Kā es nokļuvu Dabas vēstures muzejā
Patiesī bā š odienas stā stam nemaz nebija jā bū t par muzeju. No rī ta spī dē ja saule, lai jū s svē tī tu, atstā jot man tikai vieglus kokvilnas audumus un saulesbrilles. Mans projekts tehniski saucā s "tuvā k dabai", kas ietvē ra visaptveroš u nacionā lā parka atspoguļ ojumu. Es domā ju, ka visi ir dzirdē juš i par Dugarden salu. Bet saskaņ ā ar seno laiku karaliskajiem plā niem, ko vienbalsī gi atbalsta mū sdienu zviedru dabas mantojuma pā rvaldnieki, pati sala ir tikai Dienviddugardens, un bez tā atrodas Ziemeļ i, Hā gas parks un Ulriksdā les muiž a. Kopumā , kā jū s saprotat, plā ns bija grandiozs, un pat Napoleons, par to uzzinā jis, bū tu atturī gi aplaudē jis. Bet diemž ē l š ī ceļ ojuma daļ a nā kamreiz bū s jā raksta faktu trū kuma dē ļ . Visus manus plā nus un lī dz ar tiem arī manu reputā ciju lietus 2 reizes neatlaidī gi aizskaloja tuvā kajā ceļ malas grā vī , ne sliktā k kā iesaiņ ojums no lē tas š okolā des tā felī tes. Man bija jā veic apstā š anā s, pā rtraukums un tehniskā apstā š anā s. Bet kurā vietā ! Jū tos neē rti saslapinā t vienī go karti lietū , braucu nejauš i un nedaudz pa labi. Ieraugot pusloku torni patī kamā s krā sā s, devos uz to, cerot, ka man piedā vā s jumtu virs galvas un mazliet dvē seles siltuma. Mans krā š ņ ais t-krekls nokarā jā s uz ķ ermeņ a, it kā radot diskomfortu un mitras sajū tas. Novietojis velosipē du pie tehniskā s ieejas, nolē mu atrast tā centrā lo portā lu, lai apstiprinā tu zemapziņ as mā jienus. Tā ir patiesī ba. Man priekš ā aiz lī kuma izpeldē ja gigantiskā Dabas muzeja ē ka. Ē ka bija tik skaista, liela un valdzinoš a, ka nolē mu ieiet iekš ā , lai izvē dinā tu atmosfē ru. Vecais labais ieradums – paņ emt kā rtis un š ņ aukt š aujampulveri – vai nā kamreiz ir jē ga vilkt š urp. Burtiski daž as minū tes vē lā k mā koņ i aiz manis aizvē rā s tumš ā s rindā s un, it kā pē c pavē les, atklā ja uguni no bronzas ieroč iem. No visur lija ū dens, maš ī nas palē ninā ja ā trumu, un cilvē ki acumirklī pazuda no redzesloka. . Vajadzē ja ar kaut ko nodarboties, kamē r dabas spē ki uzjautrinā s ar savā m varenajā m spē jā m. Starp mums, izvē loties Stokholmas orientierus, š is muzejs nebija manā must see sarakstā . Gausa reputā cija, un cena 100 + 100 par paš u muzeju un kinoteā tri Cosmonova neož ā ja pē c budž eta risinā juma. Turklā t kā ds atteicā s, ka muzeja filiā le ar milzī gu dinozaura skeletu ir slē gta restaurā cijai. Bet pē c apmeklē juma jau domā ju par sava konta dzē š anu no tā , kas man nepatī k. Cik reizes esmu sevi apdedzis, tē rē jot vē rtī go laiku, pā rskatot 78 apmeklē tā ju atsauksmes, un joprojā m nevarē ju saprast, vai man tur doties vai nē . Godī gi sakot, visa mana vietne bija iecerē ta kā “mū su atbilde Č emberleinam”, kur cilvē ks var iegū t svarī gus faktus un, pamatojoties uz tiem, pieņ emt apzinā tu lē mumu. Nebū dama slinka, arī tagad atvē ru apskatus par muzeju un redzu vien pā ris apbrī nas uzplū dus, starp viskozu purvu “kā dreiz bija labā k” vai “nav vē rts”. Tā da sajū ta, it kā cilvē ki bū tu citā muzejā . Es domā ju, ka ar š iem vā rdiem pietiek, lai mani aizvainotu un lai TripAdvisor aizliegtu manas aktivitā tes un sā ktu zvanī t naktī ar klusiem draudiem. Lai gan...jā , kas es esmu! Tikusi iekš ā , es sapratu, ka man ir nepiecieš ama deguna asiņ oš ana. Viņ š ir aizdomī gi liels un mī ļ š pat iekš ā . Pē c tam, kad ķ ē rā mies ar savu nolietoto kabatu, es no turienes izmakš ķ erē ju 110 kronas. "Ne daudz, " es nodomā ju, samiedzot acis uz cenu zī mi. Nu, es š odien negrasī jos apmeklē t muzejus, tā pē c apdomī gi nepaņ ē mu karti. Un tad radā s ideja, ko es saucu par “Somijas gambitu”. Fakts ir tā ds, ka Somijā pē dē jo divu gadu laikā esmu ticis pakļ auts ļ aunprā tī giem apvainojumiem gandrī z katrā muzejā . Ikviens manī ieraudzī ja studentu no durvī m un piedā vā ja ieejas biļ etes ar atlaidi. Tikai š ī mā nī gā aizsprieduma finansiā lā labuma dē ļ es pacietu iebiedē š anu un nelokā mi pacietu pazemojoš us skatienus. Somijas Gambit idejas sarež ģ ī tī ba bija tā da, ka trī s dienas es nebiju pieskā ries alkoholam un skuveklim. Bet bezcerī ba neatstā ja nekā das iespē jas. Uz jautā jumu par privilē ģ ijā m ā rzemju studentiem, meitene pie kases priecī gi pamā ja ar galvu. 105 kronu biļ ete bija pilnas versijas studentu versija par 150 kr, un tajā bija iekļ auta muzeja ieeja un ieeja kinoteā tra Cosmonova zā lē . Bet tas nav jautā jums. Visi seansi kinoteā trī notiek zviedru valodā . Lai varē tu klausī ties oriģ inā lu, lī dzi jā ņ em vai jā iegā dā jas austiņ as par 15 kronā m. Nebiju gaidī jis tā du viltī bu. Bū dama gatava ļ auties likteņ a nodevī bai, es pē c iespē jas teatrā lā k sā ku grā bt jau saburzī to papī ru 100 kronā s. Ž ē lsirdī gā kasiere neizturē ja tā du skatienu un steidzā s man iedot š ī s austiņ as, par lī guma droš ī bu "tikai jebkuram". Kā jū s saprotat, es pat nebiju sapņ ojis par š ā du notikumu pavē rsienu un neticamu veiksmi pie muzeja ieejas. Tā tad bū s stā sts par muzeju, un ar visā m fotogrā fijā m un grezniem komentā riem! pamatojoties uz materiā liem no manas vietnes paš u. tī kls. ua
