Slavuta - Šepetivka

Izš ū ta ekskursija: saulriets (18. diena)
1. dienu lasiet š eit: www.turpravda.ua/ua/blog-225437.html >
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-225562.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225612.html a>
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-225972.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226037.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226102.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226227.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226267.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226487.html a>
10. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228217.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-227517.html a>
12. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-227537.html a>
13. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228267.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228352.html a>
15. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228842.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-229102.html a>
17. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230457.html
19. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230547.html a>
20. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230602.html a>
21. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232552.html a>
22. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232557.html a>
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-231907.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232627.html a>
Š epetivka - stacijas otrā pusē.
Putnu č ivinā š ana, vē jiņ š un telts virs galvas – tā sā kā s mū su jaunā diena marš rutā Embroidered Way.
Nakš ņ ojā m teltī s pie Zilajiem ezeriem pie Slavutas. Nakts bija vē sa, bet mums bija ē rti. Ī paš i pē c tik saspringtas dienas kā vakar, mē s ļ oti ā tri nogriezā m.
Viņ i mums sekoja un uzreiz devā s apskatī t jaunas vietas Slavū tā.
Mē s uzzinā jā m, ka laukos stā v veci DOT. Mē s pat varē jā m uzkā pt vienā no tiem un apskatī t apkā rtni.
Blakus vienam no DOT ir jaunī bas avots. Lai izskatī tos jauni un veselī gi, vietē jie ierodas š eit, lai mazgā tos un dzertu no tā . Es nolē mu, ka ir pienā cis laiks atjaunoties un kļ ū t par Bendž aminu Batonu.
Un tad savos 28 skatos uz 20, bardaks, vajag 15! =)
Parā dī ja mums atmiņ as lauku. Š is ir piemiņ as zī me Otrajā pasaules karā krituš ajiem. Lielā ko daļ u memoriā la izveides sponsorē ja Vā cijas iestā des. Ir liels piemineklis, kas izraisa interesi, skumjas un apbrī nu.
Un pē dē jais Slavutas apskates punkts bija Novadpē tniecī bas muzejs. Protams, katrā pilsē tā ir savs novadpē tniecī bas muzejs, kurā tiek apkopoti floras un faunas eksponā ti, novada iedzī votā ju sadzī ves priekš meti. Bet pē c divdesmit š ā diem muzejiem vairs nevar atš ķ irt iezī mes un nianses. Un, manuprā t, mū su muzejos ļ oti pietrū kst interaktivitā tes elementu: pieskaries, mē ģ ini, klausies. Mū su muzejos vajag vai nu lasī t, vai ilgi klausī ties no gida. Un tas nogalina interesi par muzejiem un eksponā tiem. Muzeji ir jā modernizē , jā ievieš kā di meklē jumi, apmeklē tā ju piesaistes elementi.
No Slavutas mū su marš ruts ved uz Š epetivkas pilsē tu.
Autobusi no Slavutas kursē biež i un 20-30 minū š u laikā var sasniegt Š epetivku. Biļ eš u cena 18 grivnas.
Š epetivkā mū s sagaidī ja mū su koordinatore Daria. Daš a joprojā m mā cā s skolā un jau cenš as piedalī ties jebkuros projektos, filmē t video emuā rus. Pagaidā m ceļ ojam un komunicē jam ar koordinatoriem, brī vprā tī gajiem un parā dā s tieš s lepnums par mū su jaunieš iem. Tagad skolē ni un studenti cenš as aktī vi pavadī t laiku, atrast sev tī kamu darbu, piedalī ties daž ā dos sociā lajos un kultū ras projektos. Tas ir lieliski.
Un š odien radio "SKOVORODA" tieš raidē runā jā m par mū su marš rutu un projektu.
Nu tad dodamies iepazī ties ar Š epetivkas pilsē tu.
Droš i vien katrs no jums apstā jā s Š epetivkā . Vismaz tranzī tā , dzelzceļ a stacijā garas vilciena pieturas laikā.
Daž i no jums, iespē jams, pat ir iegā dā juš ies ū deni un kū kas uz platformas š eit.
Bija jā rok dziļ ā k un jā noskaidro, kā da interesanta Š epetivka aiz dzelzceļ a stacijas.
Š epetivkas apmeklē tā kā vieta ir Mikola Ostrovska muzejs. Tur mū s aizveda pirmos.
Pats muzejs ir iekā rtots ļ oti neparasti, kā jau muzejam.
Visspilgtā kā ir lokomotī ve, kas uzstā dī ta netā lu no muzeja ē kas uz caurules. Un tad jū s redzat apaļ u ē ku kalnā .
Sā kumā es domā ju, ka tas ir NLO muzejs. No malas izskatā s diezgan interesanti un forš i.
Muzejs tagad ir veltī ts rakstnieka Mikola Ostrovska dzī vei un daiļ radei un grā matai "Kā rū dī ja tē raudu". Ekspozī cija stā sta un uzskatā mi parā da, kā Padomju Savienī bā cilvē ki tika pā rvē rsti par ī stiem elkiem, izlaiž ot visas dzī ves un attiecī bu detaļ as.
Varē tu pat teikt, ka muzejs uzskatā mi parā da, kā tika radī ti padomju mī ti.
Muzeja iekš ienē arī eksponā ti ir neparasti, melnos kubos un virsū daž ā das instalā cijas lā pstu, trubu, ā muru veidā .
Pē c muzeja mē s sniedzā m nelielu interviju laikrakstam un gā jā m pa pilsē tas galvenajā m ielā m un alejā m. Apskatī jā m vietu, kur kā dreiz bija Tirgus laukums.
Apskatī ja vecā s ebreju mā jas. Š epetivkā , kā arī priekš pilsē tā s dzī voja daudzi ebreji, kas š eit tirgojā s un strā dā ja.
Starp citu, mani ieinteresē ja fakts, ka Š epetivka kā dreiz bija kū rorts un cilvē ki š eit nā ca ā rstē ties, lī dz tika atvē rti avoti kaimiņ os Slavū tā .
Vispā r Š epetivkai kā dreiz bija daudz lietu. Bet tagad diemž ē l no tā "iepriekš " tikpat kā nav ne miņ as.
Iespē jams, Shepetivka ir papī ra lapa, uz kuras tagad var izveidot interesantus objektus, mā kslas telpu, izmantot brī vā s teritorijas, parkus un mež us.
Tagad pilsē tas jaunieš i masveidā pā rceļ as mā cī ties un strā dā t uz citā m pilsē tā m un valstī m. Un veidojas apburtais loks: pilsē tā notiek maz, jo jaunieš i brauc, un jaunieš i iet, jo pilsē tā notiek maz.
Bet Š epetivkā atradā m radoš u kafejnī cu un tikš anā s vietu. Lielā kā daļ a tikš anos un pasā kumu notiek kafejnī cā "Partyfon". Kafejnī ca atrodas centrā , tā pē c to ir viegli atrast.
Tur mē s vakarā atpū tā mies.
Vispirms mē s runā jā m ar ž urnā listiem, kuri mū s pā rsteidza. Domā jā m, ka bū s neformā la tikš anā s, un pie durvī m mū s gaidī ja kameras, telefoni un diktofoni. Nu pē c sarunas mē s paē dā m ļ oti garš ī gas un sā tī gas vakariņ as.
Mums atnesa tā du š ķ ī vi, pareizā k sakot grila dē li, ka mē s divatā ar to netikā m galā .
Tač u ar to mū su iespaidi nebeidzas. Vakarā mums bija neliels meklē jums pa pilsē tu, lai atrastu savu nakš ņ oš anas vietu. Mū su koordinators mums sagatavoja mī klas-mā jienus, kurus izbraucā m pusceļ ā cauri pilsē tai un atradā mies...stacijā !
Jā , š odien mums bija ļ oti eksotiska nakts versija. Ja iepriekš teicā m, ka no neparastā m vietā m nakš ņ ojā m bē rnu nometnē s, kopmī tnē s, tad tagad drosmī gi papildinā sim sarakstu un staciju! =)
Bet mē s nenakš ņ ojā m uz soliņ iem, kā varē tu domā t, nē , tas nav tik eksotiski. Nakti pavadī jā m viesistabā .
Mums bija istaba diviem, bet ar č etrā m gultā m (iespē jams uzaicinā t vairā k viesus =). Tagad mē s zinā m, ka Š epetivkā varat par 53 grivnā m. ī rē t gultu istabā vai par 160 UAH. telpa.
Telpas tiek izī rē tas pulksten 12. Par š o naudu uz grī das ir ē rta gulta, gulta un pat karsta duš a.
Un tikai vilcienu skaņ as un balss, kas ziņ o par vilcieniem, visu nakti atgā dinā ja, ka mē s nakš ņ ojam stacijā .
П. S. Š odien Š epetivkā esam paslē puš i kā rtē jo sertifikā tu, kas kā dam laimī gajam ļ aus pavadī t dienu marš rutā "Izš ū tais ceļ š ". Es domā ju, ka visi, kas dzī vo Š epetivkā , no fotoattē la var viegli uzminē t, kur sertifikā ts ir paslē pts. Un tas ir tikai laika jautā jums, kurš bū s pirmais! Tā pē c pasteidzieties un paņ emiet to!
Irina Ž uravela
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums uz marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji 2017. gada 5. –28. jū nijā . .
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /