Odesa joprojām gaida (Beigas)
Un ne tikai Odesa. Noslē pumainā Besarā bija, reģ ions, kas stiepjas starp divā m lielā m upē m – Dņ estru un Donavu, ir gatava atklā t savus noslē pumus.
Pa Belgorodas-Dņ estrovskas pilsē tas ielā m lē ni brauc mikroautobuss. Iespē jams, tas ne ar ko neatš ķ iras no daudzā m provinč u pilsē tā m mū su valstī . Un tikai tad, kad pavisam negaidī ti tavā priekš ā atveras vecs cietoksnis, tu sā c apzinā ties tā unikalitā ti. Blakus centrā lajiem vā rtiem, tieš i lejup pa nogā zi, ir arheoloģ iskie izrakumi. Ziņ kā rī go acu priekš ā parā dā s senos laikos celto mā ju notī rī tie pamati.
Kas cilvē kus piesaista š ajā s zemē s, droš i vien neviens nepateiks. Bet jau pirms vairā k nekā simts tū kstoš iem gadu š eit jau dega neandertā lieš u pavardi. Tad bija cimmerieš i, skiti, grieķ i. Tiek uzskatī ts, ka tas bija pē dē jais, un lielā koties tie bija imigranti no Milē tas, kas nodibinā ja jauno pilsē tu.
Vā rdu Tyra viņ š ieguva no tā s pakā jē tekoš ā s upes nosaukuma. Kopumā tā s vē sturē pilsē tai bija aptuveni divdesmit nosaukumi, priekš pē dē jais no tiem un, iespē jams, slavenā kais Akkermans.
Š ī cietokš ņ a varenī ba ir pā rsteidzoš a. Uzcelta piecpadsmitā gadsimta beigā s pie paš iem Dņ estras estuā ra ū deņ iem, daudzus gadsimtus tas kalpoja kā uzticams priekš postenis, kas pasargā ja no ienaidniekiem. Galvenā ieeja ir Kiliya Gate. No trim pusē m cietoksni aizsargā dziļ š grā vis, kas senos laikos bija vairā k nekā.20 metrus dziļ š un 14 metrus plats. Pā ri tam tika uzmests paceļ amais tilts.
Iekš ā ir tikai milzī ga tā sauktā saimniecī bas pagalma telpa. Maz ticams, ka jū s atradī sit citur lī dzī gu mē rogu. Turpat pie sienas atrodas arheoloģ isko atradumu ekspozī cija. Un pa robu draudī gi lū r vecs krievu lielgabals. Stā vi pakā pieni ved lī dz paš ai sienas augš ai. To biezums un augstums ir pā rsteidzoš i, sasniedzot attiecī gi piecus un septiņ us metrus. Un kopē jais garums pā rsniedz divus kilometrus.
Pa kreisi no galvenajiem vā rtiem paceļ as Jaunavas tornis. Viņ i saka, ka tajā joprojā m guļ Moldovas valdnieka Aleksandra Labā meita princese Tamā ra. Kopumā bija trī sdesmit č etri torņ i, no kuriem divpadsmit bija kaujas. Daž iem no tiem bija savi nosaukumi: Ovidija tornis, Puš kins, Temnica, Komendantskaja.
Netā lu no galvenajiem vā rtiem paceļ as brī numainā kā rtā saglabā tais moš ejas minarets, kas celta sultā na Bajezī da II vadī bā.12. –17. gadsimta kristieš u baznī cas vietā . No tā s augš as labi var redzē t visu pagalma teritoriju. Kā dreiz tur bija dzī vojamā s mā jas, un briesmu gadī jumā š eit slē pā s pilsē tas iedzī votā ji. Mū sdienā s ir palikuš as tikai daž as ē kas. Lielā kajai daļ ai torņ u no pagalma var nokļ ū t pa akmens kā pnē m. Neskatoties uz milzī gajā m zī mē m, kas brī dina par briesmā m, tū risti vienkā rš i uzskata par savu pienā kumu pā rbaudī t apkā rtni no š o sienu augstuma. Ī sa pastaiga virsū sniedz nesalī dzinā mu baudu.
Ieeju cietokš ņ a garnizona pagalmā apsargā viens no augstā kajiem torņ iem – “noliktavas tornis”. Veicot izrakumus tā s cietumos, tika atklā ti lieli prosa krā jumi, kas gulē ja vismaz divus lī dz trī s simtus gadu. Tī ri intereses pē c nolē ma atrastos graudus iesē t. Un kā ds tas bija pā rsteigums, kad tas uzdī gst. Interesanti, ka no š ejienes sā kas pazemes eja, kas stiepjas lī dz grieķ u kapsē tai Belgorodas-Dņ estrovskas dienvidu nomalē .
No stū ra torņ a pa š auru spraugas spraugu paveras vienkā rš i satriecoš s skats uz Dņ estras grī vas ū deņ iem. No š ejienes var redzē t arī otro pagalmu. Iepriekš š eit atradā s kazarmas, staļ ļ i un munī cijas noliktavas. Un visbeidzot citadele. Sava veida cietoksnis cietoksnī . Celta 17. gadsimtā , labā stā voklī saglabā jusies lī dz mū sdienā m. Tā s varenā s sienas sargā stū ra cilindriskos torņ us. Š eit, kā parasti, atradā s augstā kā s varas iestā des.
Bet laiks ir nenotverams. Ir pienā cis laiks atkal doties ceļ ā . Un pie izejas no cietokš ņ a gaida pā rsteigums. Ir jau divi mikroautobusi. Otrais, ī paš i ceļ ojumam uz š o tuksnesi. Ko viņ i sola drī zumā parā dī t. Jā bū t pā rsē š anā s un uz priekš u, virzienā uz reģ ionā lo centru Sarat.
Un tad pagriezieties uz vietē jo ceļ u. Lai gan tas ir ļ oti viegls. Patiesī bā ir virziens un tas, kas kā dreiz bija ceļ š tā lā pagā tnē . Bet tie joprojā m ir ziedi. Drī z mikroautobuss parasti pā rvietojas uz zemes ceļ u. Viņ i saka, ka tā s ir bijuš ā militā rā poligona zemes. Tad jau labā k no trases nenogriezties. Jū s nekad nezinā t, kas var gulē t zemē . Viņ i arī saka, ka poligons atkal darbojas. Tad atliek cerē t, ka mikroautobusi nav artilē ristu mē rķ u sarakstā .
Bet pat bez š ī ir pietiekami daudz problē mu. Pē kš ņ i rietoš ā s saules staros priekš ā parā dā s trī s kombaini. Kuri nepā rprotami iet uz psihisku uzbrukumu. Un ar ķ ē di. Un nav kur bē gt. Labi, ka š oferis izdodas ar kā du neiedomā jamu manevru, gandrī z vai izspiesties sā nis gar kalna malu starp š iem mehā niskajiem nī lzirgiem.
Š ķ iet, ka š ī s stepju sacī kstes ilgs mū ž ī gi. Bet nē . Pē kš ņ i priekš ā ieplakā parā dā s saimniecī bas ē kas. Un tad, tuvojoties, starp kokiem sā k parā dī ties mā jas. Vē l pā ris pagriezieni un viss. Tagad varat atpū sties un skatī ties apkā rt.
1946. gadā saistī bā ar militā rā poligona izveidi tika pā rvietoti Moldovas ciematu Frumuš ika-Nova un Rosija iedzī votā ji. Pagā ja gadu desmiti, lī dz viņ u bē rni un mazbē rni varē ja atgriezties savā s dzimtajā s zemē s. Un 2006. gadā viņ i nodibinā ja fermu Frumushika-Nova (http://frumushika. com ).
Š odien tas ir ģ imenes atpū tas centrs, kurā var atpū sties gan pieauguš ie, gan bē rni, radinieki un draugi. Pie ieejas stā v lielā kais granī ta piemineklis Ukrainā . Pieminekļ a augstums ir 16 metri 43 centimetri (17.93 metri ar postamentu), bet svars - 1080 tonnas. Tas, ko milzu gans meklē rietoš ā s saules krē slā , ir neaptverami. Lai gan viņ š noteikti redz daudz labā k. Jo lietus sā kumā jū s varat kaut ko uzmanī t tikai skrienot.
Starp kokiem ir redzamas dī vainas figū ras. Fakts ir tā ds, ka Besarā bijas ciems ir kļ uvis par pē dē jo padomju laika skulptū ru patvē rumu. Lū k, beidzot viņ iem iestā jā s miers. Divas leģ endā ras lidmaš ī nas AN-2 un L-410 nolaidā s nomalē un sasala. Tieš i viņ i nodroš inā ja gaisa sakarus padomju iekš zemē . Un vecais riteņ traktors š ī s zemes uzara pirms kara. Starp citu, daudzus lauksaimniecī bas mehā nismus var atrast burtiski ik uz soļ a.
Un arī ī sts baseins. Mazs, piecpadsmit metru. Bet tas ir stepē . Tikmē r lietus pā rvē rš as ī stā lietusgā zē un vieglu gaitu nomaina ciets galops. Tikai pietiekami daudz enerģ ijas rezervju, lai ienirt savā s mā jā s. Apdzī votai vietai pieš ķ irta divstā vu medī bu mā ja 12 personā m un mednieku mā ja 4 personā m. Interjers atbilstoš s. Tas ir, ā das, galvas un pildī ti dzī vnieki.
Divdesmit minū tes, lai norē ķ inā tos un pavakariņ otu. Laimē jas tiem, kas dzī vo lielā mā jā . Jo galds ir uzklā ts tikai viņ u pirmajā stā vā . Bet kaimiņ iem atkal jā brauc lietū . Tač u mē rķ is attaisno pū les. Ī sti moldā vu gardumi. Obligā ts aitas siers. Galu galā saimniecī bā ir Eiropā lielā kais aitkopī bas komplekss karakulas š ķ irnes aitu audzē š anai. Attiecī gi mā jas desa, hominy, dā rzeņ i un mā jas vī ns. Viss audzē ts un raž ots uz vietas. Un nekā das ķ ī miskas vielas.
Tagad varat doties uz sā niem. Tā kā nā kamajā dienā ir paredzē ts agri celties.
Izbraukš ana pulksten seš os no rī ta — tas ir no ekstrē mā s kategorijas. Bet izdevā s maldinā t ļ aunos kombinatorus. Jebkurā gadī jumā , izņ emot paipalas un fazā nus, neviens pa ceļ am nesastapā s. Pareizā k sakot, pa ceļ am. Maz ticams, ka stepju grunti var saukt par pieņ emamā ku terminu. Un pat brauciens uz ciematu ar burvī go nosaukumu Veselaja Dolina pa asfaltu ī sti neko nemainī ja. Tie paš i caurumi, tikai tagad uz cita fona.
Berezino, Tarutino, Artsyz - viens reģ ionā lais centrs tiek aizstā ts ar citu, tač u situā cija nemainā s. Apmē ram simts kilometru trī s stundā s. Tas ir nopietni. Un tikai izeja Saratā uz marš rutu Odesa - Reni sniedz atvieglojumu. Tomē r viņ i kaut ko dara. Celtniecī ba joprojā m turpinā s. Tač u palicis pavisam maz.
Izmail (https://www. izmail-rada. gov. ua/) sagaida jū s ar saulainu laiku un vieglu vē ju. Simboliski, ka pilsē tas iepazī š ana sā kas ar jū ras staciju. Pā rsteidzoš i, ka jū ra ir aptuveni simts kilometru attā lumā , un kuģ i piestā j. Sakā rtotajam un labiekā rtotajam uzbē rumam ir leģ endā rā Padomju Savienī bas Donavas kuģ niecī bas vadī tā ja Luka Kapikrajana vā rds. Tā s sā kumā atrodas jū rnieku patrona Svē tā Nikolaja kapela. Ostas celtņ i ir redzami augš tecē un lejtecē . Un pretē jā krasts jau ir sveš s, rumā ņ u. Tas atrodas č etrsimt metru attā lumā no stiprī bas.
Tautu draudzī bas aleja ietek Suvorova avē nijā , pilsē tas centrā lajā maģ istrā lē . Kas bū tī bā attē lo divas ielas, kuras atdala parku un laukumu ķ ē de. Paš ā sā kumā uz postamenta uzsala bruņ u laiva no Lielā Tē vijas kara laikiem. Viņ š aktī vi piedalī jā s kaujā s pie Donavas. Tas tika nogremdē ts, pē c tam pacelts, atjaunots un novietots mū ž ī gajā stā vvietā .
Kalnā paceļ as pilij lī dzī ga Besarā bijas viesnī ca. Kvartā lu tā lā k tajā paš ā spraugā caur blī viem koku zariem redzama kara hospitā lis. Interesanti, ka kopš tā pirmsā kumiem viņ š savu profilu nav mainī jis. Mū sdienā s tajā ā rstē jas robež sargi.
Aiz mikroautobusa logiem peld jū rnieku laukums, Grieķ ijas laukums un, visbeidzot, pietura pie pieminekļ a Ģ enerā lisimo Suvorovam. Otrajā sē rijā jā precizē . Pirmā tika atklā ta 1913. gada 6. novembrī Rimnikā (Rumā nija) par godu 120. gadadienai kopš Krievijas un Austrijas karaspē ka uzvarā m pā r turkiem. Projekta autors bija Odesas tē lnieks Boriss Eduards. Tač u Pirmā pasaules kara laikā skulptū ra pazuda. Visticamā k, tas tika nosū tī ts kausē š anai.
Izmailā komandiera piemiņ as iemū ž inā š ana tika uztverta nopietnā k. Pateicoties mē ra iniciatī vai D. F. Tulč ianova, Komunā lā padome nolē ma uzcelt pieminekli un pieš ķ irt lī dzekļ us 2000 rubļ u apmē rā . Pieminekļ a celtniecī ba tika uzticē ta mā ksliniekam-tē lniekam B. V. Edvards. Projektu atbalstī ja pats imperators Nikolajs II, kurš no saviem personī gajiem lī dzekļ iem ziedoja trū kstoš os 1198 rubļ us. Otrā pieminekļ a svinī gā nolikš ana notika Izmailas Katedrā les laukumā.1914. gada 15. jū nijā .
Tomē r kara uzliesmojums neļ ā va ī stenot plā nus. Gatavā skulptū ra no autora darbnī cas tika nogā dā ta Odesas Mā kslas muzeja pagalmā . Tur viņ a stā vē ja lī dz Otrā pasaules kara beigā m. Un tikai 1945. gadā pē c Ukrainas Tautas komisā ru padomes rī kojuma statuja tika nogā dā ta Izmailā un uzstā dī ta centrā lajā alejā , kas nes diž enā krievu komandiera vā rdu. Interesanti, ka divi lielgabali aiz pieminekļ a ir sveš i. Uz viņ u stumbriem skaidri redzamas angļ u monarha Dž ordž a III monogrammas. Viņ i dienē ja Turcijas armijā . Un tā notika, ka pieminekli uzvarē tā jam sargā uzvarē to lielgabali.
1954. gadā Vinnicas apgabala Tulč inas pilsē tā , kur 1796. –1797. gadā atradā s Suvorova armijas š tā bs, tika uzstā dī ts vē l viens piemineklis. Un, visbeidzot, pē dē jā skulptū ra no sē rijas tika uzstā dī ta 2012. gada 29. septembrī Odesā Nikolajeva ceļ a un Dobrovolska prospekta krustojumā Suvorovas rajonā .
Aiz kokiem ir redzama Svē tā Aizlū gš anas katedrā le. Tā tika uzcelta vecas koka baznī cas vietā , kas celta turku laikos. Katedrā les iesvē tī š ana notika 1831. gada 12. septembrī . Patiesī bā sā kumā bija plā nots bū vē t trī s altā ru baznī cu. Un tas pat tika nolikts 1820. gada 8. jū lijā . Bet pē c diviem gadiem atnā ca sapratne, ka pilsē ta naudas izteiksmē tā du kolosu neizvilks. Bija nepiecieš ami 300 tū kstoš i rubļ u. Lepnums tika pazemots un tika pasū tī ts jauns templis tikai par 80 tū kstoš iem, un tajā jau ir viens altā ris.
Lielā kā daļ a vē sturnieku par arhitektū ras projekta autoru uzskata arhitektū ras profesoru un Maskavas Mā kslas akadē mijas rektoru Avramu Ivanovič u Meļ ņ ikovu. Jo ī paš i viņ š projektē ja Spaso-Preobrazhensky katedrā li Bolgradā , Kristus Piedzimš anas katedrā li Kiš iņ evā , Pusapaļ a laukuma ansambli Odesā .
Daž i pē tnieki pieš ķ ir plaukstu slavenajam Odesas arhitektam G. I. Torricelli, kurš projektē ja daudzas mā jas un baznī cas Novorosijā un Krimā . Ir arī versija, ka projektu izstrā dā jis slavenais Odesas arhitekts F. Bofo. Viņ š ir Potjomkina kā pņ u Odesā un dorieš u kolonnas celtnieks Cahulas kaujas vietā.1770. gadā .
Vienlaikus ar katedrā les celtniecī bu tika uzcelts arī zvanu tornis. Vispirms koka. Kuru 1848. gadā Odesas pilsē tas arhitekts I. Kozlovs nomainī ja 65 metrus augsts akmens trī spakā pju zvanu tornis. Tajā paš ā gadā par Izmailas tirgotā ja Pē tera Sorokaļ etova lī dzekļ iem zvanu tornis ar katedrā li savienoja ar segtu galeriju, bet virs tā tika uzcelta augš ē jā Svē tā Nikolaja Brī numdarī tā ja baznī ca. Un jau 1937. -38. gadā tika uzcelta kolonā de un aprī kota apkā rtē jā teritorija.
Baznī cu zvanu izgatavoš anai imperators Nikolajs I ziedoja 80 sagū stī tus Turcijas lielgabalus, kas sver 2000 mā rciņ u. Vē l 800 mā rciņ as pievienoja mē rs Tuč kovs. Viens no lielā kajiem Ukrainā , 11 tonnas smagais galvenais zvans tika izliets 1833. gadā . Bet ar jaunā ko brā li iznā ca nesaprotams stā sts. Sā kotnē ji tā svars bija 8 tonnas. Pē c tam viņ am Harkovā tika veikta asins pā rlieš ana. Tajā paš ā laikā viņ š zaudē ja svaru lī dz 5.5 tonnā m. Un tad tas pilnī bā saplaisā ja. Vietē jie nepieredzē juš ie zvanī tā ji nezinā ja, ka ziemā pirmajam sitienam jā bū t ļ oti vieglam. Turklā t ir vē l 3 vidē ji zvani un seš i mazi zvaniņ i daž ā dā s lietderī bas pakā pē s. Daž iem nepiecieš ama asins pā rlieš ana.
Senas katedrā les iekš pusē sā kumā mirdzē ja nevainojamā baltumā . Un tikai 1912. -1914. gadā tos gleznoja mā kslinieks Pā vels Piskarevs, slavenā Viktora Vasņ ecova students. Viņ a paraksts latī ņ u burtiem atrodas uz freskas, kurā attē lots Svē tais Nikolajs katedrā les kupolajā daļ ā . Ir pierā dī jumi, ka vairā kos gadī jumos tika izmantotas paš a Vasņ ecova skices, kas sagatavotas Kijevas Vladimira katedrā les gleznoš anai.
Pē c ceturkš ņ a ir obligā ts piemineklis Tarasam Š evč enko. Autovadī tā jiem tas kalpo kā lielisks ceļ vedis. Tieš i š eit ir jā griež as tiem, kas dodas uz Bolgradu.
Izmailā ir vē l viena interesanta vieta. Kā saka, visnoslē pumainā kais cietoksnis Ukrainā . Kā pē c ir tā , ka? Un tā pē c, ka š odien tas nav redzams. Ir redzamas tikai mā la nocietinā jumu paliekas. Sā kotnē ji, seš padsmitajā gadsimtā , tas bija salī dzinoš i neliels, galvenokā rt mā la nocietinā jums. Tomē r lī dz Krievijas karaspē ka uzbrukumam virspavē lnieka A. V. Suvorova vadī bā cietoksnis bija lielā mē rā pā rbū vē ts.
Darbs tika veikts franč u inž eniera De Lafite-Clove un vā cu Rihtera vadī bā . Citadele atradā s augstumu nogā zē , kas nolaiž as uz Donavu. Tā s platais dobums ir sadalī ts divā s daļ ā s. Lielo, rietumu cietoksni sauca par veco, bet austrumu cietoksni sauca par jauno cietoksni. Cietokš ņ a sienas ar bastioniem sasniedza septiņ u kilometru garumu. Galveno 9 metru š ahtu ieskauj grā vis, vietā m piepildī ts ar ū deni, lī dz 10 metriem dziļ š un lī dz 13 metriem plats. Ž ogā bija 4 vā rti: rietumu pusē - Cargradskis un Hotinskis, ziemeļ austrumos - Benderski, austrumos - Kilija.
Dienā bija 260 lielgabali, no kuriem 85 lielgabali un 15 mī nmetē ji atradā s upes pusē . Garnizons sastā vē ja no 35 tū kstoš iem cilvē ku pieredzē juš a militā rā vadī tā ja Aydozli-Mehmet Pasha vadī bā . No Donavas puses cietoksni apsargā ja spē cī ga flotile. Un turklā t nevajadzē tu aizmirst, ka Izmail bija Turcijas armijas aizmugures bā ze. Un tie ir milzī gi pā rtikas, š aujampulvera un ieroč u krā jumi. Tā tad Suvorovam bija ļ oti grū ts uzdevums, ar kuru viņ š lieliski tika galā .
Kur pazuda š ī diezgan lielā struktū ra? Bet fakts ir tā ds, ka saskaņ ā ar 1856. gada Parī zes miera lī guma nosacī jumiem Izmailas cietoksnis tika atbruņ ots, un sienas tika uzspridzinā tas. Vietē jie iedzī votā ji akmeņ us demontē ja savā m ē kā m. Uzmanī gi aplū kojot vecā s mā jas, var atrast kā dreizē jā s diž enuma pē das.
Mū sdienā s cietokš ņ a teritorijā ir saglabā jusies 16. gadsimta moš eja, kurā atrodas diorā ma “Izmailas cietokš ņ a vē tra”. Gar Donavu tika izbū vē ts uzbē rums. Un nogā zē s ir dendrā rijs. Turklā t tapš anas procesā ir piemiņ as zī me krituš ajiem karavī riem.
Tomē r karstā saule dedzina. Un atkal ir pienā cis laiks padomā t par dzī vinoš u mitrumu. Par laimi, lī dz tam nav tā lu. Lī dz Kriņ ič nojes ciemam, kas atrodas Ukrainas lielā kā ezera Jalpugas krastā , ir tikai daž i kilometri.
Š eit, nogā zē s, kas nolaiž as lī dz ū denim, Plač kovu ģ imenes saimniecī bas “Kolonist” vī na dā rzi (https ://kolonist. com. ua). Tas tika izveidots salī dzinoš i nesen, 2005. Unikā lo dabas apstā kļ u apvienojums ar bulgā ru vī na darī š anas tradī cijā m ļ auj raž ot kvalitatī vu produktu.
2005. gadā vietnē “Kolonist” (https://kolonist. com. ua ) tika iestā dī ti pirmie 2.5 hektā ri, pē c tam 5, un š odien tiek iekopti 35 hektā ri vī na dā rzu. Salī dzinot ar citiem labi zinā miem Ukrainas vī na raž otā jiem, tas nav daudz. Bet, piemē ram, Francijā.63 000 vī ndaru ir vidē ji 7 hektā ri vī na dā rzu. Tajā paš ā laikā gadā tiek saraž oti 100 tū kstoš i pudeļ u. Ukrainā.17 raž otā ji kalnam izsniedz 75 miljonus pudeļ u. Skaidrs, ka par jebkā da veida sacensī bā m nav jā runā .
Plač kovu saimniecī bā audzē Merlot, Cabernet Sauvignon, Chardonnay, Riesling, Odessa Black un Sukholimansky vī nogu š ķ irnes. Turklā t pē dē jā s divas ir tī ri nacionā lā s š ķ irnes. Pieejamā s vietas pietiek, lai saraž otu lī dz 30.000 pudeļ u gadā .
Bet š ī ir novecojusi tehnoloģ ija. Ukrainā attā lums starp krū miem ir 1.5 metri, bet starp rindā m - 3 metri. Š ie rā dī tā ji ir aprē ķ inā ti esoš ajā m iekā rtā m. Plač kovs iegā dā jas jaunu tehniku un tagad starp esoš ajiem stā da vē l vienu vī nogulā ju rindu. Lai neatpaliktu no pasaules raž otā jiem. Lai atbilstu vī na dā rziem un raž oš anai. Iekā rtas ir vismodernā kie zinā mie pasaules zī moli. Piemē ram, jaunas ozolkoka mucas no simtgadī ga franč u ozola, kas tiek izmantotas tikai vienu reizi sausajiem vī niem.
2015. gada 1. jū lijā notika nozī mī gs notikums. Pirmā dzirkstoš ā vī na pudele ar paš a Bisser patentē to zī molu tika aizkorķ ē ta. Tas ir, š ampanieti Francijā raž o š ampanieti. Un Bisser tiks raž ots Besarā bijā .
Un arī Ivans Plač kovs apgalvo: “Vai jū s zinā t, ka laipni cilvē ki saņ em vairā k, nekā dod? Redzē t, cik cilvē ku mani atstā j ar pozitī vā m emocijā m – vai tā nav bagā tī ba? Labs vī ns ir pacilā još s, rosina radoš umu, dod priekš roku mī lestī bai, visbeidzot. Cilvē ce nav izdomā jusi neko gudrā ku par maizi un vī nu. Labs Ukrainas vī ns nav izņ ē mums, mū su valstij ir milzī gs potenciā ls. Un par pū lē m saņ emš u atalgojumu, pat nezinā š u kā un kad, bet tas noteikti notiks. Ko gan vairā k dzī vē var vē lē ties? "
Labi, ka pē c š ā das pieņ emš anas ir iespē ja nedaudz pasnaust. Galu galā lī dz galamē rķ im jā dodas apmē ram simts kilometru. Bet tagad Vylkovā (https:// vylkivska -gromada. gov. ua) ir daudz vieglā k nokļ ū t nekā pirms daž iem gadiem. Ir uzbū vē ts jauns ceļ š . Un tagad ir iespē ja vienkā rš i apbrī not ainavas, kas iet garā m mikroautobusa logam.
Vylkivska (https://vylkivska -gromada. gov. ua) tiek saukta par ukraiņ u Venē ciju. Tā saka tie, kuri nekad nav bijuš i š ajā brī niš ķ ī gajā Itā lijas pilsē tiņ ā . Oficiā li Vilkivska (https://vylkivska-gromada. gov. ua) ir neliela pilsē ta, kas atrodas Donavas deltā uz robež as ar Rumā niju. Patiesī bā liels nedaudz neparasts ciemats ar daudziem kanā liem un laivā m automaš ī nu vietā . Gandrī z č etrdesmit kilometrus garas koka mū ra ietves, kas stā v uz pā ļ iem virs erikiem.
Tas radā s 1746. gadā kā neliels Lipovanskoje ciems. Kad š ajā s zemē s ieradā s pirmie vecticī bnieku kolonisti, tur bija vienlaidus palienes un purvi. Lai izdzī votu, katram burtiski jā veido sava laime. Tehnoloģ ija ir pavisam vienkā rš a - nogulsnes tiek ņ emtas un uzklā tas uz salas, kuras š eit nevar saskaitī t. Krasti ir pastiprinā ti ar koka pā ļ iem. Pē c kā da laika no bedrē m, kur tika izvestas dū ņ as, parā dī jā s kanā li, veidojot savdabī gas ielas. "Centrā lā avē nija" tika nosaukta par Belgorodas kanā lu.
Mā jas tiek bū vē tas tā dā paš ā veidā . Pā ļ i tiek iedzī ti zemē un pē c tam savī ti ar niedrē m. Struktū ra ir pā rklā ta ar dū ņ u un salmu maisī jumu, ierī vē ta ar mā liem un zā ģ u skaidā m un balinā ta. Š ā ds korpuss vienmē r ir sauss un neplaisā s. Tas ir silts ziemā un vē ss karstā laikā . No mā jā m uz kanā lu ved tilti.
Kaut kur pē c simts gadiem apmetne pā rvē rš as par pilsē tu. Kopš tā laika maz ir mainī jies. Iedzī votā ji dzī vo klusu, mē renu dzī vi.
Un viņ u galvenā bagā tī ba ir zivis. Jū ra un upe. Piekrastes ū deņ os ir 91 zivju suga. Č etrpadsmit no tiem ir iekļ auti Eiropas un Ukrainas Sarkanajā s grā matā s. Rū pnieciskā s - karpas (vietē ji Sharan), karpas, zandarti, brekš i, stores un slavenā Donavas siļ ķ e. Par zivī m nā k no visas Ukrainas un ā rzemē m. Zivis ir dzī vais Vilkovas zelts.
Galvenā un vē l nesen gandrī z vienī gā pilsē tas iedzī votā ju nodarboš anā s ir makš ķ erē š ana. Ekipā ž as dodas makš ķ erē t ar laivā m, kas izgatavotas pē c vecā m tehnoloģ ijā m, kas nekur citur nav sastopamas.
Un arī dā rzkopī ba. Vietē jie dā rzi ir pelnī juš i atseviš ķ u stā stu. Tie atrodas daudzā s Donavas salā s, kuras var sasniegt tikai ar laivu. Dū ņ as kalpo kā mē slojums un celtniecī bas materiā ls. To iegū st no kanā lu un grā vju dibena. Galvenais produkts ir zemenes. Izmē rā milzī gs, bet garš as ziņ ā nepā rspē jams. Raž as novā c vairā kas reizes gadā . Un vī nogas. Š ķ iet, ka vī nogulā js kā dreiz vests no Francijas, vai no Itā lijas. Varbū t arī tā , bet tagad tā das ogas diez vai kur citur var atrast. Viņ i gatavo slaveno dzē rienu ar nosaukumu "Novak". Š is ir no sē rijas, kad galva ir viegla, bet kā jas netur.
Starp citu, spriež ot pē c daudzajā m reklā mā m, š is vī ns ir ļ oti populā rs. Un tas tiek stipri reklamē ts atpū tniekiem. Un ar katru gadu viņ u kļ ū st arvien vairā k. Pat forš ā vietne https://www. booking. com sniedz Vylkove (https://vylkivska-gromada. gov. ua) apmē ram ducis izvietojumu.
Mikroautobuss dodas uz pelikā nu pilsē tu. Tā tas ir pē c bū tī bas. Oficiā li kempings "Pelican-City" (http://www. pelican-danube-tour. com. ua). Tā atraš ana nav liela problē ma. Centrā galvenais orientieris ir Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas Piedzimš anas vecticī bnieku baznī ca. Un tad uzmanī gi paskaties apkā rt. Gandrī z katrā pagriezienā ir zī mes, kas rā da, cik liels nobraukums ir atlicis.
Komplekss atrodas tieš i Donavas Oč akovskas atzara krastā . Tā piedā vā.6 modernas kotedž as ar 12 istabā m, 3 jaunas kotedž as ar 6 istabā m, plaš ā kas, ar uzlabotu skaņ as izolā ciju un individuā lu autostā vvietu, kā arī divstā vu viesu mā ju ar 6 divvietī gā m un 2 vienvietī gā m istabā m, balkonu ar skatu uz Donavu un plaš ā m atpū tas telpā m. atpū tai.
Un nā kamajā dienā pē c sā tī gā m un gardā m brokastī m lē nā m dodieties uz pilsē tas galveno notikumu – festivā lu "Donavas viesi". Pie piestā tnes, ko lepni dē vē par jū ras ostu, pulcē jā s daudzu Besarā bijas tautī bu pā rstā vji. Nevis tukš ā m rokā m, bet ar savu nacionā lo virtuvi. Bet galvenais notikums bija Lipovan zupa.
Galvenais nebija paš ā produktā , bet zivju zupa sanā ca ļ oti laba, bet savā daudzumā . Milzī gā katlā tika vā rī tas 4 tonnas 56 litri. Turklā t 6 tonnu tvertne nebija pilnī bā piepildī ta.
Paš u katlu izgatavoja Kilijas kuģ u bū ves un kuģ u remonta rū pnī cas strā dnieki. Un Odesas Jū ras tū risma dienesta augstā kā s profesionā lā s skolas audzē kņ i gatavoja zivju zupu.
Pagā ja 1670 kg 16 sugu zivju (karpa, zandarts, sudrabkarpa, sams, plaudis, apse, lī daka, kefale, butes, karū sa un citas), 430 kg burkā nu, 400 kg sī polu, 400 kg kartupeļ u, 120 kg tomā tu, 60 kg bulgā ru piparu, 30 kg sā ls, 2.5 tonnas ū dens. Savukā rt vietē jam ī paš ajam garš vielu salamuram vajadzē ja apmē ram 30 kg ķ iploku un 15 kg aso piparu.
Puspiecos no rī ta pavā ri ielē ja katlā ū deni un uzkurinā ja uguni, lī dz deviņ iem ū dens uzvā rī jā s un sā kā s ē diena likš ana. Kopumā zivju zupas vā rī š anai tika iztē rē ti apmē ram trī s krā jmetri malkas.
Ukrainas rekordu grā matas pā rstā vis Dmitrijs Jaickis izdeva spriedumu par Ukrainas nacionā lā rekorda uzstā dī š anu un pasniedza mē ram Nikolajam Dž adzinam apliecinoš u sertifikā tu. Un tad sā kā s mū zika un dejas. Jo ī paš i Nacionā lais Odesas filharmoniskais orķ estris prezentē ja jaunu Eiropas programmu "Hits Of The World". Un akcija beidzā s ar nakts salū tu.
Un nā kamajā rī tā viesus gaidī ja kuģ is. Tas tieš ā m ir mazs. Bet arī no Pelikā na. Galu galā netā lu no pilsē tas atrodas unikā ls rezervā ts "Donavas palienes". Tā platī ba ir 1.800 hektā ri, no kuriem 5 600 hektā ri ir ū dens teritorijas. Vairā k nekā.200 putnu sugu, kas dzī vo daudzā s salā s starp blī viem brikš ņ iem. Vairā k nekā.500 augu sugu, daudzas no tā m ir retas un iekļ autas Sarkanajā grā matā . Rezervā ta akvatorija ir ziemoš anas vieta vairā k nekā.120 ū densputnu sugā m. Koku biezokņ i stiepjas gar ū deni 5 lī dz 200 metru platā s joslā s.
Un š is skaistums beidzas ar nulles kilometru. Kur Donava ietek jū rā . Tū ristu iecienī tā kā vieta. Š eit ir obligā tā s fotogrā fijas atmiņ ai un peldē š anai jū ras ū deņ os. Un tad jau apmierinā ts braukt atpakaļ . Galu galā vilcieni un autobusi negaidī s. Nedaudz jā pasteidzas. Bet, ceļ š nav slikts un vakarā mikroautobuss ierodas Odesas dzelzceļ a stacijā . Pē c principa – kur tu tur paņ ē mi un noliec atpakaļ .
Neskatoties uz vē lo vakaru, Starosennaya autoosta ir pā rpildī ta. Drī zā k pasaž ierus var iedalī t divā s kategorijā s. Daž i ierodas tieš i pirms izbraukš anas. Citi gaida mazā zā lē . Stacijā viņ i ir divi. Ž ē l, ka tā ar bufeti ir slē gta. Bet tieš ā tuvumā ir daudz bā ru un kafejnī cu. Un pat 24 stundu lielveikals. Ja neskaita visuresoš o McDonald's. Tā pē c ir diezgan problemā tiski nomirt no bada.
Visbeidzot, Autolux (https://autolux. ua ). Milzī gs un š oreiz klases komforta plus. No pirmā acu uzmetiena tas atš ķ iras no VIP tikai ar vietu skaitu rindā . Tā das ir č etras. Viss pā rē jais ir tas pats. Un lielajam autobusa izmē ram ir savas priekš rocī bas. Automaš ī nas kustī ba ir vienmē rī gā ka. Vai arī tā š ķ iet? Katrā ziņ ā ceļ š lielu stresu nerada. Tas ir tikai Kijeva satiekas ar labu lietus. Bet tas jau ir debesu varā .
