Репортаж из "горячей точки" Ziņošana no "karstā punkta"

Ir jau maija vidus, un jū rā neesam peldē juš ies kopš janvā ra. Ir pienā cis laiks atklā t sezonu. Viņ i plā noja izbraukš anu sestdien, bet piektdien no uzticama avota, ko mē s saucam par OBS (viena sieviete teica), tika saņ emta informā cija, ka pareizais sektors ieradī sies uz kā rtē jo "tī rī š anu". Sasodī ts, jau zadolbali pa labi un pa kreisi. Nu tagad neej uz jū ru? Rī tausmā mū s pamodinā ja tā lu sprā dzienu skaņ as. Kluss, atkal aizmigu.

Kad beidzot pamodā mies, paskatī jā mies ziņ as internetā - nekā nebija. Mē s tomē r nolē mā m iet. Es nemaz nevaru boot. Pie izejas no pilsē tas - kontrolpunkts, pā ris tanki vai bruņ utransportieri, nezinu, daž i bruņ oti cilvē ki. Kurš , ko, kā pē c? Apstā jā s, palū dza atvē rt bagā ž nieku. Atvē rts. Tualetes papī ra rullis lepni stā vē ja uz pludmales atkritumu kaudzes. Redzē tā klusā daba, acī mredzot, viņ us nomierinā ja. Viņ i nerakā s, viņ i palaida vaļ ā ar Dievu. Nobraukuš i pusceļ u, viņ i atcerē jā s, ka bija aizmirsuš i mā jas atslē gu. Braucā m atpakaļ , kontrolpunktā pie izejas izveidojā s neliels sastrē gums, un mū s pat neapturē ja. Paņ ē muš i atslē gas, atkal braucam pie karotā jiem – atkal neviens par mums nerū p.

Bez starpgadī jumiem tikā m lī dz vietai – ciemam. San Melekino 2. nolaiš anā s. Tur, paš ā Belosarayskaya kā pas sā kumā , mums krastā ir bū da. Viņ š ī sti nav mū sē jais. Viens labsirdī gs cilvē ks (lai Dievs viņ u) ļ auj jau desmit gadus tajā dzī vot bez maksas, maksā jam tikai par elektrī bu. . Jā saka, ka ziema š ogad izcē lā s, nu, tikai sargi! Mū su mā ja bija nosegta lī dz jumtam. Turklā t 2 metru sniega kupenas bija tik blī vas, ka pat martā pa tā m varē ja staigā t, neizkrī tot cauri. Krī toš ais sniegs pā rrā vis kaimiņ am dzelzs ž ogu, un pā ris koki vienkā rš i saplosī ti gabalos. Alva! Cits kaimiņ š , pat aprī ļ a sā kumā , nevarē ja paiet garā m KAMAZ, nā cā s nolī gt buldozeru.

Vispā r jau pē c ieraš anā s svē tlaimī gas dī kdienī bas (alus dzerš anas un raudas ē š anas) vietā nā cā s sakopt mā ju un apkā rtni. Mā jā valdī ja briesmī gs mitrums, pie griestiem karā jā s atpalikuš u tapeš u gabals, un peles darī ja visu iespē jamo. Tā kā es viņ iem neatstā ju ē dienu, viņ i ē da visu, ko varē ja, ieskaitot sveci un vienreizē jā s lietoš anas traukus. Radī juš i vismaz kaut kā du kā rtī bas š ķ ietamī bu, viņ i devā s uz kalnu kalnu, kas bija apaudzis ar zā li tā , ka akmeņ i nemaz nebija redzami. Paņ ē musi veselu zā li, viņ a devā s meklē t, kur to pagaidā m glabā t, un neizdomā ja neko labā ku kā iemest pamestas vietas biezoknī . Tā bija kļ ū da - no zā les pacē lā s odu mā konis, bija jā taisa kā jas. Lū k, slazds! Odi š eit bija, protams, agrā k, bet tik daudz! Un tad es ar š ausmā m atceros, ka aizmirsu tabletes fumigatoram. Labi, bezmiega nakts garantē ta!

Labi, beidziet strā dā t, kā pē c mē s š eit ieradā mies? Vai tu neesi trenē jies vasarnī cā ? Ejam peldē t. Ū dens man š ķ ita absolū ti vasaras temperatū ra. Nodomā ju, varbū t jau biju galī gi sastindzis - mē s peldē jā mies upē pie dač as kopš Zaļ ā s ceturtdienas, nemaz nerunā jot par Jaungada Melno jū ru. Nolē mu pā rbaudī t internetā – jā , 22 grā di. Lieliski!

Sezonas atklā š anā draugi mū s uzaicinā ja uz svinī gā m vakariņ ā m. Viņ i dzē ra par viņ u, pē c tam - par mieru pasaulē , par tautu draudzī bu un visu to. Vispā r man odi naktī s nevarē ja zumē t, jo sakā mvā rdus nemaz negudrie izdomā ja, bet odi der arī bjol vietai.

Tač u rī ts izrā dī jā s pavisam drū ms. Iznā cis no nā ves tuva radinieka rokā m divas stundas vē lā k nekā parasti, nodomā ju, ka bū tu labā k, ja vakar mani apē stu odi. Š odien mums bija tradicionā ls gā jiens uz iesmas malu (ap 12 km vienā virzienā gar krastu). Es nevarē ju atļ auties nebraukt trī s iemeslu dē ļ : pirmkā rt, tradī cija ir tradī cija, un nav vē lams atlikt š o notikumu uz vē lā ku laiku, jo tad burtiski bū s jā kā pj pā ri ķ ermenim (nejaukt ar lī ķ iem, ne viss ir tik slikti). Otrkā rt, gribē ju pā rbaudī t tā paš a OBS avota informā ciju par tankiem, kas it kā stā v uz iesma malas un gaida krievu desantu. Nu, un treš kā rt, ja es neieš u, par ko es rakstī š u? Par to, kā vakar tu nazyuzyukalas un nekur negā ji? Jautā siet, kā pē c nerakstī t? Nē , tika uzstā dī ta diagnoze - progresē još a grafomā nija, slimī ba praktiski nav ā rstē jama.

Ī sā k sakot, pat putnubiedē klis, pat karkass, bet jā iet. Otrais putnubiedē klis jutā s labā k, jo agrā k izslē dzā s. Nesen redzē ju filmu, kurā Kevins Kostners apliecinā ja Dž eniferai Anistonai, ka vislabā kais lī dzeklis pret paģ irā m ir jū dzes skrē jiens un pelde okeā nā . Jā pā rbauda. Nopeldē juš i pā ris metrus (vairā k man nepietika), devā mies pā rgā jienā .

Ak, man patī k š is gada laiks. Atpū tnieku praktiski nav, attiecī gi arī atkritumu. Naktī s pludmalē zem logiem neviens nekliedz. Jū ras vē jš smarž o pē c arbū za (nu, ja vien nepū š uz ziemeļ austrumiem ar rū pnī cas smaku). Piekrastes josla katru gadu maina savu formu - jū ra vai nu virzā s uz priekš u, vai atkā pjas, bet vairā k virzā s uz priekš u. Veclaiki atceras laikus, kad mū su bū da atradā s simts metrus no ū dens, bet tagad vairs nav vairā k par desmit. Mū su saimnieks un citi viņ a kaimiņ i dara visu iespē jamo, lai nostiprinā tu piekrasti, gandrī z katru gadu sakrā jot milzī gus granī ta bluķ us. Jau pā ris š ā di slā ņ i ir pilnī bā iegā juš i smiltī s. Citviet, gluž i otrā di, mazgā plaš as pludmales. Daž i izskatī gi vī rieš i spī tī gi bū vē ž ogus pā ris metrus no ū dens. Tos (ž ogus) mazgā katru gadu, bet tomē r bū vē . Tev kaut kas ir jā dara.

Beidzot visi pansionā ti, viesnī cas, cilvē ki beidzā s. Pludmale ir plaš a un pilnī gi pamesta. Ja palmas joprojā m augtu, attē ls bū tu pilnī gi identisks Hikaduvai.

Nokļ uvuš i (precī zā k, aizklī duš i) lī dz iesma malai, ja neskaita kaiju un citu jū raskraukļ u baru, kas cē la neapmierinā tu burbuli par mū su izskatu, neko neatradā m, ne tankus. Piezemē š anā s tomē r bija - pā ris motorlaivas ar pludmales apmeklē tā jiem. Noapaļ ojuš i iesmu, devā mies gar estuā ra krastu. Tradicionā li mū su tā lā kais ceļ š veda pa lauku ceļ u iesmas vidū , un mē s nogriezā mies uz tā . Tač u, tikko attā linoties no ū dens, mums uzbruka neskaitā mas odu baras, un uzreiz sā ka attē lot kadru no multfilmas par kapteini Vrungelu, kad viņ u un Lomu klā ja jaundzimuš ie krokodili. Sā kumā mē s vienkā rš i uzsitā m sev pļ auku pa visā m pieejamā m ķ ermeņ a daļ ā m, iznī cinot tā s desmitiem, bet š is slaktiņ š netraucē ja ne atlikuš ajiem simtiem, ne tū kstoš iem, un krituš o vietā uzreiz stā jā s jaunas. Mē s joprojā m mē ģ inā jā m vienkā rš i staigā t ā tri, bet tad tas kļ uva vienkā rš i neizturami, un, aizmirsuš i savu paipalu slimī bu, riskē jot iedurt un nocirst basā m kā jā m, steidzā mies pa krodziņ iem uz glā bjoš o jū ru. Sasnieguš i, viņ i ienira lī dz ausī m. Un bars riņ ķ o virs mums un netaisā s aizlidot. Tad mē s sā kā m viņ iem š ļ akstī t ū deni un kaut kā tos izklī dinā jā m. Kas tas ir, tas nekad agrā k nav noticis. Nu pā ris odu. Neparasts gads.

Fū . Izkā pa no ū dens. Visi š ie ž esti man atņ ē ma pē dē jos spē kus. Un mums vē l ir jā atgriež as! Un kur doties? Gā ja. Pa ceļ am viņ a pie sevis atzī mē ja, ka cilvē ku nav nemaz tik maz. Bez vietē jiem iedzī votā jiem un savu "bū diņ u" saimniekiem bija arī ciemiņ i, strā dā ja pat mū su rajona forš ā kā villa "Baltā lauva". Lielā kā daļ a cilvē ku jau pludmalē bobē jā s ar viesmī les atnesto mohito.

Nu ko lai saka. Mē s tur nokļ uvā m, bet mū su pastaiga nedaudz aizkavē jā s. Kostnera metode nedarbojā s, un es biju slims visu atlikuš o dienu. Turklā t š ie parazī ti kā rtī gi izlutinā ja manu ā du, un man viss bija klā t. Skaistums! Jā , mē s gā jā m! Pieklā jī gi atklā ta sezona! Mā jā s atgriezos tā dā stā voklī , ka visā di kontrolpunkti, teroristi un modž ahedi man bija uz bungā m. Kā pē c mani nogalinā t, es pats nomirš u. Un viņ i mū s neapturē ja. Velns nav tik briesmī gs kā viņ a mazais!

Daž ā du gadu fotogrā fijas no maija sā kuma lī dz oktobra beigā m.