Щось в назві таки є. Скільки раз вже переконувався, що на такі речі треба звертати увагу. Асоціація слів. В даному випадку - обман у всьому. Починаючи з самого терміну «готель». Ми з дружиною відпочивали у вересні цього року. Перший раз у Туреччині. Хто дуже шкодує за СРСР, можете трохи потратитись, й з‘їздити сюди, як в музей. Ви тут отримаєте в найкращому турецькому виконанні всі принади тодішнього сервісу. Підписуємось під всіма поганими відгуками відвідувачів цього шоу. Бо воно таки так і є.
Прибувши з літака на цю атракцію в 0.30 ночі, на «рецепції» не застали нікого. Після очікувань хвилин 20, з‘явився чорнявий туркіш хлопець, працівник готелю, у супроводі двох білявок слов‘янської зовнішності. Маю підозру, що такі ось представниці СНГ, котрі стали винуватцями наших очікувань, і пишуть хороші відзиви про такі «отелі».
Шоу почалось.
Ми бачили і відчули все те, що й інші відвідувачі, які залишили тут свої спогади. І розказувати можна багато. Але найбільше вражало одне й теж. Коли приїздили нові люди з сяючими обличчями, - на другий день вони тухли й повністю розчаровувались. Ну не подобається все ж таки росіянам жити в СРСР. І не вони, як очікувалось, а саме місцеві працівники створювали незабутню дуже колоритну атмосферу цього дійства. Й ніякими вимірювачами ні шумів, ні будь чим іншим передати тоті ефекти неможливо.
Будучи глядачами на сцені (є зараз такий жанр в театральному мистецтві), ми всеж-таки вирішили не занурюватись у високопрофесійну гру тутешніх акторів, і проводили свій час за межами даного театру. Уявляю скільки ми втратили, та краса Середземномор‘я таки взяла своє.
І як би не наші тривалі подорожі морем, горами й ін., ми могли б сильно послабнути.
...А в цьому театрі виявилась ще одна сцена... «готельний пляж». Наша психіка витримала там лише один день.
І незважаючи на всі здобутки в артистизмі працівників даного закладу (багато з них заслуговують «оскара»), ми все ж їм дуже вдячні. Бо вони зробили все, для того, щоб ми не перебували в ілюзії гостинності «готелю», і не засиджувались.
Чого лише вартують:
міміка й рвіння «виправити ситуацію» менеджера закладу («прідьош послє обєда» або «мы с мая просим и всє нєт»);
викладка працівниками кухні учорашніх тухлих харчів та й взагалі впровадження нових «світлих ідей» (як ото нарізання різними величинами й формами продуктів і розкладання в окремі тарелі, начебто окремі страви) в поняття «шведський стіл»;
а миття посуду, після якого вам гарантовано всіляки болячки типу стоматіту;
а штучно створювані черги за їдлом й постійна нестача чогось (виносилось, як з під прилавка й на невгамовні вимоги нужденних);
а високорівневий звуковий трафік чудової турецької мови, завжди і всюди (гучність не могли перевершити навіть мамочки з дітьми та відпочивальники напідпитку);
а прибирання номера (постійно було відчуття, що хтось побував, але нічого не зробив. Пригадалось ленінське: «Привид бродить по Європі, привид ...»
Тому приходилось всі цінні речі постійно носити з собою). (І все одно, якщо треба було поміняти рушники чи закінчилось мило, робилось це самотужки).
Хотілось би закінчити свій опус на позитиві.
Туреччина дуже гарна країна. Туризм розвивається. Очевидно, що влада й підприємці сильно вкладаються в цей процес. (Будуються нові дороги, тунелі й інша інфраструктура, створюються привабливі екскурс-тури). Нам є чому в них повчитися.
Чого лиш вартують краєвиди, гори і море.
Головне не попасти в поганий театр. ;)
Virsrakstā kaut kas ir. Cik reizes esmu pā rliecinā jies, ka tā dā m lietā m ir jā pievē rš uzmanī ba. Vā rdu asociā cija. Š ajā gadī jumā - maldinā š ana it visā . Sā kot ar terminu "viesnī ca". Š ī gada septembrī mē s ar sievu bijā m atvaļ inā jumā . Pirmo reizi Turcijā . Kam ļ oti ž ē l PSRS, var nedaudz iztē rē t, un iet te kā uz muzeju. Š eit jū s iegū sit vislabā kajā turku versijā visas toreizē jā pakalpojuma pievilcī bas. Mē s abonē jam visas š ī s izrā des apmeklē tā ju sliktā s atsauksmes. Jo tas tā ir.
Ierodoties no lidmaš ī nas š ajā atrakcijā plkst. 0.30, reģ istratū rā neviens netika atrasts. Pē c 20 minū š u gaidī š anas parā dī jā s melns turku puisis, viesnī cas darbinieks, kuru pavadī ja divas slā vu izskata blondī nes. Man ir aizdomas, ka tie ir NVS pā rstā vji, kas kļ uvuš i par mū su gaidu vaininiekiem, un raksta labas atsauksmes par tā dā m "viesnī cā m".
Izrā de ir sā kusies.
Mē s redzē jā m un sajutā m visus tos citus apmeklē tā jus, kuri š eit atstā ja savas atmiņ as.
Un jū s varat pastā stī t daudz. Bet visspilgtā kais bija tas pats. Kad ieradā s jauni cilvē ki ar mirdzoš ā m sejā m, nā kamajā dienā viņ i bija sapuvuš i un vī luš ies. Nu krieviem joprojā m nepatī k dzī vot PSRS. Un ne jau viņ i, kā gaidī ts, bet vietē jie strā dnieki radī ja neaizmirstamu ļ oti krā sainu š ī s akcijas atmosfē ru. Un tos efektus nav iespē jams pā rraidī t ne ar kā diem skaitī tā jiem, ne ar troksni vai ko citu.
Kā skatī tā ji uz skatuves (teā tra mā kslā tagad ir tā ds ž anrs) tomē r nolē mā m negrimt vietē jo aktieru augsti profesionā lajā spē lē un pavadī jā m laiku ā rpus teā tra. Varu iedomā ties, cik daudz mē s zaudē jā m, bet Vidusjū ras skaistums tomē r darī ja savu.
Un neatkarī gi no tā , cik ilgi mū su ceļ ojumi pa jū ru, kalniem utt. mē s varē tu bū t ļ oti vā ji.
...Un š ajā teā trī bija vē l viena aina ..."viesnī cas pludmale". Mū su psihe ilga tikai vienu dienu.
Un, neskatoties uz visiem sasniegumiem š ī s iestā des darbinieku mā kslinieciskumā (daudzi no viņ iem ir pelnī juš i "Oskaru"), mē s joprojā m esam viņ iem ļ oti pateicī gi. Jo darī ja visu, lai mē s nebū tu "viesnī cas" viesmī lī bas ilū zijā s un nepaliktu.
Ko viņ i ir vē rti:
iestā des vadī tā ja mī mika un degsme "izlabot situā ciju" ("atnā c pē cpusdienā " vai "kopš maija prasā m un viss ir pagā jis");
virtuves darbinieku vakardienas sapuvuš o ē dienu prezentā cija un vispā r jaunu "spilgtu ideju" ievieš ana (piemē ram, daž ā da izmē ra un formas produktu sagrieš ana un sadalī š ana atseviš ķ os š ķ ī vjos kā atseviš ķ os ē dienos) jē dzienā "bufete";
un trauku mazgā š ana, pē c kuras jums tiek garantē tas visa veida č ū las, piemē ram, stomatī ts;
un mā kslī gi izveidotas rindas pē c ē diena un nemitī gais kaut kā trū kums (tiek veikta gan no letes zem letes, gan trū cī go nemierī gā s prasī bas);
un brī niš ķ ī gā s turku valodas augsta lī meņ a skaņ as satiksme vienmē r un visur (skaļ ums nevarē ja pā rsniegt pat mammas ar bē rniem un iereibuš iem atpū tniekiem);
un istabas uzkopš ana (vienmē r bija sajū ta, ka kā ds ciemojā s, bet neko nedarī ja. Atcerē jos Ļ eņ ina: "Spoks, lai klī st pa Eiropu, spoks... ")
Tā pē c man visu laiku bija jā nē sā lī dzi visas vē rtī gā s mantas. (Un tomē r, ja bija jā maina dvieļ i vai beidzā s ziepes, tas tika darī ts vienatnē ).
Es vē lē tos savu opusu beigt ar pozitī vu.
Turcija ir ļ oti skaista valsts. Tū risms attī stā s. Ir skaidrs, ka valdī ba un uzņ ē mē ji š ajā procesā iegulda lielus lī dzekļ us. (tiek bū vē ti jauni ceļ i, tuneļ i un cita infrastruktū ra, tiek veidotas atraktī vas apskates ekskursijas). Mums no viņ iem ir ko mā cī ties.
Kā das ir ainavas, kalni un jū ra?
Galvenais, lai neiekļ ū st sliktā teā trī . ; )