Arbuzinska un Aktovska kanjonu krāšņums
Ideja apmeklē t Aktovskas kanjonu mums radā s pirms 2 gadiem. Meklē jā m lī dzbraucē jus, lai uz turieni dotos ar auto, tač u mū su toreizē jiem sapņ iem nebija lemts piepildī ties. Š ogad mana draudzene ā tri noorganizē ja ceļ ojumu pē c mū su tū risma sezonas beigā m, viņ a rezervē ja ekskursiju no Hersonas, rezervē ja naktsmī tnes un iegā dā jā s autobusa biļ etes. Hersonā paspē jā m izbraukt ar kuģ ī ti pa Dņ epru palienē m, apmeklē t pē rnvasar viesnī cas kompleksa Fregat teritorijā atvē rto Juras laikmeta parku un noskatī ties izrā di Hersonas reģ ionā lajā teā trī .
Juras laikmeta parks Hersonā
Juras laikmeta parkā Hersonā
Pē c tik bagā tī gas programmas nā kamajā rī tā devā mies ekskursijā . Ekskursija sā kā s pulksten 7 no autoostas. Lī dz tai dienai mums bija karsts laiks, un š orī t kļ uva vē sā ks, temperatū ra noslī dē ja lī dz 9 grā diem, bet mū s brī dinā ja neģ ē rbties pā rā k silti, bija jā iet vairā ki kilometri. Mū su grupā bija 8 cilvē ki, mums bija arī gids. Bijā m daudzā s mū su tū risma aģ entū ras ekskursijā s, jā uzsver mū su gidi, kuri ceļ ojuma laikā stā stī ja par apskates vietā m, kurā m pabraucā m garā m, kā arī saņ ē mā m informā ciju par vietu, kurp dodamies. Tā dē jā di ceļ ojuma laiks pagā ja ā tri. Te tikai dzirdē jā m, ka pietura gaidā ma pē c 1.5h. Ceļ š no Hersonas uz Voznesensku un Trikratu bija labs, ī paš i salī dzinot ar mū su Hersonas apgabala ceļ iem. Pē c trī s stundu brauciena mē s nonā cā m galamē rķ ī .
V. P. Skarž inska ī paš ums Trikrati ciemā
Ekskursija sā kā s Trikrati ciematā . Par tā s nosaukuma izcelsmi ir 3 leģ endas, un visas 3 ir saistī tas ar cilvē ku izraidī š anu. Saskaņ ā ar pirmo, mongoļ u-tatā ri no š ejienes tika izraidī ti trī s reizes, saskaņ ā ar otro kazaki trī s reizes izdzina saimniekus, kuri gribē ja piesavinā ties savas zemes, saskaņ ā ar treš o, strā dī gie iedzī votā ji trī s reizes izraidī ja slinkos cilvē kus. Lī dz 1800. gadam ciematu sauca par Skarž inku. Š eit ir dzimis ievē rojams cilvē ks, Hersonas muiž niecī bas lī deris Viktors Petrovič s Skarž inskis. Viņ am pieder ideja iestā dī t mež a joslas sausajā stepju zonā , viņ a vadī bā vietā , kur ir neliels nokriš ņ u daudzums un kanjonu akmeņ i silda un vasarā elpo siltumu, tika iestā dī ts mež s un tika izveidota stā daudzē tava, viņ š izstrā dā ja agrotehniku stā dā mā materiā la audzē š anai stepju apstā kļ os, sistē mu dabisko nokriš ņ u uzkrā š anai apū deņ oš anai. Viņ š arī izveidoja apū deņ oš anas sistē mu savam ī paš umam. Ū dens tika savā kts visaugstā kajā punktā un ar gravitā cijas spē ku, neizmantojot sū kņ us, tika piegā dā ts apū deņ oš anai. Te kā dreiz bijis milzī gs rož u dā rzs un lī dz 10 metru augsta strū klaka. Grū ti noticē t, ka kā dreiz ap muiž u smarž oja rozes, tagad te aug tikai nezā les. Pie ē kas karā jas piemiņ as plā ksne, un tā s augš pusē attē lots Skarž insku ģ imenes ģ erbonis. Ē kā tagad atrodas mū zikas skola, pati tā ir labi saglabā jusies, bet vē l prasa restaurā ciju, tajā ierā dī tas divas telpas muzeja izveidei.
Falcfeinas ī paš ums Askanianovā
Es vē los salī dzinā t š o ī paš umu ar Falzfein mā ju Askania Novā , es devos uz turieni ekskursijā pirms 2 dienā m. Mā jai un rezervā tam ir tikpat kopts izskats kā Falzfeinu laikos.
Es patieš ā m vē los, lai š eit atrastos entuziasti, kas stā dī tu ziedus un atjaunotu ē ku š ī s izcilā s personas piemiņ ai.
Pē c stā sta par Skarž insku ģ imeni mums pievienojā s liela grupa dzelzceļ nieku no Hersonas, un mē s devā mies izpē tī t kanjonus. Vispirms braucā m lī dz Arbuzinska kanjonam (to sauc arī par Mazo Aktovska kanjonu), apakš ā to iegriež Arbuzinkas upe.
Arbuzinska kanjons
Arbuzinska kanjons
Ir daudzas versijas, kā pē c upe ieguvusi savu nosaukumu. Mū su gids teica, ka tā lī kums atgā dina kā du senu ieroci vai instrumentu ar tā du paš u sakni nosaukumā . Es mē ģ inā ju klausī ties gidu, skatī ties uz leju un apkā rt un vienlaikus fotografē t, lai fotoattē lā bū tu mazā k cilvē ku, tā pē c es nedzirdē ju visu labi. Internetā lasī ju, ka nosaukums cē lies no diviem vā rdiem “dedzis plū š koks”, ka agrā k tā s krastos auga daudz plū š koka, lī dz rudenim tas no lielā karstuma izdega un ieguva brū nganu nokrā su. Es š eit neredzē ju plū š koku. Bet vilkā bele š eit aug bagā tī gi, un tā s spilgti sarkanie augļ i kopā ar apdeguš o zā li un krā sainiem zaļ umiem rada apburoš as rudens ainavas.
Arbuzinskas kanjonā
Kanjoni veidojā s pirms vairā k nekā.4 miljardiem gadu vulkā niskā s darbī bas rezultā tā , laika gaitā milzī gi laukakmeņ i apauga ar sū nā m, radot unikā las pasakainas aprises. Lielā ku iespaidu uz mani atstā ja Arbuzinskas kanjons, lai gan tas ir daudz mazā ks par Lielo Aktovski, tā dziļ ums ir ap 30 m, gā jā m pa aizu un fotografē jā mies pie daudziem laukakmeņ iem.
Arbuzinskas kanjonā
Š ī s vietas neticamā enerģ ija ļ ā va lē kt no akmens uz akmeni bez noguruma sajū tas. Es fotografē ju uz tā saucamā sievieš u akmens, pie iekā res akmens. Man nebija laika izteikt vē lē š anos, bija tikai viena liela vē lme - aplū kot š o skaistumu un uzņ emt akmeņ u spē cī go enerģ iju.
Uz sieviš ķ ā akmens
Pie vē lmju akmens
Rudens ainavas krā š ņ ums
Š ajā gadalaikā no Arbuzinkas upes bija palicis tikai viens vā rds, ū dens bija ļ oti maz, vienā vietā nofotografē ju mazu avotu.
Mē s izstaigā jā m nelielu, milzī gu laukakmeņ u labirintu, š eit ne visi var izspiesties starp akmeņ iem, daž i neuzdroš inā jā s tam iziet, baidoties iestrē gt starp akmeņ iem.
Arbuzinskas kanjona apskates beigā s mē s nonā cā m vietā , ko sauc par Zemes nabu. Tas ir augstā kais punkts, no kura paveras brī niš ķ ī ga panorā ma uz Aktovskas kanjonu un Trikratskas mež u.
Mē s skatī jā mies uz Aktovska kanjonu no augš as. Tiek teikts, ka tas atgā dina Lielo kanjonu Amerikā . Fantastiski akmeņ u silueti un rudens daudzkrā sainā s krā sas radī ja lieliskas ainavas.
Skats uz Aktovskas kanjonu
Aktovska kanjons
Aktovska kanjons
Aktovskas kanjons tiek saukts arī par Mazo Krimu vai Velna ieleju, un upe, kas plū st zemā k, nes š ausminoš o nosaukumu Mertvovod. No mū su gida dzirdē jā m leģ endu par velnu, kurš š eit dzī voja senos laikos, neļ ā va cilvē kiem dzī vot un nogremdē ja viņ u kuģ us. Tad cilvē ki vē rsā s pie Dieva, un viņ š noslī cinā ja velnu purvā un apklā ja š o vietu ar akmeņ iem. Š eit ir vieta, ko sauc par Velna pirkstiem, fotoattē lā tā lumā redzami kopā č etri akmeņ i, kas veidoti kā pirksti. Par tā dā m vietā m kā š is kanjons klī st daudzas leģ endas, daž iem laukakmeņ iem ir arī savs nosaukums, un tas, ko mē s redzam akmeņ os, ir atkarī gs no mū su iztē les.
Par Mertvodas upes nosaukumu klī st arī daudzas leģ endas. Runā , ka skiti tā s gaitā sū tī ja savus vadoņ us pē dē jā ceļ ojumā . Tač u mū su gids stā stī ja, ka skiti savus karaļ us apglabā ja pilskalnos, ticot, ka pē c nā ves ir dzī vī ba, un ienaidnieku lī ķ us izgā zuš i upē , lai tie neiegū tu otru dzī vī bu, kas ū deni padarī ja nedzeramu. Mē s joprojā m nokā pā m lī dz ū denim. Š eit ir iekā rtotas lapenes ar galdiem un soliem, š eit sē dē ja tū ristu grupas un grilē ja bā rbekjū . Mē s nofotografē jā m vietē jā s skaistules un apstā jā mies augš ā .
Ekskursijas beigā s mē s nonā cā m citā interesantā vietā . To sauc arī par Ukrainas Normandiju, tā s ir baltas krī ta klintis - pasakaini skaista vieta. Š is ir bijuš ais karjers, kurā iepriekš tika iegū ts krī ts. Tā s platī ba ir maza, bet skaistums ir neticams.
Ceļ ā uz krī ta klintī m mē s atklā jā m ezeru, kuru no visā m pusē m ieskauj akmeņ i.
Diemž ē l mē s neapmeklē jā m Trikrat mež u, lai gan tas bija ekskursijas programmā . Tomē r no ceļ ojuma guvā m daudz pozitī vu emociju un iespaidu.
