Lubnijas pilsēta
Izš ū ts ceļ ojums: Austrumi (12. diena)
1. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225712.html?
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225757.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/harkov/blog-225947 .html
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226002.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226092.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226182.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226252.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226272.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226512.html a>
10. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226632.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-227462.html a>
13. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228327.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228382.html a>
15. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228867.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228887.html a>
17. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230447.html a>
18. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-230477.html a>
19. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231887.html
20. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230592.html
21. diena lasi š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231882.html
22. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231897.html
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-232597.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-232602.html a>
Lū benē ieradā mies ar vilcienu "Intecity", braukt - prieks (par ko slavē PJSC "Ukrzaliznica"). Stacijā mū s jau gaidī ja koordinatores Tatjana un Valentī na.
No kuģ a lī dz ballei mē s nekavē joties devā mies uz Mgar ciematu (20 minū tes, cena 8 UAH).
Š eit mē s stā stī jā m par Bē du pilskalnu, kur mū s gaidī ja brī niš ķ ī ga sieviete novadpē tniece un dzejniece Natā lija Š abļ a (starp citu, š eit, Poltavas novadā , katra 2. sieviete ir vā rdā Natā lija).
Pē c rakstnieka Oleksa Kolomijeca un Ukrainas kultū ras fonda iniciatī vas 1990. gadā netā lu no Mā ra klostera Zaž ura kalnā tika uzcelts Bē du pilskalns, kuram atveda zemi no visiem Ukrainas reģ ioniem.
Tajā paš ā gadā tika uzcelts un iesvē tī ts krusts. 1993. gadā pats memoriā ls tika uzcelts pē c arhitekta Anatolija Ignaš č enko projekta. Š is ir pirmais Golodomora piemineklis Ukrainā . Dodoties lejā no Zazhur kalna, jū s pamanī sit stā dī tu bē rzu aleju.
Katrs koks tiek parakstī ts un iestā dī ts Č ernobiļ as katastrofas likvidatoru un upuru piemiņ ai.
Mē s devā mies lejā uz Glā bē ja-Transfiguration Mgar klosteri. Klosteris tika dibinā ts 1619. gadā par princeses Rainas Mohiļ jankas Viš ņ evetskas lī dzekļ iem, un to uzcē la metropolī ts Jesaja Kopinskis (toreiz bija Gustynsky un Pidhorsky abati). Saskaņ ā ar leģ endu, klosteris š ajā vietā pastā vē ja pirms tatā ru iebrukuma XIII gadsimtā.
1692. gadā koka baznī cas vietā par hetmaņ u Ivana Samoilovič a un Ivana Mazepa lī dzekļ iem projektē jis talantī gais Viļ ņ as arhitekts Johans-Baptists Zauers (Jā nis Kristī tā js – Trī svienī bas katedrā les autors Č erņ igovā ) sadarbī bā ar vietē jiem iedzī votā jiem. Pyryatynsky uzcē la akmens Apskaidroš anā s katedrā li.
Pā rsteidza fakts, ka klostera teritorijā esoš ajā zoodā rzā tiek spī dzinā ti dzī vnieki...Kaut kā nav ī paš i patī kami staigā t pa klosteri un skatī ties, kā putni ķ idā truš us un vistas.
Es nesaprotu, kā pē c klosterī vispā r ir zoodā rzs? ! !
Pē c tam atgriezā mies Lubenā un paē dā m pusdienas bibliotē kā ar tā s brī niš ķ ī go personā lu.
Pē cpusdienā mē s devā mies uz Roztochchya ciematu, kur mums bija ekskursija uz Ā rstniecī bas augu pē tniecī bas staciju. Tas tika atvē rts 1916. gadā.
Unikā la vieta pati par sevi un vienī gā bijuš ajā Padomju Savienī bā , kur pē tī ja ā rstniecī bas augus. Pirmā rū pnieciskā ā rstniecī bas augu iegū š ana un audzē š ana Ukrainā aizsā kā s astoņ padsmitā gadsimta sā kumā . Š ajā periodā tika atvē rtas "rezerves aptiekas", 1706. gadā - Gluhovā , 1709. gadā - Lubnijā , lai apgā dā tu cara karaspē ku. Laika gaitā viņ iem tiek organizē ti aptieku dā rziņ i.
Lī dz ar to kopš Petrī nas stundā m Lubni rajons ir kļ uvis par rū pnieciskā s ieguves un ā rstniecī bas augu audzē š anas centru. Liecī bas, ka Lubnijas apgabalā , kā nekur citur Ukrainā un Krievijā , bija visvairā k vairumtirdzniecī bas š ķ ū ņ u, kurā s zemnieki audzē ja kaltē tas dziras, ir vē sturiska atsauce, saskaņ ā ar kuru 83% iedzī votā ju nodarbojā s ar garš augu novā kš anu.
No minē tajiem "aptieku dā rziem" kultū rā iekļ uva daž i ā rstniecī bas augi, kas savu medicī nisko vē rtī bu nav zaudē juš i arī mū sdienā s: kliņ ģ erī tes, piparmē tras, lapsuļ i un citi.
Pirmsrevolū cijas periodā Lubnijas lauksaimniecī bas biedrī ba veica darbu pie tirdzniecī bas organizē š anas un ā rstniecī bas augu kultū ras pilnveidoš anas. No literā riem avotiem zinā ms, ka 1901. gadā vien no Lubnijas stacijas uz ā rzemē m tika nosū tī ti 2.000 pudu ā rstniecī bas augu. Kopē jā s novā kto un uz Vā ciju, Angliju, Franciju un citā m valstī m izvesto izejvielu izmaksas bija aptuveni 200 tū kstoš i rubļ u. Tā pē c nav nejauš i Lubnu zemē izveidots pirmais ā rstniecī bas augu izpē tes un audzē š anas centrs.
Mē s pastaigā jā mies, nogarš ojā m daž ā dus augus un braucā m uz ugunskura pagatavot gardu kuliš u.
Pagatavojuš i kuliš u un ceptas desiņ as, noguruš i devā mies gulē t un brī nī jā mies par krā sainiem sapņ iem. Tā kā mums bija diena un viegla programma, tad rī tdienai gatavojā mies ierastajai intensī vajai programmai.
Kristī na Ž uka
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums pa marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko 2017. gada 5. –28. jū nijā veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji.
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /
