Az, BUKI, Vēdas

06 Septembris 2013 Ceļošanas laiks: no 28 Jūlija 2013 ieslēgts 28 Jūlija 2013
Reputācija: +6114.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Az, BUKI, Vē das

***Epigrā fa vietā . Es nestrī dos – pasaule ir plaš a un daudzveidī ga, un tur, kaut kur tā lu, ir tik daudz interesantu lietu. Lasot citu autoru stā stus, reizē m pat gaudoju klusā skaudī bā . Bet pagaidā m ceļ oju pa Ukrainu. Negribu bū t pompoza, bet viņ a ir MŪ SU (ne jau partijas piederī bas izpratnē , bet vienkā rš i savē jā , dā rgā ), un mē s viņ u nemaz nepazī stam.

Izrā dā s, lai atgrieztos Ukrainā -incognitu, vajag diezgan daudz: vienkā rš i ejiet pa ielu un apskatiet telti, kurā tiek pā rdotas ekskursijas. Izlasiet noslē pumaino vā rdu "BUKI" viena no piedā vā tajiem marš rutiem. Tad ieejiet internetā un uzziniet, ka "Bukov" vai "Bukov" Ukrainā.2: tikai Buki - Č erkasu reģ ionā , un tur ir skaistā kie tiesneš i par granī ta karjera, ū denskrituma atsauksmē m. lauku hidroelektrostacija. Citi Buki atrodas ļ oti tuvu, Kijevas apgabala Skvirskas rajonā.


Tā kā visi, kas apmeklē ja kanjonu, iesaka to apskatī t rudenī , tika nolemts nā kamajā brī vdienā doties uz Buki pod Skvira.

Ar maš ī nu braucā m pa marš rutu Ruž in-Skvira-pagrieziens uz Popelņ a-Buki. Atpakaļ - Buki-virziens uz Popelnya-Andruš ovku. Ceļ u stā voklis pirmajā virzienā , kas otrajā virzienā iesaka iegā dā ties krievu neķ ī trī bu vā rdnī cu, jo.

No Kijevas (apmē ram 130 km), cik es saprotu, jums jā dodas uz Belu. Baznī ca. -Skvir, bet arī ne to, ka tur var nokļ ū t bez vā rdnī cas (skat. augstā k))).

Š is mazais ciemats, iespē jams, bū tu palicis tikai punkts kartē , ja ne vietē jo vietu iedzī votā js.

Principā vī rietis visu izdarī ja pareizi: viņ š ne tikai dzemdē ja dē lu - viņ am ir divi savi un 21 adoptē ts bē rns, viņ š ne tikai uzcē la mā ju un izaudzē ja koku - viņ š iekā rtoja ainavu parku, manuprā t, skaistuma ziņ ā neatpaliek no Umanas Sophievekas.

Un, ņ emot vē rā Bila Cerkva Aleksandrijas nomā coš o stā vokli, tas vē l jo vairā k nav Bukama konkurents.

Buki ainavu parks atrodas bijuš ā s papī rfabrikas teritorijā , Rostavicas upes krastā , lauku izgā ztuves vietā , no kuras tika izvesti vairā ki simti KAMAZ kravas automaš ī nu ar atkritumiem. Parkā bez Suslovu ģ imenes dzī vesvietai paredzē tā ē ku kompleksa atrodas arī tempļ u komplekss, bē rnu nams, skulptū ras, strū klaka, kas kā dreiz atradā s Neatkarī bas laukumā , mini zoodā rzs, pļ ava pasakas. Ieeja parkā ir bez maksas. Bet, ja agrā k varē ja klī st un blenzt pat pa “ģ imenes” teritoriju, tad tagad tur vairs nav piekļ uves.

Tas saistī ts ar vairā kiem nepatī kamiem starpgadī jumiem: cilvē ki, kuri nevaldā mi klī da visur, lauza skulptū ras, saindē ja dzī vniekus zvē rnī cā . Reiz tū risti, kas fotografē jas uz viņ a fona, nelaida Suslova sievu savā mā jā , saka, pagaidi savu kā rtu, tad tiksi garā m.

Pē c tam daž ā m parka daļ ā m var piekļ ū t tikai gidu vai sargu pavadī bā.


Parka izveides vē sture ir neparasta. Viss sā kā s ar mini hidroelektrostacijas bū vniecī bu. Ideja par "savu" elektrostaciju I. Suslovam nā ca klajā pirms vairā kiem gadiem. Ar "ripojoš ā m" elektrī bas padevē m nez kā pē c visbiež ā k ferma tika atslē gta slaukš anas laikā . Govs piens sā ka pazust, izslaukums strauji kritā s, ganā mpulks gandrī z nokļ uva zem naž a. Un tā kā tolaik Suslovam jau piederē ja vietē ja siera un piena rū pnī ca, viņ š negaidī ja savu postu un ķ ē rā s pie savas elektrostacijas bū vniecī bas.

Tagad tas piegā dā elektrī bu parkam, paš ai Suslova mā jai un citā m teritorijā esoš ajā m ē kā m.

Es neteikš u, ka vietē jo pagā tnes mecenā tu Braņ itska N. A. Tereš č enko un V. F. Golubeva godī ba.

Bet tas, ka cilvē ks savas dzī ves laikā uzcē la sevi un mū ž ī gi piemineklis, vienmē r un Roš enas strū klaka Vinnicā , ir fakts. Es nezinu, vai I. Suslovs ir Augstā kā s Radas deputā ts. Bet ja tā , tad viņ š , tā pat kā Poroš enko, tiek ieskaitī ts. Un, ja atlikuš ie 448 tautas deputā ti vismaz mikroakcijā s kaut ko lī dzī gu radī tu 448 Ukrainas pilsē tā s vai ciemos - redz, tas nebū tu tik kauns prezidentei, kura ar sajū smu lasa Annu AhmEtovu.

No autostā vvietas uzreiz nokļ uvā m skatu laukumā iepretim Sv. Jevgeņ ija baznī cai ar piecā m pirtī m. Nosaukts I. Suslova vecā kā dē la vā rdā . Jevgeņ ijs Suslovs ir jaunā kais mē rs Eiropā , "nopelns" Skvyrā.

Ieeja templī ir bezmaksas. Iekš puse ir ļ oti skaista, un, lai gan š ķ iet, ka tas ir pā rtaisī ts, interjers joprojā m ir iespaidī gs. Katrs atnā kuš ais var bez maksas nolikt sveci veselī bai vai mieram, sveces brī vi guļ uz divā m lielā m kastē m-lā dē m pie ieejas tempļ a iekš ienē.

Uz kastē m ir klikš ķ is uz ziedojumiem, bet, ja tā du nav, neviens tevi netiesā s, paņ em sveci un dodies uz ikonu. Viņ i saka, ka atš ķ irī bā no vairuma pareizticī go baznī cu Ukrainā nav noteiktas maksas par baznī cas kā zu, kristī bu un bē ru ceremonijā m. Cik daudz jū s varat ziedot, ir tas, cik daudz jū s maksā jat.

Blakus Sv. Jevgeņ ija baznī cai – Nikolaja un Svē tā Aleksandra kapela, kas nosaukta I. Suslova jaunā kā dē la vā rdā.

Svē tā Daniē la zvanu tornis pabeidz tempļ a kompleksu. Ar to ir saistī ts aizkustinoš s stā sts, es nezinu, cik tas ir uzticams. I. Suslova dē ls Jevgeņ ijs saslima ar vē zi.


Bija nepiecieš ami reti medikamenti, kas Ukrainā nav pieejami. Suslovs vecā kais ar ā ķ i vai ķ eksi, cenš oties atrast lī dzekli, lai glā btu savu dē lu, nokļ uva tieš i pie prezidenta. Es, protams, nesaņ ē mu tikš anos ar viņ u, tač u par problē mu tika informē ts toreizē jais Ukrainas prezidents Leonī ds Kuč ma.

Un nā kamajā dienā zā les tika piegā dā tas ar lidmaš ī nu. Pateicī bā zvanu tornis tika uzcelts un saskaņ ā ar kristieš u tradī cijā m nosaukts Leonī da Kuč mas tē va Daniila Prokofjevič a Kuč mas vā rdā.

Piemiņ as plā ksne stā sta apmeklē tā jiem, kuru vā rdu tā nes. Viņ i saka, ka, lai gan pats Suslovs ir BYuT biedrs, pē c “oranž ā s” revolū cijas viņ am tika stingri ieteikts noņ emt š o zī mi. Bet viņ š atteicā s. Kas arī raksturo viņ u ļ oti pozitī vi).

Zvanu torni rotā kņ aza Vladimira, princeses Olgas un citu skulptū ras. Un augš ā - č etri eņ ģ eļ i skatā s daž ā dos pasaules virzienos.

No tempļ a kompleksa nokā pjam uz apakš ē jo terasi.

Š eit pa kreisi ir piemineklis visiem visos karos bojā gā juš ajiem un Č ernobiļ as atomelektrostacijas likvidatoriem. Labajā pusē ir Roulette strū klaka, kas pirms rekonstrukcijas stā vē ja Maidan Nezalezhnosti. Desmit gadus viņ š vā ca putekļ us kā dā noliktavā , lī dz Suslovs viņ u pā rcē la uz Bukiem.

Izremontē ta strū klaka, atlietas vairā kas jaunas ziedlapiņ as, nomainī tas sū knē š anas iekā rtas un granī ts.

Tad jautā jam apsargam, kā nokļ ū t parkā . Un mē s ejam tur.

Ieeju tajā (tā pat kā elektrostacijā un daudzā s citā s parka celtnē s) rotā smailo jumti, kas klā ti ar sarkaniem dakstiņ iem.

Lai dotos uz Suslovas muiž u, jā š ķ ē rso dambis pa speciā liem koka celiņ iem, kas "karā jas" uz ū dens. Caur dambim visu laiku tek ū dens - ī paš i, lai attī rī tu piebraucoš o maš ī nu riteņ us un iebraucoš o tū ristu kā jas. Pa labi no dambja ū dens pā rvē rš as par nelielu ū denskritumu.

Visas š ī s ē kas, skulptū ras, tilti, lapenes, laternas ir tik prasmī gi ierakstī tas apkā rtē jā ainavā , ka vienkā rš i apbrī no parka veidotā ju mā ksliniecisko nojausmu un gaumi.

Gidi stingri iesaka apmeklē t 4 ikoniskas vietas parkā.


Pirmais ir "Galilejas akmens", ko ī paš niekiem dā vinā jusi ebreju kopiena. Pasaulē ir tikai daž as š ā das kamejas. Saskaņ ā ar leģ endu Izraē las pilsē tā Kannā no Galilejas, akmens ņ emš anas vietā , Jē zus svē tī ja jaunlaulā tos un parasto ū deni pā rvē rta vī nā (lī dz š im, diemž ē l, š ā di brī numi nav atkā rtojuš ies).

Parka centrā lā daļ a - vienkā rš i Venē cija miniatū rā - praktiski stā v uz ū dens. Virs ū dens straumē m - daž ā di tiltiņ i un laipas. . Pā reju uz privā tā m ē kā m sargā bronzas spā rnotie lauvas - grifi. Ikviens, kurš stā v tilta vidū ar grifiem un izsaka kā du slepenu vē lē š anos, var bū t 100% pā rliecinā ts, ka tā piepildī sies.

Jā , vismaz gids mū s pā rliecinā ja. Mē s, protams, arī domā jā m par sevi kā visu un vairā k. kamē r mē s gaidā m).

No smilš ainā kalna "apbrī no" apkā rtē jo ainavu 3 milzī gas vardes - tā das paš as, es teiktu, piemineklis ukraiņ u nacionā lajai mentalitā tei.

No vienas puses, pē c visa veida fen š ui, varde ar naudu pie makaroniem ir labsajū tas pazī me. No otras puses, varbū t tas ir mā jiens, ka viņ a sā k ž ņ augt visus, kas ierodas ī paš umā (galu galā , atkā rtoju, š is tieš ā m ir nekustamais ī paš ums ar muiž u un parku ap to)? ! Nezinu, bet pie š ī asprā tī gā pieminekļ a ir daudz cilvē ku: grib iebā zt mutē naudu, seglot un berzē t, lai veicas, utt. , utt.

Netā lu no Svē tā Aleksandra kapelas atrodas ceturtais nozī mī gais objekts - tā sauktā "Dieva acs" - dabā sastopams brū ns akmens ar gandrī z regulā ru trī sstū rveida melna veidojuma formu iekš pusē.

Vietē jie ar godbijī bu stā sta, ka gandrī z no Atona kalna pie viņ iem ieraduš ies mū ki, lai pē tī tu zinā tkā ri. Tiek uzskatī ts, ka, ja ar plaukstā m pieskarsies melnajam trī sstū rim un lū gsi veselī bu sev un saviem mī ļ ajiem, viss bū s kā rtī bā.

Aiz tilta ar grifiem atrodas parka "maksas" daļ a - ieeja mini zoodā rzā un pasaku pļ ava. Cena - 10 grivnas. Zvē rnī cā viņ i redzē ja brū nos lā č us, raibus briež us, aitas (varbū t tie bija kaut kā di cē li dzī vnieki, es nezinu, tā s bija aitas). Visi, izņ emot mani, redzē ja lauvu. Man pietrū ka. Es zinu, ka agrā k vē l bija strauss - tagad nav, katrā ziņ ā viņ i mums nerā dī ja.


Pasaku grē da ir vieta pie izejas uz smilš u pludmali, ko rotā daž ā du pasaku tē lu skulptū ras. Vizuā li - cirsts no koka. Uzmanī gā k apskatot un gides komentā ros, izrā dī jā s, ka visas š ī s skaistules ir no betona.

Nu, kā jau iepriekš teicu, visa š ī krā š ņ uma ī paš nieks rū pē jas arī par bē rnu namu, kas neatrodas paš ā parka teritorijā , bet gan tieš ā tā tuvumā . Un š ajā sakarī bā : lī dz mū su uzturē š anā s beigā m ar š ā du tikš anos tika pā rkā pta zinā mā mē rā pastorā lā aina.

Kad dabiskā s vajadzī bas vadī ta (atvainojiet, par pikanto detaļ u) steidzos uz “tualeti (tā pat kā tualeti) ar koda nosaukumu Es un Jo”, izrā dī jā s, ka nauda par tualetes apmeklē jumu (es jā saka, ļ oti ē rts, pat ar bidē! ) ierastā s vecmā miņ as vietā pie ieejas krā jas pavisam bē rnunama izskata puika: netī rs, saskrā pē ts, kaut kā ds nemierī gs. Un atcerē jos arī kā du meiteni templī – kā viņ a tur dež urē ja, pieskatī ja tū ristus. Un arī apsarga teiktais, ka bā reņ i ļ oti palī dz uzturē t teritoriju tā dā kā rtī bā un kopt augus.

Es uzskatu, ka, tā kā parks ir atvē rts sabiedrī bai no piektdienas lī dz svē tdienai, viņ i, iespē jams, strā dā pā rē jā nedē ļ ā . Un pie kaut kā vainī gs - un nedē ļ as nogalē.

Nez kā pē c manā galvā uzreiz izveidojā s aina: no rī ta uz lī nijas iedod sarakstu, kurš iet, kur strā dā t, un tie, kuri nesaņ ē ma kā rtu doties uz korvē , atviegloti nopū š as. Iespē jams, tas nav pamats š aubī ties par saimnieka tikumiem un sirsnī go vē lmi palī dzē t bā reņ iem, un nav nekas slikts, ka bē rni pierod pie darba, bet kaut kā godī gā k bū tu pieņ emt darbā cilvē kus no ciema un viņ iem maksā t. alga. Un m. b. Es kļ ū dos, un š iem bē rniem arī maksā par darbu? Es nezinu, bet kaut kā š ī epizode mani aizkustinā ja, es nezinu, kā pē c.

Starp citu, nez kā pē c cilvē ki bija ļ oti saš utuš i par nepiecieš amī bu maksā t simboliskus 2 UAH. par tualeti, savukā rt viss pā rē jais parkā ir pilnī gi bez maksas.


Kas attiecas uz mani, viss ir godī gi: ī paš nieki neņ em naudu par skaistumu. Un par to, ka kulturā lā vietā tu pats kulturā li saproti, ka ņ em, un, manuprā t, tas ir pareizi, kā dam bū tu jā uztur tī rī ba, tad kā pē c viņ am par paldies jā mazgā jas un jā tī ra?

Vispā r parkā bija maz cilvē ku. Man š ķ iet, ka š ī vieta ir vienkā rš i maz zinā ma: nejauš i aprunā joties ar citiem apmeklē tā jiem, viņ i dzirdē ja, ka, dzī vojot Bila Cerkvā , viņ i nesen uzzinā juš i par Buki. Un, lai gan, pē c baumā m, jaunlaulā tajiem ļ oti patī k fotografē ties parkā , neskatoties uz svē tdienu, mē s neredzē jā m nevienu pā ri

PS: Manuprā t, š is ir lielisks marš ruts nedē ļ as nogales ceļ ojumam. Ir ļ oti skaisti, kaut kad izdomā ju, ka nā kamreiz atnā ksim vienkā rš i pastaigā ties un baudī t skaistumu, bez kamerā m. No sadzī ves lietā m - nepietiek vietas, kur

varē tu uzkost.

Pie ieejas parkā ir bode ar kvasa alu, saldē jumu, č ipsiem, bet tiesa, tā rps nomirs. Saimnieku plā nos, kā saprotam, ir ē dinā š anas punkta atvē rš ana. Bet pagaidā m labā k paņ emt lī dzi pā ris sviestmaizes).

Un tā lā k. Mē s staigā jā m pa parku š urpu turpu.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
БУКИ. Скульптуры на Поляне сказок выглядят, как вырезанные из дерева. А на самом деле – это бетон (!)
БУКИ. ... и птицы
БУКИ. Звери...
БУКИ. Ангел с
БУКИ. Фонари-«деревья»
БУКИ. Специальная дамба для омовения колес, ног
БУКИ. Вход в парк
БУКИ. Каскад серых зданий справа – это мини-ГЕС. Выше – личные апартаменты семьи Сусловых.
БУКИ. И на сторожевой башне четко видна белая семерочка
БУКИ. Семерки красуются  и на зданиях, и на парковых дорожках
БУКИ. Общий план поместья
БУКИ.
БУКИ. Снаружи - витражи
БУКИ. Больше всех мне понравился
БУКИ. Храмовые светильники
БУКИ. «Кружевная» лестничка
БУКИ. Вот такие входные двери в храме
БУКИ. Ангелы, поддерживающие паникадило
БУКИ.Паникадило – так это называется на церковном языке, а по мне – просто большая красивая люстра, украшающая храм.Представьте, как это все сияет в дни церковных праздников?
БУКИ. Алтарь в Храме Святого Евгения
БУКИ. Храм Святого Евгения
БУКИ.Памятники погибшим на войне бывают и такими - сдержанно-строгими, даже лаконичными
БУКИ. В Буках фонтан теперь выглядит ничуть не хуже, чем на Майдане
БУКИ.Мощеные разноцветной брусчаткой дорожки в парке напомнили виденный когда-то репортаж о Лиссабоне, в котором обычный муниципальный асфальт радует глаз португальцев вот такими же замысловатыми узорами.
БУКИ. Главные ворота в храмовый комплекс