Сюда я больше не поеду Es šeit vairs neiešu

No visa ceļ ojuma bija nepatī kama pē cgarš a, sajū ta, ka esmu bijusi vecā pansionā tā .
Par nesvarī gu pā rtiku jau ir rakstī ts daudz. Piebildī š u, ka bija arī daudzi ē dieni, kas netika minē ti: putra ar muš ā m, desiņ as ar muš ā m, salā ti ar muš ā m. . . turpinā t? Lido apkā rt - pretī gi.
Numurs. Mums iedeva istabu ar logiem tieš i uz ceļ a, zem logiem vienmē r ir autobusi. Principā mē s nemaksā jā m (no 10 lī dz 50 dolā riem viņ i saka). Bet pē c citu nelaimī go cilvē ku atsauksmē m no š ī s viesnī cas mums paveicā s, jo ukraiņ iem biež i tika izdalī ti logi bū vlaukumā vai jau viesnī cu drupas, kas atrodas pa kreisi un pa labi no mū su viesnī cas.

Telpu uzkopš ana. Š ī ir atseviš ķ a dziesma - es noliku slapju dvieli uz grī das, domā ju, ka to nomainī s. Tā nebija, kur tas tur gulē ja un gulē ja. Nomainī t dvieli skrē ja pē c tī rī tā jiem, likt š ampū nu, atkal apkopē jai. Kopē jā gaitenī nebija gaismas - durvis uz istabu tika atrastas pieskaroties. Aicinā jumi gan personā lam, gan gidam ne pie kā nenoveda, tad pieraduš i: ejot pa gaiteni, skrē ja ar rokā m gar sienu un, kad saskā rā s ar ugunsdzē š amo aparā tu, kas karā jā s pretī mū su durvī m, tad viņ i nā ca.
Jū ra un pludmale. Pā ris reizes nopeldē jā mies jū rā un devā mies uz jū ras ū dens baseinu: nu, es negribu gremdē ties netī rā ū denī ar aļ ģ ē m, staigā t pa smiltī m ar zā li un izsmē ķ iem un citiem netī rumiem. Arī visā du nejē dzī bu pā rdevē ji, zirgi, smirdī gi kamieļ i pastā vī gi kursē pa ļ oti š auru smilš u joslu, ko sauc par "pludmali"...
Tiekoties ar gidu, viņ i mums atnesa informā ciju, ka viņ i š urp atvesti galvenokā rt no bijuš ajā m sociā listiskajā m valstī m - izdariet secinā jumus.
Tā tad, dodieties uz š o viesnī cu vē lreiz, nē , labā k izmē ģ iniet to, ja vē laties.