Talne - Legedziņa
Izš ū ts ceļ ojums: Austrumi (15. diena)
1. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225712.html?
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225757.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/harkov/blog-225947 .html
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226002.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226092.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226182.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226252.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226272.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226512.html a>
10. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226632.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-227462.html a>
12. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-227487.html a>
13. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228327.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228382.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228887.html a>
17. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230447.html a>
18. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-230477.html a>
19. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231887.html
20. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230592.html
21. diena lasi š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231882.html
22. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231897.html
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-232597.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-232602.html a>
Š o dienu sā kā m ar braucienu no Č erkasiem uz Talniju. Godī gi sakot, es nekad neesmu dzirdē jis par š o pilsē tu.
Tā tad, ī ss vē sturisks fons. 1702. gadā Talnī tika uzcelta Sv. Annas baznī ca. Pē c baznī cas padomes pie Zamosč as 1720. gadā Talnivas apgabalā pareizticī go baznī cas atkal nonā ca vienotā s Kijevas metropoles jurisdikcijā . Baznī ca atrodas pilsē tā lī dz š ai dienai.
Talnivš č inu var greznot arī mež i, dī ķ i un lauki, kā arī ū denskritumi. Mē s saglabā jā m savu izš ū to ceļ u lī dz vienam no tiem.
Pē c tam mums bija aizraujoš s ceļ ojums uz grā fa Š uvalova medī bu mā ju.
Elegantā grā fa Nariš kina-Š uvalova medī bu pils Talnē dibinā ta 1893. gadā .
Tā bija lieliska divstā vu pils toreizē jo un ļ oti populā ro renesanses laika medī bu piļ u stilā . Pils atrodas ī paš i izveidotā angļ u parkā . Mā jas galveno fasā di rotā grā fa ģ erbonis.
Pils arhitekts bija holandietis. Pilī -pilī ir 3 torņ i ar greznu balkonu.
Pils stils un apdare patieš ā m mū s visus aizvedī s uz tā lajiem Renesanses laikiem. Pils ir dekorē ta ar oriģ inā lu apmetumu. Ī paš u uzmanī bu ir pelnī jusi arī iekš ē jā plā noš ana.
Pils centrā ir liela zā le un daudzas dzī vojamā s telpas. Tas viss tiek uzturē ts ī paš i greznā plā noš anas manierē .
Mū sdienā s pils ir daļ a no Talniva parka - valsts nozī mes ainavu mā kslas parka-piemineklis, lai gan tur parkam ir tikai nosaukums, man tas izskatā s pē c mež a.
Daž ā dos laikos pils piederē ja grā fu Potocku, Nariš kinu, Š uvalovu dzimtajā m zemē m.
Padomju laikā pie medī bu pils atradā s lauksaimniecī bas muzejs.
Interesanti, ka š eit tika iekā rtots Lauksaimniecī bas muzejs, jo Talnijas teritorijā tika atrastas daudzas Trypillia kultū ras paliekas.
Pē c vē sturnieku un zinā tnieku domā m, Trypillia kultū ra ir vecā kā lauksaimniecī bas kultū ra pasaulē .
Tagad grā fa Š uvalova pils ir jā atjauno, jo tā ir š ausmī gā stā voklī . Bet viņ u pat neapsargā , par viņ u rū pē jas puiš i, kuri jau vairā k nekā gadu sargā viņ u bez maksas, kamē r notiek izrē ķ inā š anā s - un kurš viņ š ir.
Ikviens, kas vē las atvē rt un vadī t ekskursiju.
Tā lā k mē s devā mies uz vietē jo baznī cu, kas tika uzcelta 2007. gadā .
Iespē jams, ka principā skaistā kā ē ka š ajā pilsē tā simtiem Ukrainas pilsē tu.
Tad mē s nonā cā m leģ endā rajā Legedzinas ciemā .
Tā ieguva savu plaš o popularitā ti Ukrainā un ā rvalstī s, pateicoties š eit atklā tajai Trypillia kultū ras apmetnei. Vē lā k š ajā vietā tika izveidots Valsts vē sturiskais un kultū ras rezervā ts "Tripī lijas kultū ra", kurā var apmeklē t un pieskarties senā s civilizā cijas vē sturei.
Tripiļ u apmetnes jeb, kā tā s sauc Kukuten-Trypillya, galvenokā rt atradā s Eiropas dienvidaustrumu daļ ā.
Jau trī s gadus pē tnieki strā dā trī s Č erkasu apgabala rajonos - Talņ ivas, Umaņ as un Zveņ igorodas.
Savā teritorijā arheologi ir atklā juš i tā sauktā s milzu apmetnes, kuru platī ba ir 2045 hektā ri. Š eit tika atrastas vienpadsmit apmetnes. Piemē ram, starp Legedzyne un Talianki ciemiem atrodas slavena Trypillia iedzī votā ju apmetne. Tas atrodas uz 450 hektā riem zemes treš ajā tū kstoš gadē pirms mū su ē ras, š eit dzī voja piecpadsmit tū kstoš i cilvē ku. Apmē ram trī s tū kstoš i ē ku tika novietotas aplī , kas samazinā jā s lī dz centram. Tripilijas apmetni ieskauj augsti mā kslī gie vaļ ņ i, kas nodroš inā ja tai aizsardzī bu no ienaidnieku ciltī m. Š ā das Tripilijas apmetnes daļ ē ju rekonstrukciju varē siet aplū kot netā lu no Legedzyne ciema vē sturiskajā un kultū ras rezervā tā.
Legedzinā ir izveidots Tripilijas megacities veltī ts muzejs. Papildus daļ ē ji atjaunotajam Trypillia ē ku interjeram š eit var apskatī t muzeja eksponā tus, kas ir vecā ki par 5000 gadiem. Tie ir mā jsaimniecī bas izstrā dā jumi no mā la – krū zes, bļ odas, bļ odas, bļ odas.
Tas ir ļ oti interesanti un kā brī vprā tī gais var pievienoties gan Trypillia bū diņ u celtniecī bai, gan arheoloģ iskajai ekspedī cijai.
Tā lā k mums bija vietē jā s meistares Olgas kundzes meistarklase par lelli.
Vakaros devā mies apmeklē t arheoloģ isko ekspedī ciju, kur iekurā m uguni un dziedā jā m dziesmas.
Kristī na Ž uka
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums pa marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko 2017. gada 5. –28. jū nijā veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji.
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /
