








Pats daudzkā rt rakstī ju internetā - "Ja gribi ietaupī t, kā pē c vē lā k sū dzē ties? " Un aizejot no š ejienes, es lieliski zinā ju, ko iegū š u. No pirmā acu uzmetiena viesnī ca attaisnoja uz sevi liktā s cerī bas – tā izskatā s pē c standarta Taizemes trī s rubļ u banknotes. Bet tad sā kā s pā rsteigumi. Sliktā kais bū s pā rskata beigā s.
Pirmais - personā ls, kas prasī ja dzeramnaudu - pacē la mugursomas uz blakus istabā m (mugursomas gandrī z ar varu aizveda), iedeva viņ am vienā istabā.20 batus - visas sī kā s lietas, kas bija, pā rē jie simtiem dolā ru aizgā ja, tā pē c š is ķ ē ms stā vē ja pie otrā s istabas durvī m un vaidē ja - "Nu, dodiet man vismaz kaut ko, vismaz rubļ os. " Kopumā darbinieki atstā j daudz ko vē lē ties, š eit cilvē ki ne tikai nesveicina viņ us pirmie, bet pat tad, ja jū s viņ us pieklā jī gi sveicina, viņ i turpina klusē t.
Vē l sliktā k - neticami netī rumi. Kalpone paņ em dzeramnaudu, saklā j gultu un aiziet. Man bija jā paskaidro, ka es viņ ai nedevu naudu, bet gan par darbu un iebā zu degunu netī rumu nogulsnē s. Viesnī cas teritorijā situā cija nav labā ka - zemē mī dī ti izsmē ķ i, alus korķ i un citi atkritumi - tā da aina sagaida, ja vē laties sauļ oties zem palmā m pie baseina.
Agri izbraucot uz salā m, iepriekš prasī ja pusdienu kastī tes. . . Nezinā ju, ka č etri maizes gabaliņ i ar nelielu gabaliņ u sviesta un olu varē tu bū t pusdienu kastī te.
Uz divā m dienā m aizbraucā m uz upi Kwai, kad atgriezā mies seifā atstā tajā telefonā atradā m izejoš o zvanu.
Bet visskaistā kā s ir asinis sū coš ā s ē rces (vai blaktis - jū s nesapratī sit) - mē s tā s atradā m vienā no divā m istabā m. Mē s tos nepamanī jā m uzreiz, sā kumā tikai brī nī jā mies, kā di mazi brū ni plankumi ir uz palagiem (kukaiņ i ir mī ksti un viegli aizrī ties). Pamanot, palū dza mainī t istabu, ļ oti rū pī gi apskatī ja jauno, bet tomē r no rī ta viss atkā rtojā s. Bez ē rcē m ir arī bariņ š tarakā nu, kas naktī s mierī gi staigā pa apmeklē tā ju spilveniem un galvā m. Godī gi sakot, es teikš u, ka otrajā istabā bija tikai tarakā ni, un tad daž reiz. Tie. divā s no trim istabā m bija ē rces (blaktis).
Mans kopsavilkums ir vienkā rš s – es nekā dā gadī jumā neieš u uz š o viesnī cu. Viesnī cu nevar izmantot pat kā pā rkrauš anas bā zi braucieniem uz salā m, kā mē s to darī jā m, jo istabā atstā tajā s mantā s var savā kt kukaiņ us. Es saprotu, ka Tae viesnī ca ir vajadzī ga tikai naktī , bet tieš i naktī š eit sā kas dž ezs.


