Ostrogs - Slavuta
Izš ū ts ceļ ojums: saulriets (17. diena)
1. dienu lasiet š eit: www.turpravda.ua/ua/blog-225437.html >
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-225562.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225612.html a>
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-225972.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226037.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226102.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226227.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226267.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226487.html a>
10. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228217.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-227517.html a>
12. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-227537.html a>
13. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228267.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228352.html a>
15. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228842.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-229102.html a>
18. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230502.html a>
19. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230547.html a>
20. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230602.html a>
21. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232552.html a>
22. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232557.html a>
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-231907.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232627.html a>
Par dzī vi mež ā un vecā ko akadē miju.
Mū su diena š odien bija ļ oti gaiš a, daudzveidī ga un interesanta.
No rī ta mums gandrī z nebija laika, bet š ajā gadī jumā mums vienmē r ir ā tras un sā tī gas brokastis no iidlo. com. Š odien ē du auzu pā rslas ar ž ā vē tā m aprikozē m. Un Sergejs - eksotiskā griķ u biezputra ar jū raszā lē m.
Dienu sā kā m Ostrohā , kur no rī ta devā mies uz grā matu muzeju.
Luckas tornī , centrā , ir grā matu muzejs, un tur ir ī sti dā rgumi! Ieejas maksa - 20 UAH.
Mē s domā jā m, ka aizmigsim, ejot pa vē sajiem muzeja gaiteņ iem un uzņ emot monotonu informā ciju.
Tač u bijā m ļ oti pā rsteigti un priecī gi, ka gids mums likā s ļ oti interesants, un eksponā ti mū s spē ja pā rsteigt.
Muzejs sastā v no 3 stā viem, pirmajā stā vā ir senā kie grā matu eksemplā ri. 98% no muzeja eksponā tiem ir oriģ inā lā s grā matas.
Grā matas mani ļ oti iespaidoja. Lū k, ar roku rakstī ts Evaņ ģ ē lijs, kuram jau ir 500 gadu! Iedomā jieties, grā matai ir 500 gadu! Viņ a ir redzē jusi tik daudzus gadsimtus, tik daudz notikumu, karaļ u un laikmetu maiņ as! Nav iespē jams iedomā ties un just, neatrodoties muzejā . Tikai ieraugot š o grā matu, redzot š os burtus un gadus, var sajust tirpš anu uz savas ā das.
Protams, ir daudz eksponā tu, kas saistī ti ar Ivana Fjodorova tipogrā fiju. Bet tieš i š ajā muzejā var redzē t, ka Fjodorovs nebija pirmais, kurš izdeva grā matas Ukrainā . Tika atrastas Ļ vovā izdotā s grā matas daž us gadus pirms tipogrā fijas!
Ir grā matas, kas rakstī tas pirms 1500. gada – inkunambala. Un viņ i ir brī niš ķ ī gi!
Muzejā glabā jas arī cita Ostrohas Bī bele. Pā rsteidzoš i, ka tik milzī gā lappuš u skaitā nav drukas kļ ū du.
Savus autogrā fus un iespaidus atstā jā m muzejā !
Starp citu, muzeja darbinieki izdomā ja lielisku cilvē ku un jaunu grā matu piesaistes veidu - "Grā matu izaicinā jums". Viņ i viens otram padod grā matu komplektu. Ja tev ir dots izaicinā jums, tev uz muzeju jā atnes grā mata un izaicinā jums jā nodod tā lā k! Tā tad tagad izaicinā jums ir aiz muguras!
Un tagad akadē mija. Vietē jie saka, ka bez akadē mijas te tagad nebū tu Ostroga.
Slavenā Ostroha akadē mija tika atvē rta 16. gadsimtā . Bet vispirms viņ a bija netā lu no pils, tuvā k princim. Un tagad akadē mija vecā kapucī nu klostera vietā .
Ikviens var staigā t pa akadē miju.
Mū su koordinatore Valentī na vienojā s ekskursijā pa š ī s skolas gaiteņ iem. Un bez ekskursijas viennozī mī gi bū tu garlaicī gā k un nekas nav skaidrs.
Sā kotnē ji akadē mijā varē ja mā cī ties tikai zē ni un š eit mā cī jā s 10 gadus. Par laikiem par muitā m!
Slavenā kais akadē mijas absolvents, protams, ir Petro Sagaidachny.
Paš laik universitā tē studē s aptuveni 1.5-2 tū kstoš i studentu 6 fakultā tē s. Jā , studentus tā sauc.
Populā rā kā s specialitā tes ir ž urnā listika, vā cu filoloģ ija un tiesī bu zinā tne.
Akadē mijas teritorijā atrodas templis, cietums un muzejs.
Dungeonos es pat paspē ju nosalt. Paņ emiet lī dzi jaku pat karstā dienā .
Agrā k kapucī ni tika apglabā ti cietumos, un tagad tur ir viņ u apbedī jumi un mirstī gā s atliekas. Š ausmī gi maz.
Bet laiks atvadī ties no Ostroga un doties uz Slavutu.
Ir mikroautobusi, kas brauc tieš i, bet tie brauc reti. Tā pē c gā jā m pa grū tā ku ceļ u: vispirms sasniedzā m Netiš inu, un tur uzreiz pā rcē lā mies mikroautobusā uz Slavutu. Biļ ete no Ostrohas uz Netiš inu maksā.10 UAH, bet no Netiš inas uz Slavutu – 12 UAH.
Pē c stundas esam jau izbraukuš i no autoostas Slavū tā .
Un te mē s nonā cā m sabiedriskā s organizā cijas "Aktī vo Slavutič u lī ga" droš ā s rokā s.
Lai gan Slavutas pilsē ta nav liela un ne visi zina, ko š eit apskatī t, puiš i mums parā dī ja interesantas vietas.
Slavuta ir slavena ar saviem priež u mež iem, daudzā m rū pnī cā m un Sanguš ku ģ imeni. Un tas ir ne tikai alus ar š ā du nosaukumu, bet arī slavena poļ u ģ imene. Sanguš ki dzī voja Slavutā un pē c viņ iem š eit palika daļ a no viņ u mantas.
Slavens jau nedaudz 400 gadus.
Lī dz ar to ir potenciā ls, ko var attī stī t un piesaistī t tū ristus.
Bet lī dz š im tū risti š eit ierodas reti.
Pē dē jos gados lī gas puiš i sā ka rī kot festivā lu "Mā ksla drupā s" un aktī vi iesaistā s pilsē tas attī stī bā . Reizē m man š ķ iet, ka tikai pateicoties tik aktī viem iedzī votā jiem mū su pilsē tas var kaut kā attī stī ties un nepā rklā tas ar pelē jumu. Jo valdī ba dara simtiem reiž u mazā k nekā š ie puiš i.
Apmeklē jā m Slavutas parku, kur parasti notiek festivā ls. Bē rni mums pat parā dī ja pazemes eju paliekas. Kā dreiz bija pazemes ejas, kas savienoja Ostrogu, Slavutu un Izjaslavu vagonu lielumā .
Mē s varē jā m nokļ ū t katoļ u baznī cā . Parasti baznī ca ir atvē rta tikai svē tdienā s, un apsargs pā rē jā s dienā s ir atbildī gs par dievkalpojumu un nevienu nelaiž . Bet mums izdevā s pastaigā ties netā lu no katedrā les un pat tikt iekš ā .
Robež a ar Poliju uzreiz skrē ja aiz baznī cas. Un kontrabanda reģ ionā uzplauka. Un slavenā kais kontrabandists š ajā s daļ ā s bija Ostaps Benders! Jā , tas pats. Viņ š pat uzcē la viņ am piemiņ as akmeni vietā , kur viņ š š ķ ē rsoja robež u saskaņ ā ar grā matas pirmo versiju. Vietē jie iedzī votā ji stā sta, ka š eit ir daudz Ostapa Bendera prototipa pē du un ir pat viņ a pē cnā cē ji.
Un mē s kļ uvā m par jumiķ i un uzkā pā m uz tirdzniecī bas centra jumta, varē jā m redzē t krastmalu, garā ko soliņ u Ukrainā un mež us, kas stiepjas daudzu kilometru garumā .
Un mū su vakars beidzā s diezgan neparasti! Var š ķ ist, ka esam nonā kuš i citā viesnī cā vai kopmī tnē . Bet nē .
Š odien mū s uzņ em teltī s Zilo ezeru krastā.
Š ī ir puiš u iecienī tā kā vieta, un viņ i katru nedē ļ u cenš as š eit ierasties piknikos.
Pa ceļ am mē s apmeklē jā m Č etvertinskas pili. Bija kā ds princis, kurš apprecē jā s ar jaunu meiteni un nolē ma kaut kā pā rbaudī t viņ as uzticī bu. Viņ š atgriezā s agrā k nekā plā nots un atrada viņ u kopā ar mī ļ ā ko. No skumjā m viņ š dzē ra etiķ skā bi un izmetā s pa savas pils logu. Tagad pils ir nolaists, neviens to nedara. Un š ī s pils sienā s joprojā m dzī vo viņ a saimnieks un viņ a mī ļ otā , bet spoku formā .
Un, izrā dā s, zem Slavutas ir mī lestī bas tunelis. Visi zina tikai Klevanu. Bet te mums parā dī ja tā du forš u tuneli.
Un te mē s esam priež u mež ā . Skaists tī rs gaiss, ezeri, teltis, ugunskuri, ģ itā ra un bā rbekjū !
Es pat savā cu drosmi, lai dotos peldē ties ezerā.
Ū dens bija silts un tik lielisks, lai varē tu mazgā ties rī ta saulē .
Sen neesmu bijis kempingā.
Mū su intensī vajā grafikā tas bija ī sts š oks un relaksā cija.
Protams, mež ā nav elektrī bas un interneta, tā pē c vakarā bija ī sts atvaļ inā jums bez atskaitē m, Wi-Fi un datora =) Un tikai odi mē ģ inā ja novē rst mū su uzmanī bu no mež a atpū tas!
Liels paldies visiem lī gas puiš iem par š ā du atpū tu un jaunu pieredzi mū su marš rutā ! Un par siltu telti ar guļ ammaisiem =)
Irina Ž uravela
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums uz marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji 2017. gada 5. –28. jū nijā . .
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /
