Kinburn Spit - leģendu un jūras plašumu vieta
Ja alkas izpē tī t jaunus platuma grā dus un atklā t nezinā mus marš rutus pā rsniedz veselo saprā tu, ar to cī nī ties ir bezjē dzī gi. Tā pē c, kad priekš ā bija nā kamie valsts svē tki, mē s devā mies uz tikai nacionā lo dabas biosfē ras rezervā tu Kinburn kā pā . Mū s neapturē ja pat fakts, ka marš ruts veda pa pilnī gu neizbraucamī bu, starp ezeriem, smilš u kā pā m un kā pā m, kuras periodiski nomainī ja necaurredzami leknas veģ etā cijas dž ungļ i. Tač u mē s nemeklē jam vienkā rš us ceļ us, mums noteikti ir nepiecieš ams ekstrē mo sporta veidu elements, lai pilnī bā izjustu visus paš mā ju auto nomas un neiznī cinā mā bezceļ a jaukus. No Hersonas uz Geroiskoe ciematu, kur mums bija paredzē ts starts, braucā m ar mikroautobusu, kamē r no Rybalchas lī dz Geroiskoe ceļ š bija nedaudz nelī dzens, sā kumā pat likā s, ka tā nav, bet pē c braukš anas pa marš rutu Heroskoe - Pokrovka, mē s sapratā m, ka tas bija . Bet tad. . . Pā rģ ē rbjamies kravas apvidus auto Gaz-66, kas apskatī jis visus tū ristus un savvaļ as dzī vniekus, tautā dē vē tos par "Urā liem", un dodamies aizraujoš ā marš rutā "Parī ze - Dakkara" "Varonī gs - Pokrovka - Kinburnskaja spļ ā viens", lai redzē tu unikā lu dabas brī numu.
Kinburn Spit ir smilš aina pussala, kas atrodas starp Dņ epras-Bugas grī vu un Jagorļ ickas lī ci, aptuveni 40 km gara un gandrī z 10 km plata. Tā nu iesma saš aurinā s tik ļ oti, ka uz tā s smailes ar vienu kā ju var stā vē t estuā ra saldū denī , bet ar otru – Melnā s jū ras viļ ņ os. Pussalas nosaukums "Kyl Burun" turku valodā nozī mē "ass deguns".
Mē s devā mies ceļ ā pa nacionā lā parka marš rutu "Svjatoslavas Baltais krasts". Pa ceļ am lē kā jot pa bedrē m, turoties pie visā m pieejamajā m margā m un griestiem, lai kaut kā noturē tos savā vietā , cenš amies iejusties š ī novada vē sturē . Mū su gide ar skaisto senslā vu vā rdu Jaroslava cenš as visiem spē kiem dalī ties savā s zinā š anā s, vienlaikus dzerot ū deni, odu barus, kas plū st viņ as mutē . Odi uzbrū k arī mums, bet mē s, atš ķ irī bā no viņ as, tikai barojam viņ us, cenš oties neuzdot jautā jumus. Mē ģ inā m sevi kaut kā pasargā t, apsmidzinot sevi un telpu ar repelentiem. Bet kukaiņ iem ir vienalga, tie jau sen ir pielā gojuš ies mū su smidzinā tā jiem, tā pē c mē s tikai dezinficē jā m sevi. Nezinu, kurā gadsimtā odi parā dī jā s, bet, tā kā š ī s vietas izvē lē jā s senie grieķ i un skiti, tad, iespē jams, tolaik viņ u š eit nebija.
Lai gan skiti-zemnieki stingri apmetā s š ajā s daļ ā s, kuri sauca "Gilea", kas nozī mē "zeme zem blī va mež a". Gilea bija labi pazī stama feniķ ieš u tirgotā jiem un pirā tiem, viņ i saka, ka skiti uzskatī ja š o vietu par svē tu un pat slē pa š eit savus galvenos dā rgumus - bē dī gi slaveno "skitu zeltu", kuru piedzī vojumu meklē tā ji joprojā m cenš as izrakt. Bet zelts mums nav vajadzī gs, un es nezinu, ko mē s š eit meklē jam. Jaroslava iesaka paskatī ties apkā rt, izrā dā s ar grū tī bā m, jo ar vienu roku joprojā m ir cieš i jā turas pie jebkura stipra stiprinā juma, ar otru jā cī nā s ar odiem, kaut kā noturot galvu lī dzsvarā , kas nejauš i griež as par 360 grā diem no kratī š anas. , un, atraujoties, jū s varat caurdurt gaisa telpu ar galvu, viegli izslī dot cauri kravas automaš ī nas trakajam apš uvumam. Patiesī bu sakot, braukt pa kā pā m un plū stoš ā m smiltī m karstajā m smiltī m ir apš aubā ms prieks. Nu sho porobish. Bač ili acis sho nomazgā ja)))
Apkā rtē jā daba noteikti ir skaista un unikā la. Lielā ko daļ u iesmu aizņ em stepes ar savvaļ as ziediem un daudziem ezeriem, starp kuriem ir svaigi un sā ļ i rezervuā ri. Ezeri ir sekli, tā pē c vasarā ū dens ir vienkā rš i karsts.
Tomē r ī paš u interesi rada tā sauktie sā lsezeri. Senatnē pa slaveno “Č umatska ceļ u” č umaki ieradā s š ajā s vietā s pē c “baltā zelta”. Tomē r sā li š eit iegū st tikai rū pnieciskiem nolū kiem. Lai gan iepriekš vietē jie pat nedomā ja par sā ls iegā di veikalā , visi devā s pē c tā s uz ezeriem.
Un skats ir patieš ā m pā rsteidzoš s, visur ir rozā krā sas “Marsa ū denskrā tuves”. Š is tonis parā dā s Dunaliella sā ļ u aļ ģ u klā tbū tnes dē ļ , kas aug ezeros. Tas, iespē jams, ir vienī gais dzī vais organisms, kas spē j izdzī vot tik koncentrē tā sā ls š ķ ī dumā .
Sā ls ezerus izvē lē jā s cits vietē jā s faunas iemī tnieks - zirneklis "Agrioppa". Neraugoties uz savu agresī vo izskatu, zirneklis nav indī gs, tā pē c jū s varat to iepazī t tuvā k.
Varat arī paņ emt lī dzi daž us kristā lus, par to jū s š eit netiekat sodī ts.
Sā ls pilskalni izskatā s nedzī vi:
Sā ls kalns izskatā s pē c parastas smilš u kā pas, tā pē c nolē mu paņ emt sā li. Bet tā tur nebija! Kalns izrā dī jā s vienkā rš i akmens, ar alu lū kā m, kurā s man vienkā rš i bija bail kā pt. Tā pē c man neizdevā s uzkrā t ā rstniecisko sā li.
Pē c kosmisko ainavu apbrī noš anas mē s dodamies tā lā k. Ir karsts, apkā rt ir bezgalī gas stepes, un saule sā k cepinā t, aizstā jot asinssū cē jus odus. Apkā rt ir nepā rtraukts tuksnesis ar retā m priedē m smilš u kā pu un kā pu vidū .
Pastā vī gs karstums, augsts gaisa mitrums un saule veicinā ja strauju stiebrzā ļ u augš anu smilš ainā s augsnē s. Š ā das vietas ir blī vi aizauguš as ar papardē m un veido mī tiskas noslē pumainas sā gas tuksneš a vidū .
Pat Hē rodots, apmeklē jot skitu zemes 5. gadsimtā pirms mū su ē ras, daudz rakstī ja par š ī m vietā m, un lī dz mū sdienā m to sauc par "Hē rodota mež u" vai "Voliž inas mež u". Joprojā m atrodamas reliktu mež u paliekas ar nelielā m ozolu, bē rzu, alkš ņ u birzis, kas izplatā s starp iesmas smilš ainajiem plaš umiem.
Daba š eit noteikti ir unikā la. Rezervā tā aug 500 augu sugas, no kurā m daudzas ir iekļ autas Sarkanajā grā matā . Un maijā š eit zied savvaļ as orhideja, ko parasti sauc par lubokiem. Un skolē ni plaukstā m rokā m pie pē dē jā zvana pasniedz skolotā jiem savvaļ as orhideju puš ķ us. Vietē jā fauna arī lepojas ar daudzveidī bu. Š obrī d ir aptuveni 250 putnu sugas, galvenokā rt gā rņ i, pelikā ni un ē rgļ i. Bet senos laikos š ajā savannā tika atrastas lauvas un degunradž us. Tagad ir palikuš as aptuveni 50 sugas – pā rsvarā vilki, jenotsuņ i, lapsas, bebri, bruņ urupuč i un savvaļ as mustangi.
Ņ emot vē rā tā s ģ eogrā fisko atraš anā s vietu, Kinburnas kā pa vienmē r ir bijusi ļ oti nozī mī ga. Tā tad prinč a Svjatoslava valdī š anas laikā tirdzniecī bas kuģ i apstā jā s Berezan salā pirms ieieš anas Melnajā jū rā . Tomē r par š ī m teritorijā m notika nebeidzami kari, ī paš i Krievijas un Turcijas militā rā kampaņ a veicinā ja pastā vī gu aizsargā jamo zemju ī paš nieku maiņ u. 15. gadsimtā turki uz salas uzcē la savu cietoksni “Kil Burun”, no kurienes arī tika nosaukts tā s nosaukums. Š ajā cietoksnī Suvorova karaspē ks kopā ar Melnā s jū ras kazaku kazakiem 1787. gadā sakā va turku desantu. Tomē r kara laikā cietoksnis tika iznī cinā ts. Un 20. gadsimta sā kumā vecais Makhno kopā ar savu bandu slē pā s vietē jos mež os. Kopumā ar š o apvidu ir saistī tas daudzas skaistas un neparastas leģ endas. Klī st baumas, ka amazones š eit pat dzī vojuš as, upurē jot gū stekņ us saviem dieviem. Un reiz tur atradā s auglī bas dievietes Dē metras templis, un Melnā s jū ras ū deņ i redzē ja Ahileja uzvaru grandiozā jū ras kaujā .
Daudzi tū risti izvē las Kinburn pludmales brī vdienu dē ļ . Un, ja esat jau noguris no nebeidzamā s kravas automaš ī nas kratī š anas, varat apstā ties Jagorļ ickas lī cī .
Š ī , protams, nav jū ra, tač u tai ir savas priekš rocī bas – vienmē r ir silts ū dens, turklā t gandrī z pilnī ga civilizā cijas neesamī ba. Tā tad, ja pā rē jais "mež onis" ir jū su formā ts, tad kā pē c gan ne. Turklā t joprojā m ir pieejami primitī vi apstā kļ i atpū tai.
Pat ķ ī mija. odu ā rstē š ana tiek veikta:
Nolē mā m, ka š eit nav ko darī t, un "vē l mazliet, vē l mazliet, pē dē jā kauja, tā ir visgrū tā kā ", steidzā mies uz Melnā s jū ras piekrasti. Nu, ko es gribu jums pateikt. Neskartas dabas cienī tā jiem š ī , protams, ir paradī ze. Vieta, kas ir absolū ti attā la no civilizā cijas, iespē jams, ir nesalī dzinā ma bauda. Un, ja jums patī k neapstrā dā ta daba, un jums ir raksturī gs brī vī bas un piedzī vojumu gars, tad jū s noteikti esat š eit! Š eit ir tī rā kā jū ra, kurā pat satikā m delfī nus, un daudzus kilometrus gandrī z neviena nav. Bet š eit arī nav tipiskas pludmales infrastruktū ras, bet neviens nekliedz "baklā va", "tū biņ as ar iebiezinā to pienu", "kukurū za" un tā tā lā k.
Š eit arī nav dzeramā ū dens, tas tiek ievests, tā pē c rezerves ir stingri ierobež otas. Piecu minū š u duš a jums izmaksā s 20 grivnas, lai gan tie, kas vē las, vienmē r var atrast naktsmā jas par jebkuru budž etu - no absolū ti bezmaksas telts lī dz dzī voklim pieczvaigž ņ u viesnī cā Pelican. Jū ra tur tieš ā m ir pasakaina, ko es personī gi apstiprinu. Tomē r jums ir jā bū t gatavam sarež ģ ī tai “dabū š anai” un daļ ē jai civilizā cijas trū kumam. Esmu mazliet "kā pē js ne š ajos kalnos", bet katru vasaru mani bē rni brauc atpū sties uz Kinburnu, iespē jams, galu galā jaunī ba = romantika. Bet apmeklē t š o neparasto vietu joprojā m ir tā vē rts! Š eit jū s varat redzē t unikā lus relikvijas mež us, daudzus ezerus un priež u birzis, sajust, kas ir "Dakkar", kā arī jū s atradī siet smaragda jū ru un garas neapstrā dā tas pludmales ar baltā m smiltī m.
No stā stu cikla "Pā rsteidzoš ā Ukraina".
