mū su gidi, atvadī jā s un devā s mā jā s. Bet mū su misija vē l nav pabeigta! Mums vē l vajadzē ja dabū t ū deni sū kņ u telpā . Paņ ē muš i pudeles, devā mies uz tuvē jo laukumu, kur atrodas sū kņ u telpa. Bet tā (sū kņ u telpa) jau bija slē gta! Nu nekā di nevar! Tad devā mies uz veikalu, un aiz sarū gtinā juma nopirkā m konjaku. Viņ i vakariņ oja.

Es lieliski gulē ju savā jaunajā vietā ! No rī ta pamodā mies, pret ierastajiem seš iem, pat septiņ os! Izrā dī jā s, ka telefons ir miris. Man izdevā s to uzlā dē t diezgan daudz. Mē s paē dā m brokastis un devā mies atpakaļ uz sū kņ u telpu, kas darbojā s no pulksten 8. Tur bija rinda, pā rsvarā vī rieš i ar piecu litru baklaž ā nu ķ ekaru. Par ū dens sastā vu un izcelsmi informā cijas nebija. Apmē ram desmit minū tes nostā vē juš i un savā kuš i divas mazā s pudelī tes, mē s atgriezā mies mā jā s. Ū dens garš oja pilnī gi normā li. Nav sē rū deņ raž a, nav minerā lū dens garš as. Varbū t viņ a ir tā da pati kā dzē rvē ? Tikai bezmaksas?

Mū su š odienas plā nos bija iekļ auta arī veselī ba. Mū su jaunie draugi nav tik agri cē luš ies kā mē s, tā pē c izgā jā m paš i. Iepriekš ē jā dienā LaFifa mums parā dī ja, kur š ī taka sā kas. Pa ceļ am uz to gribē ju pamē ģ inā t vietē jo kvasu no mucas. Retas muļ ķ ī bas! Absolū ti bez gā zes! Nekad nepē rciet!

Taka bija diezgan gleznaina, ja vien te augtu kalni! Starp citu, laiks tajā dienā nebija tā ds kā vakar. Valdī ja absolū ts miers, un saule svilinā ja laipnā k. Paņ ē mā m ū denslī dē jus un dvieli, tā pē c, nokā puš i sev tī kamajā pludmalē , nolē mā m š eit kā du laiku apmesties. Ģ ē rbtuves vē l nebija iekā rtotas, un tā s bija pā rpildī tas zem parapeta. Ar atvē rtā m durvī m viņ i izgā ja uz tā paš a parapeta.

Pavisam nedomā jot, es devos uz turieni un pā rģ ē rbos. Tikai vē lā k pamanī ju, ka, lai arī no jū ras nebiju redzams, labi redzams no parapeta augš as, kur daž brī d kā ds rosī jā s apkā rt! Nu padomā jiet! Man nav ko slē pt no cilvē kiem! Tiesa, es Vadiku apsedzu ar dvieli.

Papildinot to nedaudzo, lī dz š im sauļ otā ju, rindas, mē s mazliet pasē dē jā m uz dvieļ a, saucā m Matveiku, kurš jau bija pamodies, un teicā m, ka sazvanī simies vē lā k. Bet vienkā rš i sē dē t ir garlaicī gi, un nav ko gulē t. Aizgā ju nopeldē ties. Ejot uz ū deni, sapratu, ka tas ir pilnī gi neiespē jami. Ū dens bija tikai fe! Cietas gļ otas.

Tad es devos aiz blakus esoš ā mola. Ū dens tur bija dzidrs, un es iegā ju ū denī . Sajū ta kā.12 grā di. Un prognozē ierakstī ja 7. Kā vienmē r meloja! Nomazgā jusies, viņ a iedzina Vadiku ū denī . Viņ š iegā ja lī dz ceļ iem, nomazgā jā s un izgā ja ā rā . Pirms sasniedza dvieli, viņ š pagriezā s un devā s atpakaļ . Joprojā m nomazgā jies! Kā tas ir? Bū t jū rā un nepeldē ties? Turklā t lī dz Melnajai jū rai š ogad diez vai tiksim. Pa ceļ am redzē jā m zī mes, kas liecinā ja par ū dens, gaisa un pat smilš u temperatū ru! Pirmo reizi es š o redzu! Ļ oti vē rtī ga informā cija. Smiltis vasarā , manuprā t, ir 50-60 grā di. Kā likums, visas zī mes vē l bija tukš as, bet vienuviet bija norā dī ts, ka ū dens ir 11 grā du. Es gandrī z uzminē ju! Sinoptiķ i atpū š as!

Mainī jā s un devā s tā lā k pa taku, pievienojoties pū lim, izslā puš i, tā pat kā mē s, pē c veselī bas. Cilvē ki gā ja, skrē ja, ripoja ar velosipē diem un skrejriteņ iem. Uz tū ristu elektromobiļ iem bija arī slinki cilvē ki.

Periodiski mē s nogriezā mies no ceļ a, lai apskatī tu pludmales. Kā rtē jo reizi ar fotoaparā tu uzkā pjot uz klints, ieraudzī ju nū distu grupu. Steidzī gi atkā pos, baidī damies, ka nepadomā s, ka es viņ us bildē ju! Nebiju gaidī jis, ka viņ i te vispā r ir un pat tā dā daudzumā ! Krima atpū š as! Tur viņ iem, kā likums, ir garlaicī gi nomaļ ā s vietā s. Un š eit, galu galā , miljonā s pilsē tas iezī me! Tā das garlaicī gas pludmales bija vairā kas.

Tad mē s nonā cā m pludmalē , kurā nebija nū distu, bet bija pā rsteidzoš i akmeņ i.

Netā lu no pludmales, katlos vā roš as š urpas vilinā ti, mē s pusdienojā m ļ oti jaukā un dā rgā Santorini restorā nā .

Viss ir kā rtī bā , bet Vadiks sā ka aizvainot: “Kas tas par alkoholu? Jau puse dienas ir pagā jusi, un mē s neesam vienā acī ! Viņ š draudē ja sā kt dzert alu.

Tā lā k bija slē gtas, tī ras pludmales, kas pieder SBU un robež sargiem.

Kas gan bū tu š aubī jies! Labā kais bē rniem!

Un tad bija visdaž ā dā kā s ē dinā š anas iestā des, kuru kronis bija Itakas un Ibizas klubi, kurus atdala piestā tne.

Mē s devā mies uz molu.

Jū ra ir rā pojoš a pasaka! Tomē r tas daž iem netraucē ja to izbaudī t! Indiā ņ u bars draiskojā s aukstajā ū denī .

Go, vienalga!

Arī bē rns nevar saaukstē ties!

Saģ ē rbta meitene, mierī gi ejot gar molu, tā s galā nokrita uz ceļ iem. Man likā s, ka viņ a nokrita. Bet nē ! Tā ir viņ a, lai rā potu lī dz malai un tā dē jā di ieskatī tos bezdibenī !

Perpendikulā ri jū rai bija promenā de ar akvaparku, mini botā nisko dā rzu, modes preč u veikaliem, kafejnī cā m, strū klakā m un citā m atrakcijā m.

Ļ oti pā rpildī ts un svinī gs. Vakarā š eit noteikti ir neticami skaisti!

Tā lā k sā kā s metropole ar ultramodernā m ē kā m. Pretī gā ja krā š ņ as meitenes. Viens no viņ iem bija ģ ē rbies flipflops, piemē ram, paš taisī tas, ar pū kainā m membrā nā m. Tad no maš ī nas izkā pa tē vs ar mazu dē lu. Dē ls bija siltā jakā un! cepure!

Es nolē mu, tā bija, braukt uz centru. Iekā pā m 5. tramvajā . Kamē r Vadiks meklē ja maiņ u un gaidī ja diriģ entu, es jau nospriedu, ka mē s te esam sē dē juš i velti - visas vietas bija aizņ emtas, un nekas stā voš s nevarē ja redzē t. Nā kamajā pieturā mē s izkā pā m un gribē jā m doties tā lā k. Bet tā tur nebija! Kariete cienī jama maš ī na cienī jama, divas reizes jaunā ka par mums, kliedz “Jaunieš i! Maksā jiet par braucienu! ” piesteidzā s pie mums no tramvaja, metot stū ri (vai kā viņ š to sauc). Vadikam spī tī gajam š oferim nā cā s man atmaksā t ar trijnieku. Viņ š pats ir pensionā rs. Un es esmu nepabeigts zaķ is.

Tā pē c mē s gā jā m tā lā k pa Franč u bulvā ri. Aiz ž oga atradā s plaš a zaļ a un diezgan pamesta teritorija. Tikā m pretī ieejai ar zī mi, no kuras bija skaidrs, ka aiz ž oga, izrā dā s, atrodas Botā niskais dā rzs.

Ieejas maksa 30 UAH. Bet mū s nogurdinā ja pat ne Narzans, tā pē c mē s tur nedevā mies. Varbū t rī t?

Un tad ž ogā atradā m caurumu, pa kuru ik pa brī dim kā ds iekā pa un izkā pa. Tā tad, acī mredzot, neviens neiet uz botā nisko dā rzu pa vā rtiem. Un tad mē s satikā m (ak laime! ) Š ampanieš a fabriku.

Nē , mē s zinā jā m, ka Odesas š ampanietis ir reta š ķ ebinā š anā s, tač u ir zivs zivju trū kumam un vē zim! Mē s devā mies uz viņ u uzņ ē muma veikalu, kas atrodas klusā , zaļ ā rū pnī cas zonā . Bez vilcinā š anā s nopirkā m pudeli muskatrieksta bruta par 70 UAH. Un kur tu to dzersi? Varbū t atgriezties ž oga bedrē un pakā pties zem kā da nomaļ a krū ma botā niskajā dā rzā ? Vadiks piedā vā ja to izdzert tepat, neizejot no kases. Tā tad zem ī ves atrodas sols, blakus skulpturā lai kompozī cijai, kas acī mredzot simbolizē bē rnu alkoholisma kaitē jumu.

Lietotais zē ns turē ja ģ ipš ai meitenei nogriezto roku. Teicu Vadikam, ka apsargs mū s noš aus pakarot, ja mē s š eit sā ksim dzert. Bet tad man radā s ģ eniā la ideja lū gt viņ a atļ auju. Ar tā du nodomu es ielī stu viņ a kabī nē un nerunī gā balsī jautā ju: "Un, ja mē s uz jū su soliņ a izdzersim pudeli š ampanieš a, vai jū s mū s padzī sit? " Viņ š pamā ja ar galvu no augš as uz leju. Es to uzskatī ju par "Jā , es to padzī š u! " un gribē ja skriet. Bet pē c atbildes kustī bas no miera virsnieka lū pā m sekoja: "Dzer! " Priecī gi steidzā mies uz veikalu, kur notika iedzerš ana.

Ko es varu teikt? Paredzams - . . vno . . vnom. Tiesa, ne tikai . . acī mredzami, bet muskatrieksts! Bet Muskata garš a pilnī bā pā rspē ja ogļ skā bes garš u. Tomē r katram gadī jumam nopirkā m vē l vienu pudeli. Nu dodiet vismaz Verku. Beidzot, vē lreiz apmā nī juš i sargu, pajautā juš i, kur esam un kā nokļ ū t lī dz centram, izgā jā m no viesmī lī gā pagalma.

Tač u mē s nebraucā m atkal ar piekto tramvaju, kā apsargs mums ieteica, bet nogriezā mies no bulvā ra kā dā joslā virzienā uz jū ru. Pē c maldī š anā s starp bā reņ u bū dā m devā mies uz Filatova klī niku. Un tad viņ i atkal devā s uz veselī bas ceļ u. OOOO! Visa zaļ ā zona bija tikko pā rpildī ta ar tiem, kas vē lē jā s pavadī t veselī bu!

Dū mi no cepeš krā sniem bija reibinoš i. Vai arī tie bija golī ma Odesas š ampanieš a burbuļ i? Sagadī jā s, ka mē s atkal devā mies uz pludmali, kurā bijā m bijuš i no rī ta. Viņ i nobijā s vē l vienu reizi. Izdzē rā m otro pudeli š ampū na (piedod, Verka! )

Gribē jā m piezvanī t draugiem, tač u izrā dī jā s, ka telefons ir pilnī bā izlā dē jies. Sasodī ts! Tauta domā s, ka esam nosaluš i un nolē ma visus izmest! Tā pē c laika taupī š anas nolū kos nedevā mies kā jā m, bet devā mies augš ā ar funikulieri, lī dzī gi tam, kas atrodas Jaltas centrā . Š is prieks maksā ja pat 35 UAH.

Š ampanietis jau spieda visus iekš ē jos orgā nus, bija jā iet uz kā du kafejnī cu, lai atsvaidzinā tos. Justies labā k. Pa ceļ am devā mies uz pā rtikas veikalu, lai iegā dā tos pā rtikas preces. Redzot Cricovian brut tikai par 130 UAH, viņ i arī to nopirka. Mā jā s ā tri pā rģ ē rbā mies un nedaudz uzlā dē jā m telefonu. Beidzot varē jā m sazinā ties ar draugiem. Viņ i sē dē ja Deribasovskas kafejnī cā . Mē s teicā m, ka tagad dosimies ceļ ā uz Privoz pē c vī na un pievienosimies viņ iem. Piegā de izrā dī jā s, dī vainā kā rtā , ļ oti tuvu. Cilvē ki jau atpū š as, un mē s kā muļ ķ i, gandrī z prā tī gi, joprojā m steidzā mies dzē riena meklē jumos.

Mē s zinā jā m, ka vī na veikali tika slē gti pulksten 18.00. Bija jau kā das divdesmit minū tes, lī dz ielauzā mies tirgus vā rtos.

Tū lī t pie ieejas mē s atradā m vienu no tiem. Bet viņ a nonā ca pie Tairovas vī niem, kas, kā jau zinā jā m, ir reta inde. Tomē r tur tika atrasta Marsala, kas tomē r maksā ja pat 150 UAH. par litru. Izdzē ris glā zi pā rbaudei, Vadiks vienkā rš i karā jā s uz tā s. Es tik tikko viņ u izdabū ju no turienes. Meklē jot Ovidiopoles punktu, apskrē jā m pusi tirgus. Š ajā procesā viņ i ieskrē ja zivju rindā s. Smarž a man ļ oti atgā dinā ja Š rilanku vai Goa. Cenas bē rniš ķ ī gas. Svaigas kefales nav. Kur ir Ovidiopol vī ns? Neviens nezin. Sauc LaFife. Mums lika iziet uz Panteleimonovskas (vai Panteļ ejevskas? ) ielu. Jautā jam Moldovas redī su tirgotā jiem, uz kā das ielas mē s stā vam? Viņ i nav ne es, ne es. Kamē r mē s skrē jā m, trā pī ja seš i! AAAAA! Viss ir zaudē ts! Tagad mē s pā rvē rtī simies par ķ irbi!

Kad pulkstenis jau bija pā ri septiņ iem, pateicoties LaFifas vī ra norā dī jumiem, mē s beidzot atradā m to, kas mums bija vajadzī gs, absolū ti neticamā kaktiņ ā . Nebija laika mē ģ inā t, un mē s nopirkā m litru lā č a asiņ u un DIVUS litrus Cahors. Atviegloti nopū š oties, mē s devā mies uz tikš anos ar draugiem, kuri sē dē ja uz Deribasovskajas Klā rebā rā .

Brī di pasē dē jā m pie viņ iem, dzerot iegā dā tos Cahors, kas izrā dī jā s nemaz tik labi kā vakar pirktais Jaunajā tirgū . Bet neizlejiet to! Ejam pastaigā ties. Puiš i mums parā dī ja vē l daudzas skaistas ē kas, bet, kā izrā dī jā s, man pietrū ka atmiņ as kamerā ! Mazā k vajadzē ja bildē t zvirbuļ us un citas visā das nejē dzī bas! Protams, ir telefons, bet tas ir tik tikko uzlā dē ts!

Sā ka satumst. Daudzas ē kas ir apgaismotas. Skaisti!

Bet tad Vadiks pē kš ņ i sagriezā s un sā ka nevaldā mi vemt! Man bija jā steidzas mā jā s. Mana nabaga mazā meitene bija burtiski apgriezta ar iekš pusi. Un kas tas bija? Š urpa? Vī ns? Visi ē da un dzē ra vienā di. Tomē r es grē koju ar rotovī rusa infekciju jū rā . Lai gan ū dens temperatū ra viņ ai joprojā m ir diezgan zema. Lai kā arī bū tu, varonī gais organisms lī dz rī tam tika galā bez palī dzī bas no malas. Bet Vadiks baidī jā s brokastī s ar olu kulteni un es viņ am uzvā rī ju cieti vā rī tas olas. Tad viņ a cerī gi jautā ja: "Vai jū s grasā ties dzert š ampanieti? " Ak, naivais!

Panā kot vakardienu, mē s devā mies uz turieni, kur bijā m vakarā - uz Teschin tiltu, nogriež oties pa ceļ am uz Operas namu, ko vakar nepapū lē jā mies kā rtī gi izpē tī t.

Mū s uzrunā ja gidi ar elektromobili ar piedā vā jumu doties uz katakombā m un vē l kaut kur. Kā ds garā m ejoš s bezpajumtnieks viņ ā m bļ austī jā s un teica, ka viņ š bū tu pastā stī jis labā k nekā viņ i. Viņ š te dzī vo 43 gadus un noteikti zina, ka . . tā ir tava Odesa! Mē s izmantojā m mirkli un aizbē gā m.

Uz vī ramā tes tilta mē s sē dē jā m uz soliņ a un dzē rā m Moldovas š ampanieti.

Ko tad? Atkal muļ ķ ī bas! Atceroties, ka veikals atrodas uz Malaya Arnautskaya, viņ i uzskatī ja, ka kontrabandai tā dai ir jā bū t. Izlasiet etiķ eti. Uz tā bija rakstī ts, ka š ampanieti taisī ja sekundā rais š ampanietis kaut kā dā s tvertnē s !!!! ! ! Kā dos vē l, pankū ku, rezervuā ros? Mē s bijā m Novosvetsky š ampanieš a vī nu rū pnī cā un redzē jā m, ka vī ns ir š ampanietis tieš i pudelē s. Tas ir ā rprā tī gi rū pī gs process. Un tad ir rezervuā ri! Brrr! Nu, viņ i, protams, dzē ra. Noskatī jā mies tanti, kura ekskursijā atveda baru bē rnu. Tante bija melnā , ieskaitot cepuri un cimdus!

Bija laiks izvā kties. Mā jā s paē dā m, salikā m drē bes un piezvanī jā m nekustamo ī paš umu tirgotā jam, ka esam gatavi. Atnā ca saimniece. Ieteicu viņ ai saskaitī t karotes un dakš iņ as, bet, ieraugot tieš raides pulti no televizora, iedeva depozī tu un palaida mierā . Viņ i vilka krā mus uz Ladu. Labā k iepazinuš ies ar saimnieka kaķ i un pametuš i krā mus, devā mies pabeigt ī so iepazī š anos ar Odesu. Vispirms devā mies uz jū ras ostu, bet tur pat man bija ļ oti karsts.

Bet mē s redzē jā m delfī nus, kas rotaļ ā jas akvatorijā . Pā rcē lā mies uz parku uz soliņ a. Tad viņ i sē dē ja netā lu no Nemo uz koka klā ja, kā jas karā jot. Alus paspilgtinā ja atpū tu. Tad mē s nolē mā m iekost un devā mies uz Longeronas kafejnī cu.

Kad lī dz autobusa atieš anai bija palikusi stunda, mē s nolē mā m atstā t iestā di. Paņ ē muš i mantas no Ladas, devā mies uz autoostu netā lu no dzelzceļ a. Lada mū s pavadī ja. Nonā kot pie sestā perona, kura numuru, pā rdodot biļ etes, mums neatlaidī gi iedeva kasiere, piecas minū tes pirms izbraukš anas, autobusu tur neatradā m. Es satraucos. Es jautā ju uz soliņ a sē doš ajiem: "Kur ir autobuss? " Uz ko man teica - aizbraucu! Kā tu aizgā ji? Esmu piedzē ries, piedzē ries, bet izdomā ju aizskriet pie kases. Iebā zu biļ etes kasierei degunā un jautā ju, vai autobuss atiet no š ī s autoostas? Nē , no otras puses! AAAAAA! Š eit ir slazds! Skrienu pie taksistiem. Cik tā lu lī dz citai autoostai! Simts! Aiziet! Mē s ielē cā m taksī tieš i mū su autobusa atieš anas stundā . Braucā m piecas vai desmit minū tes. Izlecot no taksometra un pasniegusi viņ am simtnieku, viņ a lika š oferim pagaidī t, ja kas. Skrienot uz peronu, atradu savu autobusu mierī gi stā vam un vē l nesā ktam. Fu! Manam atvieglojumam nebija robež u!

Mē s atradā m savas vietas. Un kā tu domā ? Š ī s izrā dī jā s tieš i tā s vietas, kuras es gribē ju, bet Vadiks negribē ja – aiz otrajā m durvī m. Naktī pacē lu kā jas, kā gribē ju. Bet tas mani neglā ba no izsē dinā š anas visā s mī kstajā s un ne pā rā kajā s vietā s. Es ienī stu tā lsatiksmes autobusus. Un kas tur interesanti! Š ī laime mums izmaksā ja 570 grivnas no Mariupoles (vienai personai). No Odesas tas bija par 30 grivnā m lē tā k, kas pats par sevi ir než ē lī gi. Bet, uzzinā juš i no Č erņ igovas draugiem, cik viņ i maksā , mē s kopumā sajukā m prā tā . Viņ u biļ etes bija gandrī z uz pusi lē tā kas par praktiski tā du paš u braucienu. Nu jā ! Mē s joprojā m esam bagā tā kais reģ ions! Joprojā m slaukam un slaucam! Uhh! Pretī gi.

Nu, es nerunā ju par to. Neatkarī gi no tā , man patika ceļ ojums. Odesa, kā mums un Vadikam š ķ ita, ir daudz labā ka gan par Kijevu, gan Ļ vovu. Un tas pat neņ em vē rā jū ras klā tbū tni, kas pati par sevi ir milzī gs pluss. Ka ir daudz vairā k seno ē ku, kas absolū ti atš ķ iras viena no otras, ka supermodernā s neviendabī gā s. Ja izvē laties, kur dzī vot no š iem trim, Odesa noteikti ir! Bet braukt uz š ejieni mums ir tā lu un dā rgi. Un š ī galu galā ir pilsē ta. Pilsē tas pilsē ta. Es joprojā m mī lu Jaltu. Un man to nekas nevar aizstā t. Par cenu, starp citu, Odesa ir gandrī z savā lī menī .

Bet kas ceļ ojumā ir galvenais? Man tā ir pieredze. Es tos dabū ju caur jumtu. Pietiks atmiņ u lī dz nā kamajam vē l tik garam ceļ ojumam. Un liela daļ a nopelnu par to pieder manam jaunajam draugam LaFifa. Dievs svē tī viņ u!