Dubno – Dzirnavas
Izš ū ts ceļ ojums: saulriets (15. diena)
1. dienu lasiet š eit: www.turpravda.ua/ua/blog-225437.html >
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-225562.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225612.html a>
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-225972.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226037.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226102.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226227.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226267.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226487.html a>
10. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228217.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-227517.html a>
12. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-227537.html a>
13. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228267.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228352.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-229102.html a>
17. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230457.html
18. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230502.html a>
19. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230547.html a>
20. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230602.html a>
21. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232552.html a>
22. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232557.html a>
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-231907.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232627.html a>
Par militā ro fortu, spokiem un bitē m.
Š odien bija brī niš ķ ī gi karsta diena!
Mē s pamodā mies muiž ā "Babina stodola" Kremenecā . Ir pienā cis laiks atvadī ties no mū su garī gajiem koordinatoriem: Jeļ enas un Oļ ega. Pateicoties Olenai un laikrakstam "Realno", mē s kļ uvā m par zvaigznē m Kremenecē un uzzinā jā m visu par mums š eit.
Autobusi no Kremenecas autoostas kursē daž ā dos virzienos: uz Rivni, Ternopiļ u un Š atskas ezeriem. Mums vajag autobusu uz Dubno. Biļ eš u cena 21 grivna. Autobusi kursē ļ oti biež i.
Pē c ā trā m brokastī m mē s ienira vietē jā atmosfē rā un braucā m mikroautobusā stā vot. Izrā dī jā s, ka daudzi cilvē ki gribē ja doties tajā virzienā .
Starp citu, š ā dā s ā trā s brokastī s un pusdienā s mū s ļ oti glā bj Veļ iki augļ u baterija. com. ua
Un tagad mē s jau esam atstā juš i Ternopiļ as reģ ionu un iekļ uvuš i Rivnes reģ ionā . Š eit mū s sagaidī ja gids-arheologs Vitā lijs. Starp citu, Vitā lijs vada interesantu un noderī gu publiku par Dubno, arheoloģ iju un labi zinā mo fortu - Dubno forta priekš posteni (https:// www. Facebook. Com / dubnofort /? Ref = ts & fref = ts)> https:// www. facebook. com / dubnofort /? ref = ts & fref = ts ).
Š is forts kļ uva par mū su mē rķ i. Visi to zina kā Prusaku fortu, bet patiesī bā to sauc par Dubnas cietokš ņ a priekš posteni.
Diemž ē l ar to nav laba transporta savienojuma. Š eit jums ir nepiecieš ams vai nu tū risma autobuss, vai taksometrs, vai kā jā m. Tas ir liels mū su infrastruktū ras trū kums – daudzas vietas ir grū ti sasniedzamas, ne pā rā k labi ceļ i, nav tualetes un ar to saistī tā s labierī cī bas.
Un mē s gā jā m pa pļ avā m. Daba ir brī niš ķ ī ga.
Taka ir gleznaina.
Bet ar mugursomā m un saulē staigā t ir grū ti.
Bet mē s vienmē r nā cā m ar visu savu mantu.
Forts vienkā rš i ir milzī gs. Š eit jū s varat staigā t vairā k nekā vienu stundu. Bet staigā t vienatnē š eit ir diezgan bī stami. Š eit jū s varat iekrist vecā s telpā s, klī st indī go efeju krū mā vai apmaldī ties labirintos. Turklā t daudzi objekti jau brū k un staigā š ana zem arkas arī ir bī stama. Tā pē c, ja iespē jams, protams, labā k š eit ierasties ar zinoš iem cilvē kiem. Jū s varat sazinā ties ar Vitā liju, un viņ š vadī s interesantu ekskursiju un pastā stī s visu informā ciju. Galu galā viņ š ir ī sts arheologs.
Apgā jā m vairā kus grā vjus, devā mies augš ā , lejā uz zemā ku lī meni, gā jā m cauri otrā lī meņ a pazemes grā vjiem.
Forts celts 1870. -1890. gadā un vairā ku karu laikā kalpojis kā aizsardzī ba. Garnizonā š obrī d atradā s lī dz 500 cilvē kiem, bet militā rpersonā m lī dz 2000!
Neskatoties uz to, ka ir pagā juš i daudzi gadi, par paš u fortu ir maz zinā ms, un arheologi turpina to pē tī t. Oficiā li ir 105 istabas, bet š ī s ir tā s. Konservē ts. Un viņ u bija daudz vairā k.
Pē dē jos gados Prusaku forts ir kļ uvis ļ oti populā rs vienas dienas braucieniem, un š eit ierodas daudzi tū risti. Bet pats objekts nevienam nepieder, un neviens par to nerū p.
Ir pat pā rdroš nieki, kas iekā pj pā rpildī tā s telpā s, attā lā s akā s un paliek š eit pa nakti.
Fortā mū s uzrunā ja vietē jais suns, viņ š gā ja ar mums lī dzi visu atpakaļ ceļ u, kas ir apmē ram 5 km. Un mē s svinī gi devā mies kā jā m uz Dubnu.
Dubno mums rā dī ja veco sinagogu, klosteri un blakus esoš os Luckas vā rtus, aizstaigā jā m lī dz Ikvas upei, kur notiek arheoloģ iskie izrakumi un pat redzē jā m, kā tas notiek. Interesanti! Arheologi pastā vī gi kaut ko atrod Dubnā . Š eit ir atrastas Trypillia kultū ras apmetnes, pastā vī gi tiek atrastas Pirmā un Otrā pasaules kara lodes un č aulu apvalki.
Un, protams, mē s neignorē jā m Dubnas pili. Es domā ju, ka š eit viss jau ir nopostī ts, un no pils palikuš i tikai fragmenti. Bet pils izskatā s lieliski.
Ieejas maksa 5 UAH. Un par fotografē š anu arī jā maksā.5 UAH.
Pastaigā jā mies pa pili, atradā m nelielu nobraucienu cietumā , kur atradā s virtuve un ieroč u saimniecī ba, uzkā pā m sienā un tur nelielā tornī . Un pilī izmē ģ inā ja kapuč ī no un sviestmaizes.
Un tur beidzā s mū su iepazī š anā s ar Dubno. Visbeidzot, es vē los izcelt 5 populā rā kā s lietas, kas jā apmeklē Dubno:
- Dubno pils
— Dubno forts
— Luckas vā rti
- Karmelī tu klosteris
- Medonova gora apmetne
— Apskaidroš anā s baznī ca.
Un tagad mē s pā rceļ amies uz Mills.
Mū su koordinatore Oksana sarī koja mums greznu pieņ emš anu š eit!
Vispirms dodamies uz Hodkevič a muiž u.
1785. gadā Chodkevič u ģ imene pā rcē lā s uz Mļ iņ ivu no Č ornobilas un slavinā ja Mļ iņ ivu. Mū sdienā s muiž as teritorijā atrodas novadpē tniecī bas muzejs un Tehnoloģ iju un ekonomikas koledž a.
Starp citu, tikai 40 km attā lumā atrodas vieta, kur 1651. gadā bija zinā ma Berestechko kauja, tā pē c te ir daudz kazaku apbedī jumu un daudzi tā laika arheoloģ iskie atradumi.
Tarass Š evč enko, Lesja Ukrainka, Tadeuš s Kostjuš ko viesojā s Mļ iņ ivā , bet Ivans Fjodorovs savulaik strā dā ja Hodkevič u ģ imenē .
Vairā kā s muzeja telpā s lī dzā s dabas un arheoloģ ijas eksponā tiem ir arī ģ imenes dzī ves eksponā ti.
Un turklā t, protams, ir leģ endas un spoki.
Zem muzeja ir pazemes ejas. Un vispā r pilsē tā , saka, ir daudz eju, kas iet pat zem upes no viena krasta uz otru.
Un š eit, š ajā cietumā , ir baltas dā mas spoks. Saskaņ ā ar leģ endu, Chodkevič u meita Rozā lija devā s uz Franciju palikt, kamē r notika revolū cija. Viņ a tika sagū stī ta un izpildī ta. Un tajā paš ā dienā viņ as mā te ī paš umā ieraudzī ja savas meitas spoku ar nogrieztu galvu. Un spoks iet uz turieni. Kopš tā brī ž a mā te sakrā va mantas un atstā ja ī paš umu. Jums nav jā dodas atvaļ inā jumā uz Franciju, jums ir jā brauc uz Ukrainu! =)
Š eit apkopē jas un apsargi pastā vī gi saskaras ar kaut kā du velnu. Un reiz STB komanda pat ieradā s š eit, lai filmē tu Ekstrasensu programmu.
Bet spoks nav viens.
Un vē l daž i dzī vo pilsē tā .
Katru jū liju muzejā notiek teā tra nakts ekskursijas, un daž kā rt tas var bū t ļ oti biedē još i.
Jau nosaluš i un nobijuš ies cietumā , mē s devā mies uz preses konferenci. Š eit mazliet parunā jā m par projektu “Izš ū š anas ceļ š ”, par ceļ oš anu, tikā mies ar vietē jiem ž urnā listiem un aktī vistiem.
Un tad sā kā s visa jautrī ba. Mū s gaidī ja iepazī š anā s ar dravu un biš kopi.
Pie ieejas mū s sagaidī ja skaista meitene, kura mums spē lē ja banduru un nodziedā ja sirsnī gu dziesmu.
Un tad mē s bijā m ģ ē rbuš ies ī paš os kostī mos. Mē s uzreiz kļ uvā m kā teletū biji. Un devā mies iepazī ties ar bitē m, ar medu.
Lai gan bijā m paslē puš ies no bitē m, tas bija nedaudz biedē još i. Stropos spietoja tū kstoš iem biš u.
Vienā mā jā var dzī vot lī dz 8.000 biš u!
Un viņ i visi strā dā , lai savā ktu ziedputekš ņ us un sniegtu mums garš ī gu medu.
Protams, nogarš ojā m arī vietē jos produktus. Tur vienkā rš i nebija iespē jams stā vē t galvenā biš kopja š arma iespaidā .
Mani ļ oti pā rsteidza un iepriecinā ja vietē jie jaunieš i. Tā vietā , lai klaiņ otu pa pilsē tas ielā m un dzertu alu, viņ i izveidoja jaunieš u brī vā laika pavadī š anas centru - Patelnia. Ir brī vdabas filmu seansi, galda spē les, kvesti, dziesmu konkursi. Centrs ir atvē rts visu vasaru un ikviens var ierasties vakarā un pavadī t laiku patī kamā un lietderī gā kompā nijā . Puikā m ir tikai 16-17 gadi, un viņ i jau var organizē ties, darī t, ko viņ i dedzina.
Tie ir aktī vi jaunieš i, kuriem jā bū t lī dzvē rtī giem!
Un dienas beigā s mē s paē dā m lieliskas vakariņ as Ikvas upes krastā Ellingas sporta bā zē . Ko mē s š eit neā rstē jā m! Bet pats galvenais ir cilvē ki un viņ u viesmī lī ba. Es nebeidzu pā rsteigt cilvē kus savā veidā .
Un pē c sā tī gā m vakariņ ā m tie paš i puiš i no "Cepš anas pannas" mū s aizveda ar laivu braucienā pa Iqwa. Zem rī ta saules stariem skatī jā mies zaļ ajos krastos un klausī jā mies leģ endā s par š o mazo, bet mā jī go pilsē tiņ u.
Un tagad mē s atpū š amies Tehnoloģ iju un ekonomikas koledž as kopmī tnē s. Jau bijā m bē rnu nometnē , laiks izmē ģ inā t kopmī tnes! Nosacī jumi š eit, starp citu, klase!
Irina Ž uravela
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums uz marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji 2017. gada 5. –28. jū nijā . .
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /
