Kaņiva — Trahtemiriva — Veļikija Bukrina — Kaņiva
Izš ū ts ceļ ojums: Austrumi (21. diena)
1. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225712.html?
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225757.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/harkov/blog-225947 .html
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226002.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226092.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226182.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226252.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226272.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226512.html a>
10. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226632.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-227462.html a>
12. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-227487.html a>
13. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228327.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228382.html a>
15. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228867.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228887.html a>
17. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230447.html a>
18. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-230477.html a>
19. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231887.html
20. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230592.html
22. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231897.html
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-232597.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-232602.html a>
Tikai daž i cilvē ki Ukrainā kaut ko zina par noslē pumaino Trakhtemiru. Trakhtemiras pussala atrodas 50 km uz ziemeļ iem no Kanivas. No š ejienes mē s š odien esam ceļ ā .
Trakhtemyriv ir ciems Kanivas rajonā , bijusī pilsē ta, galvaspilsē ta un hetmaņ u rezidence. Kā tas gadī jā s, ka mē s neko nezinā m par mū su senč iem tik nozī mī go vietu. Mē s labosim š o situā ciju.
Tā dē jā di Trakhtemiras pussala ir vismistiskā kā un vismazā k apdzī votā Kijevas un Č erkasu reģ ionu daļ a. Š eit ir ļ oti maz cilvē ku, un tie, kas ir, biež i vien š ķ iet frī ki, ekscentriķ i, vā jprā tī gi, burvji, tē li, raganas vai kas vē l ļ aunā ks.
Pussalas sirdī - kā dreiz hetmaņ u rezidence un galvenā kazaku svē tnī ca, un tagad izpostī tajā ciematā dzī vo tikai divi vai trī s cilvē ki, viens no tiem - aizbildnis, skits - aka Oļ egs Georgijevič s, kuru daudzi sekotā ji uzskata par slavinā jumu, stalker vietē jais. pussalas anomā lija un spē ki. Apciemojā m arī viņ u.
Kad viņ i iegā ja pagalmā , viņ i ieraudzī ja mā ju ar Trypillia gleznā m un vī rieti, kas atgā dinā ja Rubī nu Hudu pie zaļ as kleitas. Man nez kā pē c uzreiz iekrita plastikā ta logi.
Tad vī rs mū s uzaicinā ja mā jā s, kur apskatī jā m daudzus mā kslas darbus, naž u kolekcijas, artefaktus, cepumu kastes. Telefona lā dē š ana, svari zem gultas un tī rais izskats un tas, ka vī rs mū s uzreiz uzaicinā ja mā jā s, neļ auj viņ u saukt par vientuļ nieku.
Oļ ega kungs te dzī vo 29 gadus, saka, ka viņ am nav bē rnu (ke-khe, lai gan internets saka pretē jo), ir precē jies 5 reizes, bet saka, ka nekad nav gribē jis un nezina, ko vajag . Dievs viņ am sū ta ē dienu (konditorejas izstrā dā jumu pakas).
Viņ i jautā ja, ko viņ š darī ja iepriekš ē jā dienā , sakot, ka viņ š sargā svē tnī cu. Un viņ š saka, ka viņ š nekad nav "strā dā jis", jo "darbs" nā k no vā rda vergs, un viņ š ir brī vs cilvē ks. Starp citu, Oļ egs runā krieviski un sauc sevi par "vientuļ nieku", kurš ir aizgā jis no civilizā cijas, ukraiņ u valodā nav atbilstoš a vā rda, un viņ am nepatī k vientuļ nieks. Viņ š stā sta, ka dzī vot palī dz draugi un labi cilvē ki. Viņ š vē rš as pie ā rstiem, un viņ am ir mobilais tā lrunis, tā sauktais vientuļ nieks. Man ļ oti nepatī k, ja prese visu pā rspī lē , un tu iedomā jies savā galvā tā du vientuļ nieku š amani, un atnā c un ieraugi onkuli, kuru tikko pā rvilinā ja pilsē ta. Labi ir tas, ka Oļ egs veicina mī lestī bu pret dabu.
Un dzenā visā dus nekulturā lus cilvē kus ("cū kas"), kas pē c sevis nesakopj.
Kaut kā man tur nepatika, un man sā pē ja galva, ka gribu pē c iespē jas ā trā k tikt no turienes ā rā , ko arī izdarī jā m.
Pussalas galī gā depopulā cija notika Kaņ ivas ū denskrā tuves bū vniecī bas laikā , kas pavadī ja daudzu tuvē jo ciematu applū š anu un lī dz ar to arī iedzī votā ju pā rvietoš anu; 90. gados - sakarā ar to, ka pussalas ieņ emš anu veica toreizē jais oligarhs I. Bakai, kurš Ukrainā izveidoja pirmo privā to rezervā tu 1.000 hektā ru platī bā un cerē ja pilnī bā atbrī voties no divkā jainiem, kas traucē ja viņ a elites medī bā m. Bakai metodes bija visaptveroš as, uzbrukuš as, biedē još as, un tantes saindē t akas un eksotikas, piemē ram, ievest laukos simtiem indī gu tropu č ū sku.
Oligarha valdī š anas simbols bija helikopteru nolaiš anā s laukuma celtniecī ba XVII gadsimta kazaku kapsē tas vietā un seno kapu iznī cinā š ana.
Tagad oligarha ī paš ums un viss labums ir nodedzis.
Un kapsē tas paliekas palika tur, kur mē s devā mies.
Tiklī dz es piecē los, es jau jutu daž us salū tus savā galvā , magnē tiskā bultiņ a griezā s kā mež onī ga. Ļ oti dī vaina un patī kama vieta. Man ir ļ oti bail no kapsē tas, bet tur bija ļ oti mierī gi un patī kami staigā t. Mū su kazaks teica, ka senos laikos, ja vajadzē ja bē rnus kaut kur atstā t, tos atstā ja kapsē tā .
Senč u uzraudzī bā .
Š eit ir ļ oti seni kapi ar seniem mistiskiem simboliem.
Stā sta, ka 1660. gadā netā lu no Trahtemirovas, netā lu no Ž erdevas ielejas, notikusi slavenā "Melnā padome", kurā Vihovski gā za un par hetmani ievē lē ja Bohdana Hmeļ ņ icka dē lu Juriju, kurš vē lā k tika iesvē tī ts par mū ku, kurā viņ š stā vē ja).
Atraš anā s vietai ir divas iespē jas (ar vismaz diviem desmitiem versiju) - rezervuā ra apakš ā vai "paralē lā pasaulē pazemē ", un, kā parasti, to var atrast tikai ī paš i garī gi attī rī ts progresī vs cilvē ks. Klostera vē sture tiek zaudē ta XI gadsimtā : Ipatijeva hronikā.1096. un 1168. gadā ir minē ta Zarubas pilsē ta ar klosteri. Š odien jū s varat dzirdē t pasakas par citu pagā nu templi, kas bija pirms pareizticī go baznī cas.
Pussala tagad ir zinā tī bas zeme, kur vietē jie ciema iedzī votā ji un vietē jā s korumpē tā s iestā des izcē rt mež us un medī malumedniecī bu, ko ieskauj skaistas zaļ ā , vē sturiskā un ezotē riskā tū risma, ekoloģ iskā s lauksaimniecī bas, atpū tas un arheoloģ ijas perspektī vas.
Ž ē l, ka tik svē tas pilsē tas ļ auj tautai ubagot.
Pē c tam mē s devā mies uz Velykyi Bukryn ciematu, lai apmeklē tu ī stu kazaku un filmas "Melnais kazaks" galveno varoni Vasilu Seredenko, kur klausī jā mies kazaku pasakas un apskatī jā m kaimiņ a Pavlovič a saimniecī bu.
Pē c ciema atpū tas viņ i brauca uz Kanivu.
Š eit tikos ar Nī derlandes un Vā cijas vē stniecī bu pā rstā vjiem, kuri tikko bija ieraduš ies Kanivā , lai sagatavotos velobraucienam.
Nopirku, satiku saulrietu un brī nos par krā sainajiem sapņ iem)
Kristī na Ž uka
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums pa marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko 2017. gada 5. –28. jū nijā veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji.
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /
