Divdesmit divas dienas viena brauciena. Otrā diena
Sā ciet š eit >>><
Otrā diena jau no paš a rī ta priecē ar sauli, krā š ņ o autobā ni un ļ oti skaistā m ainavā m. Š eit, pa kreisi, uzkalnā parā dī jā s lielā kā tū kstoš gadī gā Spiš as pils Slovā kijā .
Man izdevā s nofotografē t daž as bildes ceļ ā ar viedtā lruni, pagriež ot to uz sā nu stiklu – tas ir ē rti, jo statī vs ir teleskopisks ar pagriezienu. Un pa labi Augstie Tatri mū s pavadī ja gandrī z visu ceļ u. . .
. . . aiz kuras Polija un Zakopane ir tikai 50 km attā lumā . Kad doš os uz Austriju - Vī ni, Zalcburgu, Grā cu un vē l kaut kur - noteikti uz pā ris dienā m aizbraukš u uz Augstajiem Tatriem, lai uzkā ptu kalnos, apbrī notu ū denskritumus, panorā mas. Pievienojieties, kungi, pievienojieties!
Nobraucot ne vairā k kā.100 km, apstā jā mies, lai pabrokastotu un izlemtu, kur doties - uz Vī ni vai Bratislavu, jo bija “papildu dienas”, Austrijas viesnī cai vajadzē tu bū t lī dz 18.00 rī t, 3. augustā . Atcerē jos nesen TurPravda jautā jumu par to paš u, tad daudzi ieteica braukt uz Vī ni. Nolē mā m iepazī ties ar Bratislavu. Tā tad š odienas marš ruts ir:
Jā saka, ka visā s ceļ malas atpū tas zonā s problē mu ar interneta pieslē gumu nebija. Tā pē c viņ i lū dza Booking atrast kaut ko lē tā ku centrā , un viņ š piedā vā ja dzī vokli (dzī vokli otrajā stā vā ) par 49 eiro ar nosaukumu Apartments Blue Donube.
Piekritu, Booking piecā s minū tē s novilka naudu no kartes, pē c stundas piezvanī ja ī paš nieks vā rdā Igors un labā krieviski pastā stī ja par tikš anā s vietu, navigators viņ u atveda, tomē r nez kā pē c nolē ma, ka vajadzē ja piestā t pie pilsē tas Trnavas, kur nomazgā t maš ī nu un uzpildī t degvielu (domā ju to darī t, bet Bratislavā ). Bijā m ap 15:30, atnā ca saimnieks un teica, ka no piektdienas 16:00 lī dz pirmdienai var novietot uz ielas bez maksas, bet nevarē si atrast vietu un jā iet uz pazemes autostā vvietu (stā vē jā m ā rpus brauktuves brī vā privā tā vietā ) . Pē kš ņ i ieraudzī ju, ka viena vieta piecdesmit metru attā lumā ir atbrī vota. Igors kliedza: “Ā tri, tev ir piecas sekundes! ". ES izdarī ju.
Ar slī dē š anu un dū miem no gumijas apakš as, steidzoties no vietas, redzot, ka tur no diviem citiem virzieniem steidzas vē l divas automaš ī nas. Ī paš niekam patika, viņ š norā dī ja, ka maš ī nas izmē ri nedrī kst izvirzī ties tā lā k par marķ ē juma lī niju (tos var evakuē t), tā ds pats “kauns” noticis Austrijā un Itā lijā (ne visur).
Dzī voklis man patika - viss ir, tī rs, patī kama smarž a, droš s, otrais stā vs, klusa iela, piecu minū š u gā jiens lī dz teā trim ar Ganimē da strū klaku, ja pa ceļ am nekam nepievē rš uzmanī bu ( tas nedarbosies).
Vispirms devā mies uz krastmalu, apskatī jā m Donavas dubļ ainos ū deņ us, sā kotnē jo tiltu. . .
. . . ar restorā nu augš ā un devos uz centru, piestā jot gandrī z pie katras ē kas - oriģ inā las, skaistas, brī ž iem pompozas, brī ž iem pieticī gas, bet acij tī kamas un prā tam saprotamas.
Slovā kijas Nacionā lais teā tris ar savu fasā di skatā s uz Hviezdoslav laukumu, pa kreisi un pa labi, Gorkijas (Maxima) un Janko Jesensky ielas, abi bija rakstnieki. Teā tra priekš ā ir neliela, bet ļ oti skaista dievu sulaiņ a Ganimī da strū klaka.
Izejot cauri laukumam, nokļ ū stam bulvā rī , kura sā kumā atrodas dzejnieka Pā vola Orsaga Gviezdoslava piemineklis.
Daudzi bē rni ar vecā kiem, tū risti, vietē jie glī ti vecvecā ki. Divi velosipē disti pievē rsa sev uzmanī bu:
Kā izrā dī jā s, uz elegantas mā jas fona.
Vē l viena strū klaka:
Bronzas vī rs š ķ ita pazī stams, tač u uzraksts netika atrasts, un tikai tad, kad viņ i ieraudzī ja Ole Lukoju uz viņ a pleca, viņ i viņ u korī atpazina, pateicī bā paspieda roku, Hanss Kristians Andersens izpelnī jā s mū ž ī gu cieņ u.
Aiz jums ir redzama mā ja, kurā viņ š kā du laiku dzī voja.
Slovā kiem ir laba atmiņ a: uz baneriem karā jā s daudz plakā tu, zī mē jumu un fotogrā fiju, kas atgā dinā ja Prā gas pavasari un Donavas operā ciju 1968. gadā , aptuveni 100 nogalinā ti un aptuveni 500 sakropļ oti "mieru mī loš i" dē ļ . Padomju karavī ri, par bezgalī gu nelietī bu un nodevī bu.
Rybnaya Square Boulevard un piemineklis "Svē tā s Trī svienī bas mē ra kolonna" pabeidz. . .
. . . celta 18. gadsimta sā kuma mē ra laikā bojā gā juš o piemiņ ai - bē dī gs notikums un piemineklis, kam pieskaņ ot.
Vē l trī s vai č etri desmiti soļ u — un labajā pusē visā savā krā š ņ umā parā dī jā s Svē tā Mā rtiņ a katedrā le:
Kamē r tuvojā mies tai, š ī ē ka pievē rsa manu uzmanī bu:
Slimnī ca, Salvator aptieka, tika uzcelta pirms nedaudz vairā k nekā simts gadiem, tač u aptiekas vē sture ir daudz senā ka.
Mē s pietuvojā mies katedrā lei, tik tikko atpazinā m Franč a Lista bisti.
Mē s apstaigā jā m katedrā li, iegā jā m iekš ā . Milzī ga telpa, stingrs skaistums.
Es nezinu, kā fotografē t š ā dā s telpā s, un tas ir kaut kā neē rti, lai gan aizlieguma nav.
Lai nokļ ū tu Bratislavas pilī , jums jā atgriež as Rybnaya laukumā un jā š ķ ē rso Staromestská ceļ š zem krustojuma vai jā dodas tā lā k un jā š ķ ē rso tas pā ri tiltam.
Ko mē s darī jā m, neiedziļ inoties vecpilsē tā .
Pa vecpilsē tas ielā m var staigā t bezgalī gi, mani piesaistī ja vā rti, pē c kuriem var spriest par saimniekiem.
Vecpilsē tas ielas
Karaļ u pils:
Viņ a iekš pagalms, parks, pieminekļ i:
Jū s varat skatī ties visu ar prieku, varat droš i pavadī t lī dz divā m stundā m, vienkā rš i staigā jot, neiedziļ inoties vē sturiskā s detaļ ā s. Bratislava, kas atrodas abā s Donavas pusē s, ir lī dzī ga Kijevai (Kijeva ir labā ka, un ar to ir bezjē dzī gi strī dē ties, it ī paš i ar mani), vecpilsē ta atrodas kalnā , Jaunā pilsē ta atrodas pretē jā pusē . upe lī dzenumā .
Pē c tam dodieties uz skatu laukumu un redziet gandrī z visu Bratislavu sev priekš ā .
Tad mē s paē dā m vakariņ as:
Mē s kaut ko nopirkā m veikalā uz ceļ a un stutē jā m uz ielas. Medena, 25 atpū tieties Alpu priekš ā . Stopot uzzinā jā m, ka mū su Grigorijs Skovoroda. . .
. . . savulaik arī stutē ja pa š ī m ielā m.
Un it kā š ķ iroties, Bratislava uzdeva š o jautā jumu:
Mē ģ iniet atbildē t!
No rī ta mē s devā mies uz retro kafejnī cu. . .
. . . atrodas "mū su" mā jā , viņ i piedā vā ja gabalu speķ a un visbrutā lā ko malto gaļ u, iedzē ra kafiju, samaksā ja par visiem 6 eiro un aizgā ja.
Nevilcinieties doties uz Bratislavu, jū s to nenož ē losit, divas pilnas dienas, varbū t trī s. Pilsē ta nav pā rapdzī vota (ap 500 tū kst. ), tā pat kā visa Slovā kija (ap 6 milj. ). Cenas ir "dieviš ķ ī gas", Kijeva, satikā s vē l zemā kas, bet ir kur pabļ austī ties.
Braucot pa Slovā kijas ceļ iem, ik pa laikam nā ksies saskarties ar uzrakstiem "POZOR", neuztveriet to personiski, tikai esiet uzmanī gi. Un ja tā ds. . .
. . . tad izslē dziet un atpū tieties, uzpildiet degvielu, atbrī vojieties no visa liekā .
Turpinā jums š eit >>>
