Černobiļas zona rosina pārdomāt dzīvi
Uz Č ernobiļ as zonu, kas kopš.1986. gada 26. aprī ļ a ir piesā rņ ota ar radiā ciju, bez ī paš as atļ aujas nav nemaz tik vienkā rš i. Labi, ka daž ā das tū risma akcijas piedā vā savu plecu tū ristiem. Tā nu es internetā atradu š ā dam ceļ ojumam piemē rotu Kijevas tū roperatoru
"Jebkur". Un cena ir zema salī dzinā jumā ar citiem, un brī niš ķ ī ga organizā cija.
Lī dz pulksten 8:00 visi 9 mū su grupas tū risti pulcē jā s Kijevas Centrā lā s dzelzceļ a stacijas dienvidu terminā lī , kur mū s gaidī ja mikroautobuss fiat ducato. Es ierados pē dē jais)) Mani sirsnī gi sveica grupas vadī tā js Aleksejs, pē c kura mū su š oferis Aleksandrs mū s aizveda no rosī gā s, trokš ņ ainā s lielpilsē tas uz aizliegtā s Č ernobiļ as zonas nā ves klusumu.
Ap 10:00 ieradā mies Dityatki kontrolpunktā pie ieejas 30 kilometru aizlieguma zonā . Bija migla. Š eit policija pā rbaudī ja pases un katrai grupai iepriekš pasū tī tajā zonā izsniedza ī paš u caurlaidi.
Paskatoties apkā rt, redzams diezgan nopietns “ē rkš ķ is”, kas ir norobež ots visā.30 km zonā . Uzreiz manā s domā s uznirst asociā cijas ar cita veida zonu - cietumu. Tikai tur nevar brī vi iziet ā rā , bet te nevar brī vi ienā kt.
Dityatki kontrolpunktā kopā ar mums autobusā iekā pa mū su Č ernobiļ as zonas gids Valē rijs Ivanovič s. Viņ š ir dzimis Pripjatā , strā dā jis Č ernobiļ as atomelektrostacijā pirms 1986. gada un strā dā lī dz š ai dienai, bū dams visas Č ernobiļ as drā mas liecinieks un eksperts. Tā pē c viņ a stā sts bija dzī vs un interesants.
Piestā jā m pie ieejas Č ernobiļ ā , Č ernobiļ as zonas “galvaspilsē tā ”, lai nofotografē tos.
Mū s uzreiz aizveda uz organizā cijas "Č ernobilinterinform" biroju, kur noklausī jā mies ievadlekciju par Č ernobiļ as traģ ē diju, izslē gš anas zonu un mū sdienu dzī vi Č ernobiļ ā . Dzirdē jā m par speciā listu drū majā m nā kotnes prognozē m. Piemē ram, par to, kas notiks, ja radioaktī vais amerī cijs nokļ ū s gruntsū deņ os un pē c tam Pripjatā , Dņ eprā...Mē s arī rū pī gi apskatī jā m teritorijas piesā rņ ojuma kartes ar cē ziju-137 un plutoniju.
Mū sdienu Č ernobiļ a, kas atrodas 18 km attā lumā no kodolsprā dziena epicentra, lai arī izskatā s blā vi, bet turpina dzī vot savu dzī vi. Tā kā radiā cijas fons pilsē tā kopumā ir normā ls, tajā dzī vo ap 1300 č ernobilieš u un aptuveni 200 paš mā ju iedzī votā ju, kas atgriezuš ies mā jā s pē c piespiedu pā rvietoš anas.
Č ernobiļ as pievā rtē apskatī jā m divas interesantas vietas. Vispirms bija piemineklis “Tiem, kas izglā ba pasauli” – drosmī gajiem ugunsdzē sē jiem, kuri pirmie uzņ ē ma nā vē još u kodolbriesmoni.
Otrajā vietā bija eksplozijas seku likvidē š anai izmantotā aprī kojuma ekspozī cija.
Apbraukuš i peļ ķ es, kurā s š eit iebraukt nav ieteicams, atgriezā mies autobusā un izbraucā m Pripjatas virzienā . Bet mē s atgriezī simies Č ernobiļ ā...
Iebraucot 10 kilometrus garajā aizlieguma zonā caur Lelivas kontrolpunktu, piestā jā m bijuš ajā Kopač i ciemā , kas pē c iedzī votā ju pā rvietoš anas tika burtiski izjaukts un ierakts zemē . Tagad visā ciemā tikai pilskalni starp kokiem un bezgalī gas zī mes “Bī stami. Radiā cija". Bet par brī numu palika bijuš ais bē rnudā rzs, kurā
devā mies uz daž ā m minū tē m, jo ilgstoš i tur uzturē ties nav droš i veselī bai. Bija grū ti to redzē t. . .
Mū su uzticī gie gidi Aleksejs un Valē rijs Ivanovič i mū s gaidī ja pie autobusa.
Redzot no tā lienes miglā Č ernobiļ as atomelektrostacijas aprises, vē lē jā mies izkā pt no autobusa un paskatī ties.
Pagriež ot pa labi, varē ja redzē t atomelektrostacijas 5. un 6. bloku, tikai 20% nepabeigti. Netā lu atradā s pamesti celtņ i. . .
Un, skatoties zem kā jā m, es pamanī ju, kā daba uzvar starojumu)
Apmetuš i loku apkā rt Č ernobiļ as atomelektrostacijai, apstā jā mies pie 4. energobloka vā rtiem, lai no tuvas distances apskatī tu objektu “Sarkofā gs” - betona un tē rauda patversmi, zem kuras tiek noblī vē tas pē c sprā dziena radioaktī vā s lauskas. . Š eit uz ī paš a skatu laukuma atrodas piemiņ as zī me Č ernobiļ as varoņ iem.
Radiā cijas fons tiek uzskatī ts par droš u lī dz 30 m / r stundā (0.3). Un š eit pie stacijas tas ir 13.5 reizes augstā ks.
Blakus stacijai tiek bū vē ts jauns, uzticamā ks sarkofā gs, kas izmaksā aptuveni 1 miljardu eiro un dod garantiju uz 100 gadiem. Pabeidzot darbus 2015. gadā , tas tiks stumts pa speciā lā m sliedē m virs vecā sarkofā ga. Š o objektu ir aizliegts fotografē t, tā pē c fotogrā fijas š eit nelieku.
Mē s devā mies uz pamesto enerģ ē tiķ u pilsē tu Pripjatu, kas atrodas 4 km attā lumā no stacijas.
Viņ i ienā ca pilsē tā pa "nā ves tiltu". Kā pē c tas tika nosaukts š ā di? Jo pirmajā s dienā s pē c sprā dziena ugunsgrē ku Č ernobiļ as atomelektrostacijā bija ieraduš ies skatī ties Pripjatas iedzī votā ji, pat mā tes ar maziem bē rniem. Tā piedā vā ja labu skatu uz š o stihiju, bet...toreiz starojums uz tilta pā rsniedza normu simtiem reiž u, bet uz kokiem 7-10 tū kstoš us reiž u! Un cilvē ki saņ ē ma nā vē još u devu
radiā cija, un vē lā k nomira.
Lai gan pē c redzē tā apetī tes nebija lielas, tomē r piekritu videi draudzī gā m pusdienā m Č ernobiļ as speciā lā kombinā ta ē damzā lē . Paldies, ē diens bija patieš ā m labs!
Pē c pusdienā m devā mies uz dzelzceļ a tiltu pie stacijas sienā m, no kura izdevā s pabarot vietē jā s zivis, kas pazī stamas ar savu skaitu un izmē ru. Starp tiem bija milzī gs sams.
Pē c š ā das pozitī vas uzmanī bas novē rš anas mē s apceļ ojā m Pripjatas spoku pilsē tu. Sā kā m no centra, aizaugusi ar kokiem un sū nā m, kas absorbē ja bī stamo starojumu. Š eit komentā ri nav vajadzī gi. . .
Daž viet Pripjatā radiā cijas lī menis joprojā m 30 reizes pā rsniedz pieļ aujamo normu!
Labi, ka ilgi neapskatī jā m visas iespē jamā s drupas, neiegā jā m dzī vojamā s ē kā s. Galu galā negatī vā s emocijas jau bija pā rņ ē muš as smadzenes, un kamols saspieda rī kli no cilvē ka nolaidī bas un bezpalī dzī bas atziņ as pirms traģ ē dijas. Bet Pripjatā.1986. gadā bija 5.000 cilvē ku! Vidē jais vecums bija 26 gadi, un katru gadu piedzima vē l 1000 bē rnu. Viens sprā dziens mainī ja visu – gan dzī vesvietu, gan plā nus, gan paš u "mierī gā atoma" ķ ī lnieku dzī vi. No visā m ar radiā ciju piesā rņ otajā m apdzī votajā m vietā m 17.000 cilvē ku tika izlikti. Saskaņ ā ar oficiā lajiem datiem miruš i aptuveni 12.000. Un izdzī vojuš ajiem tika pieš ķ irti pieticī gi pabalsti un novē lota kompensā cija. Bet vai var nopirkt tē vu, mā ti vai bē rnus? Vai pat par lielu naudu ir iespē jams atvieglot Č ernobiļ as bā reņ u zaudē juma sā pes?
Bet ļ aunā kais ir meli! Vadī tā ji slē pa no cilvē kiem patiesī bu par patiesajā m briesmā m, un tā pē c Pripjatas pilsē ta vairā kas dienas pē c sprā dziena dzī voja normā lu dzī vi. Bē rni spē lē jā s smilš u kastē s, jaunieš i staigā ja pa parku, netika atcelta pat parā de 1986. gada 1. maijā centrā lajā laukumā . Bet š ajā parā dē desmitiem cilvē ku zaudē ja samaņ u un krita. . . Š ajā laikā
Bruņ utransportieri brauca ar kodoldegvielu, un karavī ri savā ca mirstī gā s atliekas
grafī ta stieņ i ar lā pstā m, mirst pē c daž ā m dienā m, nedē ļ ā m, mē neš iem...Sā p...Briesmī gi...Negodī gi...
Atceļ ā vē lreiz apmeklē jā m Č ernobiļ u. Pirmkā rt, piemineklis taurē još ajam eņ ģ elim un 94 apmetnes - traģ ē dijas upuriem...
Tad bija Sv. Iļ jinska pareizticī go baznī ca, kuras tuvumā man izdevā s aprunā ties ar paš mī tniekiem.
Č ernobiļ as apskates beigā s mē s apskatī jā m upes ostu ar nogrimuš ajiem kuģ iem un privā to nedzī vojamo sektoru.
Pie izejas no aizlieguma zonas izgā jā m dozimetrisko kontroli.
Ceļ ojums uz Č ernobiļ as aizlieguma zonu mani satricinā ja lī dz sirds dziļ umiem un izraisī ja daudz negatī vu emociju, piemē ram, sā pes un aizvainojumu. Bet tas arī noderē ja. Pā rdomā jot notikuš o traģ ē diju, man tika atgā dinā ta viena svarī ga patiesī ba: “Cilvē ks valda pā r cilvē ku, kaitē jot viņ am” (Salamans Mā cī tā js 8:9). Esmu aizkustinā ts vē l vairā k cerē t uz Radī tā ju, kurš
vienī gais, kas spē j pilnī bā attī rī t inficē to zemi.
Š o mā cī bu ekskursiju organizē ja tū roperators Anywhere.
