Hersons de Masons
Masoni ir slepena reliģ iska un politiska rakstura pasaules kopiena. Vā rds "mū rnieks" nozī mē "celtnieks, mū rnieks". Kustī ba radā s 18. gadsimtā kā slē gta organizā cija. Mū rnieki neslē pj savu eksistenci. Noslē pums slē pjas tajā , cik lielā mē rā tie ietekmē politiskos procesus pasaules sabiedrī bā (tas ir no Vikipē dijas, bet tas nav gluž i pareizi. . . )
Epigrā fs:
Es toreiz dzī voju putekļ ainā Odesā...
Tur jau sen skaidras debesis,
Ir daudz apgrū tinoš u kaulē š anā s
Viņ š paceļ buras;
Tur viss elpo Eiropu, pū š ,
Viss mirdz ar dienvidiem un ž ilbina
Daudzveidī ba dzī va.
Itā lijas valoda ir zelta krā sa
Uz ielas jautri izklausā s,
Kur staigā lepnais slā vis,
franč u, spā ņ u, armē ņ u,
Gan grieķ is, gan moldā vis ir smagi,
Un Ē ģ iptes zemes dē ls,
Atvaļ inā ts Corsair, Morals.
A. S. Puš kins. "Jevgeņ ijs Oņ egins"
Dī vains epigrā fs, lasī tā js domā s: Puš kins, Odesa, Oņ egins. . . nu, kā ds ar to sakars Hersonam un masoniem? Un lieta tā da, ka Hersonas un Hersonas guberņ as attī stī bā lī dzdalī ba bija lielā kajai daļ ai ā rvalstu pilsoņ u, un gandrī z visi viņ i piederē ja slepenai biedrī bai, kuras eksistenci joprojā m apvij noslē pumi, kas apslē pti aiz septiņ iem zī mogiem.
Es domā ju, ka jū s uzminē jā t, par kā du sabiedrī bu mē s runā jam. Vispā r par masoniem klī st daudz daž ā du leģ endu, baumu un minē jumu. Kad sā kas spekulā cijas? Tieš i tā , kad zinā š anas beidzas. Tā pē c masonus apsū dz gandrī z visos universā lajos grē kos un tiem piedē vē neesoš us darbus. Mē ģ inā š u nedaudz kliedē t daž us mī tus, pastā stot, kas ir brī vmū rnieki un kā ds bija viņ u ieguldī jums Ukrainas dienvidu reģ iona attī stī bā . Ar š o noslē pumu mums dalī jā s ī sts brī vmū rnieks, kuru satikā m skaistā restorā nā ar ne mazā k skaistu nosaukumu "Nostalgia".
Masonu apņ ē ma noslē pumi, kam pievienosimies arī mē s. Sē ž ot karietē ar melnu aizsietā m acī m pā r acī m, mē s jutā mies kā slepenas "zobena un lemeja" alianses sazvē rnieki.
Tā tad, dosimies pa aizraujoš u marš rutu, pierā dot noslē puma neredzamo klā tbū tni katrā vecpilsē tas ielā .
Mē s gaidā m pilsē tas katoļ u kvartā lus, kur valdī ja Francijas aristokrā tijas gars. Š eit sienas zina simbolu un zī mju nozī mi, un pagrabi atceras svarī gu viesu tikš anā s.
Pastaigā sim pa 18. un 19. gadsimta muiž u ielā m un kvartā liem. Un mē s redzē sim tirgotā ju, zemes ī paš nieku, admirā ļ u, aristokrā tu un mā kslas mecenā tu mā jas. Un, ja jums paveiksies, mums pievienosies Riš eljē gars.
Tā tad, slepenā s biedrī bas izcelsme ir tā lā.13. gadsimtā un nā k no templieš u bruņ inieku ordeņ a. Fakts ir tā ds, ka mū kiem, ņ emot vē rā viņ u reliģ iju, nebija atļ auts cī nī ties, bet bruņ inieki varē ja. Un tā pē c templieš i nolē ma apvienot š ī s divas grupas un ļ ā va mū kiem cī nī ties. Tā atkal apvienojā s bruņ inieki – brī vmū rnieki un templieš u krustneš i. Lai gan sā kotnē ji masoni cē luš ies no mū rnieku ģ ildes, jo vā rds Mason tulkojumā izklausā s kā “brī vā mū rnieks”. Vē sturē neiedziļ inā š os, teikš u tikai to, ka tolaik, lai kļ ū tu par brī vmū rnieku, bija jā gū st labums sabiedrī bai – jā bū t talantī gam komandierim, uzņ ē mē jam, piemē ram, vijoļ meistaram, vai arhitektam. , vai jā bū t labiem sakariem, lai saņ emtu karaliskā s personas atļ auju tam vai citam labdarī bas darbam.
Masoni varē tu piederē t daž ā dā m konfesijā m, tač u noteikti izmantojiet dziļ u kristietī bas ticī bu. Un, starp citu, tieš i masoniem ļ oti nepatika, ka visus lē mumus pieņ ē ma viena persona, tā pē c, ņ emot vē rā zinā mu kontroli pā r karali, viņ i nolemj ieviest parlamentu. Jā , jā , Eiropas Parlaments, dī vainā kā rtā , ir brī vmū rnieku izgudrojums. Brī vmū rniekiem radā s arī ideja par bruņ iniekiem ū dens vā rī š anu, brū č u ā rstē š anu ar arā bu spirtu un virkni citu jauninā jumu, kuru dē ļ karavī ri nevis nomira, bet izdzī voja. Toreiz brī vmū rniecī bu apņ ē ma noslē pumi un mistika, jo neviens nevarē ja saprast, kā karotā ji atdzimst, tikai tad, ja viņ iem palī dz pats velns.
Š ķ iet, ka aizrā vos un noslī dē ju malā , atgriezī š os Hersonā . Kurš to vispā r uzcē la? Ikviens zina princi Grigoriju Potjomkinu ar viņ a tā da paš a nosaukuma “Potjomkina ciemiem”, un š ai leģ endai ir tiesī bas pastā vē t, un par princi Potjomkinu Taurī du es pastā stī š u citā stā stā , un tagad tikai “Kherson de Mason”. Tā tad slavenais komandieris Aleksandrs Vasiļ jevič s Suvorovs pielika roku Hersonas cietokš ņ a celtniecī bai kā Krievijas valsts priekš postenim. Un viņ š piederē ja slepenai brī vmū rnieku biedrī bai, un pat tagad viņ a portrets karā jas visdā rgā kajā Ļ vovas restorā nā un uz tā ir rakstī ts: “Princis, grā fs Aleksandrs Vasiļ jevič s Suvorovs. Lož a "Trī s zvaigznes". Suvorovam bija divi emigrantu biedri, kurus zinā ja visi odesieš i - De Ribas un De Riš eljē , kuri arī bija masoni, un š eit, Suvorova mā jā , tas bija Hersonā , viņ i nolē ma uzcelt Odesas pilsē tu.
“Kherson de Mason” atklā s mums noslē pumus, kas aizsā kā s 18. gadsimtā , kad Francijā izcē lā s revolū cija, sā kā s nemieri, franč u muiž niecī bai vajadzē ja kaut kur aizbē gt un no kaut kā pā rtikt. Un ķ eizariene Katrī na, bū dama pati, kā mē s atceramies, nedaudz ā rzemniece, labvē lī gi ļ ā va visiem ā rzemniekiem, kuri gribē ja izbē gt no viņ u revolū ciju asiņ ainajā m š ausmā m un apmesties uz dzī vi tolaik vē l neattī stī tajā s Krievijas dienvidu guberņ u zemē s. Tā tad uz Hersonu ierodas Renē Vasals, smalkvilnu š ķ irņ u aitu audzē š anas eksperts. Redzot š eit stepes, kas izpleš as pa bezgalī giem plaš umiem, viņ š ā tri izveido milzī gu vilnas raž oš anas kooperatī vu un Hersonas karantī nas salā atver 22 vilnas mazgā tā jus. Un drī z kļ ū st par Hersonas pilsē tas mē ru. Viņ a mā ja ir saglabā jusies lī dz mū sdienā m, tomē r izskatā s nedaudz noplukusi, bet ko lai dara, mū su ierē dņ i vē stures pieminekļ u atjaunoš anas rokā s nenonā k.
Kam, jū suprā t, pilsē ta pā riet valdē pē c Renē Vasala? Pareizi! Francū zim, kurš arī piederē ja masonu lož ai – Antuā nam de Antuā nam. Bū dams Francijas konsuls, viņ š pā rliecinā ja ķ eizarieni par nepiecieš amī bu atvē rt jū ras ceļ u starp Franciju un Krieviju, vienlaikus iegū stot no Katrī nas atlaidi ceturtdaļ as apmē rā no nodokļ a. Un lī dz ar to tika atvē rts tirdzniecī bas ceļ š no Hersonas provinces, kurai piederē ja arī Odesa, uz Marseļ u. Tā pē c Hersonas sadraudzī bas pilsē ta ir Francijas Marseļ a. Viltī gie franč i jau toreiz no š ejienes eksportē ja izejvielas – kvieš us, vilnu, importē ja audumus un smarž as.
Pat grā fs Voroncovs bija arī brī vmū rnieks, un tagad iela, kurā viņ š dzī voja, nes viņ a vā rdu.
Pati pirmā Hersonas kredī tiestā de un finanš u iestā de bija "1. savstarpē jo kredī tu biedrī ba", kas tika atvē rta 1874. gada janvā rī . Tā s parā dī š anā s iniciators bija vietē jais uzņ ē mē js, pilsē tvides vajadzī bā m vienaldzī gs cilvē ks Illarions Ivanovič s Korbuls Jaunā s bankas darbī bas pamatā bija savstarpē ja palī dzī ba un finansiā ls atbalsts no vietē jiem rū pniekiem un uzņ ē mē jiem, kuri biedrī bas biedri. populā ri un uzticami. Mazajiem ī paš niekiem pieejamie iestā des izsniegtie aizdevumi vislabā kajā iespē jamajā veidā veicinā ja tirdzniecī bas un rū pniecī bas attī stī bu Hersonā un tā s apkā rtnē . Sā kumā banku iestā de atradā s ī rē tā ē kā . 1899. gadā pē c provinces arhitekta Antona Svarika projekta Katolič eska un Grjaznaja ielu stū rī (tagad Suvorova iela) tika uzcelta paš a Savstarpē jā s kredī tu biedrī bas ē ka, kas kļ uva par vienu no Hersonas arhitektū ras dekorā cijā m. Jaunajā s telpā s atradā s Biedrī bas valde un banka.
Pirmā s bankas ē ka ir saglabā jusies lī dz mū sdienā m.
Un kā pierā dī jumu tam, ka masoni ir piedalī juš ies tā s veidoš anā , mē s redzam, ka zē ns sē ž uz kompasa, kas ir viens no masonu simboliem.
Uz Hersonas vē sturiskajā m ē kā m mē s visur redzam š os noslē pumainos simbolus: visu redzoš o aci, š pakteļ lā pstiņ u, laukumu, daudzskaldni un citus.
Caumalas simbols. Ko tas nozī mē tu? Un viss ir ļ oti vienkā rš i! Ja mū rnieks parā dī jā s nepazī stamā pilsē tā , tad viņ š nemeklē ja neko vairā k kā mā ju ar š ā du simbolu, t. i. tā bija sava veida zī me ceļ otā jam, ka š eit viņ š vienmē r var atrast sev naktsmī tni un pā rtiku.
Lauva ar gredzenu mutē nozī mē kaut kā du noslē pumu, t. i. š eit nevarē ja baidī ties runā t un apspriest jebkā dus plā nus.
Pat uz piecsimt grivnu vē rtas banknotes tā ir visu redzoš ā acs, kas atgā dina, ka atcerieties: mē s jū s uzmanī gi vē rojam.
Kopumā brī vmū rnieki radī ja arī darba arteļ us. Viens no š iem uzņ ē mumiem bija dzelzs izstrā dā jumu lieš anas artelis. Š eit mē s varam redzē t saglabā tos retumus:
Dž ons Hovards, pē c izcelsmes anglis, arī piederē ja pie pazī stamajiem brī vmū rniekiem, kuri ceļ oja pa Krievijas un Ukrainas nomalē m un pē tī ja ieslodzī to dzī vi, vē lā k rakstot, ka "no tā dā m š ausmā m pat akmens sirdij vajadzē tu asiņ ot. " Patiesī bā viņ š pē c profesijas bija jurists, tač u, ņ emot vē rā to, ka anglis aktī vi piedalī jā s ieslodzī to ā rstē š anā , viņ am tika pieš ķ irta ā rsta profesija. Hovards sniedza lielu ieguldī jumu cilvē ku izā rstē š anā no mē ra, kas diemž ē l viņ u nesaudzē ja. Dž ons Hovards tika apbedī ts netā lu no Hersonas, novē lot uzlikt uz viņ a kapa saules pulksteni, lai sniegtu labumu cilvē kiem arī pē c nā ves.
Itā lieš i arī piedalī juš ies Hersonas celtniecī bā . Š eit, š ajā mā jā , dzī voja ī sts itā ļ u brī vmū rnieks:
Ir saglabā ti pat marmora pakā pieni:
Un kā pnes:
Starp citu, masoni izgudroja arī pastu. Vecā pasta ē ka ir atjaunota, bet mū rnieki aicinā ja mū s uz kafiju autentiskajā kafejnī cā "On Postal". Š eit noteikti ir saglabā ta to laiku enerģ ija.
Un pat autentiski paliktņ i un citi kafijas piederumi. Bija pat doma š ajā s lietā s pasniegt tē ju, bet mums tā s bū tu nozagtas.
Atvainojiet, pat varat doties uz dā mu istabu, lai saņ emtu ekukursiju.
Un starp citu, kases aparā tus, kā arī bezskaidras naudas norē ķ inus, arī izgudroja masoni. Pirmo reizi ieraudzī ju retro kases aparā tu.
Un pat kases aparā ts tiek uzpildī ts.
Ja esat antī ko durvju cienī tā js, piemē ram, es, aicinu jū s iziet cauri durvju marš rutiem.
Š eit pē c č ū skas formas cirtas pat var noteikt, ka š eit acī mredzot dzī vojis farmaceits:
Pastā stī juš i mums brī vmū rniecī bas raš anā s vē sturi un viņ u iesaistī š anos mū su saulainā s Hersonas pilsē tas celtniecī bā , jo viņ i patieš ā m uzcē la Saules pilsē tu, mū rnieki mū s uzaicinā ja uz restorā nu ieturē t maltī ti. p>
Jo visi zina, ka cilvē ki ir izsalkuš i ne tikai pē c cirka, bet arī pē c maizes. Tur mistiskā noslē pumu gaisotnē brī vmū rnieki, kas saprot cilvē ka dabu, mū s cienā ja ar noslē pumainā m vakariņ ā m no sava š efpavā ra.
Kopumā katrs pats izdomā ja brī vmū rniecī bu. Kā ds tos personificē ar bagā tī bu un pasaules ī paš umiem, kā ds ar patronā ž u, kā dam tā ir neierobež ota vara, kā dam tas ir prestiž s, un kā ds domā , ka tā ir tikai krā pniecī ba. Es pats sapratu, ka tas ir racionā ls ieguldī jums. Lai gan domā ju, ka ideoloģ isko brī vmū rnieku ir maz, bū t par š ā das organizā cijas biedru tiek uzskatī ta par ļ oti prestiž u. Un, ja cilvē kam ir nauda, tad ko viņ š vē l vē las? Skaidrs, ka slava un spē ks! Ko tev nozī mē masoni? Rakstiet komentā ros, mani ļ oti interesē jū su viedoklis.
