Живем, как на вулкане... (кусманище № 4) Mēs dzīvojam kā uz vulkāna... (kusmanišče Nr. 4)

Dzī vo kā uz vulkā na. . . >>>

Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (gabals Nr. 2 ) >>>

Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (3. daļ a ) >>>

Mē s uzstā dī jā m modinā tā ju uz 4.15, bet es pamodos vē l agrā k. Jā , kas tas ir? Morfejam es nepatiku!

Es atstā ju uz ceļ a nozagtus ā bolus un mandarī nus, ruma baklaž ā nu, š okolā des tā felī ti, pudeli ū dens un pusapē stu desu veikalus. Viņ a uzvā rī ja tē ju termosā . Pietiekami. Tā da mugursoma izrā dī jā s ne vā ja!

Mē s devā mies lejā uz gaiteni. Tur mū s gaidī ja, vakarā pasū tī ja pusdienu kastī tes. Esam pasū tī juš i. Ne mē s, ne meitenes Suleimans neuztraucā s viņ us pasū tī t. Starp citu, ekskursijā bija jā pavada nevis viņ am, bet gan viņ a kolē ģ im Ruslanam.

Tieš i noteiktajā laikā ieradā s Ruslans. Viņ š nosauca meiteņ u vā rdus un pagriezā s, lai dotos prom.

Kas ar mums? Kā ar mums?

- Kas jū s esat?

- Un mums kopā ar jums jā dodas arī uz Kapadokiju!

Un tad tika uzdots patiesi izcils jautā jums:

Godī gi sakot, ja es bū tu maigā ks radī jums, š ī frā ze viņ u bū tu iedzinusi stuporā . Es mierī gi caur zobiem atbildē ju:

- Pastaigā jieties!

– Iekā piet autobusā .

Labsirdī gi pavē lē ja. . .

Pie velna. Iekā psim autobusā .

Tur jau sē dē ja mū su Mariupoles draugi no Ice. Autobusa displejs rā dī ja temperatū ru aiz borta - mī nus 4. Pateicis, ka Kaiseri iesim vē l pā ris viesnī cā s, Ruslans pavē lē ja "Visiem gulē t. "

Pilsē tā mē s piebraucā m pie nobruž ā tā izskata viesnī cas Emin Kosak, kas atrodas ne mazā k nobruž ā tā ielā . Vismaz man tumsā tā izskatī jā s. Pagā juš ajā gadā mū su paziņ ā m no Kijevas laimē jā s š eit dzī vot. Man nā cā s ilgi stā vē t. Beidzot pa viesnī cas durvī m izplū da pū lis ar slē pē m un dē ļ iem. Ak! Vai ir kaut kas, ko mē s nezinā m? Tur bez slē pē m nekā dā veidā ?

Pē c jaunpienā cē ju izteikumiem es nojautu, ka viņ iem it kā tika apsolī ts, ka tū lī t pē c lidojuma ar gaisa balonu viņ i tiks nogā dā ti Erciyes. Un viņ i lika mums gaidī t, jo viņ iem nedeva bulciņ u.

Dosimies tā lā k. Jau austrumos debesis sā ka mirdzē t, kad piebraucā m lī dz Gē remes nomalei uz balles aģ entū ru. Ruslans nolasī ja sarakstu ar cilvē kiem, kuriem bija jā dodas prom. Viņ u vidū ir arī mū su draugi. Bet autobusā bez mums vē l bija cilvē ki. Un kaut kas iestrē ga. Cilvē ki sā ka nervozē t, ka ir jau rī tausma, bet viņ i vē l nebija apmulsuš i. Nolē muš i, ka mums vairs nav jē gas gaidī t laikapstā kļ us no jū ras, devā mies ceļ ā . Es teicu Ruslanam "Uz redzē š anos. " Viņ š vispā r nereaģ ē ja. Pā rbaudī juš i virzienu, devā mies uz tuvā ko skatu laukumu.

Pie apvā rš ņ a karā jā s pilnmē ness. Skaistums ir neticams!

Pirms rī tausmas Goreme izskatī jā s fantastiski! Lieliski, ka ieradā mies ar ekskursiju gida pavadī bā . Sā kotnē ji biju iecerē jusi pē c brokastī m braukt ar sabiedrisko transportu. Un kad mē s š eit nonā ksim? Un viņ i nebū tu redzē juš i tā du skaistumu!

Tas ir mē ness virs minareta. Ž ē l, ka sanā ca izplū dis ; (((

Mums izdevā s tikt uz skatu laukumu ne jau no pirmā bakstī š anas. Maps mi veda uz strupceļ iem ar ejā m, kas bija slē gtas lī dz restē m. Bija jau rī tausma, un vairā kiem baloniem izdevā s pacelties gaisā . Beidzot, pajautā juš i karstā s tē jas tirgotā jam virzienu uz "skatu punktu", izrā vā mies, nokļ uvā m pozī cijā . Š eit jau bija ducis skatī tā ju, piemē ram, mē s. Un steidzā s! Skrienot no vienas vietnes malas uz otru, mē s fotografē jā m, fotografē jā m un fotografē jā m vē lreiz.

Saule ir uzlē kusi tieš i virs Ercijesas.

Apvā rš ņ a pretē jā mala, kur pacē lā s Uč isars, kļ uva sā rta.

Patiesī bā tas arī viss. Maģ ija ir beigusies. Mums vajag sevi atsvaidzinā t. Izķ idā ta viena pusdienu kastī te. Un kas mums te ir? Maza vairā ku augļ u sula un milzī ga maizī te ar siera gabaliņ iem, tomā tiem un gurķ iem. Ā rā bija aptuveni nulle, tā pē c kaija termosā bija piemē rotā ka par sulu. Pat mē s divatā netikā m galā ar bulciņ u.

Nav laika pā rē sties, jums ir jā pā rvietojas marš rutā . Redzē jā m kaut kā du taciņ u, kas veda nevis uz pilsē tu, no kurienes nā kā m, bet otrā virzienā . Sekojiet viņ ai.

Mani plā ni bija, pirmkā rt, apmeklē t zobenu ieleju un divas rozā ielejas ar piekļ uvi Č auš inam. Bet, nostaigā jis kā du gabalu, es nolē mu pā rbaudī t karti. Novē rtē jot, ka austrumi ir vieta, kur atrodas Erciyes, es sā ku griezties vietā , lai vienā vietnē lejupielā dē to karti (diezgan nosacī tu) saskaņ otu ar galvenajiem punktiem. Tā ir patiesī ba! Mē s visu š o laiku esam strī ķ ē juš i tieš i pretē jā virzienā !

Labi. Labot. Mū su izvē lē tais virziens atbilst marš rutam Nr. 3 - Mī lestī bas ieleja-2 + Zemi ieleja. Marš ruta beigā s mū s sagaida Uč isaras pils. Dodieties tā lā k. Labi, ka ir sals. Citā di tagad zem kā jā m bū tu bardaks. Nonā cā m pie akmens, uz kura iepriekš bija uzzī mē ts virziens. Un tagad tas ir tikai uzrakstī ts.

Es jau gribē ju izslē gties, bet Vadiks, bakstī dams savu telefonu ar stulbu karti man degunā , uzstā ja, lai ejam tā lā k. Sakiet, tur, tikai 300 metru attā lumā ir alas. Nu ejam un paskatī simies. Saskā ros ar š o.

Es nezinu, vai tā s ir alas vai kā da hacienda. Vai arī mē s vienkā rš i nesasniedzā m mē rķ i. Bet es negribē ju iet tā lā k un mē ģ inā jā m nokā pt ielejā . Jā , š eit tā nebija! Man bija jā kā pj ā rā uz nogā zes un jā meklē ceļ š uz turieni. Tas jau bija pavisam cits ceļ š un tur nebija nekā da rā dī tā ja. Gā ja nejauš i. Likā s, ka esam tur klā t, bet taciņ u aizš ķ ē rsoja š aura plaisa, kurai pā ri varē ja lē kt, tikai riskē jot ar dzī vī bu. Vai mums to vajag? Atrasts tilts.

Kopumā mī lestī bas ieleju-2 mums izdevā s redzē t nevis no apakš as, bet no augš as. Tomē r kā da ir atš ķ irī ba? No š ejienes bija diezgan labi redzē t slaidus, kas atgā dina daž ā das intī mas ķ ermeņ a daļ as.

Mē s esam nonā kuš i pie dakš as. Esam Zemi ielejā .

Pie ieejas tajā atradā s daudzi prihvatizē ti dā rzi ar nikniem kaukā zieš u tautī bas ķ ē des suņ iem. Tas bija nedaudz skopi, jo, ja kā ds no š iem zvē riem bū tu nokritis no ķ ē des, mē s bū tu nonā kuš i nepatikš anā s. Nebija saimnieku, kas spē tu aizdzī t š ā du briesmoni. Jā , un š ie kaukā zieš i ir slikti, piemē ram, satiksmes sastrē gumi. Un tikpat veselī gi, cik slikti. Neviens nevar viņ us apturē t.

Sliktas mizas pavadī bā mē s virzī jā mies dziļ ā k ielejā . Turklā t gaiļ i iejū dzā s, atbalsojot suņ us.

Ieleja kļ uva š aurā ka un š aurā ka, un dā rzi ar suņ iem beidzā s. Ja pirms tam mums bija ļ oti karsts, tad bija ē na un daudz sniega. Jakas bija aizpogā tas.

Vai redzat profilu?

Slaidi apkā rt bija diezgan interesanti. Un balts-balts.

Kartē zinā mā attā lumā bija redzamas regulā ras alas. Š eit viņ a bija solidā ra ar indeksu. Tā nu mē s pagriezā mies, lai paskatī tos. Skaistums!

Es jau jutos noguris. Un lī dz marš ruta beigā m - starts un finiš s. Apgulā mies saulainā kanjona pusē uz sausas zā les. Tā tas melotu. Bet jums ir jā kustas. Turklā t jums ir jā atrod viesnī ca. Ē da mandarī nu un š okolā des gabaliņ u. Aiziet!

Atkal, izslē dzot marš rutu, lai tur redzē tu citu, es negribē ju atgriezties. Varbū t jū s varat doties uz Uč isaru bez iemesla? Š eit viņ š ir ļ oti tuvu!

No Uč isaras dodieties ar mikroautobusu uz Goreme. Maps mi, protams, parā dī ja, ka viss ir iespē jams. Bet, kad viņ i piegā ja tuvā k, viņ i atradā s klints priekš ā . Un kartē ceļ š tika pā rtraukts un sā kā s otrā pusē . Laime bija tuvu, tā bija apmē ram!

Man bija jā atgriež as un jā pā riet uz citu ceļ u, kas ved uz Goreme.

Zeme, ko sildī ja spož ā saule, atkusa un spiedā s zem kā jā m. Apkā rt bija svilpoš ana, lai gan putnu nebija redzams. Acī mredzot tie bija gopheri, kas mū s izsvilinā ja no savā m bedrē m.

Paldies Dievam, š ī taka nekur nenolū za un drī z vien pā rvē rtā s par bruģ akmeņ iem, un pē c stundas iebraucā m pilsē tiņ as nomalē .

No rī ta, uzkā pjot uz skatu laukumu, pamanā m, ka Goreme ir pamatī ga viesnī ca. Katrā vairā k vai mazā k piemē rotā bedrē viņ i iekā rtoja tū ristu mā jokli. Esot mā jā s, apskatī ju pā ris pieņ emamus variantus booking. com. Andrejs cgistalkers uzteica viesnī cu, kurā viņ i apmetā s savā otrajā ceļ ojumā – Koko alu. Lai neapgrū tinā tu meklē jumus un izvē li, nolē mu uzticē ties profesionā ļ a pieredzei. Viesnī ca bija kartē . Es viņ u pat redzē ju. Bet tad viņ š pazuda starp daudziem citiem. Tā pē c man nā cā s ķ erties pie vecmodī ga veida "Valoda atnesī s Kijevai". Pirms Kijevas mums vē l bija agrs, tā pē c prasī jā m tuvojoš os un š ķ ē rsvirziena norā des uz Coco Cave. Jā saka, ka daudzi, ja ne visi, š eit zinā ja angļ u valodu. Un daž i pat krievu. Bremzē jot, atkal daž i cilvē ki sā ka spī dzinā t savu ceļ u. Bija krievi. Š odien ir viņ u pirmā diena, tā pē c viņ i vē l nezina, kur viņ i atrodas. Tad es jautā ju:

– Kurā viesnī cā jū s apmetā ties?

- Tā dā un tā dā .

- Cik tas maksā ?

- Jā , mazā k nekā simts!

Es esmu iestrē dzis.

- Simtiem ko, liras?

-???????!!!!!!!!!!!!!! !

Skatī t tā lā k. Beidzot viens turku puisis nolē ma, ka mums ir vieglā k parā dī t nekā izskaidrot. Viņ š mū s aizveda tieš i uz viesnī cu. Bija dū mi kā jū gs un niknas skaņ as. Mū s sagaidī ja saimnieks ar lī dz elkonim kaļ ķ ā nosmē rē tā m rokā m. Vai varbū t kaut kas cits. Es jautā ju, vai viņ am ir brī vas istabas? Un kā ! Jautā ja, vai es gribu alu vai parastu numuru? Ala, protams! Viņ š mums parā dī ja vairā kas alas, no kurā m izvē lē ties. Es jautā ju, vai viņ iem visu laiku ir tā da burzma? Viņ š teica, ka lī dz pulksten 18 un no pulksten 9. Labi, mē s š obrī d bē gsim. Viņ š mū s uzaicinā ja uz terasi. Viņ š man piedā vā ja kaut ko iedzert. Tē ja! Vai jums nav alus? Nav alus! Es negribu tē ju. Paņ emsim ū deni.

Ī paš nieks deva priekš roku bezskaidrai naudai dolā ros. Iedevuš i viņ am divdesmit un ļ ā vuš i nofotografē t mū su pases, mē s devā mies uz savu kameru. Eksotiski! Idiota sapnis piepildī jā s!

Bet bija tikai 14.00 Izmetuš i nost savu mugursomu, kas bija kļ uvusi daudz skaistā ka un nedomā ja, ka pē c naš ķ oš anā s kļ ū s vieglā k, nolē mā m turpinā t dauzī t. Mē s nekad neesam redzē juš i Uč isaru! Uzzinā juš i no saimnieka, kur tomē r var dabū t alu, devā mies uz autoostu, cerot braukt ar mikroautobusu. Intereses pē c paskatī jos vairā ku uzņ ē mumu grafiku. Es tur neatradu Kaiseri. Ankara, vē l kaut kas tā lā ks. Bet nē Kaiseri! Hmm, bet kā ar grafiku, ko es skatī jos mā jā s vietnē ?

Uz platformas atradā s divi mikroautobusi. Es iebā zu galvu, tas bija viņ iem, bet man priekš ā iznā ca vī rietis, kurš jautā ja, ko es gribu.

– Es gribu doties uz Uč isaru.

- Un tagad autobusi kursē divas reizes dienā . Un nā kamā bū s pulksten 5.

- Ak! Un cikos viņ š atgriezī sies?

- Nu, apmē ram 17.35. Varbū t taksometrs, vī rietis jautā ja ar cerī bu balsī .

Nē , paldies!

Ejam kā jā m. Tas bija karsti. Kā ju pirksti iebā zti nī stajā s kedas. Un, piemē ram, trekings! Mē s satikā m puisi š ortos un sandalē s. Un es to vē los!

Š ķ iet, ka š ajā novē roš anas klā jā mē s bijā m pē dē jo reizi apmeklē juš i Kapadokiju. Š ķ iet, ka tā ir balož u ieleja. Vai varbū t ne par š o. Tā s bija vairā kas.

Un baloni atkal pacē lā s gaisā . Nedaudz, tieš ā m, bet tomē r!

Ko jū s domā jat par š o jauno tendenci? Lentu vietā kokos sā ka siet maskas!

Es biju š ausmī gi izslā pis. Bet ū dens palika mā jā s kopā ar mugursomu. Un dzē rā jos nav ū dens! Vai nu tas sasala, vai arī sen izž uvis.

Cik ilgi, cik ī si mē s rā pojā m lī dz Uchhisar.

Selfiju kafejnī ca piesaistī ja uzmanī bu. Viņ i gribē ja nofotografē t Vadiku uz ratiem, a la maķ edonietis, bet ī paš nieks iznā ca. Man bija jā lū dz atļ auja. Viņ š laipni atļ ā va.

Mē s runā jā m. Jautā jot, no kurienes esam, saimnieks teica, ka arī viņ š ir no Ukrainas. Mē s rū cā m. Viņ š teica, ka runā nopietni. Viņ am bija veikali Kijevā un kaut kur citur. Es jautā ju: "Ā da? ". "Jā , " viņ š prā toja. Tad viņ š nolē ma pajautā t, no kuras pilsē tas mē s esam.

Kijeva, Zaporož je, Doņ ecka?

Ak! Nē , nē .

Mē s to paskaidrojā m starp Zaporož je un Doņ ecku. Saprata, kur. Jautā ja:

Vai jums ir problē mas?

- Nu, piemē ram, jā !

Un tad mē s domā jā m pajautā t, vai viņ am ir alus? Ir, viņ š saka. Nā c iekš ā . Viesmī le mū s veda uz rotaļ u laukumu, kur es uzreiz iemī lē jos tik omulī gā ligzdiņ ā :

Un Vadiks apsē dā s pie galda. Bija ļ oti patī kami atpū sties. Ī paš i es. Bet kaut ko viņ i ar alu nesteidzas! Atnā ca vē l viens vietē jais uzņ ē mums. Viesmī le atnesa viņ iem tē ju. Un viņ i par mums aizmirsa. Es viņ ai parā dī ju pulksteni. Viņ š nesaprata un kaut ko rī binā ja ar saimnieku. Un joprojā m neatnesa. Ī sā k sakot, iesim. Sakot "atvainojiet", mē s aizgā jā m.

Mē s tuvojā mies pilij, kuru ieskauj ķ ē des ž ogs.

Mē s uzkā pā m zemā kajā s alā s un devā mies atpakaļ . No sarunas ar selfiju kafejnī cas ī paš nieku sapratu, ka š eit nav autoostas, un autobuss ir jā noķ er š osejas lejas daļ ā .

Nebija pat pieci, kad izbraucā m no pilsē tas. Drī z pienā ks autobuss. Mē s gā jā m kā jā m. Gā ja pretī . Viens, tad otrs. Nezinu, varbū t puisis autoostā mani pievī la, lai es braucu ar viņ a maš ī nu. Vai varbū t nē . Uč isaras virzienā mē s tobrī d nepamanī jā m nevienu mikroautobusu.

Tas vē l bija diezgan agrs. Jū s joprojā m varat staigā t un staigā t. Satieciet saulrietu, piemē ram, skatu klā jā . Bet es biju tik nogurusi, ka vairs negribē ju ne saulrietus, ne saullē ktus. Es redzē ju pietiekami daudz skaistuma lī dz acs ā boliem. Es tikai gribē ju iedzert alu un apgulties pie lulu. Mē s devā mies uz veikalu. Un tas ir slē gts! Pienā ca vē l divas meitenes. Nomī dī ts. Mē s devā mies uz pretē jo pusi pie ā trā s ē dinā š anas pā rdevē ja. Viņ i atgriezā s mū su pusē . Es sapratu, ka viņ i ir mū sē jie. Es jautā ju, kā pē c tas ir slē gts? Duc, saka, veikali strā dā lī dz 5, un jau 5.20.

Aaaaaaah! Mē s nepaspē jā m, mē s kavē jā mies! Priekš nieks, tas viss ir pagā jis! Un vispā r brī vdienā s alkoholu netirgo! Dī vaina loģ ika tomē r. Bet veikals ir tī ri alkoholisks. Kā pē c tad tas vispā r nav aizsegts ar slē ģ iem? Tā tad, es š odien pastrā dā ju.

Mē s devā mies uz viesnī cu.

Š ķ iet, ka mē s š eit esam vienī gie viesi. Pā rē jā s durvis, jo tā s bija plaš i atvē rtas, palika. Viņ i iekā pa savā kamerā . Tomē r nav karsts. Pavisam. Grā di 15. Un kā iet duš ā ? Ne mazā kā s vē lmes! Kā es varu iedomā ties, ka jums ir jā kļ ū st basā m kā jā m uz ledus akmens! Brrr! Vienreizē jā s lietoš anas duš as č ī bas neder!

Mē s uzsildī jā m tē ju, izklā jā m vienkā rš u uzkodu, izdzē rā m pudeli ruma, noskalojā m to ar tē ju, ē dā m veikalus un ā bolus. Mē s pakā pā m zem segas un aizmigā m bez pakaļ kā jā m.

Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (kusmanishe #5 ) >>>