Belgoroda-Dņestrovska. Vīna kultūras centrs SHABO

11 Jūlija 2021 Ceļošanas laiks: no 12 Jūnijs 2021 ieslēgts 13 Jūnijs 2021
Reputācija: +4789
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Vē jš nes egles sā li,

Tē ras izrakumi aiz sienas,

Un Akermaņ a cietoksnis elpo

Ar savu seno senatni.

Pagā juš i divarpus tū kstoš i gadu kopš laika, kad grieķ u kuģ i no senā s Milē tas pilsē tas kuģ oja uz Tiras upes lejteci, uz saviem dē ļ iem atvedot kolonijus, kas š eit nodibinā ja jaunu koloniju - Tira. Tagad kā dreizē jo grieķ u ciematu vietā atrodas provinciā li mā jī ga Ukrainas pilsē tiņ a -Belgorod-Dņ estrovska. Bija vairā ki iemesli, kas mudinā ja mani ceļ ot pa Besarā bijas plaš umiem. Pirmkā rt, iekš zemes tū risms Covid gadā ir mana sezonas tendence, otrkā rt, ļ oti gribē jā s redzē t unikā lo peldoš o kuģ i - Vilkovo, un, treš kā rt, ir vē l viena, no pasaules vē stures viedokļ a ne mazā k interesanta tū ristu sala. pie Dņ estras - Belgorodas-Dņ estrovskas pilsē ta. Mū su rī cī bā bija tikai viena diena, tā pē c tā bū s jā velta nozī mī gā kajiem š ī reģ iona objektiem - senā kajam Akkermanas cietoksnim un vienī gajam Vī na kultū ras centram Ukrainā .


Vī na kultū ras centrs SHABO tika dibinā ts 2009.  gadā un atzī ts par desmitgades atklā š anu tū risma jomā , kā arī nosaukts par Eiropas kultū ras mantojumu. un iekļ auts Eiropas vī na muzeju kartē . Rodas jautā jums – kā pē c mantojums joprojā m ir eiropeisks? Un, lai to uzzinā tu, dodamies uz unikā lu vī na darī š anas kompleksu, lai dzirdē tu tā tapš anas vē sturi, apgū tu dieviš ķ ā dzē riena raž oš anas procesus un mē rogus, redzē tu neskaitā mas darbnī cas ar aprī kojumu, izmantojot modernā s tehnoloģ ijas, klī st pa labirintiem. seno pagrabu, un, protams, piedzerties ar prieku!

Iedvesmojoties no domas par topoš o kultū ras alkoholisko dzē rienu, ko skaisti sauc par "degustā ciju", mē s dodamies uz Shabo ciematu, kur Š veices ielā.10 atrodas SHABO Vī na kultū ras centrs. Pirmkā rt, mē s pē rkam biļ etes.

Ekskursija ar degustā ciju maksā.360 UAH vienai personai. Ir arī VIP tū re, tač u tā s 900 nacionā lo banknoš u cena kaut kā uzreiz samazina baudas pakā pi, tā pē c, nolē muš i, ka vieglā versija mums ir diezgan piemē rota, ejam lē tā ko ceļ u (lai gan nā kamreiz noteikti izvē lies pilno kultū ras bagā tinā š anas versiju, jo š eit ir pieejami premium klases vī ni vienkā rš iem mirstī gajiem, turklā t man bū s iespē ja apmeklē t vē sturiskos š erija pagrabus un nobaudī t ī stu š eriju, kas ir vienkā rš i dievī gs, neskoposim ar skaistumu un prieks). Nu, tagad, laipni lū dzam!

Vispirms mē s pā rbaudā m kompleksa teritoriju:

Iepazī stoties, mē s uzzinā sim interesantus faktus. Piemē ram, pie vī na dā rziem tika stā dī tas rozes, lai pasargā tu vī nogulā ju no slimī bā m. Fakts ir tā ds, ka slimī ba uz rož u krū miem izpauž as 2 nedē ļ as agrā k nekā uz vī nogā m, un tā dē jā di roze kalpo kā sava veida indikators, un savlaicī ga ā rstē š ana neļ auj vī nogulā jam nomirt. Š ā di rozes glā bj vī nogas.

Teritorijā ir daudz mā kslas priekš metu. Teruā ru improvizā cija mini versijā ar nosaukumu “Vī nogu dā rzs”, no kuras uzzinā m par populā rā kajā m vī nogu š ķ irnē m vī na raž oš anā .

Vienī gais piemineklis Eiropā bronzā "Vī ns", jo vī ndaram vī nogulā js ir svē ts . Autors ir slavenais Odesas tē lnieks Mihails Reva.

Centrā ir multimediā la skulptū ra "Dionī sa strū klaka", kas simbolizē sakramentu, ko vī na Dievs veic mucā , pā rvē rš ot vī nogu sulu vī nā .

Strū klaka ir muzikā la un interaktī va. Kad tas ir ieslē gts, daudzkrā sains ū dens aerosols izskalos visu jū su ķ ermeņ a lejasdaļ u, vienlaikus apbrī nojot krā su skaistumu, aerosola mirdzumu un skaistas melodijas skaņ as.

Ainavas kompozī cija Alpu kalns:


Ir ī stais laiks pastaigā ties pa zaļ ajā m Alpu pļ avā m. Tā kā kā jas joprojā m ir slapjas, varat pat novilkt apavus, lai sajū ta bū tu pilnī ga.

Un peldē ties dī ķ ī , tač u pē c peldē š anas samaksā jot sodus.

Krā sainas, spilgtas kompozī cijas rada svē tku sajū tu un raisa pozitī vas emocijas.

Visa gadsimtiem senā vī na darī š anas raš anā s un attī stī bas vē sture tiek glabā ta Š abo muzejā , kurā ir unikā la daž ā du laikmetu kolekcija no Senā s Grieķ ijas lī dz tagadne.

Slejas iepretim muzeja ieejai nav tikai kolonnas, tā s simbolizē vī na darī š anas attī stī bas laikmetu. Pirmā kolonna, izveidota kuģ a formā , ir par goduGruzijai — valstij ar bagā tiem. vī na darī š anas tradī cijas (nu, acī mredzot tā pē c, ka uzņ ē muma lī dzī paš nieks ir Georgijs Iukuridze, ž ē l, ka viņ š nav ukrainis, nu, kaut kas lī dzī gs š im. . . ). Otrais ir veltī ts Grieķ ijai, kas nodibinā ja š ī s apmetnes. Treš ā kolonna turkiem attē lo Turciju dominē ja š ajā zemē vairā k nekā trī s gadsimtus pē c kā rtas. Tač u visnozī mī gā kā loma Š abo attī stī bā bija imigrantiem noŠ veices, tā pē c kā pateicī bas apliecinā jumu viņ i uzstā dī ja ceturtu. kolonna. Nu jau visi saprot, kapiektā kolonna izklā ta ar flī zē m, simbolizē PSRS laikmetu.

Jau senatnē senie grieķ i noteica, ka vieta, kas atrodas starp Pont Aksinsky un Dņ estras estuā ru, nav tikai skaista, tai ir specifiskas klimatiskā s ī patnī bas un ī paš s augsnes sastā vs. UnVī na dievs Dionī sijspavē lē ja viņ iem š eit iestā dī t vī na dā rzus. Un viņ š pats joprojā m lepni sē ž savā tronī un dedzī gi raugā s, lai tie nepā rkā ptu gadsimtiem senā s vī na darī š anas tradī cijas un kultū ru.

Muzejā ir divas kinozā les, kurā s mums tika rā dī tas interesantā kā s dokumentā lā s filmas par vī na darī š anas attī stī bu š ajā reģ ionā , no kurā m uzzinā jā m vī na kultū ras centra tapš anas vē sturi, evolū cijas un uzplaukuma posmus. Divarpus tū kstoš u gadu vē sture. . .


Grieķ u zā lē...Grieķ u zā lē...Tā tad, atgriezī simies tajos senajos laikos, kad senie grieķ i 6. gadsimtā pirms mū su ē ras. nodibinā ja š eit Tiras pilsē tu un sā ka stā dī t vī nogas. Tā kā grieķ i bija slaveni filozofi un dzī res mī ļ otā ji, kurus viņ i skaisti sauca par "simpozijiem", viņ iem bija nepiecieš ama ī paš a telpa viņ u izklaidē m. Š im nolū kam tika izveidotavī rieš u istaba "Andron", kas bija paredzē ta tikai un vienī gi vī rieš iem. Š eit viņ i sē dē ja savā s gultā s un izklaidē jā s ar vī nu, filozofisku diskursu, mū ziku, spē lē m un seksu. Simpozija vadī tā ja uzdevums bija vienkā rš s – sajaukt vī nu ar ū deni tā saucamajā "krā terī "(trauks centrā ).

Seno grieķ u krū š utē li, kuri dibinā ja apmetni senos laikos:

Vai esat kā dreiz redzē jis ē zeļ a pieminekli — planē tas spī tī gā ko radī jumu? Bet grieķ i viņ u iemū ž inā ja piemineklī . Sā kumā viņ i bija ļ oti neapmierinā ti, ka ē zelis ē d vī nogulā ju lapas kopā ar vī nogulā ju. Un tad viņ i pamanī ja, ka vī nogas pē c tam aug vē l labā k. Tā pē c viņ i uzzinā ja, ka, lai uzlabotu vī nogu auglī bu, vī nogulā js ir jā apgriež .

Tač u grieķ i, kā izrā dī jā s, š ajā s zemē s neieradā s uz visiem laikiem. Daudzas tautas gadsimtu gaitā ir mē ģ inā juš as sagrā bt š ī reģ iona bagā tā s auglī gā s zemes. Osmaņ u impē rija nebija izņ ē mums. 16. gadsimtā š ajā s daļ ā s sā kā s tā sauktais“turku periods”. Un turku apmetni sauca “Asha-Abag”, kas nozī mē “zemā kie vī na dā rzi”, jo vī na dā rzi teritoriā li atradā s zem Akkermanas pilsē tas, kā Osmaņ i. sauc Belgorod-Dņ estrovska .

Turki audzē ja daž ā das vī nogu š ķ irnes, tač u starp tā m bija viena, kas joprojā m aug Š abo un tiek uzskatī ta par autohtonu. Tas ir slavenais "Telti Kuruk", kas turku valodā nozī mē "lapsas aste". Un, lai saglabā tu unikā los vī nogulā jus Š abo, ir pat izveidota ī paš a programma, un jums ir iespē ja izmē ģ inā t vī nu no autentiskas š ķ irnes.

Tač u ekspozī cija, kas veltī ta Š veices kolonistiem, kuri š eit tiek uzskatī ti par kultū ras vī na darī š anas pamatlicē jiem, rada ī paš u sajū tu. Tieš i Š veices kolonisti no tā lā Vo kantona ieradā s š ajā s zemē s, ar saviem ratiem pā rvarē juš i apmē ram trī s tū kstoš us kilometru smagu ceļ u. Pē c Krievijas imperatora Aleksandra III uzaicinā juma Š veices botā niķ is un vī ndarisLuijs Tardentssapulcina savus tautieš us un ved viņ us garā un grū tā ceļ ojumā uz nezinā mo Aš a-Abagu. . .


Vī nkopī bas pazinē ji nesa sev lī dzi visas savas vienkā rš ā s mantas, lai sā ktu jaunu dzī vi neizpē tī tā s zemē s. Vā rds Asha-Abag š veicieš iem bija ļ oti neparasts, un viņ i to ā tri pā rdē vē ja par Shabag, bet pē c tam par viņ iem vairā k lī dzskaņ u - Shabo.

Iedzī votā ju personī gā s mantas (visas autentiskas, dā vana no Montrē vietē jā s vē stures muzeja):

Cepures, kas novā ktas ar vī nogā m:

Iemī tnieki dzī voja atseviš ķ i, viņ iem bija sava skola, baznī ca, slimnī ca, bet strā dniekiem maksā ja tikpat mazu algu kā visur citur. Ekonomiskais brī nums tika dots ar lielā m grū tī bā m. Bet š veicieš iem ir savs ī paš s moto, ko es iemā cī jos ceļ ojumos pa š o kalnu un ezeru bagā tā ko valsti. Un tas izklausā s kā "Lū dzieties un strā dā jiet! ". Un tas deva lieliskus rezultā tus. Pateicoties reģ iona unikā lajā m ī paš ī bā m un Š veices kolonistu ā rkā rtē jai centī bai, š ī teritorija pakā peniski ir kļ uvusi par ī stu vī nogu zemi. Un kolonijas dibinā tā js Luiss Tardents rakstī ja: "Ja vē laties redzē t debesis uz zemes, tad tā s ir š eit. "

Š veicieš i nodarbojā s ne tikai ar vī nogu, bet arī citu kultū ru audzē š anu, kā arī lopkopī bu.

Lai gan galvenā nozare joprojā m bija vī nogu audzē š ana un vī na raž oš ana.

Vī nogulā ju apgrieš anai tika izmantoti ī paš i instrumenti:

Dzī ve pakā peniski uzlabojā s:

Š ī ir virtuve. Jā piebilst, ka jau toreiz bija eiropeiski glī ti:

Mani interesē ja daž ā di virtuves rī ki, izrā dī jā s, ka tā s ir cepumu formiņ as. Paņ emot rokā s vienu no tiem, es gandrī z zaudē ju lī dzsvaru no svara. Jā , cilvē ki tajos laikos bija fiziski daudz izturī gā ki nekā mē s.

19.  gadsimta beigā s vī nogu paradī ze sasniedza savu kulminā ciju, un plantā cijā s bija aptuveni trī s miljoni krū mu. Tač u tad izcē lā s revolū cija un lī dz ar padomju varas atnā kš anu š veicieš i bija spiesti pamest savas mā jas. Tie, kuri nevarē ja vai negribē ja emigrē t, maksā ja ar dzī vī bu, tā padomju valsts “pateicā s” unikā lu vī na dā rzu veidotā jiem.


Prezentē tais ekspozī cijas padomju periods rada ironijas un rū gtuma sajū tu. Š eit ir improvizē ts rū pnī cas direktora birojs - birokrā tija, dokumentu kā rtoš ana un pē c tam š ausminoš ie Gorbač ova pretalkohola dekrē ti. . . Protams, tas viss negatī vi ietekmē ja vī nkopī bas un vī na darī š anas attī stī bu.

PSRS mantojums, kad modē bija plakā ti, kas vē stī ja par darba priekš rocī bā m un visu pā rē jo.

Priecā jos, ka pē dē jos gados nozare ir sā kusi atdzī voties un aktī vi attī stā s. Un š obrī d vī na dā rza platī ba ir iespaidī ga – vairā k nekā.1200 hektā ru, kuros aug ap divdesmit vī nogu š ķ irņ u.

Š abo muzejs papildus augš ē jā m ekspozī cijā m jū s priecē s ar divsimt gadus veciem pagrabiem:

Š eit, ozolkoka mucā s, kuru koksne ir rū pī gi atlasī ta katrai vī nogu š ķ irnei, palielinā s dzē riena cē lums.

Karaliskā zā le, kur pats Aleksandrs Sergejevič s Puš kins, rakstot citu dzejoli, ē da vī nu. Apsē dos pie galda un varbū t arī smelš os iedvesmu, un uzrakstī š u kaut ko pā rsteidzoš i grandiozu.

Vai redzat caurumu mucā ? Ar to muca tika mazgā ta no iekš puses. Tur uzkā pa augumā ļ oti mazs vī rietis un notī rī ja zobakmeni no konteinera sienā m.

Kad Rumā nijas karalis Kerols II ieradā s š ajā s vietā s, viņ š ļ oti novē rtē ja Shabo vī nus un atstā ja savu parakstu uz pazemes krā tuvju sienas. Tā pē c pagrabs tagad tiek saukts par Karalisko.

"Gruzijas zā le" un vī na pagrabs. Š ī zā le ir pilnī bā aprī kota ar nacionā liem vī ndaru dzī ves elementiem, ekspozī cijā varam izsekot senajā m vī na darī š anas tradī cijā m daž ā dos Gruzijas reģ ionos, kas atzī ti par vī na darī š anas dzimteni.

Mā la trauku izstā de:

Pā rpilnī bas rags ir laimes simbols, kas simbolizē auglī bu, bagā tī bu un labklā jī bu. Grieķ u mitoloģ ijā tas pieder mī tiskajai kazai Amaltejai, kas auklē ja Zevu, no kura dzimis vī na dievs Dionī sijs.

Vecais moonshine joprojā m (bez dzesē tā ja):

Nospiediet:

Pē c klaiņ oš anas pa pagrabiem, muzejiem, ekspozī cijā m mē s raiti pā rejam no senatnes uz mū sdienī gumu.


Š obrī d uzņ ē mums ir modernizē ts un darbojas pē c progresī vā m franč u tehnoloģ ijā m, kas ļ auj radī t pasaules lī meņ a vī nus. Viss raž oš anas process ir automatizē ts un š obrī d to kontrolē tikai 10 cilvē ki. Dosimies apskatī ties produkciju, jo rū pnī ca strā dā septiņ as dienas nedē ļ ā un Vī na kultū ras centra durvis vienmē r ir vaļ ā .

Vispirms mē s apskatā m SHABO Vī na mā ju un iepazī stamies ar raž oš anu no vī nogu pā rstrā des nodaļ as lī dz izturē š anas nodaļ ai. Vī nogas š eit nonā k tieš i no plantā cijā m.

Rū pnī cas tehniskais aprī kojums tiek uzskatī ts par vienu no labā kajiem Eiropā . Tiek ieviestas jaunā kā s tehnoloģ ijas

Cikls sastā v no vī nogu apstrā des, vī na materiā la raž oš anas, spirta destilā cijas, izturē š anas un visbeidzot iepildī š anas pudelē s.

Monitorā soli pa solim tiek parā dī ti visi tehnoloģ iskā procesa posmi:

Dieviš ķ ais dzē riens atdziest un nogatavojas milzī gā s tvertnē s.

Destilā cijas rū pnī ca raž o augstas kvalitā tes spirtus.

Es ļ oti gribē ju redzē t š erija raž oš anas posmus, tač u mana tū res vieglā versija man to neļ ā va. Iebā zis degunu durvī s, mani no turienes nekavē joties izraidī ja modrs apsargs. Varu tikai teikt, ka š ajā š erija pagrabā sausais š erijs “aug”.

Laika tū re aizņ em 2.5 stundas, bet viss ir tik interesanti, ka laiks skrien vē ja spā rniem. Un te mē s esam vī na pagrabā.5 metrus zem zemes starp mucā m Kristā lu degustā cijas telpā , sagaidot vī na rituā lu.

Degustā cijā iekļ auti 6 SHABO produktu paraugi no Reserve un Special Edition kolekcijā m, no kuriem visvairā k vē los izmē ģ inā t autohtono Telti Kuruk. Bet tomē r no visiem piedā vā tajiem paraugiem mans favorī ts bija Sparkling Classic Brut White.

Kompleksā ir 6 degustā cijas telpas, katrai ir savs pavē rsiens.

Spriež ot pē c daudzajiem apbalvojumiem un balvā m, var droš i teikt, ka Ukrainai ir pamatoti jā lepojas ar savu kultū ras mantojumu, jo SHABO ir vienī gais uzņ ē mums, kas ir saņ ē mis tiesī bas radī t premium klases vī nus ar kontrolē tiem cilmes vietas nosaukumiem ( franč u valodas Apptllation d' origine controlee analogs).

Un mē s, iespē jams, nopirkuš i pusi no Vī na kultū ras centra veikala, steidzamies uz Siera fabriku, kur pē c Nī derlandes tehnoloģ ijā m tiek raž oti gardi sieri, kuriem es noteikti nevaru paiet garā m.


Tač u, tā kā mums joprojā m ir plā nots apskatī t seno Akkermana cietoksni, mē s ieejam tikai veikalā , un, runā jot par ekskursijā m, mē s lidojam kā saplā ksnis virs Francijas galvaspilsē tas. Ā tri sakrā juš i siera gardumus, turpinā m pē c mū su stingri apstiprinā ta plā na.

PySy: Iesaku veikalā Shabo pirkt Grappa vī nogu degvī nu, jau nož ē loju, ka nedaudz paņ ē mu, ļ oti mī ksts un derē s tieš i meitenē m. Konjaks bija parasts un nevienam neizraisī ja sajū smu. Kad atgriezā mies mā jā s un sā kā m izjaukt savu bagā ž nieku, visi kopā smē jā mies - bija: Donavas siļ ķ e daž ā dā s variā cijā s, Vilkovskas zemenes siļ ķ ei virsū , vī ns - degvī na arsenā ls pudelē s un izlejamā veidā , vairumtirdzniecī bas un mazumtirdzniecī bas sieri un tā lā k augš ā - kaltē tas lī dakas, kamē r neviens nevarē ja saprast, un kā pē c, pie velna, mē s vispā r paņ ē mā m š o lī daku, ja mums Dņ eprā to ir ducis. Bet! Pats brauciens izvē rtā s ļ oti interesants gan kultū ras bagā tinā š anas, gan dvē seles miera ziņ ā .

No stā stu cikla "Pā rsteidzoš ā Ukraina"

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (72) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
аватар ollennka
ollennka

No 2022. gada Jaunzēlande lēnām atsākas tūrismam.

Thu, 19 Aug 2021, 15:17
аватар olyajan
olyajan

Tātad meitenes, lidojam uz Jaunzēlandi :)))

Fri, 20 Aug 2021, 06:17
аватар ollennka
ollennka

Viņi dod vīzu ļoti čīkstu, cik es lasu. Daudz dokumentu, kas jāsavāc.

Fri, 20 Aug 2021, 06:26
аватар olyajan
olyajan

Tātad meitenes, lidojam uz Jaunzēlandi :)))

Fri, 20 Aug 2021, 09:17
аватар ollennka
ollennka

Viņi dod vīzu ļoti čīkstu, cik es lasu. Daudz dokumentu, kas jāsavāc.

Fri, 20 Aug 2021, 09:26
iemiesojums