Perejaslavas-Hmeļņickas pilsēta
Izš ū ts ceļ ojums: Austrumi (22. diena)
1. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225712.html?
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225757.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/harkov/blog-225947 .html
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226002.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226092.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226182.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226252.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226272.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226512.html a>
10. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226632.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-227462.html a>
12. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-227487.html a>
13. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228327.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228382.html a>
15. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228867.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228887.html a>
17. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230447.html a>
18. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-230477.html a>
19. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231887.html
20. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230592.html
21. diena lasi š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231882.html
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-232597.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-232602.html a>
Savu 22. dienu satikā m jaunajā Perejaslavas-Hmeļ ņ ickas pilsē tā .
Diena sā kā s ar slavenā pilskalna, kuram ir vairā k nekā.4000 gadu, apmeklē jumu "Trī s brā ļ i" - jo tur ir 3 pilskalni. Tarass Š evč enko strā dā ja š ajā pilsē tā , tā pē c š eit ir piemiņ as plā ksne.
Vietē jie aktī visti vē las pievē rst uzmanī bu unikā lajam piemineklim un glā bt to no iznī cinā š anas, jo teritorija tiek izpostī ta.
Netā lu no Stovpyahy ciema, abā s Borispiļ as-Dņ epropetrovskas š osejas pusē s, ir saglabā jusies slavenā kā pilskalnu grupa "Trī s brā ļ i", kas datē ta ar bronzas laikmetu - III-II gadu tū kstoti pirms mū su ē ras. tas ir.
Tieš i š os pilskalnus savos "Arheoloģ iskajos pierakstos" un stā stā "Dvī ņ i" pieminē ja Tarass Š evč enko, tā pē c vietē jie aktī visti š eit uzstā dī ja plā ksni.
Š eit ir arī stipra ozola paliekas, kas ir vairā k nekā vairā kus simtus gadus vecas! Plā nots iekā rtot soliņ us, lai ikviens varē tu sē dē t un sajust, ko juta Š evč enko, strā dā jot š eit.
Pē c tam apmeklē jā m vē l vienu interesantu koku, proti, bē rza trī szaru.
Trident bē rzs "Ukraina". Atrodas Demjankas ciemā , tā forma atgā dina Ukrainas valsts simbolu - Trident. Koks kā tū risma objekts apmeklē tā jiem atvē rts tikai kopš š ī gada pavasara, un lī dz š im tajā auguš i krū mi un daž ā di gruveš i. Tač u vietē jie aktī visti nolē ma uzņ emties iniciatī vu un sakā rtot š eit lietas.
Pē c tam mū su izš ū tais ceļ š mū s veda uz piemiņ as vietu Tarasam "Shaking".
1630. gada lielā zemnieku-kazaku sacelš anā s, kuras centrs bija Perejaslavs (Borisova lauks), kuru vadī ja Tarass Fedorovič s (Tryasyl), beidzā s ar uzvaru pā r poļ u muiž niecī bu.
Daž i uzskata, ka š is notikums iezī mē ja nacionā lā s atbrī voš anā s kustī bas sā kumu Ukrainā , var pamatoti teikt, ka š ī kauja ir pirmā ukraiņ u uzvara pā r poļ iem, ka tā iegā ja vē sturē kā kazaku taktikas un stratē ģ ijas triumfs. Neaizmirstot š o notikumu un Tarasu Š evč enko savā darbā .
Tā lā k mē s nonā cā m mā kslas fabrikā , lai iepirktos.
Atrodoties interesantā.1901. gada ē kā , kas kā du laiku bija vietē jā sinagoga.
Ī paš a rū pnī cas atš ķ irī ba ir tā , ka š eit un tagad vienā no veikaliem viņ i strā dā pie autentiskā m vecā m stellē m, saglabā jot Ukrainas tradī cijas un kultū ru.
Meistaru darbus varat skatī ties bez maksas. Izš ū tos izstrā dā jumus iespē jams iegā dā ties arī par raž otā ja cenā m, neizejot no rū pnī cas.
Es nopirku izš ū tu kreklu savam tē vam, kuram drī z bū s dzimš anas diena.
Pē c pastaigas devā mies apmesties netā lu no mū su viesnī cas "Pectoral", papildus tam, ka viesnī ca atrodas centrā , man patika arī tas, ka gulta ir tuvu zemei - man patī k.
Tā lā k mē s gaidī jā m gandrī z nopostī to Augš ā mcelš anā s baznī cu.
Uzcelta 1855. gadā par ī stā valsts padomnieka Mikhailo Kanevska lī dzekļ iem.
Lī dz š im Eiropā ir saglabā juš ā s tikai trī s š ī s unikā lā s arhitektū ras baznī cas (pē c Tatjanas Palatnajas teiktā ).
Mū su nerimstoš ais koordinators nolē ma mums parā dī t visu apkā rtni, tā pē c mē s devā mies uz seno krievu fortu-apmetni "Ceptuve" XI gs. Vinenci ciemā .
Vē sturnieki Skovorodas apmetni uzskata par viduslaiku muiž niekiem piederē juš u feodā lo apmetņ u paliekā m. Tas bija sava veida feodā lo ī paš umu centrs.
Kas man uzreiz nepatika, bija nepareizais tulkojums, kur vajadzē tu bū t krieviski, raksta krieviski, ir liela atš ķ irī ba.
Tā pē c mē s tur nedaudz labojā m, ko varē jā m.
Jū s domā jat par dabiskajiem tuneļ iem tikai Rivnes reģ ionā un no Dzuskas. Š eit ir dabisks vē lmes tunelis.
Š is ir viens no Kijevas reģ iona galvenajiem dabas brī numiem, kas sava pievilcī gā izskata dē ļ neapš aubā mi ir Perejaslavas apgabala tū risma objekts. Tā garums sasniedz vairā k nekā.980 m, un ikvienam, kas to apmeklē , ir jā izsaka burvju vē lme.
Daž i tū risti saka, ka sapņ i patieš ā m piepildā s, un tā pē c viņ i ir gatavi š eit ierasties vairā k nekā vienu reizi.
Pē c tuneļ a devā mies uz skatu laukumu ciematā . Sī poli. No š ī s unikā lā s vietas jū s varat redzē t ne mazā k unikā lu vecā applū duš ā Cibli ciema baznī cu, kazaku krustu, Trakhtemiras pussalu, vietu, kur Tarass Š evč enko rakstī ja savus galvenos darbus, un daudz ko citu.
Š eit pulcē jas arī kaitsē rfinga entuziasti, daž us no viņ iem satikā m, š ī akcija izskatā s ļ oti forš a.
Š eit atrodas arī senā s Č ū sku vā rpstas – leģ endā rs pasaules nozī mes piemineklis, kuram ir tiesī bas stā vē t vienā sarakstā ar tā dā m leģ endā m kā Ararata kalns vai Trojas pilsē ta. Č ū sku vā rpstas ciemata teritorijā . Vietē jie arheologi Mala Karatul uzskata par agrā dzelzs laikmeta (1. tū kstoš gades vidus pirms mū su ē ras) piederī go.
Beidzot ar buru jahtu devā mies uz applū duš o Vjuniš č i ciemu.
Kur T. Š evč enko zī mē ja un uzrakstī ja daž us savus galvenos darbus, piemē ram: "Gan miris, gan dzī vs... ", "Aukstā grava", "Dā vida psalmi", "Mazā Marija", "Mazā Mariana", "Dienas". paiet , paiet naktis ", " Trī s vasaras ".
Stundas izmaksas uz jahtas nav tik lielas, no 300 UAH lī dz 800 UAH stundā par visu jahtu, man ļ oti patika, tā pē c nā kamajā dienā nolē mu braukt vē l nedaudz.
Kristī na Ž uka
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums pa marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko 2017. gada 5. –28. jū nijā veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji.
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /
