Кропивницкий. «Силуэты истории» Kropivnickis. "Vēstures silueti"

Pavisam nesen mani aizveda uz Kirovohradas apgabala plaš umiem uz Tulpju balli. Bet kā bū t ballē un neredzē t novada galvaspilsē tu. Es to nekā dā veidā nevarē ju pieļ aut un devos iepazī ties ar pilsē tu. Iepazī š anā s izvē rtā s ļ oti patī kama, Kropivņ ickis mani pā rsteidza ar ielu tī rī bu, nesalauztā m ietvē m, salabotajiem ceļ iem un pā rsteidza ar vē sturisko apskates objektu daudzveidī bu.

Vecie sē tnieki slauka pagalmus:

Pilsē tas raš anā s vē sture nav daudzveidī ga un sasaucas ar mū su pilsē tas raš anā s vē sturi. Jo Kropivnickis, tā pat kā Hersons, tika iecerē ts kā aizsardzī bas cietoksnis pret Turcijas un Osmaņ u impē rijas uzbrukumiem. Toreiz tas bija tikai lē zens kalns Ingulas upes krastā , no kura labi bija redzama visa apkā rtne, un ienaidnieku varē ja redzē t pat robež as nomalē , kas atradā s tikai č etrus kilometrus tā lā k. Tajā laikā valdoš ā ķ eizariene Elizabete uzdod Ukrainas hetmanim Kirilam Razumovskim uzcelt cietoksni zemē s, kur atradā s Zaporož ijas Sič as kazaku ziemas apmeš anā s vietas. Krievijas valsts aizsardzī bas celtniecī ba krita serbu rokā s.

Fakts ir tā ds, ka tolaik Serbija, tā pat kā Krievija, cieta grū tī bas no turkiem. Daļ a serbu aizbē ga uz Austriju, tač u viņ us neapmierinā ja katoļ u reliģ ija un viņ i pievē rsa acis pareizticī gajai Krievijai, vē rš oties pē c palī dzī bas pie Elizavetas Petrovnas. Un viņ a, divreiz nedomā jot, laipni piekrita tos pieņ emt un nosū tī ja uz nocietinā jumu celtniecī bu. Tā tad 1754. gadā parā dī jā sSv. Elizabetes cietoksnis, kuru ķ eizariene it kā nosauca svē tā vā rdā , bet, manuprā t, viņ a bija nedaudz viltī ga, protams, viņ a ilgojā s. lai iemū ž inā tu viņ as vā rdu. Cietoksnis tika uzcelts 6 staru zvaigznes formā ar trī s veidu nocietinā jumiem. Ā rā - ravelī ni, tad bastioni, un pa vidu bijaKatedrā les laukums arTrī svienī bas baznī cu. Tagad no visa iepriekš minē tā palicis tikai lielgabals, kas vientuļ i iestrē dzis koku ē nā...

. . . un no baznī cas palicis tikai koka krusts.

Tā pē c es savu stā stu nosaucu par "Vē stures siluetiem", jo patieš ā m no š ī stā sta mums ir palikuš i tikai silueti. Lai gan viņ i saka, ka bastioni un visi citi nocietinā jumi ir lieliski redzami no putna lidojuma.

Un tajā laikā cietokš ņ a teritorijā , ņ emot vē rā robež u tuvumu, tika izveidota pat muitas iestā de. Durvis ver arī militā rā ķ irurģ ija, kā arī kanonistu skola (savdabī gs mū zikas skolas prototips), jo armijai vajadzē ja orķ estri, kas izpildī tu visus militā ros marš us, lai uzmundrinā tu karavī rus. Viņ a rā mā Augstī ba princis Grigorijs Potjomkins arī š eit ceļ pili ar greznu apdari 40 istabā s. Bet, kā jau teicu, neviens no iepriekš minē tajiem nav saglabā jies lī dz mū sdienā m.

Tagad cietokš ņ a vietā atrodas skaists Slavas parks ar memoriā lu.

Bū vniecī bas beigā s Sv. Elizabete no Zaporož jes sič as tika pā rvesta trī s tū kstoš us kazaku. Acī mredzamu iemeslu dē ļ viņ i neatbalstī ja serbus, tā pē c viņ u starpā visu laiku radā s sadursmes un nesaskaņ as. Elizaveta Petrovna, gluž i pretē ji, ļ oti mī lē ja serbus, un viņ ai nepatika kazaki. Bet, tā vai citā di, 1768. gadā turki pietuvojā s cietoksnim, un tas ilgu laiku atradā s aplenkumā . Bet, pateicoties Zaporož jes kazakiem, cietoksnis izdzī voja. Nedaudz vē lā k jau Katrī na II cietoksni likvidē ja, jo zaudē ja savu mē rķ i, un nodeva to pilsē tas departamentam. Un pilsē ta pavē lē ja to saukt par Elisavetgrad, kas tā bija lī dz 1924. gadam. Jā piebilst, ka š ai nelaimī gajai pilsē tai bija daudz nosaukumu, tā visu laiku tika pā rdē vē ta, kopumā “pateicoties” sabiedriski politiskajai iekā rtai, tā nevarē ja atrast sev pastā vī gu nosaukumu.

1924.  gadā cilvē ki it kā rakstī ja Maskavai ar vē stuli, kurā teikts, ka Dieva nav, un kā ds ar to sakars svē tajai Elizabetei? Mē s pieprasā m, lai pilsē ta tiktu nosaukta revolū cijas varoņ a biedra Zinovjeva vā rdā . Tā tad ar vieglu ballī tes roku pilsē tu sauc par Zinovievskiy. Un tad pē kš ņ i izrā dā s, ka Zinovjevs nemaz nav varonis, bet gan tautas ienaidnieks. Un atkal tautas aicinā jums valdī bai: "Mē s gribam nest revolū cijas varoņ a biedra Kirova vā rdu. " Un ar pildspalvas vē zienu pilsē ta tiek pā rdē vē ta par Kirovu. Jā , nepaveicā s, rodas apjukums, jo Kirovo jau pastā v. Nu tad lai ir Kirovograd, un viss. Tā tas palika lī dz 2016. Bet š eit atkal apvē rsums, tagad dekomunizā cija, un pilsē ta iegū st nosaukumuKropivnickas, par godu ukraiņ u teā tra tē lam Markam Lukič am Kropivnickijam, kurš kļ uva slavens kā spilgtā kais pazinē js un ukraiņ u tautas dzī ves eksponē tā js.

Viņ a vā rds ir saistī ts ar pirmā Ukrainas teā tra izveides vē sturi, kas tajā laikā bija pazī stama kā Ziemas teā tris. 19. gadsimta beigā s cariskajā Krievijā Marks Kropivņ ickis kopā ar slaveno rakstnieku un dramaturgu Karimu Karpenko nolē ma sapulcinā t ukraiņ u aktieru teā tra trupu. Toreiz izrā des bija ļ oti maz, un lielā koties tā s visas bija garlaicī gas un vienmuļ as. Ukraiņ u aktieri izcē lā s ar skaistajā m dziedā š anas balsī m, un paš i priekš nesumi izvē rtā s krā š ņ i un eleganti ar jautrā m dejā m un dziesmā m. Pat imperators, ieradies pilsē tā un noskatī jies teā tra izrā di, teica: "Tā da teā tra mums vē l nav bijis. " Ukrainas Kropivnickas teā tra slava izplatī jā s tā lu aiz valsts robež ā m, tā pē c tika nolemts pilsē tu nosaukt Marka Kropivnicka vā rdā par lielajiem nopelniem ukraiņ u kultū ras attī stī bā .

Ziemas teā tris tika uzcelts pē c slavenā Milā nas La Scala tē la un lī dzī bas. Bet PSRS laikā to pā rbū vē ja iekš ā , noņ ē ma kastes un balustrā des, aizstā jot tā s ar vienkā rš iem krē sliem, kaut kur pazuda akustika un pazuda viss š arms. Cilvē ki iemī lē ja teā tri, un ilgu laiku tas izraisī ja nož ē lojamu eksistenci. Un tikai salī dzinoš i nesen tas tika atgriezts savā kā dreizē jā dekorā cijā un atmosfē rā . Tagad uzUkrainas Akadē miskā mū zikas un drā mas teā tra skatuves. M. L. Kropivnitsky uzstā jas slavenas nacionā lā s un ā rzemju grupas, un daudzi priekš nesumi priecē pateicī go publiku.

Es nepaspē ju redzē t iekš ē jo apdari, jo tur bija priekš nesums, un viņ i vienkā rš i nelaida mani tur iekš ā . Tač u man bija iespē ja ne reizi vien izbaudī t viņ a aktieru sniegumu. Mums Hersonā notiek ikgadē js starptautisks festivā ls "Melpomene of Tavria", kurā ar savā m izrā dē m ierodas daudzas slavenas teā tra grupas.

Ē kas priekš ā ir skulpturā la kompozī cija "Natalka-Poltavka" (varones Marijas Zankoveckas tē lā ):

Pilsē tas filharmonija — š eit savus koncertus sniedza slavenais Francs Lists:

Pilsē tai pat ir sava Podile. Š eit, Bolshaya Perspektivnaya ielā , 1812. gadā tika uzcelta grieķ u baznī ca, tagadSvē tā Dievmā tes katedrā le, kur atradā s Josifs Petrovs, toreiz vienkā rš s bā reņ u zē ns, bet vē lā k. slavens operas zē ns, dziedā ja koros. bass, kas iekaroja miljoniem skatī tā ju sirdis. Protams, viņ š nekavē joties tika pā rcelts uz Sanktpē terburgu, un lī dz š ai dienai viņ š tiek uzskatī ts par krievu operas vectē vu.

Pilsē tas lepnums bija Junkera kavalē rijas skola. Fakts ir tā ds, ka 19.  gadsimta sā kumā Elisavetgrada kļ uva par militā ro centru Dienvidos. Krievijas impē rijai un imperatoram Nikolajam I bija jā uzsā k liela mē roga militā rā kompleksa celtniecī ba. Skola bija ļ oti svarī ga. 19. gadsimta otrajā pusē š eit biež i viesojā s karaliski cilvē ki - gā jieni, manevri Aleksandra parā des laukumā , pa kuriem sniegbaltos formas tē rpos un baltos cimdos soļ oja kadeti.

Tā pē c blakus tiek celts Piļ u komplekss, kas it kā piederē ja militā rpersonā m, bet, kad pilsē tā ieradā s imperatori vai viņ u svī ta, ē ka tika attiecī gi iekā rtota. un pā rvē rtā s par karalisko personu pili.

Š obrī d š eit atrodas aktī va militā rā vienī ba, un tū risti tajā netiek ielaisti. Ar ķ eizara vieglo roku ielu, uz kuras atrodas militā rais komplekss, sā ka saukt parPili.

Dvortsovaya ielā visas ē kas bez pā rspī lē juma ir unikā las un atš ķ irī gas. Pirmā un vecā kā apriņ ķ a muiž niecī bas marš alatirgotā ja Sokolova-Borodkinamā ja.

Pretī atrodas vē l viena veca savrupmā ja:

Jā atzī mē , ka vispā rē jā droš ī ba pirmsrevolū cijas laikmeta pilsē tas kvartā los ir diezgan augsta.

Jū gendstila ē ka (tagad SBU pilsē tas administrā cija):

Ļ oti populā ra Kropivnickas apskates vieta ir Tirgotā ja Barska nams. Š is biedrs kļ uva bagā ts miltu tirdzniecī bā . Bet viņ am nepaveicā s, kā saka, "fraera alkatī ba sagrauta", jo kļ uva par toreizē jā reketa upuri anarhistu, boļ š eviku un citu kreiso cilvē ku personā . Barskis "domā ja" visus š os brā ļ us, kuru dē ļ viņ u nogalinā ja viens no Mishka Yaponchik bandī tiem. Tā pē c viņ am pat nebija iespē jas dzī vot tik greznā savrupmā jā , jo mā ja tajā laikā vē l nebija pabeigta. Tagad tajā atrodas Kropivnickas novadpē tniecī bas muzejs.

Barskim piederē ja arī greznā viesnī ca Southern Hotel (tagad pilsē tas kase):

Bez pā rspī lē š anas katra mā ja š eit ir unikā la. Jū s varat bezgalī gi klī st pa š ī m ielā m un baudī t arhitektū ras š edevrus. Ī paš i bagā ta ar vē stures pieminekļ iem Dvortsovaya un Bolshaya Perspektivnaya ielas.

Bijusī Petrograd International Bank jeb Harlab House ē ka (nosaukta pirmā ī paš nieka vā rdā ):

Bijusī Maruš č aka savrupmā ja(tagad jaunieš u bibliotē ka):

Zemskaja aptieka:

Svē tā s Jaunavas Marijas pasludinā š anas katedrā le:

Templis tika uzcelts salī dzinoš i nesen, ap katedrā li ir ļ oti skaista teritorija.

Acī m tī kams ir arī katedrā les interjers:

Pilsē tas centrā lais laukums ir Maidana laukuma varoņ i.

Nacionā lā s bankas ē ka(š eit plā nots izvietot arsenā lu):

Pie rā tsnama pilsē tnieki iemū ž inā ja savu mē ru Aleksandru Paš utinu, kurš mē ra amatā bija 27 gadus. Paš utinu pilsē tas iedzī votā ji ļ oti ciena par viņ a aktī vo dalī bu labdarī bā un Sarkanā Krusta darbā . Viņ a valdī š anas laikā Elisavetgrada piedzī voja savus ziedu laikus, viņ a vadī bā tika iedarbinā ta ū densvada sistē ma, atklā ts pirmais teā tris un pat palaists pilsē tas tramvajs.

Lielisks mauru stila paraugs —Goldenbergas hidropā tija. Viņ a vā rdu saņ ē ma slimnī ca, kas celta 19. gadsimta beigā s par neirologa doktora Goldenberga lī dzekļ iem. Ē ka ir skaisti dekorē ta ar dekoratī vā m flī zē m un grebtu apmetumu. Tagad tur atrodas pilsē tas slimnī ca.

Kopumā , pat virspusē ji iepazī stoties ar reģ ionā lo centru, es vē los atzī mē t, ka Kropivnicka ir pelnī jusi vē stures un arhitektū ras ziņ ā interesantā kā s pilsē tas Centrā lajā Ukrainā titulu. Man š ķ iet, ka viņ am pat pietrū kst tū ristu.

Ē dinā š anai iesaku labu kafejnī cu netā lu no pieminekļ a "Laimes spā res putns".

Es pateicos Kropivnickas pilsē tai un tā s iedzī votā jiem par bumbu, par skaistumu , par prieku staigā t pa tī rā m, mazgā tā m ielā m un par viesmī lī bu!

No sē rijas Apbrī nojamā Ukraina