“Украинские пенаты». Качановка. "Ukrainas penāti". Kaļinovka.

Š o stā stu var uzskatī t par turpinā jumu stā stam par ekskursiju, kas tika iecerē ta kā vienas dienas apmeklē jums Trostjanecas parkā , Kač aņ ivkā un Galaganas muiž ā Sokirinci. Par Trostjanecu rakstī ju iepriekš , bet Kač aņ ivka ir pelnī jusi atseviš ķ u stā stu. Turklā t vē lē jos ievietot ekskursijā uzņ emtā s fotogrā fijas, kuras neiekļ ā vā s Trostjaneca stā stā . Tā pē c. Laikabiedri sauca Kač aņ ivkas paradī zi vai "Ē deni". To sauc arī par "ukraiņ u penā tiem", iespē jams, pē c analoģ ijas ar slavenā ko I. Repina ī paš umu "Penates" Kuokkalas (tagad Repino) pilsē tā netā lu no Sanktpē terburgas. Lai gan, ja tā padomā , viņ š uz turieni pā rcē lā s 1903. gadā , un tikai pē c tam tā kļ uva par vietu, kur "š eit visi viesojā s", un Kač aņ ivka tā da bija daudz agrā k. Varbū t Kač aņ ivka kļ uva par Repina "Penates" "kultū ras" dzī ves organizā cijas prototipu? Š eit ir vē sturiski fakti par Kač aņ ivku: no 1771. lī dz 1808. gadam.

Kač aņ ivka piederē ja feldmarš alam grā fam P. Rumjancevam-Zadounaiskim un viņ a dē lam. No 1824. lī dz 1866. gadam muiž a piederē ja mecenā tu Tarnovsku ģ imenei. Pē c tam 20 gadus un lī dz 1917. gada revolū cijai Kač aņ ivka pastā vī gi piederē ja cukura raž otā jiem Haritoņ enko, prinč iem Urusovam, Olī vam. Tač u "Kač aņ ivkas" uzplaukums ir saistī ts ar Tarnovsku dzimtas pū liņ iem – muiž niekiem, kuri, pē c oficiā lā s informā cijas, bijuš i grā fu dzimtas pē cteč i. Tomē r publicists Oles Buzina domā citā di un uzrakstī ja ļ oti interesantu eseju par Tarnovski un Kač aņ ivku, kuras nosaukums ir "Tarnovskie: seno" jauno ukraiņ u kultū ras izklaidi", Kač aņ ivka bija lielā kais ī paš ums Ukrainas kreisajā krastā . Muiž a bija slavena ar Tarnovsku viesmī lī bu un viesmī lī bu, bija piepildī ta ar "mā kslas aromā tu", un joprojā m jū t, ka š ī vieta ir ī paš a, leģ endu un skaistuma pilna.

No š ī s vietas Gogols, Glinka, Perlins, Repins, Vrubels un Serovs sagū stī ja un pagodinā ja š eit palikt. Š eit ieradā s un ilgu laiku dzī voja mū ziķ i, mā kslinieki, rakstnieki un dzejnieki. Kač anivkā viesojā s Š evč enko, Marko Vovč oks, Gulaks-Artemovskis, mā kslinieki Ge, brā ļ i Makivskis, Vrubels, Dobuž inskis, Petrovs-Vodkins, zinā tnieki Mihailo Maksimovič s, Dmitro Javorņ ickis. Leģ enda vē sta (vai varbū t tā ir patiesa liecī ba), ka tieš i š eit Gļ inka sarakstī jis operas "Ruslans un Ludmila" fragmentus, romances "Neč irkst, lakstī gala" un "Vē jš ļ oti skaļ š laukā " dzejnieks Viktors Zabila un Gogols pirmo reizi lasī ja "Laulī bas". Cita leģ enda vē sta, ka Tarass Bulba pirmo reizi skaļ i nolasī ts Kač aņ ivkā , iespē jams, pils dzī vojamā istabā...Var droš i teikt, ka tieš i š eit Iļ ja Repins strā dā ja pie gleznas "Kazaki raksta vē stuli Turcijas sultā nam" , un ī paš nieks viņ am pozē ja (Art.

Tarnovskis jaunā kais š ajā attē lā muiž nieka izskatā garā melnā papa profilā ). V. V. Tarnovskis jaunā kais ir attē lots arī I. Repina darba portretā , kas pazī stams kā "hetmanis". Š is Vasilijs Vasiļ jevič s, iespē jams, ir slavenā kais un interesantā kais no dinastijas. Pazī stams dzī ves cienī tā js, kolekcionā rs, kurš nevairī jā s no viltojumiem. Un tagad viņ a "kazaku senlietu" kolekcija atrodas Č erņ igovas muzejā . Bet atpakaļ uz ī paš umu. Lai saprastu, ka š ī ir izņ ē muma vieta, der pieminē t Gļ inkas, Markevič a un Š ternberga sacerē tu odu par godu mā jas ī paš niekam: Dzeja sveicina ar Saskaņ u no sajū tā m! Paldies mā kslai un spilgtai gleznu gaismai...

Un arī dzejoļ i, kas gandrī z pabeidz Kobzaru, kas veltī ta saimnieka meitai Natā lijai Tarnovskajai (kurā Š evč enko bija iemī lē jies), ir arī ļ oti atklā još i: "Lielā mocekle krustmā te! Tu esi stulbs un stulbs! Viņ a uzauga jautrā paradī zē , uzplauka rozā un nenobrieda sarkanā paradī zē ...”Brī niš ķ ī ga, debesu vieta, piemineklis „galantajiem laikiem” un ī stai „labai dzī vei”...Daudz vairs nav palicis. , bet ir palikuš i! Un atkopjas, tā pē c ir uz ko skatī ties un kur klī st! Lī dz mū sdienā m pils, M. Gļ inkas lapene, Sv. Jura baznī ca, romantiskas drupas – dī vaini labirinti. Tukš akas trakts ar gaisa tiltu, stā vs Mī lestī bas kalns, XIX gadsimtā iestā dī ta egle, no kuras atdalā s piecas alejas. Kopumā : Kač aņ ivas ansamblis ir viens no spilgtā kajiem muiž as arhitektū ras paraugiem, kas veidots pasaules piļ u un parku mā kslas labā kajā s tradī cijā s.

Noteikti apmeklē jiet to, pastaigā jieties pa parku un pili, gū stiet iespaidus par "paradī zes dzī vi", kā da tā bija un var bū t...Ja paveiksies, varē siet satikties dā rza alejā s. parks un spoks - V. V. Tarnovskis jaunā kais. Briesmī gi? Nē ? Tad ī paš i sievieš u informā cijai. Kā par š o mecenā tu atcerē jā s vē sturnieks Javorņ ickis: "Vai tā bū tu skaista un vijī ga dā ma vai vienkā rš as sandales, divdesmit jū dž u attā lumā ap Kač aņ ivku, cilvē ki teica, ka nebija tik skaistas meitenes, kas nebū tu Tarnovska kunga rokā s. " Tā kā ? Iespē jams, š ajā s vietā s palika viņ a pē cteč i...Lū k, jā brauc ar nakš ņ oš anu, un pē kš ņ i! : ). Kač aņ ivkā bijā m, neilgi, jo ekskursija (korporatī vā ballī te ar ģ imenē m) ar autobusu Trostjaneca-Kač aņ ivka-Sokirinci bija paredzē ta vienai dienai.

Sokyrynkā diemž ē l netikā m...Pē c Kač aņ ivkas un visiem stā stiem par "paradī zes dzī vi" mū s aizrā va korporatī vā s ballī tes dabā...Tā kā viss pagā ja bez nakš ņ oš anas, neko nevaru ieteikt, izņ emot to, ka jā rū pē jas nakš ņ oš ana iepriekš (ja vē lies palikt), lai bū tu vairā k laika "atpū sties" (interesanti teikts: ): ), un apskates vietas. Joks - 732 hektā ru liela platī ba, kur lielā kā daļ a ir mež s ar izmī dī tā m takā m un piektdaļ a platī bas - ezers, kur vajadzē tu bū t gulbjiem (neesam redzē juš i). Š ķ iet, ka var nakš ņ ot pils spā rnā , bet bez ī paš ā m ē rtī bā m. Vislabā k ir noskaidrot iepriekš – internets ir jū su rī cī bā . Tieš i viens - Kachanivka Dentropark, kas atrodas tikai 180 km no Kijevas. Marš ruta nobraukums: Kijeva-Priluki - 120 km, Priluki-Sokirinci - 33 km, Sokirinci-Trostjaneca - 9 km, Trostjaneca-Kač aņ ivka - 5 km. Ceļ i periodiski ir "briesmī gi", bet braukt var.

Ī paš ums pieņ em katru dienu no 9:00 lī dz 18:00. Ieejas biļ ete maksā.3 grivnas! Ekskursija grupā maksā s 8 grivnas vienai personai, bet individuā li - 40 grivnas. Tā pē c neliedz sev prieku – nedē ļ as nogalē dodies ekonomiskā mini ceļ ojumā ! Nepiecieš amas kedas, sviestmaizes un ū dens. Pā rē jo var iegā dā ties, ja rodas vē lme. : ) Un mē ģ iniet neaizmirst apmeklē t (ja jums ir laiks) apkā rtnes apskates vietas: Trostyanets, Sokyryntsi, Density. Skaidrī bas labad pievienoti Kač aņ ivkas fotoattē li. Centī š os tos pasniegt pareizā secī bā , ja moderators atļ aus. : )