Осенняя мелодия степных каньонов Steppu kanjonu rudens melodija

Man patī k rudens. . . un ne tikai gadalaiks, bet arī prā ta stā voklis. Daba atklā j savu pē dē jo skaistumu, uz brī di nomierinā s, atrod harmoniju un saplū st ar cilvē ku. Abiem mazliet skumji, ka lī dz ar siltumu aiziet arī vasara un lī dz ar to rosī gā s dzī ves koš ā s krā sas. Un kā no koku lapā m krī t nepiepildī tas cerī bas, maigi š alcot zem kā jā m, un tu atkal domā par dzī ves jē gu un bū tnes neaizskaramī bu. . . Tā dos brī ž os mani neatvairā mi velk daba, ar to gribas doties pensijā un vienkā rš i izš ķ ī st š ajā nedaudz skumjā rudens melodijā .

Š oreiz mani piesaistī ja stepju kanjoni, lai redzē tu rudens krā sas. Un ne tikai kanjonos, bet Velna ielejā . Uz š o vietu ir ļ oti viegli nokļ ū t: dodieties uz Nikolajevas apgabalu, Voznesensky rajonu, Trikrati ciematu. Nu tad pa bruģ akmeņ iem uz Aktoves ciemu (nu mums nav ceļ u, nē - un viss! ).

Pirmais dabas brī nums, ko satikā m ceļ ā , ir Arbuzinskas kanjons, tā sauktais "Mazais" kanjons, kas savu nosaukumu ieguva, jo atrodas tuvu "Lielais" kanjons, draudī gi saukts par Velna kanjonu. Starp citu, abi š ie kanjoni ir daļ a no Bugsky Gard Nacionā lā dabas parka, par kuru es nedaudz pastā stī ju savā iepriekš ē jā stā sts par Migei.

Arbuzinska kanjons ir vairā k nekā č etrus miljardus gadu vecs. Tas veidojies vulkā niskas darbī bas rezultā tā , kas darbojā s gandrī z uz visas Zemes virsmas. Un gadsimtiem ilgi dienvidu bugas ū deņ i gā ja cauri akmeņ iem, pamazā m izskalojot aizas. Tā radā s Arbuzinska kanjons, kas savu nosaukumu ieguvis, pateicoties Arbuzinkas upei, kas sadala kanjona klintis divā s daļ ā s. Starp citu, š ajā vietā jū s iegū stat skaistas fotogrā fijas un varat baudī t skaistus skatus.

Ū dens apskalotā kanjona apakš ā pamazā m veidojā s milzī gi sū nā m klā ti akmeņ i.

Daudziem kanjona laukakmeņ iem ir nosaukumi, piemē ram: Skovoroda, Akmens maiss, Sievamā tes mē le. Ja ticē t pasakā m, tad š ajā vietā pat notikuš i seni pagā nu rituā li, un upurakmeņ i kalpojuš i kā upurē š anas vieta.

Akmeņ i veido kaut ko lī dzī gu dabī gam labirintam, man ir ā rkā rtī gi grū ti iespraust starp daž ā m plaisā m.

Starp citu, daļ a no š ī kanjona ir pat Austrijā . Vī nē tiek rī kota akmeņ u izstā de no visas pasaules, un akmens, kas simbolizē Eiropu, ir ņ emts no š ejienes.

Pē c mazā kanjona apbrī noš anas dodamies apskatī t lielo Velna kanjonu, kas atrodas tā da paš a nosaukuma ielejā .

Velna kanjonu griež upe ar ne mazā k biedē još u Mertvoda nosaukumu, pa kuru, saskaņ ā ar leģ endu, skiti sū tī ja savus valdniekus pē dē jā ceļ ojumā . Nu, acī mredzot, š ā da rituā la dē ļ upe ieguva savu nosaukumu.

Aktovskas kanjons pā rsteidz ar savu izmē ru. Ar 50 metru dziļ umu tas ir vienī gais savā ainavā lī dzī gs slavenajiem Ziemeļ amerikas kanjoniem. Tā ds Lielais kanjons miniatū rā .

Tā ir pilna ar tū ristiem jebkurā gadalaikā . Tač u sarež ģ ī tā reljefa dē ļ , lai nobrauktu lejā , jā iesaistā s klinš u kā pš anā , pretē jā gadī jumā vienkā rš i riskē nokrist no akmeņ iem. Bet alpī nistu vidū š ī s klintis ir ļ oti populā ras. Š ķ iet, ka zemā k redzamā s personas ir lī gotā ji.

Kanjons ir ļ oti neparasts ar to, ka aug ielejā stepes vidū , varbū t tā pē c to sauc par Velna kanjonu, lai gan neko velniš ķ ī gu tur nemanī ju. Gluž i pretē ji, tā ir diezgan valdzinoš a dabas parā dī ba. Skaists! Un jums nav jā dodas uz Kolorā do.

Pē c kanjoniem iesaku visiem piestā t Trikrat mež ā – labirintā , lai pastaigā tos un rī kotos piknikā . Š o stepju reģ ioniem pilnī gi neparasto mež u rū pī gi izveidoja un audzinā ja zemes ī paš nieks un Hersonas muiž niecī bas lī deris Viktors Skarž inskis. Pamazā m vā cot augus no visas pasaules, viņ š tos atveda uz dzimtajā m zemē m, un, padziļ inā ti studē jot botā niku, viņ š izveidoja veselus mež us. Un tagad mums ir iespē ja š ā dā s vietā s atpū sties, izbaudot dabas skaistumu.

No sē rijas "Es mī lu Ukrainu".