Зеленоградск. Не зимняя зима Zeļenogradska. Ne ziemas ziema

Zeļ enogradska kļ uva par pirmo punktu mū su februā ra ceļ ojumā uz Kaļ iņ ingradas apgabalu, kas veltī ts vissvarī gā kajam notikumam - manai piedzimš anai. Kas, ko un kā , jau ī si aprakstī ju piezī mē "Uz Nemetč inu! " . Mē s apstā jā mies nelielā Kristall Hotel 3*, kas ir jauki. pā rsteidza ar savu komfortu par tā m "trī s kapeikā m", ko samaksā jā m. Varbū t zemā s izmaksas bija saistī tas ar starpsezonu. Jo labā k mums : ). Sī kā ku informā ciju par viesnī cu, ja pē kš ņ i interesē nakš ņ oš anas vieta Zeļ enogradskā , atseviš ķ s pā rskats.

Skats no viesnī cas loga

Kopumā Zeļ enogradska (pirms 1946.  gada Prū sijas Kranca) mū sdienā s ir ļ oti populā rs kū rorts. Jā , patiesī bā , pagā tnē . Par viņ u rakstī ts-pā rrakstī ts, runā ts-pā rrunā ts. Vē sturiskā s atsauces nepā rdrukā š u. Bet ī sumā : par Zelenogradas hronoloģ ijas pamatu tika ņ emts 1252. gads, kad ceļ ā no Kē nigsbergas uz Klaipē du Kurš u kā pas nomalē radā s ciems ar krogu Kranz-Krug. Nosaukums tulko kaut ko lī dzī gu Krantsevsky taverna, nu, burtiskā k, "Taverna pie klints", apmē ram tā . Laiki ir veci un tumš i. Tad Klaipē da bija Mē mele, un Kē nigsbergas kā tā das nebija, bet trī s pilsē tas Altš tate, Kneiphofa un Lē benihta mierī gi sadzī voja viena ar otru. Bet tas, kā saka, ir pavisam cits stā sts. Tā tad, protams, vieta bija apdzī vota ilgi pirms noteiktā datuma. Gan vikingi, gan bruņ inieki tur bija atš ķ irī gi. . . Patiesī bā mums nav lielas atš ķ irī bas, skaidrs, ka pilsē ta ir sena.

Vairā kus gadsimtus pilsē ta dzī voja mierī gu zvejnieku dzī vi. Nu vē l mazliet tavernu bizness, daž ā dos laikos daž ā dā s jurisdikcijā s bija kaut kas lī dzī gs muitas iestā dei. Bet tad nā ca 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sā kuma apgaismī bas gadi, kad viens profesors pamanī ja, ka Krancas iedzī votā ju vidū ir daudz vecā ka gadagā juma cilvē ku. Mū ž ī gā s jaunī bas noslē pumi ir meklē ti visos laikos. Un š eit tika atrasta jū ra un priedes, un daž as ī paš as gaisa straumes un noderī gi ū deņ i. Mē s neiedziļ inā simies niansē s, jebkurā gadī jumā.1816.  gadā Krants tika pasludinā ts par karalisko spa.

Ziemā sū kņ u telpa diemž ē l ir slē gta

Bē gš anas laikā no Napoleona karaspē ka karaliene Luī ze, kuru ļ oti mī lē ja viņ as pavalstnieki, apstā jā s Krancā . Un daudzas nozī mī gas vietas pilsē tā tika nosauktas karalienes vā rdā .

Karalienes Luī zes laukums

Ak, cik labi Zeļ enogradska!

Agrā k baptistu kopienas ē ka. Kopš.1947. gada š eit darbojas bē rnu bibliotē ka

Nu, tā pat kā daudzas "meitenes", es vienkā rš i iemī lē jos pilsē tā , ē dienā un č ī kstu aiz sajū smas. Bet arī mans vī rs, un viņ š ir cilvē ks, maigi izsakoties, acī mredzot skeptiski uz visu, ā rkā rtī gi, ļ oti reti dod pozitī vu vē rtē jumu kā dam un kaut kam, izņ emot mani, protams : ). Tā tad, š is briesmī gais vī rietis teica, ka mē s noteikti š eit atgriezī simies. Un tas, ziniet, nav tikai uzslavas, bet gandrī z vai mī lestī bas apliecinā jums : ).

"Spa"

Ja nopietni, pilsē ta patieš ā m iekrita mū su dvē selē . Kā rtī gs, tī rs, vienkā rš s. Daž i viegli un uzreiz saprotami. Kū rortā aprī kots, ķ emmē ts. Š eit viņ i tiks galā ar kā du ilgstoš i nepabeigtu bū vniecī bu pilsē tas centrā lajā daļ ā , tā pē c tā kopumā kļ ū s par priekš zī mī gu apdzī votu vietu.

Protams, mē s zinā jā m, ka Baltijas ziemas bū s maigā kas nekā Centrā lkrievijā . Tač u nevajadzē tu izslē gt Baltijas mā nī bu. Mē s gatavojā mies vē jiem un dusmā m. Lidojā m no Maskavas 25 grā du salnā . Iznā kot no lidostas, sapratā m, ka ar ziemas formas tē rpu esam aizgā juš i nedaudz par tā lu. Kamē r no lidostas braucā m uz Zeļ enogradsku, bijā m jau pieraduš i pie, varē tu teikt, pavasarī gas apkā rtnes. Un skati uz sasaluš u jū ru kļ uva par pilnī gu pā rsteigumu.

Pilnī gs miers. Lū k, tā pat, ne vē smas.

Gandrī z aisbergs : )

Jau nā kamajā dienā saule manā mi "apē da" balto sniegu.

Un ledus sā ka drū pē t.

Zelenogradas mols:

Un tas ir viņ š , izskatī gs nakts mirdzumā :

Tikmē r ledus turpina drū pē t:

Tač u trauslums cilvē kus neaptur. Tautas izpriecas – lē kā š ana pa ledus gabaliem. Var nenoslī kt, viņ i lec tieš i no krasta. Bet samirkt arī nav ī paš i patī kami. Ir pā rdroš nieki, kas dodas tā lā k, lī dz paš ai vē l izdzī vojuš ā ledus malai. Glā bš anas dienesti regulā ri apelē pie racionalitā tes. Sā kumā domā jā m, ka ierakstā "runā " balss. Nē , atbildot uz ī paš i nekaunī gajiem galopē ju uzbrukumiem, viņ š sā ka lamā ties gandrī z vai literā rā valodā . Viss, protams, ir pieklā jī gi, bet runā tā ja patiesie vā rdi vienkā rš i bija jū tami, jū tami, virmoja gaisā .

Bet, š ķ iet, bez starpgadī jumiem.

Zelenogradskai ir ī paš a iezī me, kas pē dē jos gados aktī vi attī stā s - tie ir kaķ i, kaķ i un kaķ ē ni visā s izpausmē s.

Tā s ir visur. Un pat tur, kur jū s tos negaidā t redzē t:

Jā , un puķ u vietā puķ u dobē s : )

Tā kā pilsē tā pastā v kaķ u kults, tad, protams, ir arī muzejs, kas veltī ts kaķ u tē mā m.

Un š is muzejs atrodas bijuš ajā ū denstornī , kas savulaik uzticī gi kalpoja paredzē tajam mē rķ im. Tad tas kļ uva ne pā rā k vajadzī gs. Tač u bija entuziasti un uzņ ē mī gi cilvē ki, kas aprī koja torni tū risma labā .

Paš ā augš ā ir pat viesnī cas numurs. Jebkurā gadī jumā , tā tam bija jā bū t. Bet, cik sapratā m no sarunā m ar darbiniekiem, skatu laukuma viesu un viesu mijiedarbī bas un apkaimju shē ma nav reglamentē ta. Lai gan, iespē jams, viss jau ir kā rtī bā .

Un pats galvenais, kā pē c tū risti tur dodas uz daž ā diem torņ iem – pareizi! – skatu laukums.

Pilsē ta pakā peniski pā rklā j daudzstā vu ē ku loku

Un vectecē ji stā v un tur rindu

Bet vietā m tā s jau zaudē pozī cijas

Laikam tas viss attiecas uz Zeļ enogradsku.

Es atkā rtoju, pilsē ta uz mums atstā ja vislabvē lī gā ko iespaidu. Un arī tagad, kad mū su ģ imenei atkal tuvojas "svē tais" februā ris, rodas domas, un vai atkal vicinā t roku uz Zeļ enogradsku. . .

Albumā ir vairā k fotoattē lu.

No tā paš a ceļ ojuma:

Uz Nemetč inu!

Gar dzintara krastiem

Kurš u kā pu ziemas pē tī jumi. Otras puses versija